Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Eiropas čempionāts kā petanka prezentācija

Pagājušā gadsimta sākumā Francijā izveidojās metāla bumbu spēle petanks, tādēļ arī šā sporta veida starptautiskā vadība pielika milzu pūles, ieguldīja daudz naudas tā popularizēšanā, lai tieši petanka dzimtenē būtu olimpiskā debija, pirmos medaļu komplektus dalot 2024. gadā Parīzē. Šis sapnis ir atlikts uz nezināmu laiku, taču Latvijā līdz šim maz iepazītā sporta veida dzīve nebūt neapstājas, un nākamā gada septembrī visiem pašmāju interesentiem būs iespēja klātienē iepazīt petanku, jo Rīgā Ķīpsalas izstāžu kompleksā notiks Eiropas čempionāts vienspēlēs gan vīriešiem, gan sievietēm.

Eiropas čempionāta sarīkošanas tiesību saņemšana ir kā apliecinājums ne tikai Latvijas petanka nozīmīgajai vietai sporta veida starptautiskajā saimē, bet arī kā Eiropas Petanka konfederācijas (CEP) novērtējums Latvijas Petanka sporta federācijas (LPSF) sekmīgajai darbībai.

“Pašreiz petanks Latvijā ir amatieru sporta veids, kura entuziastu pulks ar katru gadu aug. Valstī ir 150 licencētu spēlētāju, kuru pulkā ieskaitīti gan jaunieši līdz 17 gadu vecumam, gan seniori virs 55 gadiem. Sacensībās sāk piedalīties apmēram no 10 gadu vecuma, bet mūsu vecākie spēlētāji jau pārsnieguši 70 gadu vecumu,” sarunā ar žurnālu Sports stāsta LPSF prezidents Juris Silovs. “Sporta veida attīstības rezultātā kāds spēlētājs varētu kļūt arī par profesionāli, taču tas atkarīgs no globāliem procesiem, jo arī petankam varētu būt cerības tikt iekļautam olimpiskajās spēlēs. Starptautiskā petanka vadība pielikusi lielas pūles, lai sporta veids tiktu iekļauts tieši 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu programmā, jo Francijā tas ir ļoti populārs un ar senām tradīcijām.”

PETANKA 10 GADI LATVIJĀ

— Kādā attīstības fāzē petanks ir Latvijā?

— Petanks mūsu valstī ir kopš 2009. gada, kad to Latvijai atklāja federācijas pirmais prezidents Gundars Lasmanis. Arī es tajā laikā sāku iepazīt petanku. Protams, sākums nebija viegls, jo petanku var salīdzināt ar šahu vai kērlingu, kur ļoti svarīga ir taktika, nepieciešams domāt uz priekšu ne tikai vienu vai divus gājienus, bet daudz vairāk. Starta izrāviens mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem bija daudz straujāks. Tomēr šajos 10 gados esam ne tikai noķēruši, bet arī izvirzījušies triju Baltijas valstu spicē. Pēc maijā Spānijā notikušā pasaules čempionāta, kurā piedalījās gandrīz 50 valstu pārstāvji, rezultātiem jau varam secināt, ka esam pietuvojušies arī skandināviem — petanka lielvalstīm Dānijai un Zviedrijai. Jekaterina Soika/Lelde Stūre izcīnīja 14. vietu, Edgars Silovs — 24. vietu, es pārī ar dēlu Edgaru Silovu — 25. vietu, bet pārī ar Jekaterinu Soiku — 32. vietu.

— Kā notiek treniņu process Latvijas spēlētājiem? Vai ir treneri, padomdevēji?

— Trenējamies un spēlējam ne tikai Latvijā, bet arī bieži braucam uz mačiem ārzemēs, tiekot pie iespējas samērot spēkus ar spēcīgiem pretiniekiem. Bet pirmos soļus var spert arī pašmācības ceļā, jo pašreiz YouTube kanālā ir ļoti daudz video arī par petanku — treniņu un sacensību ieraksti. Tajā pašā laikā strādājam arī pie tā, lai Latvijā vismaz uz dažām dienām ierastos arī profesionāls treneris. Skaidrs, ka speciālists var ievērojami palīdzēt ne tikai treniņos, bet arī kļūt gudrākiem taktiski, lai spēļu laikā izvēlētos pareizākos risinājumus. Mana pārliecība, ka rezultātu par 50 procentiem veido tehnika un taktika. Apdomas laiks un metiena izpilde nav ilgāka par minūti, taču ar vienu nepareizu lēmumu, piemēram, komandu cīņā var zaudēt uzreiz sešas bumbas. Pēc tam jau atspēlēties nepietiks laika.

