Edžus Treimanis. Vīrišķības skola
Eiropas BMX meistarsacīkšu noslēguma ceremonija Beļģijas pilsētiņā Deselē izskatījās mazliet dīvaina. Sākoties elites vīru apbalvošanas ceremonijai, mastā visaugstāk tika celts mūsu valsts karogs, arēnā svinīgi viļņoja „Dievs, svētī Latviju!”, bet uz goda pjedestāla samulsis stāvēja tikai viens vīrs — trešās vietas ieguvējs francūzis Kentēns Kaleirons. Māris Štrombergs, kas čempiona titulu 160 atlētu konkurencē sev jau bija nodrošinājis iepriekšējā — Rīgas posmā —, turpināja savas cīņas Amerikā, bet Edžus Treimanis, kam vajadzēja saņemt sudraba medaļu, gulēja kaimiņpilsētas slimnīcas reanimācijas nodaļā.
Uz pēdējām divām meistarsacīkšu kārtām Edžus ieradās izcilā formā. Tiesa, pērn izcīnīto čempiona titulu viņam jau Rīgā bija atņēmis Māris Štrombergs. Bet nebija kauns zaudēt divkārtējam olimpiskajam čempionam, turklāt komandas biedram. Neveiksmei kārtīgi atvēzējoties, Deselē no Treimaņa rokām varēja izslīdēt arī Eiropas sudrabs, bet viņš par to nedomāja. Beļģijā Edžus bija ieradies uzvarēt, ko arī apliecināja sestdien, pārliecinoši uzvarot priekšbraucienos, astotdaļfinālā, ceturtdaļfinālā… Pusfinālā gan paliekot tikai otrais, toties finālā, skaistā cīņā pašā finiša taisnē izraujot uzvaru un palīdzot arī Rihardam Veidem finišēt otrajam. Pārējie varēja atslābt — Eiropas šāgada vicečempiona godu sev bija nodrošinājis Treimanis.
BETONS MUTĒ
Svētdien, pēdējā kārtā, kas Edžum vairs neizšķīra neko, viņš cīnījās vēl pārliecinošāk, vēl atraisītāk, uzvarot itin visos braucienos. Tad nāca fināls, un neveiksme palaida vaļā savu izkapti. Pieredzējušais nīderlandietis Van der Bīzens Treimanim aizlika elkoni priekšā jau startā, liekot izlaist vienu minienu, un latvietis lejup pirmajā taisnē devās pēdējais, sākot pakaļdzīšanos. Minoties pa Deseles trases īpatnēji garās pirmās virāžas augšmalu, viņš jau trīs konkurentus bija apdzinis, izejā gatavojās nokost vēl kādu, kad no kreisās puses latvietim nekaunīgi tieši virsū nesās Van de Veterings. Edžum šķita, ka augšmalā vēl riepas platuma tiesa paliek, pa kuru izsprukt sveikā. Konkurents viņam noskauda arī to.
Edžus attapās ar betona smaržu mutē. Tas bija sīkums, salīdzinot ar to, kas notika kreisajos sānos. Tur iekšās kāds visu dzīvo graizīja ar gaļasmašīnu. Edžus šīs nežēlīgās sāpes jau reiz pirms gadiem pieciem bija pieredzējis. Tātad atkal liesas plīsums.
Eiropas vicečempionu no trases nonesa ar nestuvēm, vēl vairākus sāpju triecienus viņš piedzīvoja ātrās palīdzības mašīnā, kas uz slimnīcu lidoja pāri gulošajiem policistiem. Deseles pēdējā kārtā nīderlandiešiem revanšs bija izdevies. Pirmais finišēja Bīzens, trešais Jaspers, ceturtais — ļaundaris Veterings. Toties Rihards Veide atkal bija otrais, čempionāta kopvērtējumā, kurā neviens nīderlandietis labāko sešniekā neiekļuva, izcīnot ceturto vietu. Savukārt Toms Mankus šogad Eiropā kļuva par sesto spēcīgāko BMX braucēju. Nav slikti — labāko sešniekā četri latvieši, divi ar zelta un sudraba medaļām! Basketbolisti šādā situācijā nekavējoties iesniegtu prasību Ministru kabinetam pārskatīt sportistu prēmēšanas sistēmu.
