Kļaviņš nāk apzeltīt Cēsis
Sporta kluba Cēsis sporta spēļu komandas līdz šim
lielākos sasniegumus guvušas florbolā, bet šajā sezonā kluba jaunais prezidents
24 gadus vecais Krišjānis Kļaviņš par mērķi izvirzījis triumfu uzreiz trijos
sporta veidos – sieviešu basketbolā, vīriešu florbolā un vīriešu volejbolā. Pēc
gadu mijas Cēsu alus rindas
papildinājuši uzreiz seši volejbolisti. Kļaviņš nebūt
neslēpj, ka viņa lielais sapnis ir profesionāla futbola kluba izveide Cēsīs,
lai kādreiz par Vidzemes sporta dzīves gaidītāko sporta notikumu kļūtu cēsnieku
un kaimiņu valmieriešu cīkstēšanās lieliskā futbola stadionā Cēsīs. Par trijiem tituliem – Sportam pašreiz nav viegli laiki, tādēļ ne
visi ir gatavi uzņemties atbildību par pašreiz un tuvākajā nākotnē notiekošo. – Vēl pirms gada
saņēmu pirmo piedāvājumu kļūt par sporta kluba prezidentu. Tobrīd vēl nejutos
gatavs uzņemties tik atbildīgu amatu. Par kluba prezidentu esmu kļuvis 24 gadu
vecumā, kas arī ir ļoti maz…. Tomēr jūtos gandarīts, vienmēr esmu bijis Cēsu
patriots, – sarunā ar Sportu uzsver Krišjānis Kļaviņš. – Esmu pārliecināts,
ka varu klubam nodrošināt jaunu uzrāvienu un panākumus jau šajā sezonā, kad
daudzus sāncenšus dažādos sporta veidos ir skārusi ekonomiskā krīze.Vistiešāk to varu
attiecināt uz SK Rīga komandām, ar
kurām mums nākas konkurēt. Ar to domāju TTT
Rīgu basketbolā un Rīgu/Lāsi-R volejbolā.
Par Cēsu sieviešu basketbola komandas triumfu valsts čempionātā vairs nešaubos,
jo pašreizējā situācijā diez vai kāds labvēlis iedos 200 tūkstošus latu, lai TTT Rīga nopirktu trīs augstas klases
basketbolistes.
Pašlaik pavērusies
arī lieliska iespēja uzvarēt Latvijas čempionātā volejbolā, tādēļ Cēsu alus rindas janvārī papildināja
seši volejbolisti, no kuriem pieci ir meistarīgi leģionāri. Sestais ir saspēles
vadītājs Artis Caics no Rīgas/Lāses-R. Protams,
mūsu volejbolistiem neklāsies viegli, jo komanda izveidota gandrīz no jauna. Nav
šaubu, ka Aigars Birzulis ir profesionāls treneris, kura spēkos ir īsā laikā
izveidot kaujasspējīgu virknējumu, saliedēt ārzemnieku un pašmāju volejbolistus.
Florbolā krīzes
apstākļos kļuva par vienu sāncensi mazāk, jo no cīņas par medaļām izstājās
valsts čempionvienība Latvijas Avīze/LU.
CelTik/Lekringa krāsas pārstāv daudzi Latvijas izlases florbolisti, taču
neatkarīgi no līderpozīcijām valsts čempionātā tomēr netiek rādīts pietiekami
kvalitatīvs sniegums. Ja potenciālu izdosies īstenot dzīvē, tad pavasarī SK Cēsis rēķinā varētu būt trīs Latvijas
zelta medaļu komplekti.
Volejbolistiem
visdrīzāk neizdosies Schenker līgā pakāpties
augstāk par astoto vietu, tādēļ izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā pretī stāsies
pirmās vietas īpašniece Tartu Pere leib. Savukārt
Latvijas čempionātā jau pusfināls varētu būt fināla cienīgs – Cēsu alus pret Rīgu/Lāsi-R. Sasniegumi Eiropas un Baltijas mērogā ir patīkami,
taču galvenais katras komandas mērķis ir augstas vietas valsts čempionātā.
– Cēsu sporta kompleksā solās būt spraigs
pavasaris?
– Protams, visi šo
mērķu īstenošana nebūtu iespējama, ja Cēsīs pirms vairākiem gadiem nebūtu
uzcelta šī sporta zāle. Par to paldies šā projekta īstenotājiem. Tribīnēs ir
vietas tūkstoš skatītājiem, kas ir pietiekami Cēsīm ar 17 000 iedzīvotāju.
