Čaklās dāmas un savdabīgie kungi

Tenisā 2009. gads jau
faktiski galā. Pašiem labākajiem astoņiem tenisistiem vēl gada finālturnīrs
Londonā, vēl daži Challenger un Future turnīri, kas kopainu vairs
nemainīs. Latvijas dāmas šogad var būt lepnākas par kungiem. Labāko simtniekā
iekļuvusi un nostiprinājusies Anastasija Sevastova, krietni progresējusi jaunā
Diāna Marcinkeviča.

Piecinieka dažādās dienas

Spriedumu par mūsējo veikumu
var izdarīt jau tagad – zīmīgs progress vairs nav iespējams. Andis Juška un jo
īpaši Deniss Pavlovs vēl pat var pazaudēt pērnā gada nogalē iekrāto. Ernestam
Gulbim maz nozīmīgu uzvaru, un ATP reitingā viņš krietni noslīdējis. Augstākais
sasniegums – ceturtdaļfināls Tokijas ATP turnīrā, tāpat uzvara Indianapolisā
dubultspēlēs kopā ar Dmitriju Tursunovu. Treneru maiņa, dažas problēmas ārpus
laukuma, fiziskās sagatavotības smagie treniņi… Tas viss kopā pagaidām nav
sekmējis progresu. Kā būs ilgtermiņā, to skatīsim nākamgad. Pēc neveiksmīgas
sezonas ir vieglāk krāt punktus un pacelties reitingā, nekā nosargāt labās
dienās iegūto. Gulbja augstākā pozīcija reitingā bija 38. vieta pērnā gada
augustā. Ja nekas nemainīsies, no vārdu salikuma jauns un talantīgs drīz
vien būs jāsvītro pirmais un bez nopietnas attieksmes nebūs loģikas arī otrajam
apzīmējumam.

Andim Juškam daži izdevušies
turnīri, krietns progress dubultspēlēs, taču kopumā stabilitātes nav. Juškam
raksturīgas vai nu ļoti labas, vai sliktas spēles. „Sliktāk vairs vienkārši nevar
spēlēt," atzina pats Andis pēc bezcerīgi zaudētās pirmās vienspēles pret
slovēņu tenisistu Deivisa kausā. Otrajā vienspēlē Juškas sniegums bija diametrāli
pretējs, un Latvija iekļuva Eiropas-Āfrikas zonas pirmajā grupā.

Denisam Pavlovam sezona aizrit
bez īpaša spožuma, turklāt decembrī jāaizstāv pērn iegūtie punkti
Dienvidamerikā. Šogad mainījās punktu skaitīšanas sistēma, iepriekš gūtais tika
dubultots, tādēļ neveiksmes tagad divtik sāpīgi atspoguļojas reitingā.

Kālis Lejnieks kājas
savainojuma dēļ nespēlēja vairāk nekā pusgadu, tāpēc viņa kritums ir loģisks.
Ar Lejnieku var rēķināties kā ar labu spēlētāju uz cietā seguma, māla laukumiem
viņa dotības īsti neatbilst.

Visnoturīgākais sniegums un
arī lielākais progress ir Adrianam Žgunam. Kāpums par gandrīz 300 pozīcijām
reitingā. Žguns savas izdevības prot izmantot. Kāpēc? Pavisam cita dzīves
pieredze un arī laba psiholoģiskā sagatavotība. ASV iegūtais augstskolas
diploms un tam sekojušais trenera darbs nesuši augļus. Adrians labi zina, kas
un kā, taču nākamais lēciens būs jāveic pa krietni stāvākām kāpnēm.

Ar darbu un disciplīnu

Arī Latvijas sieviešu izlase
šogad tika augstāk un iekļuva Federācijas kausa izcīņas Eiropas-Āfrikas pirmajā
grupā. Turcijas turnīrā galveno smagumu uz saviem pleciem iznesa mūsu līdere
Anastasija Sevastova, dubultspēlē liels bija Līgas Dekmeijeres nopelns.
Anastasija Sevastova uz savu mērķi virzās lēnām, bet pamatīgi. Ir liels
progress reitingā, vairāki izdevušies turnīri, un var mierīgi sākt gatavoties Australian
Open. Kvalifikācijā vairs nebūs jāspēlē, jo Nastja pirmajā simtniekā
paliks. Dažreiz sportistei traucēja veselības problēmas, jācer, ka organisms
pieradīs pie lielajām slodzēm un tiks galā arī ar dažādām alerģijām.