Paldies Dievam, beļģijas ārsti Gēlas slimnīcā varēja atzīt, ka operācija nav nepieciešama, toties vajadzīgs totāls miers, un Edžus Treimanis tika pieslēgts pie sistēmas. Turklāt uz dienām desmit, pēc kurām dakteri pieprasīja vēl tikpat ilgi padzīvot rāmā nesteigā turpat uz vietas, uzskatot, ka 2000 km ceļš uz mājām Eiropas vicečempiona veselībai vēl ir bīstams.
MOTOKROSISTU BRĀLĪBA
Komandas biedri aizbrauca uz Ameriku, lai kopā ar Štrombergu dotos tālāk uz pasaules čempionātu Jaunzēlandē, kur Treimanim arī bija paredzēts spēlēt skanīgu vijoli. Tomēr viens savās skumjās viņš nepalika. No netālās Utrehtas, kur risinājās Eiropas Jaunatnes olimpiāde, vājnieku apraudzīt atbrauca LOV galvenā ārste Līga Cīrule un LOK prezidents, Latvijas BMX federācijas pirmais un vienīgais prezidents Aldons Vrubļevskis.
Spilgti tika apliecināta BMX un motokrosa radniecība. Sestdien Deselē kājminamā motokrosa sacensības pirmo reizi mūžā noskatīties ieradās Kaspars Stupelis, kas kopā ar nīderlandieti Etjēnu Baksu blakusvāģu klasē tobrīd bija pasaules čempionāta vicelīderi. Kaspars bija sajūsmā par aizrautīgajām BMX cīņām un Treimaņa uzvarām, pēc kurām abi sportisti iepazinās. Svētdien Kasparam bija jādodas uz savām sacensībām, toties turpmāk viņš Edžu varēja apmeklēt slimnīcā. Vēlāk Treimaņa atveseļošanas programmai pieslēdzās vēl viena beļģu latvieša — pasaules eksčempiona, turklāt sena BMX braucēja Kaspara Liepiņa ģimene. Latvijā Edžus Treimanis atgriezās pēc nepilnām trim nedēļām.
PIANISTA KARJERA SABOJĀTA
Mēs tiekamies LOV priekštelpā. Dakteris Līkums nupat ar sonogrāfu izpētījis, ka plīsušās liesas asinis turpina uzsūkties, bet process vēl nav beidzies. Savukārt fizioterapeits Mareks Osovskis vingrinājis Treimaņa labo plaukstu. Izrādās, ka kritienā arī tai kāds kauls ielauzts. „Pagaidām tāda stīva ir, re, kūkums vēl redzams,” Edžus domīgs pēta plaukstu. „Šo pirkstu reiz salauzu, te ielika nelielu bleķa gabaliņu, šitais arī tāds jokains. Ja krītu, tad visu laiku uz labās rokas,” Jā, par klavierspēles virtuozu viņš laikam vairs nekļūs, kaut gan garie pirksti būtu tam ļoti piemēroti. Nu vairs ne visi, pat pa galda virsmu bungodami, spēj skraidīt vienādi ātri.
„Kad Ventspilī pirmo reizi pārsitu liesu, bija arī divas ribas ielauztas, bet to vispār nejutu, jo bija gultas režīms. Salīdzinot ar citiem sportistiem, man traumu maz, daudzi vismaz reizi gadā kaut ko salauž,” secina sportists. „Es bez pauzēm biju spējīgs braukt piecarpus gadus no vietas.”
