Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Autosports krīzē tuvāk tautai

2009. gadu ar bažām gaidīja ne tikai lielākā
daļa uzņēmēju un tūkstošiem cilvēku, kuru darbavietas izrādījās ļoti vārīgas
pret finanšu satricinājumiem. Arī autosports – viens no lielākos līdzekļus
prasošajiem sporta veidiem pasaulē – nodrebēja, tiklīdz parādījās pirmās krīzes
pazīmes. Šāgada autosporta sezona noslēgusies. Cik dramatiska tā bija šim
sportam? Kas mainījies?

 

 

Skaitļi

 

Nevar visas
autosporta disciplīnas ievietot vienā maisā un paziņot, ka autosportā dalībnieku
skaita kritums ir, piemēram, 50 procenti. Tā nav – ir sporta veidi, kas cietuši
smagāk, ir sporta veidi, kas pamanījušies neciest nemaz.

Liekas, lielākos
zaudējumus piedzīvoja rallija tipa sporta veidi. Latvijas rallija čempionāta
dalībnieku skaits sāka slīdēt uz leju jau 2008. gadā. Savukārt jūtams
dalībnieku kritums bija Latvijas Automobiļu federācijas Standartauto komisijas
pasākumos – aptiveni 40 procentu sportistu zudums. Tas gan šķiet loģiski
skaidrojams – šī komisija piedāvā autosporta mačus tiem, kuri sportu mazāk
balsta uz lielajiem sponsoriem un milzīgām programmām, bet gan sarūpē startiem naudiņu
paši vai ar paziņu palīdzību. Un, tiklīdz privātuzņēmēju finanšu situācija
kļūst apdraudēta, tas nekavējoties atsaucas uz attiecīgo sportistu gatavību
doties cīņās.

Sportistu kritums
vērojams arī citās autosporta disciplīnās. Tas, kas pārsteidza, ir krosa tipa
sacensības – autokross, kroskarti, jaunais folkreiss. Šajos sporta veidos
dalībnieku skaits piedzīvojis pavisam nelielu lejupslīdi, bet dažā klasē sezonā
startējušo skaits pat ir lielāks nekā 2008. gadā. Taču dažs – arī Sports – šādu scenāriju prognozēja,
atceroties iepriekšējās krīzes. Pēc neatkarības atgūšanas tieši kross auga
visstraujāk, kamēr, piemēram, rallijs attīstījās smagnēji un uz brīdi, šķiet,
motori apklusa pavisam. Arī 1998. gada krīzes laikā autokross bija savā
augstākajā punktā dalībnieku skaita ziņā un rekordu sišanu apturēja nevis
finanšu problēmas, bet gan sporta iekšējā krīze, kad kvantitāte gan dalībnieku,
gan rīkotāju ziņā ievērojami apsteidza nepieciešamo kvalitāti, ko spilgti
nodemonstrēja Madonas notikumi.

Krosa dzīvīguma
fenomens īsti nav izskaidrojams, lai gan šajā spēcīgajā sporta veidā izteiktāka
ir tehnikas gatavošana katram savā garāžā, kas ļauj triumfēt konstruktora garam
un izdomai. Piemēram, liela daļa, rallija mašīnu tiek gatavotas noteiktās
darbnīcās par noteiktām naudas summām. Un summas vai nu ir, vai nav.

Tajā pašā laikā, arī
pa disciplīnām dalot, sportistu zuduma procents ir nosacīts. Palūkojoties uz
čempionātu kopvērtējumu tabulām, gribas domāt, ka dalībnieku skaits nemazinās
vispār. Taču daudz izteiktāka ir tendence sportistiem nestartēt pilnās
čempionātu programmās, bet gan aizvadīt atsevišķas sacīkstes. Tas kopvērtējuma
tabulās ļauj ierakstīt vārdu pēc vārda, taču reāli titulus dalošo sportistu
kodols ir mazs. Piemēram, krosā pozitīvi graujošs bija priekšpēdējais posms
Mūsas trasē – dažādās klasēs kopumā uz starta stājās gandrīz simt dalībnieku.
Tajā pašā laikā dažās sacīkstēs bija problemātiski nokomplektēt nepieciešamo
braucēju skaita minimumu, kas ļauj klasē piešķirt posma kopvērtējuma punktus.

