Kā ūdens dzirnavām

Uzvārdi, vietas, datumi, rezultāti, visdažādākie notikumi un piedzīvojumi — tiekoties ar sporta un armijas veterānu Zigurdu Irbi, var tikai pabrīnīties par viņa uzņēmību, lielisko atmiņu un dzīvē piedzīvoto.

Sportistu aprindās Zigurds ir pazīstams kā lielisks soļotājs, aktīvs tiesnesis un dažādu sportisku ceremoniju vadītājs. Sācis soļot 23 gadu vecumā, Zigurds to dara jau vairāk nekā pusgadsimtu, tagad gūstot godalgas visdažādākajās veterānu sacensībās.

VĒLĀK, TOTIES ILGĀK

Vecmeistars stāsta, ka soļot sācis pavisam nejauši, jo par savu pamata sporta veidu uzskatījis distanču slēpošanu. Tolaik vēl nav bijis pazīstams ar mūsdienu biedu — globālo sasilšanu —, tomēr, lai gūtu vērā ņemamus panākumus — Latvijas ziemas jau tad bijušas par īsām —, tās vajadzējis pagarināt ar ilgstošām rudens mēnešu treniņnometnēm Krievijas ziemeļos, bet pēc dienesta Baltkrievijā svešās āres Zigurdu vairs nav vilinājušas.
Ar šodienas mērauklu mērot, Zigurds specializēties sāka vēlu, taču meistars domā, ka soļošana ir tā disciplīna, kurā galvenais priekšnoteikums ir vispārēja fiziskā sagatavotība. Ja agri sāksi tikai soļot, tad drīz arī izstāsies. Zigurds Irbe ar jaunajiem talantiem Latvijas čempionātos konkurēja vēl tad, kad viņam jau bija krietni pāri četrdesmit.
Par tehniskām lietām viņš daudz nesatraucas, jo soļošanas pamatā ir ļoti dabiskas kustības. Cenšoties soļot arvien ātrāk, daudziem iznāk saskarties ar soļošanas tehnikas pamatprincipu — nevienā brīdī abas kājas nedrīkst būt atrautas no zemes. Pats arī savulaik daudz cīnījies ar lidošanas fāzes neizbēgamību, taču kopumā bijis pietiekami tehnisks soļotājs.
Paša soļošanas pieredze lieti noder tiesneša darbā, jo nespeciālistam ļoti grūti pamanīt neprecizitātes. Soļošanas sacensībās netiek izmantota videotehnika un viss, tāpat kā futbolā, jāizšķir tiesnesim.

PLASTIKA, TEHNIKA UN SPĒKS

Irbes jaunībā soļošana Latvijā bija populāra un iemīļota vieglatlētikas disciplīna — 20 kilometru distancē reizēm uz starta izgāja savi 30 sportisti, bet 50 km — vismaz desmit censoņi. Šobrīd pie mums soļošanas maratonā startē labi ja pieci soļotāji.
Zigurds domā, ka mūsdienu sadzīve jauniešus arvien vairāk attālina no fiziski grūtiem sporta veidiem. Viņš atceras, ka bērnībā uz skolu ik dienas gājis kilometrus septiņus, bet tagad jaunie ilgstoši sēž autobusu pieturās, kājām soļojot, jau sen sēdētu skolas solā.
Zigurds gan vēlreiz uzsver, ka jaunībā gari gabali nav jāsoļo. Soļotāji savulaik lielu uzmanību pievērsa lokanības vingrinājumiem. Tagad tas ir aizmirsts, pēc lielākas fiziskas piepūles sportisti kļūst kokaini, parādās liekas kustības, un sacensībās sāk birt piezīmes.
Kā pozitīvu piemēru Zigurds min tāllēcēju Inetu Radēviču, kas ir ļoti plastiska un dabiska savās kustībās. Savienojumā ar racionālu tehniku un spēku tas dod lieliskus rezultātus. Zigurds domā, ka tur jūtama Amerikas skola, kur lokanībai tiek pievērsta liela uzmanība.