„Paga, paga!” te nu jāiesaucas. „Kā tad dramatiskais kritiens tieši pirms gada olimpiskajās spēlēs Londonā!?” — „Tā jau nebija trauma, nākamajā dienā es braucu!” pretī stīvējas Treimanis. „Kā tad — nebija trauma! Ar galvu ietriecies pretnogāzē, žēlsirdīgā māsiņa veda asiņainu no trases prom kā ievainotu zaldātu no frontes līnijas,” pastāvu uz savām aculiecinieka tiesībām. „Bet smadzeņu satricinājuma man nebija!” argumentē olimpietis. „To nopietni pārbaudīja. Ar smadzeņu satricinājumu man neļautu braukt. Bija tikai deguns lauzts.” — „Tikai!” — „Nuja, turklāt simetriski — abās pusēs, nebija nekas jāoperē un jātaisno, viss sadzija.” Jāatgādina, ka ar šādu „sīku” traumu Edžus Treimanis olimpiskajās spēlēs izcīnīja devīto vietu. „Tas kritiens varēja beigties daudz bēdīgāk, tā ar galvu ielikties nākamajā tramplīnā…” sportists tomēr kļūst pielaidīgāks. „Šoks jau bija. Kad finiša taisnē ar pulsu 190 aizsit elpu, likās, ka tūlīt galus atdošu. Kā mašīna būtu notriekusi.” Nav brīnums, ka pērn Edžus Treimanis saņēma Gada balvu sportā par cīņas gribu.
TIPI, METRI UN KILOGRAMI
„Kā būs ar psiholoģisko atgūšanos pēc šīs traumas?” — „Ja tās gadās reizi piecarpus gados, nav nekādu problēmu,” ir pārliecināts atlēts. „Ja traumas seko cita citai, tad gan sāc pārdomāt, vai tas ir to vērts. Es, atgriežoties trasē, būšu tikai vēl izsalkušāks pēc uzvarām.”
„Ja ātri nekustas, nekas nesāp,” savu pašreizējo sajūtu raksturo sportists. Šoreiz viņš nolēmis būt rāms un mierīgs līdz pilnīgai veselības atgūšanai. Teorētiski varētu pat paspēt piedalīties Pasaules kausa izcīņas pēdējā kārtā, kas septembra beigās notiks ASV. „Citu pieredze rāda, ka, pēc traumas uzreiz atgriežoties lielos mačos, neko iegūt nevar,” spriež Edžus, uzskatot, ka viņam šī sezona beigusies. Toties novembrī viņš varēs sākt ar pilnu jaudu gatavoties nākamajai. „Līdz tam laikam jāatgūst tie četri kilogrami muskuļu masas, kurus šajā mēnesī esmu zaudējis,” 182 cm garā sportista kaujas svars esot 82 kg, tagad viņš sverot vien 78 kg.
„Vai BMX ir izkristalizējies viens uzvarētāja tips?” mūsu saruna kļūst vispārēja, norādot uz Doniju Robinsonu, kurš Pekinā bija galvastiesu īsāks par pārējiem, bet izcīnīja olimpisko bronzas medaļu.” Pēc Pekinas visi centās līdzināties Štrombergam, Londona apliecināja — jā, Štrombis ir ideāls BMX uzvarētāja tips — atlētisks, ar lielu eksplozivitāti,” skaidro Treimanis. „Kaut gan francūzis Žori Dodē neizskatās pēc tāda, kas cienītu atlētikas zāli, bet 2011. gadā viņš kļuva par pasaules čempionu, olimpiskajā gadā bija otrais.”
TRAKĀKAIS NO LATVIEŠIEM
„Ir trases un situācijas, kurās tev bail?” šis jautājums prasa godīgu atbildi. „Veiksmīgie mači ir tie, kuros es par to vispār nedomāju,” skaidro sportists. „Ļauju visu darīt instinktiem. Ja centies būt prātīgs un domāt, taisīt kādu manevru vai ne, tad tas jau parasti ir par vēlu. Protams, iepriekš galvā izveidoju brauciena plānu, ieprogrammēju vietas, kurās var apdzīt, bet, kad dodos trasē, tad jāļauj rīkoties instinktiem. Ir dienas, kad varu ieiet šajā zonā un viss notiek it kā pats no sevis. Bet, ja trase ir šaura un bīstama, širmi ne vienmēr izdodas aizvērt ciet. Jo pārāk daudz domā, jo biežāk nokantē tevi, nevis tu kādu.
