Cauri Parīzei uz augšu?
Interese par Ernestu Gulbi atkal ir liela, turklāt ne tikai Latvijā vien. Gulbis atguvis stabilitāti spēlē, kļuvis nosvērtāks un šogad jau aizvadījis daudzus labus mačus. Viņš allaž tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem sāncenšiem ikvienam, pat mūsdienu tenisa pašiem varenākajiem. Gulbja potenciāls tenisā palēnām sāk realizēties. Savulaik vēl kā padsmitnieks Ernests ielauzās pasaules labāko simtniekā, vēlāk sekoja lejupslīde, bet tagad Gulbis tuvojas elitei.
Likumsakarība vai nejaušība? Visdrīzāk gan pirmais, jo daudz nopietnāka kļuvusi Gulbja attieksme pret savu darbu — profesionālo tenisu. Kas smagi strādā, agri vai vēlu sāk plūkt sava darba augļus. Ja vēl piedevām ir dabas dots talants, būtu grēks šādu iespēju neizmantot. Šogad Gulbis pacietīgi kāpj uz augšu, ko būtībā pierādīja arī French Open. Nozīmīgākajā turnīrā pasaulē māla laukumos Gulbis gan otrajā kārtā zaudēja mājiniekam Gaelam Monfisam, taču vismaz pirmie trīs seti bija dramatiski un līdzīgi, īsts saldais ēdiens skatītājiem. Tikai neveiksmīgais ceturtais sets nedaudz sabojāja labo iespaidu — Gulbis nespēja atgūties pēc zaudējuma īstā trillerī trešā seta galotnē. Pieskaitīsim to pie retajām neveiksmēm šogad, labā tomēr bijis vairāk, ko pierāda statistika. Reitingā tas daudz ko nesabojās, kaut bija iespēja kāpt vēl augstāk un Vimbldonā būt jau 32 labāko (izlikto) tenisistu vidū.
„Zaudējums paliek zaudējums,” pēc mača oficiālajā preses konferencē atzina Gulbis. „Tagad man atkal jāpievēršas fiziskās formas uzlabošanai. Pavisam vienkārši — beigās, ceturtajā setā, kājas bija pagurušas. Joprojām domāju, ka man vajadzēja uzvarēt trešajā setā, tad viss būtu pavisam citādi, jo Monfiss jau arī bija paguris. Patiesībā izšķirošā nozīme šoreiz bija psiholoģijai, nevis fiziskajai sagatavotībai. Es nedrīkstu pieļaut, lai sajustu šādu nogurumu laukumā ceturtajā vai piektajā setā, tādēļ man vēl jāuzlabo fiziskā sagatavotība, un tad jau redzēsim…”
BEZ KAUTRĒŠANĀS PRET VARENAJIEM
Visaugstāk savā karjerā Gulbis bijis 2011. gada februārī — 21. pozīcijā pasaulē. Šogad bilance gana pozitīva — 29 uzvaras un 10 zaudējumi, turklāt neviena neveiksme nav tāda, par kuru būtu jākaunas. Zaudēts vairākiem pasaules top 10 spēlētājiem — Huanam Martinam del Potro, Tomašam Berdīham, tāpat Tomijam Hāsam, Huanam Monako un Milošam Rēničam no labāko divdesmitnieka, turklāt zaudēts ļoti līdzīgās cīņās. Divreiz Gulbis piekāpies Rafaelam Nadalam un abas reizes dramatiskos mačos. Martā Indianavelsas Masters ar 5:7 trešajā izšķirošajā setā un Romas Masters maijā arīdzan labā spēlē, turklāt vēl māla laukumos. Romā pirmajā setā Gulbis burtiski satrieca Nadalu 6:1, vēlāk zaudēja ar 5:7 un 4:6, spēle ilga 2 stundas un 38 minūtes. Par to nebūtu jākaunas nevienam, jo Nadals ir un paliek māla laukumu karalis, kas uz sava iecienītākā seguma zaudē ārkārtīgi reti, dažas sezonas pat tikai un vienīgi uzvar.
