Godīgas cīņas bruņinieks

Ir balvas, kuras izcīna sportiskā cīņā. Tās
iegūst daudzi sportisti, bet tikai retajam savās sportista gaitās izdodas
saņemt Fair Play balvu, kuru piešķir
par īpaši godīgu attieksmi sportā. Eiropas paukošanas federācija ar šādu titulu
novērtējusi Daugavpils skolnieka Vitālija Stasjuka rīcībuEiropas čempionātā
junioriem, kas notika Amsterdamā, uz cīņu izsauca spāni Santjago Žodoje un
pāris gadu jaunāko Latvijas pārstāvi Vitāliju Stasjuku. Cīņas sākums
ievilkās….Par notikumiem stāsta
pats Vitālijs:- Pirms cīņas mūsu
ieročus kontrolē, vai atbilst noteikumiem vai strādā elektriskie kontakti.
Spānis pamēģināja pirmo – nestrādā. Atdeva ieroci tiesnesim un aizgāja pēc otrā,
atkal nekā. Laiks rit, spānis atrod vēl vienu, trešo špagu, bet tā atkal nestrādā.
Tiesnesis saka, ka laiks tūlīt beigsies un viņam ik pa minūtei sāks skaitīt
zaudētus punktus. Cīņa nenotiks. Tad es iedevu savu rezerves špagu – tā darbojās.
Mēs sākām divcīņu.

– Vai spānis prasīja ieroci?

– Nē, es tikai
redzēju, cik izmisis viņš jutās.

– Kā beidzās cīņa?

– Es zaudēju, jo viņš
bija vecāks un stiprāks. Spānis paspieda roku un pateicās.

– Varbūt nevajadzēja palīdzēt un būtu
uzvarējis?

– Nē, par to nevienu
mirkli neiedomājos. Tāda uzvara nebūtu godīga.

– Bet, ja izšķirtos medaļas liktenis, tad arī
rīkotos līdzīgi?

– Protams, jo stiprākais
jānosaka cīņā, nevis uz pretinieka nelaime rēķina. Tas man kā sportistam neko
nedotu.

– Tu esi trenējies vairākos sporta veidos.
Kāpēc esi palicis pie paukošanas?

– Man patika arī
sporta spēles, bet, kad pazīstama meitene mani uzaicināja atnākt uz paukošanas
treniņu, tad sapratu, ka tas ir mans sporta veids.

Paukošana vispirms ir
sporta veids, kas prasa reakciju – gan fizisko, gan garīgo. Tā noder arī
dzīvē. Tas ir arī fizisks sporta veids, jo tikai trenēts ķermenis var izturēt
garās sacensību stundas, nezaudējot maksimālo gatavību vienā mirklī uzsprāgt.

– Cik reizes nedēļā tu trenējies?

– Kopā ar fiziskās
sagatavotības treniņiem – vismaz piecas reizes nedēļā. Man ir lielisks treneris
Aleksandrs Pļaskins, un viņš vēl sniedz individuālās nodarbības, kad es tikai
uzbrūku un viņš aizsargājas. Velku tikai aizsargmasku.

– Vai treneris nevar aizmirsties un uzbrukt?

– Nē (smejas), viņš ir
ļoti pieredzējis treneris. Sacensībās, protams, reizēm var dabūt zilumus, kaut
gan mūsu tērpi ir ļoti droši. Reiz pretinieka špaga kaut kā noslīdēja un es
diezgan stipri savainoju elkoni. Bet citādi paukošana ir miermīlīgs sporta
veids.

– Tavs slaidais augums dod kādas
priekšrocības?

– Protams. Cita
lieta, ka mazie parasti ir veiklāki. Bet es daudz strādāju, lai uzlabotu savu
koordināciju un varētu izmantot garo roku priekšrocības. Trenējos tikai divus
gadus un junioros vēl ilgi varēšu startēt.

– Vai tev ir kāds vaļasprieks?

– Pagaidām nav, jo
daudz jāmācas, jātrenējas. Es mācos matemātiķu klasē, piedalos dažādās
olimpiādēs.

– Esi teicamnieks?

– Ne gluži, bet
vidējā atzīme man ir 7,7.

– Paukošanā paliksi?

– Protams, man tā sniedz
daudz prieka. Kad jūti, ka visu labi izdari, veic precīzu dūrienu, tad sirds
gavilē. Ceru, ka turpināšu matemātikas studijas Rīgā un turpināšu trenēties.
Eiropā paliku 107. vietā, bet man ir iemesls censties.

Vitālijs pateicas par
uzmanību un sāk kārtot ceļa somu, jo pēc pāris stundām jābrauc uz sacensībām Sanktpēterburgā.

Vitālijs Stasjuks

viens no labākajiem
Latvijas jaunajiem paukotājiem ar špagu kadetu grupā

Dzimis            1992. gada 29. jūlijā Daugavpilī

Izglītība            Daugavpils Saskaņas pamatskola,
mācās Daugavpils Centrālās ģimnāzijas 10. klasē

Trenējies        triatlonā, futbolā, basketbolā, patlaban
trenējas paukošanā

Augums, svars           1,91 m, 75 kg

Treneris          Aleksandrs Pļaskins

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS