Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dzīve vienā skriešanā

Pēdējos 14 dzīves
gadus Anna Titova pavada skriešus. 2008. gadā viņa Latvijā atkal bija
neuzvarama visgrūtākajā no vidējām distancēm – 800 metros. Tomēr Anna
nodarbina ne tikai kājas, bet arī galvu un ir inteliģenta sieviete ar divām
augstākajām izglītībām.Distancē
grāmatvede
Šķiet, Annā Titovā
kāds motoriņš ir iemontēts – no rīta skrien, vakarā skrien, brīvdienās –
sacensībās – skrien. Tikai pa dienu sēž galvenās grāmatvedes krēslā, kur
skaita un grupē skaitļus. „800 metru skrējienā esmu pirmā gandrīz desmit gadus,"
mazliet kautrīgi nosaka gaišmatainā sportiste. Bet tas nav viss, jo pērn Anna
400 m skrējienā bija otrā, 200 m – piektā, pusmaratonā – ceturtā.Savas veiklās
kājas un izturību Anna Titova atklāja salīdzinoši vēlu – 16 gadu vecumā,
kad sāka nodarboties ar vieglatlētiku. „Skolas laikā es
trenējos citos sporta veidos. Pat šahā man ir pirmā sporta klase, jo sešus
gadus līdz devītajai klasei es trenējos šajā sporta veidā," atceras Anna. „Bērnībā apmeklēju
mākslas vingrošanu, nodarbojos ar galda tenisu un peldēšanu. Desmitajā klasē
pārgāju uz citu skolu, tad arī sāku trenēties vieglatlētikā." Pēc gada jaunā
skrējēja iekļuva jauniešu izlasē, vēl pēc gada – pieaugušo izlasē.„Sākumā skrēju 1500
un 3000 metru distances, pēc tam 800, un tagad tā ir mana pamatdistance. Tātad kopš
17 gadu vecuma es skrienu 800 metrus. Pirmo prieku guvu Liepājas čempionātā
skolām, kurā izcīnīju 1. vietu 3000 metru skrējienā, pēc tam mani aicināja
trenēties. Nopietnie treniņi aizrāva." Pirmais liepājnieces Annas Titovas,
tolaik Anfinogentovas, treneris bija Vjačeslavs Aloncevs.

 

Distance gudrajiem

Attīstība bija
strauja. „1995. gadā pirmo
reizi Baltijas valstu vieglatlētikas sacensībās startēju pieaugušo izlasē un
800 metru skrējienā ieguvu trešo vietu. Vēl pēc gada – 1996. gadā –
startēju Eiropas kausa izcīņā, kur biju otrā 1500 metru skrējienā, un tagad
gandrīz katru gadu piedalos Eiropas kausā," stāsta sportiste. Vai ar tādu
centību nevarētu cerēt uz startu olimpiskajās spēlēs Londonā? „Vieglatlētikā,
īpaši skriešanas distancēs, kvalifikācijas normatīvi ir ļoti augsti. Piemēram,
sprintā tie ir, manuprāt, pilnīgi nereāli. Tad nu godīgi jāteic, ka šādas
cerības es neloloju."

Annas iecienītie
800 metri tiek uzskatīti par grūtu distanci, kas katram nav pa spēkam. Titova
uzskata, ka noskriet tos var jebkurš, bet – cik ātri… „Ir vajadzīga
ātruma izturība, jo vienādā tempā jānoskrien visi 800 metri. Turklāt labu
rezultātu ir ļoti grūti sasniegt vienatnē," norāda Anna Titova. Komercmačos
esot „akumulatoriņi",
kas kurina tempu, un parasti sportisti ar vienādiem spēkiem turoties kopā. „Viņi strādā ar
elkoņiem, grūstās un

izmanto citas
taktiskās spēles. Patiesībā visās vidējās un garajās distancēs uzvar nevis
stiprākais, bet gudrākais."