Tās nevar saukt par bailēm, tu vienkārši nokavē savas iespējas. Šogad tā es jutos Pasaules kausa izcīņas pirmajā kārtā Mančestras trasē. Taimtriāla superfinālā es izcīnīju dalītu trešo vietu ar Konoru Fīldu, kas tagad kļuva par pasaules čempionu šajā disciplīnā, tātad biju viens no ātrākajiem šajā trasē. Bet, tiklīdz uz starta bija jāstājas kopā ar vēl septiņiem braucējiem un priekšā pēc īsās taisnes vīdēja šaurā pirmā virāža, kurā arī jāveic visi izšķirošie manevri, sākās aizture. Laidu garām visas savas iespējas. Pārāk uzmanīgi braucu. Laikam kāda bailīte iekšā sēdēja. Savukārt Papendālē, kur notika trešais posms, — plašā ātrā trasē ar lieliem lēcieniem citiem ir bail braukt. Bet es jūtos komfortabli.”
Pēc pasaules čempionāta Jaunzēlandē, kur neviens latvietis šoreiz netika tālāk par ceturtdaļfinālu, izlases galvenais treneris Ivo Lakučs nežēloja kritiku Mārim Štrombergam. Vai Treimanim tur būtu veicies labāk? „Man ir aizdomas, ka justos tāpat kā Mančestrā, tajā šaurībā visu sāktu apdomāt divreiz un nekādus brīnumus nespētu parādīt,” godīgi atzīst Eiropas vicečempions. „Daudzi gan saka — esmu trakākais no latviešiem, bet nezinu, nezinu… Oklendā katrā braucienā pirmajā virāžā bija kritieni. Diezin vai es tur būtu izspraucies cauri līdz pusfinālam vai finālam. Grūti spriest.”
Kāpēc arvien biežāk sacensības superkrosā rīko īsās šaurās trasēs? „Lai pasaules čempionātus neietekmētu laikapstākļi. Tiklīdz mazliet uzsmidzina no superkrosa lielā starta kalna vairs nav iespējams nobraukt. Tos būvē no koka, kas mitrumā kļūst nenormāli slidens. Atklātajās trasēs, kur mēs no tramplīniem lidojam metrus desmit augstu no zemes, būtiski var ietekmēt arī vēja brāzmas. Tāpēc, lai mazāk problēmu un viss notiek pēc grafika, trasi būvē vienām konkrētām sacensībām, un, cik nu attiecīgā arēnā vietas ir, ar to arī izlīdzas.”
Bet tas nozīmē, ka neglābjami jāmācās braukt šādās idiotiski šaurās trasēs! „Tā varētu teikt,” Edžus piekrīt. „Nākamgad arī pasaules čempionāts notiks Roterdamā — hallē, kur nekad BMX mači vēl nav bijuši. Bet vēl pēc gada čempionāts būs Beļģijā — Zolderā, kur ir atklāta trase. Tagad nevar saprast — nākamvasar būs jācīnās vienā stilā, aiznākamvasar — citā?”
UZ FRANCIJU?
Nākamgad tiek mainīts Eiropas čempionāta formāts. Tās vairs nebūs daudzposmu sacensības, bet tikai viens mačs. Vairākās kārtās tikšot rīkota Eiropas kausa izcīņa. BMX sabiedrība nebūt ne viennozīmīgi akceptē šo starptautiskās Riteņbraukšanas federācijas lēmumu. Tiek pārtraukta sena tradīcija, tās vietā piedāvājot ko jaunu, nezinot, vai tas gūs tādu pašu popularitāti un dos līdzīgu efektu.
