Neizmantotā iespēja un pēdējā cerība

Oktobrī Latvijas futbola valstsvienību gaida izšķirošās spēles UEFA Nāciju līgā, Rīgā uzņemot Kazahstānas un Gruzijas izlases. Šis jaunizveidotais turnīrs mūsu komandai bija vienreizēja iespēja pacīnīties par ceļazīmi uz Euro 2020, taču neveiksmīgais turnīra starts nozīmē, ka mūsu futbolisti cerības uz pirmo vietu grupā saglabās tikai, uzvarot visos atlikušajos mačos. Pirms sapņot par finālturnīriem, Latvijas izlasei iesākumā ir vismaz jāuzlabo sava krietni iedragātā reputācija.

Septembrī Latvijas valstsvienība spēles Nāciju līgā sāka ar divām neveiksmēm — bezvārtu neizšķirtu savā laukumā ar Andoru un zaudējumu 0:1 Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi.

Neattaisnojami…

Neapšaubāmi, ka lielāko vilšanos radīja turnīra atklāšanas spēle ar Andoru — pēc pavasarī notikušās Latvijas izlases vadības maiņas, kad Aleksandra Starkova vietā galvenā trenera amatā stājās somu speciālists Miksu Pātelainens, jaunais spēļu cikls tika gaidīts ar jaunu optimismu. Tāpēc vēl jo lielāks šoks bija par mūsu futbolistu neizteiksmīgo sniegumu, kad savu skatītāju klātbūtnē mačā ar mūžīgajiem Eiropas futbola pastarīšiem 90 minūšu laikā netika izveidots neviens patiesi bīstams vārtu gūšanas moments (Latvijas izlases rēķinā visas spēles laikā bija tikai viens sitiens pa vārtu rāmi). Jo īpaši žēl arī tāpēc, ka Latvijas Futbola federācija bija parūpējusies, lai stadionā patiešām būtu svētku atmosfēra, taču gandrīz pieciem tūkstošiem līdzjutēju pietrūka galvenā — baudāmas spēles laukumā. Nepatīkami atzīt, bet pamazām mēs jau sākam pierast pie neveiksmēm — kopš 2016. gada septembra divu gadu laikā Latvijas valstsvienība aizvadījusi 21 spēli, gūstot tikai divas uzvaras un piedzīvojot 15 zaudējumus.

Var jau teikt, ka Andoras izlase pēdējā laikā ir progresējusi, galu galā mazajai Pireneju minivalstiņai (tikai 77 tūkstoši iedzīvotāju) pat izdevusies nepieredzēta piecu nezaudēto spēļu sērija (šogad pārbaudes spēlēs bija uzvara 1:0 pār Lihtenšteinu un neizšķirti 0:0 ar Kaboverdi un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, bet pēc neizšķirta Rīgā Andoras izlase Nāciju līgā savās mājās atņēma punktus arī Kazahstānai — 1:1), bet tikai pirms gada tā pati komanda Rīgā cieta sagrāvi ar 0:4. Neskaitot pārbaudes spēles, oficiālajos atlases turnīru izbraukuma mačos Andoras izlase līdz šim bija zaudējusi 50 no 51 spēles, vienīgo neizšķirtu svinot 2005. gadā Maķedonijā. Andorā uz nelielā sintētiskā laukuma vēl var gadīties visādi brīnumi, bet savā laukumā šādas komandas vienkārši ir jāapspēlē, un par punktu zaudējumu nevar būt nekādi attaisnojumi. Neaizmirsīsim, ka jebkurā gadījumā puse Andoras izlases futbolistu spēlē pašmāju amatieru čempionātā, otra puse pārstāv Spānijas pēc skaita ceturtās un piektās līgas klubus, un tikai viens spēlētājs (pussargs Marks Valess) ticis līdz Norvēģijas augstākajai līgai.

Vai būs īstais vīrs?

Šā rudens mači īpaši svarīgi ir Latvijas izlases trenerim Pātelainenam, ar kuru vienošanās noslēgta tikai līdz gada beigām, tāpēc viņam nav daudz laika, lai pierādītu, ka viņš ir īstais cilvēks, kas mums nepieciešams. Skaidrs, ka spēle ar Andoru Pātelainenam nekādus pluspunktus nedeva. Šķiet, ka somu treneris kļūdījās ar sastāva izvēli, jo īpaši atstājot rezervē uzbrucēju Artūru Karašausku, kurš devās laukumā tikai ceturtdaļstundu pirms mača beigām, sev atvēlētajā laikā kļūstot par redzamāko figūru laukumā. Karašausks ir viens no retajiem mūsu komandā, kurš nekautrējas uzņemties spēli uz sevi un droši mēģina apspēlēt pretinieku aizsargus, kā mums šajā mačā ļoti pietrūka.