 

Tuvāk tautai

 

Federācija jau pirms
šīs sezonas prognozēja problēmas autosportam, jo arī sports ir atkarīgs no kopējās
labklājības valstī. Tāpēc strauji uzziedēja pāris zemu izmaksu tautas
autosporta sērijas. Šosezon pirmo reizi notika Latvijas kausa izcīņa
supersprintā, bet dienasgaismu ieraudzīja folkreiss. Supersprints vairāk paredzēts
sportistiem ar standarta (ielas) automašīnām, ar kurām ļauts izbaudīt rallija tipa
sacīkšu miniatūru versiju – īsu ātrumposmu speciāli izveidotās trasēs.
Folkreiss savukārt ietur autokrosa un rallijkrosa līniju – par izcili zemām
izmaksām sagatavojamas mašīnas sacenšas apļveida trasēs un ar kopēju startu.
Abi sporta veidi piedzīvo strauju izaugsmi – par spīti finanšu problēmām, visos
supersprinta posmos dalībnieku skaits bijis pāri simtam. Savukārt folkreisa
vezumu izkustināt šķita sarežģīti. Apritē bija jāielaiž mašīnas, kuru līdz šim
sportā nebija – folkreisā nevar startēt pilnīgi ielai paredzēti automobiļi, jo
jāizpilda zināmas drošības prasības. Savukārt autokrosam un rallijkrosam
paredzēto tehniku lielākā daļa sportistu vērtē augstāk par folkreisā noteikto
fiksēto auto pārdošanas summu – 950 eiro. Ir arī trešā automašīnu kategorija –
LAF nesankcionētās sacīkstēs startējoša tehnika -, kuras viena daļa ir šķietami
apgādāta ar „caurulēm salonā",
taču par drošības karkasu to nosaukt nevar. Arī šī tehnika ir vai nu krietni
jāpārbūvē, lai atbilstu pietiekami primitīvajām prasībām, vai arī tā paliek aiz
folkreisa apmales. Līdz ar to folkreisa tehnika jābūvē no nulles. Var tikai
apsveikt pirmos dalībniekus par uzcītību – Jāņos tika aizvadīta pirmā sacīkste,
bet jau oktobra beigās uz starta bija stājušies 32 sportisti. Lieliska
statistika četrus mēnešus vecam sporta veidam!

Šī tautas klašu
izveidošanās, šķiet, glābs sportu no sabrukuma, ja reiz kāds to vispār paredz. Skaidrs,
ka Latvijas publikai patīk tehniskie sporta veidi – pat olimpiskās spēles to
pierāda. Braukt ātri ar mašīnām patīk, bet, ja tas jādara par vairākiem
desmitiem tūkstošiem latiem, tas nav realizējams visiem. Līdzko ar sportu var
nodarboties par summās līdz tūkstotim latu, pasākums kļūst pieejamāks plašākai
publikai.

 

Rallijs – joprojām laba izrāde

 

Par spīti grūtiem
laikiem, Latvijas rallija čempionāts izrādījās gana interesants. Kaut arī regulāro
dalībnieku sastāvu krīze tomēr paplosīja, sacensību rīkotāji atrada
risinājumus, kā piesaistīt braucējus no tuvām un tālām ārzemēm. Atliek
atcerēties lielisko Talsu ralliju, kurā uz starta stājās piecu valstu N4 klases
čempioni. Tas nozīmē, ka rīkotāji bija pietiekami atjautīgi, lai sagādātu
patīkamus pārsteigumus skatītājiem arī situācijā ar mazāku budžetu.

Rīkotāji slavējami
par uzdrīkstēšanos – jau ziemā bija bažas, vai varēs notikt ralliji Kurzeme un Latvija. Par spīti rīkotāju finansiālajām problēmām, abas sacīkstes
bija vairāk nekā lieliskas.

Tomēr ir skaidrs, ka
klasēs dalībnieku skaits nav tik liels, lai turpinātu līdzšinējo kursu.
Piemēram, 2WD klasē faktiski pilnu
sezonu aizvadīja trīs četras ekipāžas. Projektā paredzēts, ka 2010. gadā notiks
klašu apvienošana un statusa maiņa. Līdzšinējā formātā paliks tikai prestižā N4 klase (šāgada čempioni – Aivis
Egle/Mārtiņš Jerums). A Plus
kategorija, kurā startē sportisti ar pilnpiedziņas mašīnām, ieskaitot WRC, atgūs Latvijas čempionāta statusu
(līdz šim kausa izcīņa, šāgada uzvarētāji – lietuvieši Lipeiķis/Vaitkevičs).
Taču, cik noprotams, par čempionu varēs kļūt tikai tad, ja tiks aizvadīts
noteikts – visai liels – seriālā paredzēto sacīkšu daudzums. Pretējā gadījumā dažas
kopvērtējuma uzvaras iepriekšējos gados nākušas pārāk viegli sportistiem, kuri
startējuši fragmentāri, taču ar izteikti pārāku tehniku.