Anna par skriešanas
taktiku Sporta pedagoģijas akadēmijā diplomdarbu aizstāvējusi. „Atēnu olimpisko
spēļu čempions 800 metru skrējienā no Krievijas Jurijs Borzakovskis mēdz
turēties astē un pēkšņi finišā visus apdzen. Bet daudzi melnādainie, kas to
atšifrējuši, distanci sāk milzu ātrumā, lai viņš nespētu turēties līdzi. Tur
notiek tādas spēles!" Anna stāstīdama enerģiski žestikulē. „Ķīnieši visi turas
bariņā un nevienu nelaiž garām. Sprintā ir citādi, jo katram ir savs celiņš un
tāda taktika nav vajadzīga."

Garais sprints un
pusmaratons

Mainīt skrējēja
neko negrasoties: „Man patīk un padodas vidējās distances." Tomēr viņa atzīstas, ka
sākusi trenēties arī sprintā. „Pirms četriem gadiem, sev par pārsteigumu, vinnēju 60
metru sprintu mūsu Sporta manēžā. Brīžam skrienu arī 200 un 400 metru
distances. Astoņsimtnieks tiek dēvēts par garo sprintu. Divas reizes esmu
skrējusi pusmaratonu, varbūt pēc kāda laika pāriešu uz maratonu. Oktobra beigās
Ozolniekos pusmaratonā biju pirmā. Tomēr nevaru vienlaikus trenēties
pusmaratonam un 800 metriem, jo tad man zudīs ātrums."

Šogad jau dažas
sacensības aizvadītas. 21. janvārī Tartu,
Igaunijas Zelta līgas sacensībās, Anna Titova bija otrā 800 metru skrējienā,
bet 4. februārī Tallinā būs Igaunijas otrais Zelta līgas posms. „Varbūt aizbraukšu uz
kādiem mačiem Somijā, ja labi veiksies. Sacensības būs visu februāri, savukārt
martā Itālijā notiks Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās." Lai tur nokļūtu,
Annai gandrīz jāatkārto personiskais rekords.

Četri Titovi

Annas ilggadējais
treneris ir Anatolijs Titovs, kura pamatdarbavieta ir Jūrmalas sporta skola.
Padomju gados viņš bija Dinamo galvenais sprinteru treneris, arī pats
savulaik skrējis 800 metru distanci, viņa personīgais rekords esot minūte un 48
sekundes. Titovu uzvārdi nav sagadīšanās, jo nu jau divus gadus Anna savu
treneri sauc arī par vīratēvu. Trenera dēls un Annas vīrs Aleksandrs Titovs arī
ir sprinteris. To pašu var teikt par vīra vecāko brāli Juri, kura dēlam ir
tikai astoņi gadi, bet arī viņš jau trenējas skriešanā.

Annas darba diena
katru rītu sākas ar četru līdz astoņu kilometru krosu. Dienā skrējēja strādā
par grāmatvedi Baltijas konteineru terminālā. Ik vakaru, izņemot svētdienas, ir
treniņi. „Treniņos man ir
arī spēka vingrinājumi, cilāju svaru stieni, bet vienlaikus jākrāj nopietna
kilometrāža. Treneris man raksta plānus un kontrolē," skaidro Anna.
Treniņnometnēs, protams, ir cits režīms, tad ir treniņi trīs reizes dienā.
Darba dēļ gan
sportistei treniņnometni iespējams apmeklēt tikai reizi gadā – pavasarī.

Varētu teikt, ka
Annai ir skrējējas talants. „Bet ar talantu vien nepietiek, jo, kā teicis Leonardo
da Vinči, talants tikai dodot tiesības ieiet tur, kur sēž meistari, bet par
pašu meistaru var kļūt tikai ar darbu," Annai atrodas klasiķa teiciens.

Kluba prezidente

Annai Titovai
nepietiek ar nemitīgajiem treniņiem un darbu. Viņa vēl uzņēmusies arī Latvijas Skriešanas sporta centra (LSC) prezidentes pienākumus. Klubu pirms desmit
gadiem izveidoja Jānis Ulpe, kurš pērn šo pasauli diemžēl atstāja. „Vīrs mani
mudināja, lai pamēģinu. Tā nu mēs organizējam dažādas tautas sacensības. Līdz
šim LSC finansēja Rīgas dome, bet tikko, 26. janvārī, dome atteicās to turpmāk
darīt."

