No marsieša par Latvijas sporta dzīves vadītāju

Roberts Plūme bija viena no spilgtākajām personībām Latvijas pagājušā gadsimta20.—30. gadu sportā. Vispirmsviņš sevi pieteica kā sporta biedrības Marssriteņbraucējs, tad kā daudzpusīgs atlēts unizcīnīja vairākus Latvijas čempiona titulus dažnedažādos sporta veidos,bija viens no retajiem sportistiem, kuri Latviju pārstāvēja gan ziemas, gan vasaras olimpiskajās spēlēs. Vēl slavenāks Roberts Plūme kļuva kā apsviedīgs sporta funkcionārs. Kaut arī viņa darbība sporta priekšnieka amatos ir vērtēta ļoti pretrunīgi,Plūmebija viens no visu laiku jaudīgākajiem sporta menedžeriem Latvijā.

Roberts Johanness Plūme nāca pasaulē 1897. gada 16. maijā (pēc vecā stila — 4. maijā) Jaunjelgavā, Kurzemes guberņā, Jāņa Plūmes un Cezarīnes Karolīnes Elizabetes Plūmes (dzimusi Lēmane) ģimenē. Drīzumā ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur no 1907. gada Roberts Plūme mācījās Rīgas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā. Viņa vecāki bija apsviedīgi ļaudis, prata organizēt savu uzņēmējdarbību un arī iekrāt pa kādam zelta rublim. No saviem vecākiem Roberts Plūme pārmantojis ne tikai uzņēmību, bet arī aizraušanos ar sporta organizēšanas darbiem. Viņa tēvs Jānis Plūme bija viens no 1907. gadā izveidotās riteņbraucēju biedrības Marsslīdzdibinātājiem. Tā par biedrības Marssjauno sportistu kļuva jaunais Roberts, bet par viņa aizraušanos — velosports. Laikabiedri liecina, ka Roberts Plūme, pārstāvot Marsu, riteņbraukšanas sacīkstēs startēja jau 1912. gadā, bet divus gadus vēlāk, Pirmā pasaules kara priekšvakarā, Marssriteņbraucēju komandas sastāvā izcīnīja 1.  vietu Viskrievijas olimpiādē Rīgā.

Karš apturēja ierasto dzīves ritmu. Fronte tuvojās Rīgai, un daudzi devās bēgļu gaitās uz Krievijas impērijas iekšieni — tālāk no karadarbības zonas. 1915. gadā Rīgu pameta arī ģimnāzists Roberts Plūme. Viņš pārcēlās uz dzīvi Jaroslavļā — ap 250 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas. 1918. gadā Roberts Plūme pabeidza ģimnāziju Jaroslavļā un uzsāka tieslietu studijas Petrogradas universitātē (tag.  Sanktpēterburgā).

Neraugoties uz trauksmaino laiku, kad Krievijas impērija karoja, piedzīvoja apvērsumus un turpināja karot, ģimnāzists un students Roberts Plūme atrada laiku sportam. Viņš startēja dažādās riteņbraukšanas sacīkstēs, tostarp izcīnīja Krievijas čempiona titulu. Kad vasaru nomainīja ziema, Roberts piedalījās slēpošanas sacīkstēs. Jau tolaik viņš bija daudzpusīgs atlēts, tostarp spēlēja futbolu, ūdenspolo. Viņš iesaistījās arī bēgļu gaitās esošo latviešu sporta organizēšanas darbā un 1917. gadā Jaroslavļā piedalījās sporta un izglītības biedrības Latvijaizveidē.

Kad Latvija bija izcīnījusi savu neatkarību un arī Krievijas Pilsoņu karš bija rimis, kļuva iespējama Krievijas teritorijā dzīvojošo latviešu atgriešanās tēvzemē. 1922. gadā Roberts Plūme atgriezās Rīgā un uzsāka studijas Latvijas Augstskolas (jau drīz — Latvijas Universitāte) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Darbību bija atsācis Marss, nu jau kā daudzpusīgāka sporta biedrība, un Roberts Plūme atgriezās pie marsiešiem.

