Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Traka sieviete…

Latvijā ir kāda nepārspējama sieviete ziemas orientēšanās sportā,
arī skrējēja, distanču slēpotāja un riteņbraucēja, kura izcīnījusi 38(!)
Latvijas čempiones titulus. Turklāt viņa nav profesionāla sportiste, bet gan
militārpersona. Kapteine Laima Klauža ir 3. Zemessardzes novada štāba apgādes
daļas virsniece, kuras amata atbildība aptver
sešus bataljonus, bet privātā atbildība – vīru un divus bērnus.
"Tikko atgriezos no Reiņa trases, kur kādu stundu paslēpoju.
Tāpēc tik vēlu…" taisnojas Laima, kad beidzot pēc desmitiem vakarā ir
sazvanīta. Varētu domāt, ka sieviete, kurai piemīt tāda izturība un ir tik
spoži panākumi ar skriešanu un slēpošanu saistītos sporta veidos, sevi nodzen
līdz pēdējam. Patīkami pārsteidz, ka Laima nemaz neizskatās pārskrējusies, bet
ir gana simpātiska un sievišķīga. Izrādās, viņa sporto nevis rezultātu dēļ, bet vienkārši
nodarbojas ar to, kas pašai patīk.Ceļš uz sportu sešgadīgajai Laimai sācies VEF peldbaseinā, kur
trenējusies peldēšanā, bet 5. klasē neperspektīvā peldētāja atskaitīta.
"Līdz 7. klasei es cītīgi nodarbojos ar vieglatlētiku 8. BJSS, pārsvarā ar
skriešanas disciplīnām, bet pēc nesaskaņām ar treneri man tika piedāvāts pāriet
uz orientēšanās sporta nodaļu," stāsta Laima Klauža. "Kopš 1980. gada
decembra galvenokārt nodarbojos ar orientēšanās sportu, par ko, protams, esmu
gana apmierināta, jo puse Krievijas un tagad arī Eiropas ar šo sporta veidu ir
izbraukāta, meži izskrieti un izslēpoti."

 

Lasīt uz priekšu

Laimai mājās siena noklāta ar medaļām.
To viņa smejoties dēvē par kolekciju, kurā ir vismaz 300 medaļu, un katra
atgādina par kādu saspringtu maču. Turklāt jau ceturtā mape veidojas ar
izgriezumiem no preses izdevumiem, kuros tagad ir informācija ne tikai par
Laimu, bet arī par bērnu sasniegumiem.

Laimas pirmā
uzvara bijusi 1981. gadā Ogres kausa izcīņā. "Tā bija skriešana – ja
nemaldos – 9 kilometru distancē," cenšas atcerēties sportiste.
"Padomju laikā, protams, bija citas mērauklas – man vēl iegadījās būt
arī padomju armijā, konkrētāk – ASK (Armijas sporta klubā), kur man par sportošanu maksāja algu."

Izvaicāta par
kartes lasīšanu, kas orientieristam jāprot perfekti, Laima norāda, ka skolā
matemātika viņai slikti padevusies, sākumā šķitis, ka būs problēmas ar karti.
Bet orientēšanās sportā nākot klāt tēlainā domāšana, ar kuras palīdzību
orientierists iemācās karti lasīt uz priekšu. Tā nu
Laima redz karti uz priekšu. "Vislabāk man patīk orientēšanās ziemā
ar slēpēm," šo atzīšanos daudzkārtējā Latvijas čempione argumentē gluži
emocionāli: "Slēpojot var baudīt brīnišķīgus dabas skatus, un kur nu vēl prieks
traukties pa baltu sniegu labās slēpošanas trasēs. Fantastika!"

Klaužas karavīri

"1995.
gadā iestājos Zemessardzē kā ārrindas zemessargs," Laima Klauža fiksē
savas militārās karjeras sākumu. "Tad sekoja pirmie kursi, ieguvu pirmās
militārās pakāpes, un pēc diviem gadiem man radās iespēja turpināt karjeru jau
profesionālajā militārajā dienestā." Tagad Laima no ierindas zemessarga
uzdienējusies līdz kapteinim.

Bet
profesionāls dienests mudina arī nemitīgi sevi pilnveidot. Ne tikai armijas
mācībās vien. Laima Klauža tik tikko – 17. janvārī – absolvējusi
Latvijas Universitāti, iegūstot pedagoģes izglītību. Galu galā arī virsnieks
savā ziņā ir skolotājs. "Manā pakļautībā ir karavīri, kuri nodarbojas ar
3. ZSN apgādes nodrošināšanu, tostarp – transportu, bruņojumu un citām
lietām," savos pienākumos mazliet ļauj ieskatīties kapteine Klauža. Laima
ir pateicīga Zemessardzei par atbalstu sportam un kautrīgi atzīstas, ka
patlaban ir vienīgā augsta līmeņa orientieriste Zemessardzes profesionālajā
dienestā.

