Bīstams, bet ne bīstamākais, olimpisks, bet nepazīstams
Riteņbraucēji ir kā traki uz pārējiem neizprotamām abreviatūrām. Ko nozīmē BMX, to Latvijā zina katrs, kas pārsniedzis zīdaiņa vecumu. Bet vēl ir arī XCO, kur ar XC tiek apzīmēts cross country jeb kross, bet O nozīmē olympic, jo šī disciplīna olimpisko spēļu programmā ir jau kopš 1996. gada. Kas īsti šis ir par riteņbraukšanas sportu, ar to iepazīstina trīskārtējs Latvijas čempions XCO Matīss Preimanis.
Viņu no šosejas un MTB maratonu riteņbraukšanas šajā disciplīnā ievilinājuši velokrosi, kas agrāk rudeņos bijuši populāri vai katrā novadā, ne tikai Dobelē, Kuldīgā un Smiltenē. „Tajos uzreiz sasniedzu labākus rezultātus nekā šosejā,” skaidro Matīss. „Tad arī uzzināju ko vairāk par XCO. Pirms gadiem četriem labi nostartēju Latvijas junioru čempionātā, nākamajā sezonā jau aizbraucu uz Eiropas U-18 čempionātu.”
BMX KALNOS, BET BEZ STARTA KALNA
Katrs, kas redzējis īstas XCO jeb MTB krosa sacensības, par tām stāsta aizrautībā mirdzošām acīm. „Tur starp kokiem un akmeņiem pa metru platu taciņu drāžas lejup no kalna. Tur lido, lec un slalomē!” saka vieni. „Iedomājies piecreiz lielāku BMX trasi, kurā uzreiz startē 100 dalībnieku. Tiesa, viss sākas līdzenumā, bez starta kalna,” turpina otri.
„Starts tiešām ir izšķirošs,” piekrīt Matīss Preimanis. „Bet vieta tajā jāizcīna iepriekš un pamazām.” Sportistus apmēram sešus metrus platā koridorā stāda pēc Starptautiskās Riteņbraukšanas federācijas UCI reitinga, rindās pa 10. Pēc metriem 500 trase pārvēršas takā, kurā diviem blakus vairs vietas nav. „Līdz šai piltuvei rit baigā cīņa ar ātrumu 50—60 km/h, tur galā, kur sākas ceļš kalnā, visi spiežas un grūstās,” Matīss smej, ka šosejas riteņbraukšanā viss beidzas ar sprintu, bet XCO otrādi — sākas ar sprintu. „Vienalga, šajā puskilometrā tu savu vietu vari maksimums par 20 pozīcijām uzlabot.”
Pirmais aplis ir diezgan saspringts. „Visi vēl svaigi, plēšas, grūstās. Apļa beigās jau virtene izretinājusies, ir atstarpes pa piecām, desmit sekundēm.” Vai sēž cits citam astē? „Nobraucienos labāk braukt pirmajam. Kāpumos izdevīgāk atrasties aiz kāda spēcīgāka braucēja, lai vari sevi piespiest turēties viņam līdzi. Otrajā aplī jau parasti esi izkarojis savu pozīciju. Trešajā un ceturtajā, kas man visgrūtākie, vienkārši turies. Tad saņemies, lai pēdējos divos apļos vēl kādu noķertu.” Pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā Slovākijā no 80. pozīcijas startā Matīss aizkļuvis līdz 36. vietai finišā.
29 COLLAS UN TIKAI 11 PĀRNESUMI
Parasti trase ir 4,5 km gara un to iespējams nobraukt 15—20 minūtēs. Tā jāveic piecas sešas reizes. „Pērn Eiropas čempionātā Maskavā vienā aplī augstumu starpība bija 250 metru. Pa visu maču kalnā uzbraucu pusotru kilometru. Parasti trasēs taišņu tikpat kā nav, visu laiku jābrauc zigzagā, jāturas reljefā, nemitīgi jāpārslēdz ātrumi, augšā, lejā, jāizmanto bremzes,” stāsta Preimanis.
Starp citu, MTB krosā daudzi meistari priekšā liek tikai vienu 36 zobu zobratu, aizmugurē 10—11: „Ar to pilnīgi pietiek, lai manevrētu. Turklāt mazāk detaļu, kas var salūzt, nav priekšējā slēdža. Vidējais ātrums nav liels — ap 18 km/h.”
XCO piedāvā plašu tehnisku ķibeļu klāstu. Visbiežāk nepieciešams mainīt ratus, lūzt sēdekļu stutes, tiek rautas pušu ķēdes… Trase divreiz ved garām tehniskās palīdzības punktam, kurā visu divriteni kopumā mainīt nedrīkst. Turklāt līdz mehāniķiem pa trasi jānokļūst pašam.
Matīss Preimanis izmanto 10 kg vieglu TREK velosipēdu ar karbona rāmi un… lielajiem 29 collu riteņiem. Klasiskais 26 collu MTB izmērs XCO trasēs vairs tikpat kā neesot manāms, daži vēl braucot ar 27,5 collu riteņiem.
VELOVADĪŠANAS AKADĒMIJA
„MTB kross prasa ļoti labu velosipēda vadīšanas tehniku,” norāda Matīss. „Daudzi vienkārši baidās no trases. SEB velomaratonos elitē brauc 200 sportistu, XCO Latvijas čempionātā — 20. Tas ir daudz tehniskāks. Jāprot braukt sarežģītos nobraucienos pa akmeņiem, saknēm, šķembām, ar tramplīniem, pēkšņiem stāviem kritumiem. Arī kalnup braucot, jāprot pārvarēt akmens šķēršļus. Pērn aizbraucu uz pasaules čempionātu Austrijā un pirmajā dienā pat nevarēju saņemties doties trasē. Ir dabīgi un mākslīgi veidoti tramplīni, Čehijā bija speciāli veidoti akmeņu krāvumi un tiltiņi. Bija uzbērta virāža gluži kā BMX, divas pumpas un tālāk sekoja akmeņi. Bīstamākajām vietām izveidoti arī apvedceļi, bet tad jārēķinās, ka sekundes piecpadsmit nāksies zaudēt.”