Prieks, ka apmēram katrs divdesmitais cēsnieks klātienē vēro sieviešu
basketbola komandas svarīgākos mačos, piepildot tribīnes. Ja būtu tāpat kā
pirms vairākiem gadiem, kad uz spēlēm nāca pārdesmit līdzjutēju, tad noteikti
SK Cēsis šobrīd nespēlētu Ieva Tāre
un WNBA zvaigzne Nikeša Seilsa un komandu nevadītu Ainars Zvirgzdiņš.
Lokālpatriotisms ir lielākais provinces pilsētu pluss, jo Rīgā daudzi ļaudis tā
arī nav līdz galam izpratuši savu piederību.
Ja florbols un
sieviešu basketbols ir apmeklēts, tad lielāka uzmanība jāvelta volejbola
komandas popularitātei. Ja volejbolisti uzlabos spēles kvalitāti, daudz biežāk
uzvarēs spēcīgus sāncenšus, tad līdzjutēju noteikti būs vairāk.
Nauda netiks dāvināta
– Ja nākotnes cerības saistās ar futbolu, tad
varbūt arī kādiem citiem sporta veidiem ir izredzes nokļūt zem SK Cēsis karoga?
– Pašlaik sporta
klubs apvieno četras sporta spēļu komandas, no kurām trīs ir valsts vadošo
klubu pulkā. Protams, varētu mēģināt celt arī vīriešu basketbola vienības
sportisko līmeni, taču tā izmaksas nav samērojamas ar Cēsu pilsētas iespējām.
Nav gan šaubu, ka krīzes apstākļos būtu daudz vieglāk izveidot sastāvu, kas
būtu gatavs cīņām par medaļām Latvijas Basketbola līgā, taču tad vajadzētu visus
sporta kluba līdzekļus ziedot vienīgi šim mērķim.
Citu sporta veidu
pārstāvji var nākt uz sarunām par sadarbību un nokļūšanu SK Cēsis sistēmā, taču mēs neesam kantoris, kas dāvina naudu. Vienīgā
palīdzība varētu būt iespēja izmantot SK
Cēsis vārdu kādas komandas vai sportista attīstībā. SK Cēsis pamazām Latvijas sportā ieņem arvien lielāku un nozīmīgāku
vietu, atpazīstamība palielinās.
Viens no kluba
attīstības mērķiem ir centralizēta sponsora piesaiste, jo pašlaik katrai
komandai ir citi atbalstītāji. Lielas un finansiāli spēcīgas kompānijas ar
labdarību nenodarbojas, tādēļ nav viegli sameklēt naudas devējus klubam, kas
pārstāv tik nelielu pilsētu kā Cēsis. Ja LMT
iedod naudu Baronam, tad ir
garantētas televīzijas translācijas, tūkstošiem skatītāju Arēnā Rīga, bet mums pietrūkst šādu trumpju.
– Ja Cēsīs ir pārdesmit tūkstošu iedzīvotāju,
tad varbūt skatītāju pulku var palielināt uz reģiona iedzīvotāju rēķina?
– Nevaru apgalvot, ka
neviens līdzjutējs nebrauc no Valmieras uz Cēsu komandas spēlēm, taču tas
noteikti nenotiek masveidā. Arī pašam šosezon nav izdevies aizbraukt līdz
Valmierai, lai klātienē vērotu vietējo basketbolistu spēles. Cēsis vienmēr ir
bijušas un būs miežagrauds Valmieras acī. Vietējā sāncensība būs arī turpmāk
gan sadzīvē, gan sportā. Žēl, ka nevienā no komandu sporta veidiem Cēsīm un
Valmierai nav spēkos līdzvērtīgu klubu, kuri sīvi sacenstos par augstām vietām.
Daļēji par Vidzemes derbiju varētu nosaukt CelTik/Lekringa
un Rubenes sāncensību vīriešu
florbolā. Ceru, ka nākotnē par Cēsu un Valmieras sporta dzīves galveno notikumu
varētu kļūt šo pilsētu futbola klubu savstarpējie mači.
Futbola paspārnē
– Vai SK
Cēsis jau varētu nosaukt par produktu ar savu vietu Latvijas sportā?
– Līdz šim mūsu klubā
apvienotās komandas strādājušas atsevišķi, un pašlaik tiek sperti pirmie soļi
kopīgai darbībai. Par vienotu tēlu pašlaik liecina vienīgi baltizilās spēļu
formas. Eiropā ir daudz labu piemēru vienotam sporta kluba biznesam, taču
vairums gadījumos komandas tiek apvienotas zem futbola kluba paspārnes kā FC Barcelona. Galvenais šajā sistēmā ir
futbols, bet pēc tam jau basketbols un handbols vai citi sporta veidi.