Laikam… es vinnēju

Sporta vēstures pārzinātāji atceras Laimas tēvu – riteņbraucēju
Albertu Klaužu, kurš gan nekad nav spiedis meitu braukt ar velosipēdu. Tomēr
vai nu traka sieviete var atturēties no tik vienkāršas lietas, kā
uzkāpšana uz divriteņa? "Galvenokārt startēju SEB Unibankas velomaratonos,
kuros tautas klasē kopvērtējumā cīnos par otro vietu," par riteņbraukšanu
stāsta Laima. "Piedalos arī Sportlat rīkotajos velobraucienos.
Gadījies gan Carnikavas pagastu, gan Rīgas rajonu aizstāvēt veterānu velomačos,
arī Latvijas II olimpiādē cīnīties. Reizēm sanāk arī kādu krosu nobraukt."

Laimas Klaužas vārds pazīstams pat triatlonistu aprindās.
"Triatlonā kādus divus gadus gan neesmu startējusi, jo pasākumu tik daudz,
ka reizēm jāizvēlas prioritātes," manu sajūsmu piezemē Laima. "Esmu
piedalījusies Vaidavas triatlonā, kuru laikam vinnēju, un esmu kādreiz
uzvarējusi arī NBS čempionātā."

Vārdi laikam vinnēju liek pasmaidīt, jo Laima tik bieži ir uzvarējusi,
ka pat vairs nepievērš šiem panākumiem īpašu nozīmi. "Manai sportošanai
pamatā tomēr ir skriešana un slēpošana, ja vajag, varu arī šaut," Laima
turpina. "Pirms diviem gadiem piedalījos pasaules veterānu čempionātā
biatlonā." Laima uzskata, ka viņa nemaz īpaši
netrenējoties. Kad gadoties brīvs laiks, tikai paslēpojot vai
paskrienot, bet tad gan ne mazāk par kilometriem desmit. "Parasti decembrī
mēs aizbraucam uz Zviedriju vai Somiju cītīgāk uz slēpēm patrenēties, bet
šosezon tas izpalika, jo bija jāmācās,"
nopūšas Laima.

Bīstamā ģimenīte

2009.
gadu Laima Klauža sāka ar kārtējām uzvarām. Pirmos laurus viņas ģimene plūca
starptautiskos mačos Igaunijā ziemas orientēšanās sportā. Laima, startējot
elites grupā, tika pie otrās un trešās vietas, bet dēls Edgars V18 grupā garajā
distancē uzvarēja, bet sprintā ieguva trešo vietu. Arī vīrs izcīnīja trešo
vietu V50 garajā distancē.

Edgars
Bričonoks (Laimas vīram un bērniem ir šāds uzvārds) jau veiksmīgi startējis
pasaules un Eiropas jauniešu čempionātos orientēšanās sportā. "Bīstama
ģimenīte," orientieristi ar bažām noraugās uz Klaužas un Bričonoku saimes
ierašanos ikvienās sacensībās. "Tas notika pirms
pāris gadiem,
kad mans dēls vēl nebija tik spēcīgs," par kādu cīniņu iesāk stāstīt
Laima. "Tā sanāca, ka īsi pirms distances beigām abi sastapāmies un
secinājām, ka pēdējie kontrolpunkti mums ir vienādi. Skrēju pa priekšu, dēls
man pakaļ. Kad atzīmējāmies pēdējā kontrolpunktā, līdz finišam bija palikuši
apmēram 250 metri, un šo gabalu mēs abi visiem apkārtējiem par prieku cirpāmies.
Bieži negadās, ka māte ar dēlu cīnās finiša taisnē, galu galā man bija
jāpiekāpjas par 0,1 sekundi. Kopš tās reizes dēls ir stiprāks par mani gandrīz
visos orientēšanās sporta veidos gan ziemā, gan vasarā."

Lai arī vīrs Paulis Bričonoks ir Laimas bijušais treneris sporta
skolā, viņš neesot tik traks sportotājs. "Bet kas īsti ir
traks?!" pārvaicā Laima. "Ekstrēmās diennakts sacensības, tās varētu
būt par kaut ko traku uzskatāmas! Tajās ar riteņiem, laivām, skrituļslidām un,
protams, skriešus jāpārvietojas. Pēc diezgan sāpīga kritiena ar skrituļslidām
pirms pusotra gada neesmu tajās vairs piedalījusies."

Čempione virtuvē

Vai militārpersona un sīkstā sportiste prot cept arī pankūkas un
vārīt zupas? Izrādās, Laimai ir arī konditores diploms! Un ne bez intereses par
šo profesiju viņa tādu ieguvusi. "Patīk man rosīties virtuvē,"
atzīstas Laima. "Ja kādu brīvdienu nekur nav jābrauc un ir vairāk laika,
tad ar prieku arī kādu kūku uzcepu." Lielākie brīnumi topot Ziemassvētkos,
kad vienmēr bez izņēmuma veidota kārtīga piparkūku mājiņa.