Irinas Kuzminas sniegumā
progresa nav, arī Līgai Dekmeijerei vienspēlēs gājis pavisam necili. Toties
dubultspēlēs Līga ir stabila pirmā simtnieka spēlētāja un var pretendēt arī uz
ko vairāk. Priecē 17 gadus vecās Alinas Jerjominas pirmie iegūtie punkti, taču
viņas vienaudze Diāna Marcinkeviča šogad sasniegusi daudz vairāk.

„Sezona ir izdevusies, bija mērķis
pacelties WTA reitingā līdz kādam
piektajam sestajam simtam. Tas īstenots, par labāko turnīru uzskatu iegūto
titulu Tallinā – bija spēcīgas pretinieces, grūta izloze, bet labi spēlēju un
bija arī iedvesma," stāstījumu sāk Diāna Marcinkeviča. Viņa spēlē ar pērnā gada
Latvijas čempionu Jāni Mellupu daudziem ne pārāk labi zināmajā Spars
tenisa hallē netālu no lidostas. Neiztrūkstoši klāt ir arī sportistes tēvs
Antons Marcinkevičs. Treniņos Diānas sparingpartneri parasti ir vīrieši, jo tā
var panākt lielāku progresu. Atrast īsto treniņpartneri Latvijā neesot viegli,
jo tādu slodzi ne katrs varot turēt.

Par sev parocīgāko segumu
Diāna uzskata cieto jeb hard, tas vairāk atbilst viņas
spēles stilam. „Mans trumpis ir aktīva spēle,
eju pretim bumbai, bet reizēm iznāk pat pārāk aktīvi un tas jau kļūst par
mīnusu."  Diāna ar tenisu nopietni sākusi
nodarboties septiņu gadu vecumā, kad trenējusies pie Irinas Gudeles. Tiesa,
pirmsākums bijis četru gadu vecumā, kad meitai spēlēt mācījis tēvs. Tagad viņš
atkal ir meitas treneris.

„Man prieks par Anastasijas
Sevastovas milzīgo progresu, kopā bijām Federācijas kausa izcīņā Turcijā. Pati
gan tiku laukumā tikai vienreiz – dubultspēlē kopā ar Līgu Dekmeijeri -,
bet patika, guvu pieredzi." Diānai vēl jāpabeidz 12. klase, kas nemaz nav tik
viegls uzdevums, jo režīms drakonisks. „Parasti uz turnīriem braucu kopā ar tēvu vai tēvoci,
ir izstrādājies savs rituāls. Ceļos astoņos, tad kādas 40 minūtes notiek rīta
rosme. Vēlāk brokastis, tad seko treniņš, un pēcpusdienā atkal iesildos un vēlreiz
trenējos. Vēl ir arī fiziskās sagatavotības vingrinājumi, un šogad tieši
izturībā un ātrumā esmu kļuvusi labāka, mani parametri ar augumu 1,70 m un svaru
58 kg ir labi," stāsta tenisiste. Ārpus tenisa un mācībām nekam citam daudz
laika neatliekot. „Paklausos mūziku, paskatos
internetā, bet nekā nopietna. Sevi dažreiz palutinu ar saldumiem, šokolādi, bet
pārspīlēt nevar."

Dārgā Latvija

Viss Diānas sporta karjeras
finansiālais smagums gulstas uz ģimenes pleciem, Latvijas Tenisa savienība
nepalīdzot. Tēvs bilst, ka reizes trīs Diānai pieprasīts finansējums kā
labākajai juniorei valstī, bet nauda nav iedota un pat neesot sniegta oficiāla atbilde.
„Šogad Diāna varēja spēlēt Australian
Open pamatturnīrā juniorēm, mēs tikai lūdzām nopirkt lidojuma biļeti, bet –
nekā. Tā vien šķiet, ka valstij talantīgi sportisti nav vajadzīgi, es varētu
nosaukt daudzas spēkos līdzīgas ārzemju spēlētājas un pat minēt katru viņu
atbalstītāju, bet pie mums jāsitas pašiem," nemierā ir sportistes tēvs.