Plaša profila Latvijas čempions, trīskārtējs olimpietis

Iepazīstoties ar dažādu sporta veidu sacīkšu dalībnieku sarakstiem un ziņām preses slejās, rodas priekšstats, ka pagājušā gadsimta 20.  gados bija maz tādu Latvijā piekopto sporta veidu, kur vismaz epizodiski savus spēkus nebūtu pamēģinājis marsietisRoberts Plūme. Turklāt vairākos no tiem — valsts sacīkšu līmenim itin pieklājīgi. Plūme kļuva par Latvijas meistaru jeb čempionu treka riteņbraukšanā, dažādās slēpošanas distancēs, boksā (vieglajā un pussmagajā svarā), trīssoļlēkšanā. Roberts Plūme startēja arī airēšanā, peldēšanā, šaušanā, paukošanā, dažādās vieglatlētikas disciplīnās un citos sporta veidos. Spēlēja biedrības Marssbasketbola komandā, startēja ūdenspolo sacīkstēs un vēl 30. gadu sākumā spēlēja Universitātes Sporta (US) ūdenspolo komandā. Savu daudzpusību Plūme apliecināja, veiksmīgi startējot desmitcīņas sacīkstēs un modernās pieccīņas sacensībās.

Roberts Plūme pārstāvēja Latviju arī starptautiskajā arēnā. Bija viens no pirmajiem Latvijas sportistiem, kuri pārstāvēja valsti olimpiskajās spēlēs. Tas notika Šamonī (Francijā), kur 1924.  gada janvārī—februārī norisinājās pirmās ziemas olimpiskās spēles. Latviju pārstāvēja tikai divi sportisti — Alberts Rumba ātrslidošanā un Roberts Plūme distanču slēpošanā. Savukārt vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē (1924. g.) un Amsterdamā (1928. g.) Plūme startēja kā viens no Latvijas riteņbraucējiem. Tiesa, startējot olimpiskajās spēlēs, Roberts Plūme bija uzticīgs olimpiskajam principam — piedalīties, taču sportiskie rezultāti palika otrajā plānā un olimpiskajās spēlēs ne katru slēpošanas vai riteņbraukšanas distanci izdevās pabeigt…

Latvijā Plūme turpināja apliecināt savas sportista spējas, liekot uzsvaru uz daudzpusību un dažādu sporta veidu kombināciju. Unikāls gadījums bija 1930.—1931.  gadā aizvadītās All-roundsacīkstes, kuru dalībnieki vairākos posmos sacentās diezgan raibāsporta veidu programmā, tostarp skriešanā, riteņbraukšanā, peldēšanā, slēpošanā, ātrslidošanā un vēl citos sporta veidos. Kopvērtējumā uzvaru un Latvijas All-roundmeistara titulu ieguva Roberts Plūme. Par sasniegumiem sportā viņš bija saņēmis virkni apbalvojumu, bet īpaši lepns bija tieši par 1931. gadā saņemto Latvijas valsts prezidenta Alberta Kvieša balvu, kas apliecināja viņa sportisko daudzpusību un uzvaru All-roundčempiona titula izcīņā, kas arī palika vienīgā reize Latvijas sporta vēsturē. Drīz pēc šā titula izcīnīšanas Plūme aktīva sportista gaitas pārtrauca un ar lielāku sparu pievērsās sporta administratora darbiem.