Tomēr cilvēki grib
sanākt kopā un skriet. Anna prāto,
ka gan jau kaut kā visi kopā izķepurosies un līdzekļus sacensību rīkošanai
atradīs. „Mums ir daudz
cilvēku gados, kopā gandrīz 170 biedru. Paši rīkojam desmit sacensības
stadionā, astoņas šosejā un katru otro nedēļu veselības skrējienus Grīziņkalnā.
Tās ir atklātas sacensības, kurās piedalās visi, kas vēlas, arī bērni no sporta
skolām." Ar lielu prieku Anna stāsta par kluba veterāniem, kuri startē Eiropas
un pasaules čempionātos.

Kāpēc Anna un
viņas vīrs to visu dara? „Gribējās kaut ko paveikt ar sportu saistītā jomā. Par
treneri pagaidām vēl negribu strādāt, jo pati gribu skriet."

Adāmadatas un
ledusūdens

Vai Annai vīrs
nepārmet un neprasa, kad viņa beigs skriet? „Nē, tieši otrādi,
es esmu tā, kura saka – varbūt jāapstājas un jāpadomā par ģimenes
pieaugumu, bet vīrs teic, ka vēl vajagot paskriet." Laika gan vienmēr esot par
maz, bet vismaz paskatīties izrādes Rīgas Krievu teātrī, apmeklēt operu un
baletu reizēm izdodoties. „Adu un tamborēju, bet arī tam laika ir ļoti maz. Mūsu
ģimenei ziemā ir ļoti daudz ko darīt, jo aizraujamies ar ziemas peldēšanu."

Sākumā ar to esot
nodarbojies tikai Aleksandrs, bet tagad abi braucot uz Bulduriem, kur ir roņu
klubs. Tur katru svētdienu cilvēki pulcējas glābšanas stacijā un peldas. „Es gan āliņģos
iekšā nelienu, peldu tikai līdz pirmajam salam – šogad līdz janvārim
peldēju." Daži roņi esot arī skriešanas kluba biedri. Tajās brīvdienās, kurās
nav ne jāskrien, ne jāpeld, ne jāorganizē sacensības, Anna brauc uz Liepāju pie
vecākiem. Bet pavisam brīvajā laikā dodas ceļojumos pa Latviju. Tepat visapkārt
esot tik daudz interesanta un nezināma.

Iveta DAINE

Anna Titova (Anfinogentova)

sešpadsmitkārtēja
Latvijas čempione vieglatlētikā, kravu ekspedīcijas firmas Atlantic Trans galvenā
grāmatvede, Latvijas Skriešanas sporta centra prezidente

Dzimusi         1978. gada 22. jūlijā Baltkrievijā

Izglītība         Liepājas
A. Puškina 2. vidusskola, RTU Ekonomikas fakultāte – transports
un loģistika; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija,
sporta skolotāja un vieglatlētikas trenere

Sasniegumi
sportā           

Personīgie rekordi:

800 m stadionā 2:03,37 (2004), sestais visu
laiku labākais rezultāts Latvijā;

800 m telpās 2:05,90 (2005), otrais visu
laiku labākais rezultāts Latvijā

Latvijas rekordiste 500 m skrējienā telpās 1:14,4 (2004)

Personīgie rekordi citās disciplīnās:

60 m telpās – 7,84 (2004);

100 m – 12,45 (2001);

200 m – 25,24 (2003);

400 m – 54,80 (2006);

400 m/b – 1:03,3 (2000);

pusmaratonā – 1:26,45 (2008);

4×400 – 3:36,82 (2005)

Ģimenes stāvoklis precējusies, vīrs Aleksandrs Titovs

Vaļasprieki   adīšana, ziemas peldēšana