Atpūta šai ģimenei gan tāda dīvaina – bez fiziskas slodzes
atpūšanās neskaitās. "Pērn pirmo reizi ar bērniem aizbraucām uz Itāliju pa
kalniem vienkārši pastaigāt, atpūsties," stāsta ģimenes māte. "Nu tā
tāda atpūta ar smaidiņu, jo ko īsti patiesībā nozīmē sešas dienas pa kalniem
līdz 2000 kilometru augstumam kāpt…"

Šogad tieši tāpat staigājuši pa kalniem Austrijā. "Ļoti
skaisti – fotoaparāts rokās, svaigs gaiss plaušās," priecājas Laima.
Fotografēšana ir vēl viena viņas slimība, bez fotoaparāta viņa nekur
nebrauc. Arī sniega dēlis nupat ir Laimu Klaužu aizrāvis un jau Austrijas
kalnos iemēģināts. "Trikus netaisu, bet cienīgi
tieku lejā no kalniem, arī šādā izklaidē var gūt fantastisku baudījumu,"
atzīst Laima. "Vienīgais ceļojums, kurā esmu braukusi bez sportošanas,
bija uz Parīzi, jo gribēju atsvaidzināt franču valodas zināšanas. Pirms pieciem
gadiem NBS nolēma, ka vajadzīgi virsnieki ar franču valodas zināšanām, un mani
nosūtīja uz Kanādu četrus mēnešus mācīties valodu. Tagad tā jau daļēji
aizmirsusies, jo nav iespēju runāt franču mēlē."

Rukšķošie celmi

Jo vairāk orientējas, jo vairāk piedzīvojumu. Laimai sanācis bieži
saskatīties un saostīties ar meža zvēriem. "Pirmā mana tikšanās ar
mežacūku notika Pleskavas rajonā daudzdienu sacensībās," atceras Laima.
"Man tad varēja būt gadi četrpadsmit. Distances vidū bija jāuzskrien
nelielā kalnā. Skrienu un skatos, kalna malā tāds kā celms, nu kas man – ja
celms, tad celms! Pieskrienu tuvāk, atskan pamatīgs rukšķiens. Cūka uz vienu
pusi, es uz otru! Tā mana puse izrādās bija nevis finiša, bet nezināmā
virzienā. Kad izbīlis pazuda, attapos, ka atrodos nezin kur Krievijas mežos.
Pagāja krietns laiks, kamēr noorientējos un distanci tomēr veicu līdz galam.
Secinājums – ne viss, kas izskatās pēc celma, ir
celms un – arī skrienot nevajag drāzties kā vējam, jo arī vējš mēdz
mainīt virzienu."

Cits kuriozs esot maksājis uzvaru. Pirms dažiem gadiem Madonā
notika Latvijas čempionāts ziemas OS. Laima vinnējusi sprinta distancē, bet
klasiskajā distancē pie pēdējā kontrolpunkta pazaudējusi elektronisko
atzīmēšanās ierīci (emitu): "Es to nepamanīju, aizslēpoju līdz
finišam, kur tikai attapos, ka nevaru finišēt. Tad nu metos atpakaļ uz
kontrolpunktu, atradu savu emitu, bet laiks un pirmā vieta jau bija
zaudēti."

Un ko Laima pati par sevi gribētu pateikt? "Ko nu es – kundzīte
labākajos gados – tādu stāstīšu," nosmejas Laima. Šajā brīdī atskan telefona zvans, Laima pieliek pirkstu
pie lūpām – kuš! – un atbild: "Jā, komandier…"

Iveta DAINE

 

Laima Klauža

daudzkārtēja
Latvijas čempione orientēšanās sportā, 3. Zemessardzes novada štāba apgādes
daļas virsniece, kapteine

Dzimusi         1969. gada 19.
maijā Rīgā

Izglītība         Rīgas
36.vidusskola, Rīgas 1. Pārtikas rūpniecības skola – konditore, Nacionālā
aizsardzības akadēmija – vada komandiera kvalifikācija un Jaunākā štāba
virsnieka kurss, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Mājturības un
kultūras vēstures skolotāja

Panākumi sportā    35 reizes
Latvijas čempione orientēšanās sportā, 3 reizes distanču slēpošanā,
orientēšanās sportā izcīnījusi godalgas Pasaules karavīru čempionātos (CISM) un
pasaules veterānu meistarsacīkstēs, guvusi panākumus arī riteņbraukšanā,
triatlonā, biatlonā, skriešanā

Ģimenes stāvoklis precējusies, vīrs – Paulis Bričonoks – orientierists,
bērni Edgars un Edīte trenējas orientēšanās sportā

Vaļasprieki   fotografēšana un snovbords