Sporta priekšnieks

Latvijas sporta dzīves organizēšanas jomā Roberts Plūme iesaistījās uzreiz pēc ierašanās Latvijā. Viņš darbojās sporta biedrības Marssadministrācijā un 1922.—1923. gadā kļuva par vienu no Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) līdzdibinātājiem. LZSS tolaik bija visu ziemas sporta veidu jumta organizācija. No 1923. gada līdz pat 1938. gadam Roberts Plūme strādāja LZSS valdē. Pildīja dažādus LZSS amatus — bija pirmais sekretārs, slēpošanas sekcijas vadītājs, kasieris. Plūme arī bija tas amatvīrs, kurš visilgāk bija LZSS valdes priekšsēdētājs (1930.—1938. g.). Kā LZSS amatpersona veicināja daudzu ziemas sporta veidu ieviešanu mūsu valstī un organizēja Latvijas ziemas sportistu līdzdalību starptautiskās sacīkstēs. Tostarp viņa darbības laikā Latvija pārorientējās no bendija (hokejs ar bumbiņu) uz Kanādas hokeju— ar ripu.

Vienlaikus Roberts Plūme bija ilggadējs Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs (1925.—1935. g.). Līdzdarbojās Latvijas Airētāju savienības, Latvijas Riteņbraucēju un motociklistu savienības, Latvijas Smagatlētikas savienības un citu sporta organizāciju vadības darbā. 1929.  gadā Roberts Plūme kļuva par jaunizveidotās sporta biedrības Universitātes Sportspirmo vadītāju (1929.—1936.).

Latvijas valsts mērogā Roberta Plūmes kā sporta menedžera nomināli augstākais punkts tika sasniegts 1933. gada maijā, kad viņš tika ievēlēts par Latvijas sporta dzīves vadītāju — Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) priekšnieku. Tas ir apbrīnojami, kā Roberts Plūme spēja apvienot šos amatus, būdams vairāku sporta veidu savienību vadībā, kā arī esot USun vēl Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšnieks.

Roberta Plūmes ambīcijas un ietekme vairoja arī viņa pretinieku skaitu. “R. Plūme nav tas vīrs, kurš varēs novērst asumus un nesaskaņas, kādas pastāv dažādu savienību un bloku starpā, nav tas — kas varēs apvienot visus sportistus kopējam, ražīgam darbam. Nav viņam tās nepieciešamās pašsavaldīšanās spējas un diplomātiskā takta,” pēc Plūmes ievēlēšanas par LSOA un LOK priekšnieku rakstīja avīze Sporta Pasaule. Plūmes izvēlētās darba metodes ne vienmēr bija pieņemamas sāncenšiem, viņa ambīcijas mēdza aizskart citus bieži vien ne mazāk godkārīgus sporta funkcionārus, kā arī nereti bija skaidri saskatāma Universitātes Sportainterešu lobēšana. Taču nevar noliegt Plūmes menedžera talantu — viņš bija apsviedīgs organizators, izcils lobētājs, prata sakārtot dažādus sporta organizēšanas jautājumus, kur daudziem citiem pietrūka prasmes, ietekmes un sakaru. Pat sīvākie sāncenši un pretinieki bija spiesti Robertu Plūmi respektēt.

Latvijas augstākā sporta vadītāja amatā Plūme palika gadu — līdz 1934. gada maijam. Pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma viņš pakāpās soli atpakaļ un palika ēnā, bet — pie teikšanas. Par jauno LSOA un LOK vadītāju tika ievēlēts Ulmaņa vietnieks — ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks, bet par Skujenieka vietnieku — LSOA un LOK priekšnieka biedru — ievēlēja Robertu Plūmi (amatā līdz 1936.). Opozicionāri nebeidza bēdāties, ka Skujenieks tagad būs tikai izkārtne, bet īstais noteicējs paliks Plūme. Zināmā mērā viņiem bija taisnība, un Roberts Plūme palika ietekmīgs sporta funkcionārs.

Mūžīgais students

Kā Universitātes Sporta priekšnieks Plūme aktīvi piedalījās Latvijas studentu sporta iesaistē starptautiskajās sacīkstēs, bija Latvijas studentu sportistu delegācijas oficiālais pārstāvis dažādos ārvalstu izbraukumos, t. sk. akadēmiskajās meistarsacīkstēs jeb pasaules studentu olimpiādēs, ko tagad pazīstam ar nosaukumu — universiāde.