Protams, zaudējums arī līdzīgā spēlē ir un paliek zaudējums, tomēr Romas čempionam Nadalam tas bija grūtākais mačs turnīrā. Pārējos pretiniekus (arī finālā Rodžeru Federeru) Rafa burtiski satrieca un pat nākamajā dienā pēc smagās spēles ar Gulbi savu tautieti Dāvidu Fereru trešajā setā uzvarēja ar 6:2. Starp citu, arī Indianavelsā čempions Nadals tieši pret Gulbi aizvadīja savu grūtāko maču. Pagaidām Gulbim pret Nadalu nav uzvaru, bet droši var teikt, ka drīz būs, ja vien Gulbis turpinās tikpat nopietni strādāt. Nadals zina, ka ar Ernestu nedrīkst jokot, ko atzina intervijā pirms spēles Romā: „Gulbis ir ļoti bīstams pretinieks, spēlē agresīvi, un man jāparāda ļoti labs sniegums, lai uzvarētu.”
Pats Gulbis Romā izteicās, ka kopumā spēlējis labāk par pretinieku ne tikai pirmajā setā (6:1), bet arī nākamajos divos. Drosmīgs izteiciens, kurā sava daļa taisnības, jo Gulbim bija daudz vairāk tīri uzvarētu izspēļu, tomēr beigās uzvarētājs ir tikai viens. Tā šo izteikumu komentēja Nadals: „Es gan domāju, ka nedaudz labāks ir tas, kas laukumu atstāj kā uzvarētājs…”
Tenisā par stilu papildu punktus nedod, taču ar šādiem apgalvojumiem Ernests dažkārt var iedzīvoties neveiklā situācijā.
KAS ATŠĶIR IZCILO NO LABĀ
Šogad trešais lielais ATP fināls karjerā un trešā uzvara (Delrejbīčā) — šāda nevainojama statistika tieši finālos ir retajam. Jo tuvāk finālam, jo lielāka Gulbja motivācija. Delrejbīčā kopā ar kvalifikāciju nācās aizvadīt astoņas spēles. Sportista daudz labāko sniegumu šogad laukumā var pamanīt vai ikviens. Ernests demonstrē stabilāku spēli — ir tikpat aktīvs uzbrukumā, toties daudz pacietīgāks aizstāvoties. Agrāk bija ļoti daudz kļūdu, Gulbis lika visu uz vienas kārts (lasi — sitienu), tagad viņš ir daudz pacietīgāks. Kas vēl? Psiholoģiski vairs nav tik nervozs laukumā. Labi, var jau salauzt arī pa raketei, Džons Makinrojs vai Marats Safins darīja to daudz biežāk, bet tikai tad, ja tas nāk par labu pašam, palīdz sapurināties un lauzt spēles gaitu. Citādi tā vien tāda ālēšanās un bērnišķība.
Tenisā ne vienmēr uzvar tas, kas kopumā mačā bijis pārāks par dažām izspēlēm vairāk. Svarīgākais ir uzvarēt tieši vajadzīgajā brīdī, panākt breiku sev par labu, uzvarēt seta galotnēs un vēlāk visā mačā. Tieši tas atšķir izcilus spēlētājus no labiem. Gulbim šajā ziņā ir progress — viņš savas izdevības sācis biežāk izmantot, turklāt vairākos mačos uzvarējis jau šķietami zaudētā situācijā — kā Delrejbīčā pret Semu Kveriju un Tomiju Hāsu. Agrāk Gulbis bieži psiholoģiski salūza, tagad cīnās līdz galam, tas īsti neizdevās tikai pret Monfisu Parīzē ceturtajā setā. Fiziski Gulbis nu ir ātrāks, izturīgāks. Garam četru vai piecu setu mačam gan īsti spēka vēl nepietiek, un to pierādīja spēle pret Monfisu.