— Cik neprecīzus vai kļūdainus metienus var pieļaut, saglabājot izredzes uz labiem rezultātiem starptautiskajos mačos?

— Ja labākie petanka meistari pieļautās kļūdas divos no 10 metieniem uzskata par nesekmīgu spēli, tad mūsu robeža ir 50 procentu metienu sekmīga izpilde. Ja to pārsniedzam, tad jau tas ir atzīstams sniegums. Lai arī Eiropas, konkrētāk Francijas, un Āzijas petanka skolas uzreiz ir atšķiramas pēc metienu tehniskās izpildes, tomēr labāko meistaru rezultāts gandrīz vienmēr ir vienāds — neveiksmes drīzāk ir kā izņēmums. Protams, nav mazsvarīga arī pārliecība par saviem spēkiem, arī taktikas izvēle ceļā uz uzvaru. Latvieši kādreiz bija bikli iesācēji, bet tagad šajā ziņā vairs neizceļamies uz pasaules un Eiropas lielāko sacensību dalībnieku fona. Lai arī finansiālie līdzekļi nav pietiekami, cenšamies būt pasaules petanka apritē gan valstu, gan klubu turnīros.

— Skaidrs, ka bez treniņu vietām — petanka laukumiem — sporta veida attīstība nav iedomājama. Kāda situācija ir ar infrastruktūru?

— Petanka laukumu izveide Latvijā nevar būt komercprojekts, jo ar to izīrēšanu nevar nopelnīt naudu kā tenisā vai golfā. Viss tiek balstīts uz trakajiem entuziastiem, kuri, piemēram, Ventspilī, Ērģemē, Ropažos vai Lapmežciemā izveidojuši un uztur laukumus sev tīkamajā sporta veidā. Līdzīgi ir arī ar Upesciemu, kur pašlaik ir 16 starptautiskajiem standartiem atbilstoši petanka laukumi. Laukumos mūsu valstī notiek lielāki vai mazāki turnīri, taču pelnīt ar to izīrēšanu nav iespējams. Infrastruktūras uzturēšanā līdzekļus iespēju robežās iegulda Latvijas Petanka sporta federācija, klubi un, protams, arī paši spēlētāji. Tas ir dullo sporta veids!

UZVARA KONKURENCĒ AR FRANCIJU

— Kā tad izdevās saņemt tiesības par tik liela mēroga turnīra kā Eiropas čempionāts sarīkošanu Rīgā?

— Nākamā gada 18.—20. septembrī Rīgā notiks Eiropas čempionāts vienspēlēs vīriešiem un sievietēm. Ideja radās man kopīgi ar dēlu Edgaru. Pirms diviem gadiem par to pirmo reizi ieminējāmies Eiropas Petanka konfederācijas ļaudīm, uzsverot, ka Rīga ir lieliska vieta, kur organizēt šāda līmeņa sacensības. Toreiz saņēmām korektu atteikumu, pamatojot to ar sacensību vietu plānošanu vairākus gadus uz priekšu. Plinti krūmos nemetām un nolēmām izveidot labu prezentāciju par vēlmi sarīkot Rīgā Eiropas čempionātu. Tagad jau var teikt, ka laimīgas nejaušības dēļ pirms gada divas dienas par agru aizlidojām uz CEP kongresu, tiekot pie iespējas piedalīties vakariņās ar valdes locekļiem un neformālā gaisotnē izstāstīt par savu ieceri Rīgā rīkot šo čempionātu. Lai arī par tiesībām rīkot šīs sacensības nācās konkurēt ar petanka lielvalsti Franciju, tomēr uzvarējām mēs.