Interesanta epizode, kas apliecināja Roberta Plūmes sportisko garu, bija 1935. gada sākumā, kad viņš bija Latvijas studentu hokeja izlases oficiālais pārstāvis akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā. Pa ceļam uz šo turnīru mūsu studenti aizvadīja draudzības spēles Klostersā (Šveicē), un vienā no šīm spēlēm hokeja komandas vārtsarga pienākumus nācās uzņemties nevienam citam kā delegācijas vadītājam Robertam Plūmem. Viņš apliecināja savu gatavību palīdzēt, un tā ir pirmā un vienīgā zināmā reize, kad Plūme piedalījies hokeja sacīkstēs.

Roberts Plūme aktīvi piedalījās starptautiskās studentu jumta organizācijas CIE (Confédération Internationale des Étudiants) darbā. 30. gadu vidū viņš kļuva par CIEsporta komisijas vadītāju un pat vienu gadu bija CIE priekšsēdētājs (1936.—1937. g). Tas bija augsts novērtējums Plūmes darbam starptautiskajā līmenī un arī liels gods Latvijai. Jāpiebilst, ka Roberts Plūme piedalījās arī Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas studentu organizācijas SELL(Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) darbā, bija arī SELLvadītājs un SELLstudentu sporta spēļu organizācijas komitejas priekšsēdētājs.

1936. gadā, t. i., pēc 14 studiju gadiem, Roberts Plūme veiksmīgi pabeidza tieslietu studijas un tika iecelts par Rīgas apgabaltiesas notāru Smiltenē. Tas nozīmēja pakāpenisku aiziešanu no ieņemtajiem amatiem dažādās sporta organizācijās. Smiltenē viņam bija jāuzturas arvien vairāk un biežāk.

Uz Smilteni!

1936. gadā Roberts Plūme atstājaUS priekšnieka amatu, un viņš tika pagodināts ar Universitātes Sportagoda priekšsēdētāja titulu. Togad Latvijā norisinājās būtiskas izmaiņas Latvijas sporta dzīves organizācijas jomā. Par jumta organizāciju kļuva jaunizveidotā Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja (LFKSK), kas pārņēma LSOA funkcijas. Plūme piedalījās arī LFKSK darbā, taču vairs ne vadošos amatos — valsts sporta vadītāja vietnieki un “pelēkie kardināli” bija citi vīri. 1937. gadā Plūme atstāja arī CIEvadītāja amatu, kļuva arī par šīs organizācijas goda priekšnieku.

Vēl 1938. gada februārī Roberts Plūme bija Latvijas hokeja izlases oficiālais pārstāvis jeb ģenerālmenedžerispasaules hokeja čempionātā Prāgā. Taču tās jau bija viņa atvadas no hokeja valstsvienības un lielā sporta. 1938. gada maijā Plūme lūdza atbrīvot viņu no visiem amatiem Latvijas Ziemas sporta savienībā, pamatojot ar aizņemtību darbā Smiltenē. Ar Plūmes aiziešanu no LZSS priekšsēža amata bija noslēdzies ievērojams posms valsts ziemas sportā. Neraugoties uz oponentu vērtējumu, Roberts Plūme bija viena no lielākajām autoritātēm Latvijas sporta vadītāju vidū un viena no spilgtākajām personībām Latvijas sportā vispār.