Ir vēl vairākas sīkas nianses, kas ietekmē cīņas rezultātu. Gulbim joprojām ir laba pirmā serve, pēc statistikas rādītājiem viņš tad uzvar 77 % izspēļu, un tas ir trešais labākais rādītājs šogad līdz French Open. Uzlabojusies otrā serve, ir mazāk dubultkļūdu, tomēr šis ir vēl viens no retajiem Gulbja klupšanas akmeņiem — ar otro servi Gulbis uzvar vairs tikai 47 % izspēļu, pašiem labākajiem šis rādītājs ir ap 58—59 %.
Krietns progress pretinieku serves atņemšanā — arī šis elements ir ļoti svarīgs. Pirmās pretinieka serves uzņemšanā Gulbis šogad pagaidām ir septītais, toties breikbumbu izmantošanā — pat trešais. Ja pretinieks servē un Gulbim ir breikbumba, tad Latvijas tenisists 48 % gadījumu savu iespēju izmanto, un tas ir ļoti augsts rādītājs.
Tie ir tikai daži statistikas fakti, kas labi pamato, kāpēc laukumā izdodas sasniegt daudz vairāk nekā pērn. Ernestam kopumā šogad ir mazāk turnīru nekā vairumam konkurentu, un pat šādi Gulbis savācis 27 punktu summu šogad, kaut daudzi aizvadījuši par trim četriem turnīriem vairāk. Matemātika pavisam vienkārša — pēc vidēji iegūtajiem punktiem vienā turnīrā Gulbis šogad līdz pat French Open bija 17. pasaulē.
CIEST UN PACIEST
Par jebkura sportista sasniegto jāspriež ilgtermiņā. Četri aizvadītie mēneši turnīros šogad liecina paši par sevi, taču vislabākais rādītājs ir gads vai pat vairāki. Ikvienam ir veiksmīgāki un neveiksmīgāki periodi, bet izņēmumi neizslēdz kopsakarību. Ja esi stabils ilgtermiņā, ja pati spēle uzlabojas, tad viss ir kārtībā. Atsevišķas spožas uzvaras ir viena lieta, stabilitāte pavisam kas cits. Ir gadījies, ka kāds pavisam negaidīti sakauj Federeru, Nadalu vai Džokoviču, taču nākamajā spēlē jau ir mīksts kā vakar izmesta banāna miza.
Ir jāmāk sadzīvot gan ar uzvarām, gan ar zaudējumiem, bieži vien kopumā tas ir lielākais pārbaudījums tenisā. Te nav nekādas garantijas. Tenisā viens mirklis, un viss var mainīties, uzvara šodien vēl negarantē panākumu rīt, jo spēle un pretinieks ir citi. Tenisā jāmāk ciest un paciest, ja vajag, tad māla laukumos ēst gluži vai zemi, bet nepadoties.
Ernestam Gulbim jaunā laika spēka teniss ir kā radīts. Daudz nosaka fiziskais spēks, ātrums, taču spēles pamatā tomēr paliek nemainīgas vērtības — tehnika un psiholoģija. Ne velti saka — tenisā skrien ar kājām, sit ar rokām, bet uzvar ar galvu. Lai uzvarētu bieži un gandrīz visus pretiniekus, nedrīkst būt sīkumu un patiesi lielus panākumus var gūt tikai tad, kad notici sev līdz galam.
LIELĀKIE ERNESTA GULBJA SASNIEGUMI 2013. GADĀ
ATP Delrejbīčas turnīra čempions (viņš šogad ir pirmais tenisists, kas spējis uzvarēt turnīrā, sākot no kvalifikācijas)
Roterdamas ATP turnīra astotdaļfinālists (zaudēja H. M. del Potro 6:7, 3:6)
Indianavelsas Masters astotdaļfinālists (zaudēja R. Nadalam 6:4, 4:6, 5:7)
Romas Masters turnīra astotdaļfinālists (zaudēja R. Nadalam 6:1, 5:7, 4:6)
Pasaules reitingā atgriezies labāko simtniekā un līdz 10. jūnijam ieņems 40. vietu (pērno gadu beidza 136. vietā).