— Jums kā sporta sacensību organizatoram ar lielu pieredzi noteikti apjaušams gaidāmā pasākuma vērienīgums?

— Līdz šim mana pieredze šāda līmeņa starptautisko turnīru organizēšanā saistās vienīgi ar regbiju, rīkojot trīs Eiropas čempionāta turnīrus regbijā 7 vīriešiem gan divreiz Rīgā, gan vienreiz Upesciemā, kā arī Eiropas čempionātu regbijā 7 sievietēm Rīgā. Toreiz vēl biju jauns un nepieredzējis Latvijas Regbija federācijas prezidents, nepiesaistīju finansiālo atbalstu no valsts, pats atrodot līdzekļus, ieskaitot licences izmaksas, šo turnīru sarīkošanai. Piesaistīju atbalstītājus, kuri parūpējās par konkrētām lietām, piemēram, Latvijas armija ar teltīm sportistiem. Ņemot vērā šo pieredzi, uzdrošinājos pretendēt uz Eiropas petanka čempionāta rīkošanu. Protams, to brīdi, kad Starptautiskā Petanka federācija paziņoja par čempionāta rīkošanu Rīgā ļoti labi atceros, jo tas bija negaidīti. Eiropas čempionāti vistuvāk Latvijai ir notikuši Zviedrijā un Dānijā, arī Vācijā.

— Kādi bija pirmie darbi pēc čempionāta sarīkošanas tiesību saņemšanas?

— Pirms gada darbu pie Eiropas čempionāta sarīkošanas sāku ar dokumentu sagatavošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, pretendējot uz valsts līdzekļu saņemšanu sacensību norisei. Cerams, ka lēmums par atbalstu būs pozitīvs. Turnīra kopējās izmaksas lēšu līdz pat 150 000 eiro. Vēl man priekšā saruna ar Rīgas domes pārstāvjiem, kā arī darbs ar privātajiem atbalstītājiem — palīdzībai ne vienmēr jābūt naudā, to var sniegt arī ar pakalpojumiem.

ĶĪPSALĀ AR 40 PETANKA LAUKUMIEM

— Kādi nosacījumi saistās ar sacensību norises vietas izvēli?

— Pasaules un Eiropas čempionāti petankā jau kādu laiku notiek tikai slēgtās hallēs, jo sacensības nedrīkst ietekmēt lietus un vējš, kā arī svarīgi, lai spēles notiktu siltumā. Tādēļ lielu daļu no projekta izmaksām saistīsies ar Ķīpsalas halles īri uz nedēļu un speciālā seguma izveidi tajā. Uz betona grīdas tiks uzklāta dažus milimetrus bieza plēve, bet uz tās jau tiks uzbērtas Zviedrijas granīta smalkas frakcijas šķembas nedaudz vairāk kā centimetra biezumā. Vēl arī būs nepieciešami kokmateriāli laukumu ierobežošanai. Kopumā Ķīpsalas hallē tiks izveidoti 40 laukumi.

— Cik tad daudz spēlētāju ieradīsies Latvijā?

— Prognozēju, ka Eiropas čempionātā varētu piedalīties apmēram 40 valstu pārstāvji, delegācijās iekļaujot pa vienam spēlētājam gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē, kā arī trenerus, ārstus un delegācijas vadītāju. Līdz ar to Rīgā varētu ierasties apmēram 300 viesu, neskaitot līdzjutējus. Lielāko daļu sacensību dalībnieku izmitināsim dažu minūšu gājiena attālumā esošajā viesnīcā Islande. Eiropas čempionātā Latviju pārstāvēs 2020. gada vasarā notiekošā valsts čempionāta uzvarētāji.

— Kādi ir ceļi petanka popularizēšanā?