Ko zaudēja galvaspilsēta, to ieguva Smiltene. 30. gadu beigās Roberts Plūme iesaistījās sporta pasākumu organizēšanā Smiltenē, bija LZSS ziemas sporta pārzinis šajā pilsētā. Līdzdarbojoties Plūmem, 1939./1940. g. sezonā Smiltenē tika īstenota plaša ziemas sporta veidu propagandas programma, tostarp ātrslidošanas sacīkstes 1940. gada sākumā. Plūme līdzdarbojās arī aizsargu organizācijā, kļuva par Smiltenes aizsargu nodaļas priekšnieku. Padomju okupācijas laikā, 1940. gada decembrī, sakarā ar notariālo orgānu reorganizācijuRoberts Plūme tika atbrīvots no notāra amata Smiltenē.

Latviešu sports kara laikā un trimdā

Pie sporta vadības stūres Roberts Plūme atgriezās Otrā pasaules kara laikā. Nacistu okupācijas laikā viņš kļuva par Latvijas ģenerālapgabala teritorijā notiekošo sporta pasākumu jumta organizācijas — Latviešu Sporta un fiziskās kultūras apvienība (LFSKA; arī — pārvalde) — vadītāju. Par spīti karam, okupētajā Latvijas teritorijā norisinājās dažādu sporta veidu sacīkstes. Roberts Plūme varēja lepoties, ka peldēšanas sportā arvien pārliecinošāk startēja un par sacīkšu uzvarētāju kļuva viņa meita Tatjana Plūme (vēlāk — Vokere). Roberts Plūme bija latviešu sporta priekšnieks līdz brīdim, kad 1944.—1945. gadā fronte atkal vēlās pār Latviju. Kara beigās, 1945. gadā, Roberts Plūme devās prom no Latvijas.

Pēc kara Roberts Plūme kopā ar ģimeni mitinājās Austrijā un iesaistījās latviešu trimdas sporta organizēšanas darbā. 1950. gadā izceļoja uz Kanādu; apmetās uz dzīvi Koulsonā. Un arī tur viņš kala plānus un menedžēja sporta lietas. Roberts Plūme bija pirmais Latviešu sporta apvienības Kanādā (LSAK) vadītājs (1951.—1954.), pirmais Latviešu sporta padomes trimdā (LSPT) prezidija priekšsēdētājs (1953.—1955.). Pārstāvēja latviešus Kanādas Baltiešu sporta federācijas (BSFC, Baltic Sport Federation of Canada) prezidijā (1951.—1955.). Bija aktīvs latviešu sabiedriskais darbinieks trimdā, dažādos amatos darbojās Latviešu nacionālajā apvienībā Kanādā (LNAK).

Dzīvojot Koulsonā, Roberts Plūme bija plānojis ierīkot ziemas slēpošanas kūrortu. Diemžēl visas ieceres īstenot neizdevās… Izcilais latviešu sporta darbinieks un All-roundmeistars Roberts Plūme aizgāja mūžībā 1956. gada 25. augustā 59 gadu vecumā.

Roberts PLŪME

Ziemas un vasaras olimpisko spēļu dalībnieks

Viens no ievērojamākajiem Latvijas sporta darbiniekiem

Dzimis: 1897. g. 16. maijā Jaunjelgavā

Miris: 1956. g. 25. augustā Koulsonā, Kanādā

Latvijas čempions: riteņbraukšanā, slēpošanā, boksā, trīssoļlēkšanā, All-round izcīņā

Olimpiskajās spēlēs: Šamonī (1924.), slēpošana

Parīzē (1924.), riteņbraukšana

Amsterdamā (1928.), riteņbraukšana

Svarīgākie amati: Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs (LOK; 1933.—1934.)

Latvijas Sporta organizāciju apvienības priekšnieks (LSOA; 1933.—1934.)

LOK un LSOA vadītāja vietnieks (1934.—1936.)

Latvijas Ziemas sporta savienības priekšsēdētājs (1930.—1938.)

Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs (1925.—1935.)

Starptautiskās studentu konfederācijas vadītājs (1936.—1937.)

Universitātes Sportapriekšnieks (1929.—1936.)

Latviešu Sporta un fiziskās kultūras apvienības priekšnieks (1941.—1944.)

Autori: Andris Zeļenkovs