Jautājums par īsti profesionālu
karjeru paliek atklāts. Krīzes apstākļos arī tēvam biznesā nesokas tik labi un
ģimenei savākt gadā nepieciešamo summu nav viegli. Minimums ir 50 000 eiro
gadā, kaut cik pilnvērtīgai treniņu un sacensību programmai vajagot 80 000
eiro.

„Diānu trenēju kopā ar brāli
Jevgēņiju, tā sanāk lētāk, viņš vairāk atbild par fizisko sagatavotību," stāsta
Antons Marcinkevičs. „Naudas vienmēr varētu būtu
vairāk. Čehijā kādu brītiņu patrenējāmies ar Sirilu Suku, viņš ir ļoti
kvalificēts un gudrs treneris, bet trūkst līdzekļu. Varbūt būs jābrauc uz
Ameriku mācīties kādā universitātē un spēlēt tenisu. Piedāvājumi ir, bet
profesionālajam sportam tad tiek pielikts punkts."

Sportistes tēvs atzīst, ka trenēties
Latvijā bieži vien ir dārgāk nekā ārzemēs. „Prāgā dienā vajadzēja maksāt 80 eiro par laukumiem un
sparingu. Latvijā ir tik nenormālas cenas, ka dienā sanāk visi 100 lati. Un vēl
– aizbraucam uz galveno tenisa centru Lielupē, bet nav brīvu laukumu vai
treniņu partneru, vēl kaut kā trūkst, apnicis ar visu cīnīties!" tēvs izsaka
savu sāpi.

Novembrī Diāna devusies uz
Lielbritāniju, kur pavadīs trīs nedēļas un meklēs iespēju patrenēties kādā no
turienes akadēmijām.

Konkrēta sacensību kalendāra
nākamajam gadam vēl neesot, viss būs atkarīgs no finansēm. Varbūt izdosies atrast
atbalstītāju ārzemēs, daži mājieni esot. Sarunā ar tenisistes tēvu jūtama sāpe,
ka Latvijā nav ilgtermiņa stratēģijas tenisā. Treneri ņem pārāk daudz audzēkņu
vienlaikus un vairāk strādā tikai naudas dēļ. Ja grib gūt panākumus, tad arī
trenerim visi spēki simtprocentīgi jāziedo savam audzēknim.

„Smagi, smagi, visiem jau grūti, man pašam arī biznesā
neiet viegli, bet bez lielas naudas tenisā grūti kaut ko sasniegt," nopūšas
sportistes tēvs. Diāna Marcinkeviča ir talantīga, strādā cītīgi, bet viņas
izaugsme atkarīga ne tikai no viņas pašas vien.

Māris RĪMENIS,

LTV Sports

Latvijas tenisistu reitings
2009. gada 16. novembrī

(Iekavās vieta pērnā gada
nogalē)

ATP vīrieši

92. (53.)          Ernests Gulbis

276. (320.)     Andis Juška

385. (289.)     Deniss Pavlovs

559. (804.)     Adrians Žguns

964. (485.)     Kārlis Lejnieks

1532. (1665.) Oskars Vaskis

WTA sievietes

83. (194.)       Anastasija Sevastova

525. (697.)     Diāna Marcinkeviča

553. (317.)     Irina Kuzmina

814. ( – )       Alina Jerjomina

842. (522.)     Līga Dekmeijere

Diāna Marcinkeviča

tenisiste, 12. klases
skolniece

Dzimusi: 1992. gada 3. augustā

Augums, svars: 1,70 m, 58 kg

Izglītība: mācās Rīgas Zolitūdes
ģimnāzijas 12. klasē

Lielākie sasniegumi: 13 gadu vecumā kļuvusi par
Latvijas ziemas meistarsacīkšu uzvarētāju pieaugušajiem, daudzkārtēja valsts
jaunatnes čempione, Latvijas U-18 reitingā pirmajā vietā, sievietēm – otrajā,
WTA reitingā 525. vietā, ITF spēļu bilance šogad vienspēlēs – 26 uzvaras un 16
zaudējumi

Treneri: pirmā trenere Irina Gudele,
tagadējie Antons un Jevgēņijs Marcinkeviči, Daiga Juška