Arī sportisti prāto, ar kādām sacensībām nodrošināt savu izaugsmi, kur gūt jaunu motivāciju. Edžum Treimanim nākamsezon varētu būt iespēja startēt Francijas čempionātā. „Tas ir nopietns pasākums desmit kārtās, kurā rit sīva klubu cīņa,” stāsta Edžus. „Francijā ir vairāk BMX braucēju nekā visā pārējā Eiropā kopā. Kādi 20 tūkstoši. Pamatīgs tirgus… Tāpēc mana Beļģijas riteņu Formula Europe komanda, kuru pārstāvu jau piecus gadus, ir ļoti ieinteresēta, lai es tur braucu. Kā nekā esmu viņu firmas seja — pēdējos trijos gados divi Eiropas sudrabi un viens zelts.”
Pievienoties Amerikas iekarotājam Mārim Štrombergam Edžus negrasās. „Tur man būtu ļoti grūti,” atzīst sportists. „Tur ir cita tipa trases, kas vispirms prasa fizisku spēku, jo pirmās taisnes būvētas ļoti plakanas. Kā nokrīt barjera, kurš ātrāk minas, tas arī vinnē. Es vairāk esmu tehnisks braucējs. Eiropas trases ir interesantākas. Vienīgais mīnuss, ka mūsu kontinentā līdz ar jūliju beidzas arī sezona. Amerikas plus — maču ir divreiz vairāk un tie izkaisīti pa visu gadu.”
Katrā ziņā par nākamo sezonu Edžus Treimanis nešaubās ne ar vienu aci — Eiropas un pasaules čempionāti, Pasaules kausa izcīņas posmi, iespējams, Francijas čempionāta seriāls, Latvijas čempionāts… Būs, ko redzēt un ko turēt!
Edžus TREIMANIS
Profesionāls BMX braucējs, Vidzemes Augstskolas students
Komanda: Formula Europe, Beļģija
Klubs: Māra Štromberga aģentūra, Latvija
Dzimis: 1988. gada 21. aprīlī Valmierā
Izglītība: Valmieras Valsts ģimnāzija, Vidzemes Augstskolas 4. kursa biznesa vadības students
Augums, svars: 182 cm, 82 kg
Sportā: kopš 5 gadu vecuma
Pirmais treneris: Raimonds Ciesnieks, tagad Ivo Lakučs
Lielākie sasniegumi: Eiropas čempionātos — 6. v. (2009.), 4. v. (2010.), 2. v. (2011.), 1. v. (2012.), 2.v. (2013.); Londonas olimpiskajās spēlēs — 9. v.; Pasaules kausa izcīņā — 2.v. 2013. gada PK trešajā posmā; pasaules čempionātos nav izdevies tikt tālāk par ceturtdaļfinālu (17.—20. v.)
Ģimenes stāvoklis:neprecējies, bez draudzenes
Vaļasprieki: aktīvā atpūta, ziemā — snovbords
LATVIJAS SPORTISTI EIROPAS ČEMPIONĀTA KOPVĒRTĒJUMĀ
Vīrieši (160 dalībnieku)
1. Māris Štrombergs 351 p.
2. Edžus Treimanis 311
3. Kentēns Kaleirons (Francija) 291
4. Rihads Veide 275
5. Silvēns Andrē (Francija) 262
6. Toms Mankus 230
24. Kristers Lejiņš 111
32. Viesturs Morozs 92
37. Kristaps Vinters 81
46. Kristaps Vekša 70
59. Klāvs Lisovskis 53
76. Kristers Taims 34
83. Kaspars Ernstsons 31
118. Elvis Puroms 12
121. Artūrs Matisons 11
Juniori (115)
1. Amidons Mirē (Francija) 336
2. Tore Navrestads (Norvēģija) 281
3. Niks Kimans (Nīderlande) 276
4. Kristens Krīgers 249
18. Ansis Uškaurs 112
32. Jānis Ērglis 71
Sievietes (38)
1. Manona Valentino (Francija) 272
2. Vilma Rimšaite (Lietuva) 221
3. Elke Vanhofa (Beļģija) 191
14. Sandra Aleksejeva 94