Futbola kluba izveide
Cēsīs ir mans dzīves sapnis, taču ir milzīga problēma. Pilsētā nav futbola
stadiona, un to nevar uzcelt sporta klubs. Ja Cēsu sporta dzīvē aktīvi būtu
iesaistījies vēl treknajos gados, tad varbūt pašvaldība būtu uzcēlusi ne tikai
sporta kompleksu, skolu un bērnudārzu, bet arī futbola stadionu. Nav šaubu, ka
futbola stadions bieži vien kļūst par kādas pilsētiņas vizītkarti.
– Var noprast, ka tavs favorīts sporta veidu
pulkā ir nevis basketbols vai volejbols, bet gan futbols?
– Futbols man vienmēr
bijis īpašā statusā, taču tas nebūt nenozīmē, ka būtu kādas antipātijas pret
basketbolu, volejbolu vai florbolu. Iespējams, šis gads būtu īstais, lai pa
tiešo ielauztos futbola virslīgā, jo man joprojām nav pārliecības, ka
čempionāta organizatoriem izdosies pulcēt solītos 10 klubus. Par attieksmi
liecina tas, ka viena no virslīgas komandām kopīgus treniņus iecerējusi uzsākt
nepilnu mēnesi pirms čempionāta sākuma. Futbola lielākā problēma ir
profesionālu klubu trūkums Zemgalē un Vidzemē.
Tuvāko pāris gadu
laikā notiks daudz izmaiņu Latvijas sporta spēļu komandu spēku sadalījumā.
Vislielākās bažas ir par sieviešu basketbolu – manā rīcībā ir informācija, ka
nākamsezon varētu vairs nebūt Turības/Kolonnas,
arī citām komandām būs lieli finansiāli sarežģījumi. Ja ierindā paliks
tikai SK Cēsis un TTT Rīga, tad kam gan šāds čempionāts
būs vajadzīgs?
Ne tā kā Krievijā
– Laikā, kad basketbola klubi naudas trūkuma
dēļ atsakās no labākajiem pašmāju basketbolistiem un dārgiem ārzemniekiem, SK Cēsis papildinājusi sastāvu, kā arī
parakstījusi līgumu ar Ainaru Zvirgzdiņu.
– SK Cēsis atbalstītāju naudu mūsu rēķinā
ieskaitīja rudenī visai sezonai, tādēļ mums katru mēnesi ar bažām nav jāraugās
uz konta bilanci. Līdz ar to nav problēmu ar spēlētāju līgumsaistību izpildi.
– Kādas cerības saistās ar pārticību nākotnē?
– Nav šaubu par
sekmīgu šīs sezonas pabeigšanu visās četrās SK Cēsis komandās. Bet pēc tam mūs gaida grūts darbs ar
atbalstītājiem, jo klubam nav ilgtermiņa sadarbības līgumu. Šis ir viens no
maniem uzdevumiem, lai nebūtu katru vasaru ar izstieptu roku jādodas pie
atbalstītājiem, lūdzot pagarināt sadarbību.
– Cik liels ir Cēsu pilsētas un rajona
atbalsts?
– Liels finansiāls
atspaids mūsu komandām ir tas, ka pilsēta nodrošinājusi iespēju bez maksas
izmantot Cēsu sporta kompleksu. Īrejot sporta zāli treniņiem un spēlēm, vajadzētu
maksāt apmēram 50 tūkstošus latu
gadā. No pilsētas pagājušajā gadā vēl saņēmām 18 000 latu. Mums noteikti nav jāpārņem Krievijas
pieredze, kur daudzas pašvaldības uztur sporta komandas, jo pilsētas
ieguldījums varētu būt sporta bāze un apmēram pieci procenti no nepieciešamā
finansējuma. Pārējai naudai jābūt no privātām struktūrām, lai nepiedzīvotu tādu
situāciju, kāda tā bija Rīgā, kad gadu mijā TTT
Rīga palika bez vairākām līderēm, kurām iepriekš tika maksāta liela alga.
Kluba firmas zīme
– Sieviešu basketbola komanda ir neapšaubāms
kluba flagmanis. Vai var salīdzināt ieguldītos līdzekļus ar citām sporta kluba
vienībām?
– Protams, lielākā
nauda tiek ieguldīta sieviešu basketbolā, tad nāk volejbols, florbols un
vīriešu basketbols.
– Latvijas sporta sabiedrībā tavs vārds
izskanējis saistībā ar futbola totalizatora skandālu.
– Ir pagājuši jau
trīs gadi. Toreiz tika ierosināta krimāllieta, es biju liecinieks un vienu
reizi biju izsaukts uz nopratināšanu. Nekad nekādas apsūdzības man nav
izvirzītas, nav arī bijuši nekādi tiesas procesi. Līdz ar to visu notikušo varu
dēvēt par atsevišķu cilvēku spekulācijām, kuras tiražēja konkrēti žurnālisti.