Jūtot, ka N3, jeb šogad 2WD klase nespēj iegūt masveidību, Rallija komisija nolēmusi
atteikties no kategorijas uzturēšanas. Izveidota viena kopīga klase visām
vienas ass piedziņas mašīnām. Tas N
grupas mašīnas nostāda neizdevīgās pozīcijās, kas šķietami ietekmē līdzšinējo
klases uzdevumu – junioru vecuma sportistu piesaistīšanu. Taču šai problēmai ir
risinājums – juniori tiks izcelti ar komandu ieskaites palīdzību: ja vienībā ir
pieteikts juniors (pilots vecumā līdz 25 gadiem), tā saņem papildu punktus
komandu vērtējumā. Tādā veidā komandām ir interesanti savās rindās iekļaut
jaunos sportistus, savukārt šiem junioriem rodas iespēja strādāt kopā ar
Latvijas labākajiem rallija braucējiem.

Viss minētais gan
joprojām ir projekta līmenī, jo jaunumi jāapstiprina komisijas pilnsapulcē 28.
novembrī.

 

Kross – Baltijas zīmē

 

Autokrosā revolūcija
Latvijas mērogā nav paredzēta. Joprojām aktuāla tēma ir iespējamā klašu
apvienošana, ja kāda no kategorijām sāks klibot maza dalībnieku skaita dēļ.
Taču stratēģija būs līdzšinējā – klases šajā sporta veidā var apvienot jebkurā
brīdī, kaut vai pēdējā dienā pirms čempionāta, līdz ar to Krosa komisija
pagaidām iztiek bez straujām kustībām.

Tas, kas šķiet
interesanti un daudzsološi – krosā un rallijkrosā sākušās ievērojamas
aktivitātes Baltijas līmenī. Līdz šim teorētiskais Baltijas valstu vienotājs
bija nosacīti funkcionējošais NEZ
rallijkrosa čempionāts, kā arī Baltijas čempionāts divām bagiju klasēm. 2010.
gadā plānots izveidot vairāku posmu Baltijas čempionātus gan krosā, gan
rallijkrosā, gandrīz visām Baltijā esošajām automašīnu klasēm. Ja valstu
iekšienē seriāli finanšu problēmu dēļ nespēs dzīvot, laba alternatīva
kvalitātes noturēšanai būs Baltijas sērija.

 

Šoseja – par tālu no tautas

 

Latvijas autošoseja
pēdējo desmit gadu laikā izniekojusi pāris labus iespēju iegūt masveidību.
Kontroles trūkums un noteikumu apspēlējamība iznīcināja Golf kausu deviņdesmito gadu beigās, savukārt šobrīd par tālu no
savas pamatidejas aizgājusi nacionālā klase. Sākot pilnveidot mašīnas,
izveidojies konkurētspējīgo sportistu slānis, savukārt tie, kuri šosejā ienāca
uz tautas sporta principiem, atklājuši, ka, lai uzvarētu, nepieciešams ieguldīt
pārāk daudz. Klase tāpēc iet bojā. Kā to glābt? Daļa ekspertu izteikuši
aizdomas, ka jāievieš folkreisam līdzīga sistēma ar mašīnu tirdzniecību –
ieguldi tehnikā kaut miljonu, bet mašīna obligāti jāpārdod par fiksētu
salīdzinoši zemu summu.

Šosejas spēcīgākās
klases pretojas krīzei, cik jaudas. Pēdējās sezonās rodas pa kādam īpašam
atklājumam. Šogad šajā statusā ir bijušais kartinga braucējs Mārcis Birkens,
kurš pamanījies kļūt par labāko ne tikai Baltijā, bet pat Eiropas kausā –
nekas, ja trīs mašīnu konkurencē tituls paliek!

 

Jāmeklē ideju elastība

 

Daļai nepieminēto
autosporta veidu problēmas jārisina ar mazākām finansēm, vairāk ideoloģiski – daudzi
labi projekti būtu spēcīgāki, ja tiktu pareizi vadīti, mazāk tos plucinātu
iekšējā deķa raustīšana dažādos virzienos.

Lieliska nākotne
paredzama tā sauktajai kartinga B
līgai – amatieru sportisti ar īres kartiem pulcējas kuplā skaitā, un šī
masveidība noteikti veidos ne tikai labus Latvijas čempionāta kartingistus, bet
startējušajiem sniegs arī sacensību režīma pieredzi, ko vēlāk varēs izmantot
jebkurā autosporta formā.

Viesturs SAUKĀNS