Latvijas izlasei ļoti pietrūka arī savainotā pussarga Jāņa Ikaunieka, kuram jūnijā mums veiksmīgajā Baltijas kausā Pātelainens bija atvēlējis svarīgu lomu komandas uzbrūkošajās darbībās. Interesanti, ka mačā ar Andoru Pātelainens priekšējā līnijā uzticējās spēlētājiem, kuri vasarā nemaz nespēlēja viņa vadībā — uzbrucējs Dāvis Ikaunieks toreiz ārstēja traumu, bet malējie pussargi Ivans Lukjanovs un Deniss Rakels šogad pirmo reizi tika uzaicināti uz izlasi. Zīmīgi, ka Latvijas izlases kodolu veidoja abu stiprāko Latvijas galvaspilsētas klubu RFS un Riga FCfutbolisti — pamatsastāvā bija attiecīgi četri un trīs šo vienību pārstāvji.

Uz Nāciju līgas otro spēli Gruzijā Latvijas izlases sākumsastāvā notika piecas izmaiņas, un valsts galvenajā komandā debitēja 24 gadus vecais RFS aizsargs Vjačeslavs Isajevs, kurš ieņēma balsta pussarga pozīciju, visai labi tiekot galā ar saviem pienākumiem. Tbilisi mūsu futbolistiem bija iespēja izbaudīt īstu futbola atmosfēru, spēlējot 50 tūkstošu skatītāju klātbūtnē. Šajā mačā Latvijas izlase demonstrēja atzīstamu cīņassparu un disciplinētu spēli aizsardzībā, taču ar to tāpat nepietika, lai izcīnītu vismaz punktu, jo 77. minūtē grieķu tiesnesis nozīmēja visai strīdīgu 11 m soda sitienu, ko laukuma saimnieki arī realizēja. Tā kā pirmajā mačā gruzīni viesos ar 2:0 uzvarēja Kazahstānu, tad mūsu izlasi pēc turnīra distances trešdaļas no pirmās vietas šķir jau piecu punktu deficīts.

Kurš kuru izslēgs

Lai atgūtu cerības uz uzvaru grupā, Latvijas valstsvienībai vispirms 13. oktobrī savās mājās ir jāuzvar Kazahstānas izlase. Atcerēsimies, ka kazahu iepriekšējā viesošanās Rīgā beidzās ar mums sāpīgu neveiksmi 0:1 Euro 2016atlases ciklā, kas nozīmēja, ka pirmo un vienīgo reizi Latvijas izlase kvalifikācijas turnīrā finišēja pēdējā vietā. Kazahstānas futbolā apgrozās liela nauda, bet valsts spēcīgākais klubs Astanaregulāri spēlē Čempionu līgas un Eiropas līgas grupu turnīros — iepriekšējos mačos Kazahstānas izlases starta vienpadsmitniekā laukumā devās astoņi Astana pārstāvji. Savukārt Kazahstānas izlases galvenais treneris pirmo gadu ir bulgāru speciālists Staņimirs Stoilovs, kurš pirms tam visai veiksmīgi vadīja Astana. Pēc zaudējuma mājās Gruzijai un neizšķirta Andorā kazahi nonākuši tikpat grūtā situācijā kā mūsu vienība, tāpēc abām komandām šī patiešām būs īsta izslēgšanas spēle.

Savukārt trīs dienas pēc mača ar Kazahstānu, 16. oktobrī, Latvijas valstsvienībai būs iespējas revanšēties Gruzijas futbolistiem. Tikai uzvaras abos šajos mačos mūsu komandai atstās reālas izredzes uz pirmo vietu grupā un iespēju turpināt cīņu par Euro 2020 finālturnīra ceļazīmi.

UEFA Nāciju līga

4. līga

1. grupa

Latvija—Andora 0:0

Latvijas izlases sastāvs: Vaņins, Dubra, Jagodinskis, Solovjovs (Karašausks 76.), Gabovs, Fertovs, Kļuškins, Lukjanovs, Rakels, Šabala (Gutkovskis 84.), D. Ikaunieks (Uldriķis 61.)

Gruzija—Latvija 1:0 (0:0)

Latvijas izlases sastāvs: Vaņins, Dubra, Jagodinskis, Maksimenko, Gabovs, Isajevs, Fertovs, Rugins (Savaļnieks 78.), Lukjanovs (Rakels 81.), Karašausks, Gutkovskis (Šabala 73.)

Nākamās spēles:

Sestdiena, 13. oktobris, plkst. 19.00

Latvija—Kazahstāna

Otrdiena, 16. oktobris, plkst. 21.45

Latvija—Gruzija

Gruzija 2 – 2 – 0 – 0 – 3:0- 6

Andora2 – 0 – 2 – 0 – 1:1- 2

Latvija 2 – 0 – 1 – 1 – 0:1– 1

Kazahstāna 2 – 0 – 1 – 1 – 1:3 – 1