— Noteikti jādomā par līdzjutēju piesaistīšanu. Līdz šim vienu reizi no sacensībām Upesciemā esam veidojuši arī televīzijas translāciju Sportacentrs.com. Operatori paveica lielisku darbu, demonstrējot spēles, iekļaujot arī labāko momentu atkārtojumu. Ar petanku globālo vietu televīzijā gan saistās arī viena no inventāra problēmām, jo televīzijas ekrānos pat kvalitatīvas translācijas gadījumā ir ļoti grūti atšķirt bumbas, jo tās visas ir pelēkas, atšķiras varbūt nedaudz tonis. Skaidrs, ka ar atšķirīgas krāsas bumbām netiks spēlēts, bet tiek domāts par papildnosacījumiem, lai bumbas varētu atšķirt. Tādu petanka popularitātes līmeni kā Madagaskarā, kur sacensības vēroja apmēram četrarpus tūkstoši skatītāju, mums būs grūti sasniegt, taču gada laikā jāizdara maksimālais, lai šīs sacensības Rīgā tiktu pamanītas.

Sporta veida straujākam progresam Latvijā traucē ierobežotais laiks treniņiem un sacensībām, jo mums nav slēgtās halles ar kādiem četriem pieciem laukumiem, kur ziemā gaisa temperatūra nebūtu zemāka par 15 grādiem pēc Celsija. Šogad bija silts pavasaris, sākām jau aprīlī, bet tik un tā sezona ilgs kādus sešus mēnešus — līdz oktobrim. Atlikušajā laikā meklējam vietas kādos angāros, šķūnīšos, lai ar cimdiem rokās spēlētu petanku, nepazaudētu bumbas izjūtu. Skandināvijā ir ne mazums haļļu, kur spēlēt petanku. Turklāt daļa finansējuma tiek saņemta senioru sportisko aktivitāšu programmas ietvaros.

 

Edgars SILOVS

Latvijas 2018. gada labākais spēlētājs

Dzimis: 1992. gada 3. novembrī Rīgā

Klubs: JRFPC Upesciema Warriors

Pieredze petankā: pieci gadi

Petanks un dzīve: petanks ir sports, kuram jāvelta noteikts laiks. Edgars uzsver — lai attīstītu attāluma izjūtu, tehniku un emocionālo stabilitāti, nepieciešams daudz treniņu, kas savukārt paņem daudz laika

Lielākie panākumi petankā: Latvijas čempionātos 12 zelta medaļas, sudraba medaļa, sešas bronzas medaļas; 9. vieta Eiropas čempionātā; 24. vieta pasaules čempionātā

Mērķis petankā: vietas uz Eiropas un pasaules čempionāta goda pjedestāla

Petanka inventārs: Francijā ražotas bumbas Obut, modelis RCX. Svars 710 g, diametrs 75 mm. Pēc šīs sezonas iecerēts mainīt bumbas, izvēloties to pašu modeli, bet vieglāku — 690 g

 

Laura MIGLĀNE

Latvijas 2018. gada labākā spēlētāja

Dzimusi: 1987. gada 9. augustā Siguldā

Klubs: SK Upesciems

Pieredze petankā: astoņas brīnišķīgas vasaras un viens gads. Šajā laikā pabūts divos Eiropas čempionātos, trijos pasaules čempionātos un četrās Eiropas klubu kausu izcīņās. Devītā sezona petankā

Petanks un dzīve: veids, kā atpūsties un iegūt iekšējo mieru. Tāpat ir ar skriešanu. Laura nevar sevi iedomāties bez šīm abām nodarbēm

Lielākie sasniegumi petankā: Latvijas mērogā dažādi panākumi jau kopš karjeras sākuma. Labākā bijusi 2018. gada sezona. Kāda no medaļām iegūta visās disciplīnās, kā arī lielisks sniegums Latvijas klubu kausa izcīņā. 2013. gadā kvalificējusies Eiropas klubu kausa izcīņas pusfinālam. Laura piebilst, ka neviens no šiem panākumiem nebūtu iespējams bez komandas biedriem

Mērķis petankā: augt un kļūt labākai. Protams, ir arī citi mērķi, bet jāsāk ar sevi, tad var runāt pat lielākiem un nopietnākiem mērķiem

Petanka inventārs: inventārs iegādāts 2012. gadā Francijā. No tā laika tas nav mainīts. Laura uzsver, ka pie bumbām ļoti pieradusi: “Kamēr mēs saprotamies, es tās nemainīšu.”

Renārs Buivids
Renārs Buivids