KALPS, VERGS UN KUNGS

Zigurds uzteic mūsu soļotāja Aigara Fadejeva izcilo sasniegumu — sudraba medaļu Sidnejas olimpiskajās spēlēs —, taču uzskata, ka Aigars pāragri aizgājis no soļošanas un sācis skriet maratonu, tam viņam pietrūkstot vispusīgas pamatbāzes.
Viņam žēl arī par mūsu Pekinas olimpieti Ingu Janevicu, kurš 23 gadu vecumā lielo sportu ir pametis. (Irbe tādā vecumā tikai sāka soļot.) Pēc vairākiem lieliskiem soļojumiem 50 km distancē Ingus atbildīgās sacensībās vai nu izstājās, vai vienkārši sadega. Zuda atbalsts, un puisis vairs neredzēja jēgu trenēties.
Kā piemēru Zigurds min leģendāro Ādolfu Liepaskalnu, ar kuru arī viņam vairākkārt iznācis tikties. Liepaskalnam soļošana bija viss, viņš savā ziņā bija sporta vergs. Ādolfam neinteresēja ne mājas, ne lauku darbi (viņš dzīvoja laukos) — tikai soļot. Reizēm Ādolfs vienkārši pārtrenējās un tad dusmojās pats uz sevi, ka nevar pieveikt sāncenšus. Zigurds reiz saņēmis šādu Liepaskalna vērtējumu — puisis labs, kaut arī nekāda zvaigzne nebūs.
Zvaigznes no debesīm Zigurdam nebira, katra sasnieguma pamatā bija pamatīgs darbs. Laikabiedri zina, ka tolaik iekļūt PSRS izlasē Latvijas sportistiem bija grūti. It sevišķi Zigurdam, kura tēvs, Latvijas robežsardzes virsnieks, savulaik bijis represēts. Tēva grēki dēlam vienmēr nāca līdzi. Vairākus gadus Zigurds bija ļoti tuvu padomju izlasei, taču vienmēr nedaudz pietrūka, lai startētu olimpiskajās spēlēs, lielos čempionātos. Zigurds smej: kas nekait mūsdienu Latvijas sportistiem — ja esi labākais, tiec galā ar kvalifikācijas normām un tad brauc uz visām sacensībām.
Lai kompensētu jaunībā neapgūtās ārzemes, Zigurds ar sparu metās uz veterānu sacensībām un pēdējos desmit gados apbraukājis vai puspasaules. Neaizmirstams ir pirmais starts 1990. gadā Budapeštā, kad PSRS izlases sastāvā Zigurds piedalījās Eiropas veterānu čempionātā. Liels bija sacensību organizatoru un delegācijas vadītāju pārsteigums, kad Latvijas sportisti atklāšanas parādē izgāja ar sarkanbaltsarkano karogu, kas bija piestiprināts pie augstlēkšanas latiņas.
Drīz pēc tam Latvija jau startēja ar savu karogu, un Zigurds daudzkārt par savām uzvarām pasaules un Eiropas čempionātos licis atskaņot Latvijas himnu. Sports Zigurdam ir tas pats, kas ūdens dzirnavām. Arī viņam tikai kustība palīdz gūt rezultātu un dzīvesprieku.
Par soļošanas gaitu beigām vecmeistars nedomā — esot dzirdēts par simtgadniekiem, un līdz tam Zigurdam vēl tālu.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Zigurds IRBE
Soļotājs, Latvijas armijas rezerves majors
Dzimis: 1936. gada 24. janvārī Abrenes apriņķī
Izglītība: Gulbenes vidusskola, Kaļiņingradas sapieru karaskola, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts, aspirantūra Tartu universitātē
Sporta gaitas: trenējies distanču slēpošanā, biatlonā, svarcelšanā, vieglatlētikā
Lielākie sasniegumi: divkārtējs Latvijas čempions soļošanā, vairākkārtējs valsts rekordists 10 un 30 km soļošanā, 1965. gadā otra pasaulē labākā rezultāta īpašnieks 50 km soļošanā, sešus gadus bijis PSRS izlases kandidāts, daudzkārtējs Eiropas un pasaules vieglatlētikas veterānu čempionātu uzvarētājs un godalgoto vietu ieguvējs
Darba gaitas: strādājis dažādās sporta organizācijās, Robežsargu mācību centra instruktoru rotas komandieris, Nacionālās aizsardzības akadēmijas katedras vadītājs, Latvijas Universitātes pasniedzējs
Apbalvojumi: Viestura ordenis, piemiņas zīme par Ministru Padomes sargāšanu barikāžu dienās 1991. gadā
Ģimenes stāvoklis: precējies, ir pieci bērni
Vaļasprieks: sporta un robežsardzes arhīva veidošana