Ja tiek apšaubīta mana atbilstība sporta kluba prezidenta amatam, tad lai
cilvēki spriež pēc paveiktā šajā jomā, pēc SK Cēsis komandu snieguma.
– Nelabvēļi joprojām melš, ka daļu līdzekļu,
kas nepieciešami basketbola komandai, tu pats nopelni totalizatoros…
– Es nekādā veidā
nesponsorēju SK Cēsis!
– Kādas tad ir kluba prezidenta ambīcijas?
– Trešo sezonu
darbojos sieviešu basketbolā, un jau pirmajā sezonā mērķis bija zelta medaļas.
Toreiz SK Cēsis palika trešajā vietā,
bet pagājušajā sezonā – otrajā. Darīšu visu, lai šogad mēs triumfētu Latvijas
čempionātā! Līdz šim valsts čempionāta zelta medaļas uz Cēsīm atveduši
florbolisti.
– Vienā no preses konferencēm minēji, ka SK Cēsis varētu atļauties arī parakstīt
līgumu ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu?
– Mums ir informācija
par viņas algas apmēriem. Nav šaubu, ka mums nāktos atteikties no dažām citām basketbolistēm,
lai varētu atļauties noalgot Jēkabsonu-Žogotu. Esmu pārliecināts, ka pēc dažiem
gadiem Anete vismaz dažus mačus mūsu klubā aizvadīs. Nav šaubu, ka pašlaik
sieviešu basketbols ir kluba firmas zīme, jo varam piedāvāt augsta līmeņa
basketbolu meistarīgu spēlētāju izpildījumā.
Renārs BUIVIDS
Krišjānis Kļaviņš
sporta kluba Cēsis prezidents
Dzimis 1984. gada 6.
oktobrī Cēsīs
Augums, svars 1,91
m, 90 kg
Izglītība Priekuļu vidusskola, studējis Latvijas
Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju zinātņu programmā
Karjera Cēsu rajona laikraksta Druva ārštata žurnālists (1999.-2003. g.), Vidzemes reģionālā radio
Radio 3 sporta programmas Nedēļas sporta apskats un futbola
raidījuma Vārti veidotājs un vadītājs
(2002.-2004.), Radio SWH sporta raidījumu
Top futbols, Top basketbols, Nedēļas
sporta apskats veidotājs un vadītājs (2003.-2005.), Radio SWH sporta nodaļas vadītājs (2005./2006.), Latvijas
Televīzijas Sporta redakcijas žurnālists (2003./2004.), LTV futbola komentētājs
2004. un 2008. gada Eiropas čempionātā, 2006. gada Pasaules kausa izcīņā,
Latvijas Futbola federācijas preses sekretārs (2005.), SK Cēsis sieviešu basketbola komandas tehniskais direktors (2006. gada
augusts – 2009. gada 15. janvāris)
Nodarbošanās ar sportu bērnībā
četrus gadus spēlēja tenisu, trīs gadus – futbolu. Pašreiz spēlē tenisu. 2008.
gada rudenī izmēģināja braukšanu ar kvadriciklu, ļoti iepatikās. Sapnis kādreiz
ar kvadriciklu piedalīties Dakaras rallijreidā
Vaļasprieki teniss, grāmatas
Ģimenes stāvoklis neprecējies
SK Cēsis
komandas
Basketbols sievietēm – SK Cēsis
2008. gada Latvijas
čempionātā 2. vieta. Šosezon Latvijas čempionātā 2. vieta
Galvenais treneris
Ainars Zvirgzdiņš (Latvijas izlases galvenais treneris); komandas vadītājs
Krišjānis Kļaviņš
Galvenais sponsors –
AS K & H
Florbols vīriešiem – CelTik/Lekrings
2008. gada Latvijas
čempionātā 4 vieta. Šosezon Latvijas čempionāta – Hipolīzings virslīgas – līdervienība
Galvenais treneris
Normunds Grunckis (Latvijas izlases galvenais treneris); komandas vadītājs
Normunds Eglītis
Galvenais sponsors –
celtniecības firma CelTik
Volejbols vīriešiem – Cēsu alus
2008. gada Baltijas
čempionātā – Schenker līgā – 8.
vieta; Latvijas čempionātā 5. vieta. Šosezon Schenker līgā 8. vieta
Galvenais treneris
Aigars Birzulis; komandas vadītājs Kaspars Timermanis
Galvenais sponsors –
AS Cēsu alus
Basketbols vīriešiem – SK Cēsis
2008. gada Latvijas
Basketbola līgas II divīzijā 9. vieta. Šosezon Latvijas Basketbola līgas II
divīzijā 9. vieta
Galvenais treneris
Vladimirs Kiseļovs; komandas vadītājs Juris Bērziņš
Sponsori – vairāki
Cēsu privātie uzņēmumi