Visnepatīkamākie esot klints bluķi. Kosmiskā ātrumā gan pa tiem nelavierē, bet arī ar 15—20 km/h pietiekot, lai, piemēram, velosipēdam norautu ātruma pārslēgu un arī pats sāpīgi nogāztos. Eksperti lēš, ka XCO traumu ir vairāk, bet tās nav tik smagas kā klasiskajā šosejas riteņbraukšanā. Arī Matīss kaulu lūzumus guvis tikai šosejā, bet zilumi, nobrāzumi XCO neskaitās trauma. MTB krosā sportisti nelieto aizsargbruņas, brauc tādās pašās īsajās formās un ķiverēs kā maratonos.
Vai MTB krosi notiek vasarā tukšajās kalnu slēpošanas trasēs? „Ne gluži, bieži tiek izmantota to infrastruktūra, bet mūsu nobraucieni atšķiras no MTB daunhila,” skaidro čempions. „Arī Baldonē Riekstukalnā, kur notika Latvijas čempionāts, var izveidot starptautisku trasi. XCO trase parasti vijas cilpām — augšā, lejā, augšā, lejā pa līkumotu distanci, lai skatītāji visu redzētu… Pietiek ar vienu kārtīgu pauguru. Riekstukalna 4,6 km aplī arī augstumu starpība sanāk lielāka par 200 m. Mači notiek arī Ozolkalnā pie Cēsīm.”
RIEKSTUKALNĀ, OZOLKALNĀ, HAFJELĀ… RIO
Uz mūsu sarunu Matīss ieradās tieši no treniņa, kura laikā ar savu MTB velosipēdu ar vidējo ātrumu 28 km/h bija veicis 120 km, aizbraucot no Rīgas līdz Siguldai, tur kārtīgi paapļojot pa olimpiskā centra kalnu slēpošanas trases nogāzēm un atgriežoties mājās.
No velosipēda viņš praktiski nekāpj nost visu gadu. Rudeņos visai nopietni trenējas arī vispārējā fiziskajā sagatavotībā, kur Ivara Čākura iesākto sekmīgi turpinot Elīnas Mičules vadībā.
Matīss Preimanis nopietni gatavojas kvalificēties startam Rio olimpiskajās spēlēs. „Tas nav nekas nereāls,” domā Matīss. „Nākamgad vairs nebūšu U-23 grupā, Pasaules kausos sākšu braukt elites konkurencē, krāt lielākus punktus.” Augusta beigās starptautiskās federācijas UCI rangā, kurā punktus izcīnījuši vairāk nekā 1000 XCO braucēju, Preimanis ieņēma 210. vietu. Nākamais latvietis Pēteris Janevics, kurš mēneša pēdējās nedēļas nogalē pasaules U-23 čempionātā Dienvidāfrikas Republikā finišēja 36. vietā, atradās 257. pozīcijā. Igauņu spēcīgākais vīrs Martins Lo jau bija iekļuvis labāko divdesmitniekā — 19. vieta. U-23 vērtējumā abu latviešu pozīcijas svārstās ap trīsdesmito vietu. Šajā disciplīnā pasaulē dominē šveicieši, vācieši, itāļi, spāņi, franči, čehi, nīderlandieši, viens zviedrs…
Norvēģijā olimpiskajā kalnu slēpošanas centrā Hafjelā 14. septembrī šāgada pēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Rīgas komandas TREK DPA sportists Preimanis vēl startēs U-23 konkurencē. Kopā ar viņu Latviju pārstāvēs arī Pēteris Janevics, Mārtiņš Blūms un Arnis Pētersons.
Starp citu, MTB krosam ir vēl viena disciplīna — XCE, kur E nozīmē elimination — izslēgšana. Tā nu patiesi ir krosa un BMX krustojums. Kilometru garā krosa aplī pēc individuālajiem kvalifikācijas braucieniem labākie 32 sāk izslēgšanas cīņas. No tādas pašas līdzenas starta vietas trasē vienlaikus dodas četri sportisti, no kuriem divi labākie sacensības turpina nākamajā kārtā.
Dīvaini, bet Latvijā vēl nevienas XCE sacensības nav sarīkotas.
Matīss PREIMANIS
Latvijas čempions XCO riteņbraukšanā (TREK DPA), RTU students
Dzimis: 1991. gada 6. septembrī Līgatnē
Izglītība: Rīgas Jāņa Poruka vidusskola, studē RTU Aeronautikas fakultātes 3. kursā transporta sistēmu inženieriju un loģistiku
Augums, svars: 1,84 m, 77 kg
Sportā: kopš deviņu gadu vecuma. Trenējies florbolā, pēdējos 10 gadus riteņbraukšanā, pirmais treneris Mječislavs Bartuševics, tagad — Reinis Andrijanovs
Lielākie sasniegumi: trīskārtējs Latvijas čempions XCO, 23. v. U-18 Eiropas čempionātā XCO, 2. v. UCI Jūrmalas MTB maratonā (2013), uzvaras atsevišķos SEB MTB maratonos (šogad Vietalvā)
Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene
Vaļasprieki: MTB daunhils, autolietas
