Kā veidot triecienspēku
Latvijas vieglatlētikas izlases galvenais treneris Edvīns
Krūms savu amatu ieņēma 2004. gadā, tūlīt pēc savu aktīvo sporta gaitu
beigšanas. Edvīns bija viens no mūsu labākājiem 400 metru barjeristiem (visu
laiku sestais labākais rezultāts – 51,41).
– Kas mainījies šajā
olimpiskajā ciklā?
– Par galveno treneri sāku strādāt tūlīt pēc Atēnu
olimpiskajām spēlēm, tāpēc varu spriest tikai par šo ciklu. Manuprāt, solis
atpakaļ nav sperts, pat vairāk, domāju, ka mēs esam sakārtojuši prioritātes, un
visās galvenajās sacensībās komanda vairāk vai mazāk startē spēcīgākajā
sastāvā. Par olimpisko sastāvu atbild (arī finansē) LOK, mēs tikai izvirzām
kandidātus.Šīgada galvenie starti ir Eiropas kausu izcīņa Tallinā (21.-22.
jūnijā) un pasaules junioru čempionāts U-20 ( 8.-13. jūlijs). Kā izlases
galvenajam trenerim, mani interesē arī Latvijas olimpiāde, kas šonedēļ notiks
Ventspilī. Vieglatlēti šiem startiem gatavojas nopietni, jo tā būs pēdējā
atlase Eiropas kausiem. Sportistiem tā būs iespēja ar labu startu pateikties
savām pašvaldībām, kas arvien vairāk atbalsta sportistus. Pēdējos gados tas ir
jūtams atspaids, gatavojoties svarīgām sacensībām.Domāju, ka vairākiem sportistiem izdosies arī izpildīt
olimpiskās kvalifikācijas normas, līdz kurai, piemēram, barjeristei Ievai
Zundai pietrūkst sekundes simtdaļas. Kaut nu laika apstākļi neizjauktu
sportistu nodomus!
– Runājot par Eiropas
kausiem, kas Latvijas valstvienībai ir svarīgākie starti, vai vienmēr izdodas
piesaistīt mūsu vieglatlētikas lielākās zvaigznes?
– Droši vien zemteksts ir – kāpēc pēdējos gados nestartē
Staņislavs Olijars un vēl viens otrs meistars? Esam viņu aicinājuši, bet
Stasim, kā zināms, ne viss ir kārtībā ar veselību. Iespējams, ka lieki starti
varētu arī traucēt. Cenšamies izturēties ar sapratni, lai gan pagājušogad, kad
līdzdalība Eiropas kausos bija obligāta, valdē izraisījās diskusijas par viņa
līdzdalību pasaules čempionātā. Tallinā 110 metru barjeras skries strauji
progresējošais Kārlis Daube un, ceru, ka punktu ziņā zaudējumu nebūs.Šogad, kā jau olimpiskajā gadā, starts nav obligāts, tomēr
vairāki vadošie sportisti sacentīsies arī Tallinā. Jāuzteic skrējējs Dmitrijs
Miļkevičs, kas nekad neatsaka līdzdalību. Kaut arī viņš nestartēs
pamatdisciplīnā (800 metrus skries Dmitrijs Jurkevičs, kas arī var cerēt uz
augstu vietu) līdzdalību stafetē viņš apsolījis. Domāju, ka zvaigžņu līdzdalība
vairo komandas pašapziņu, jo sportistiem ne tik bieži nākas startēt kā
komandai.
– Jūs minējāt par
olimpiskā sastāva nosaukšanu – ja būs apmēram vienādi rezultāti, kam dosiet
priekšroku?
– Pēc noteikumiem olimpiskās normas varēja izpildīt pagājušā
gadā un šogad līdz 26. jūlijam. Tik strikti kā amerikāņi, mēs neesam. Tur pēc
valsts meistarsacīkstēm brauc pirmais trijnieks un nekādas atrunas par
savainojumiem vai citām neveiksmēm neder.
Disciplīnās, kur ir spēkos vairāki sportisti, visu noteiks
starti šajā sezonā. Kā piemērs ir šķēpmešana sievietēm. Pērn Linda Brīvule
sasniedza labāko rezultātu, kas atbilst kvalifikācijas B normai, bet šogad viņa
šim rezultātam netiek tuvu. Pērn šo pašu normu izpildīja arī Madara Palameika
un Sinta Ozoliņa. Šogad Madara vēl nav startējusi, bet Sinta vairākos startos
pamazām uzlabo savu personisko rekordu, kas formāli ir tikai trešais. Ja nekādi
rekordi vairs nebūs, brauks šogad stabilākā. Līdzīgi ir vairākās citās
disciplīnās.
– Vai sportista
vecumam ir nozīme?
– Nedomāju, ka mēs pēc tā vadīsimies, visu noteiks
rezultāti. Ja tie būs pilnīgi vienādi, tad varbūt skatīsimies, kurš ir
perspektīvāks. Īstu vecmeistaru jau mums nav, bet tie, kuri ir –
piemēram,vesera metējs Sokolovs, šķēpmetējs Ēriks Rags, ir savu disciplīnu
līderi.
Kā piemēru var minēt 3000 metru šķēršļu skrējienu, kur
līdere ar valsts rekordu un olimpisko B normu ir jaunā liepājniece Poļina Jeļizarova.
Tikko pirmo reizi šo distanci skrēja daudz pieredzējušākā Ina Poluškina, kas,
ar visai problemātisku šķēršļu pārvarēšanas tehniku, tikai sekundes piecpadsmit
atpalika no rekorda. Laiks rādīs, kura būs ātrākā, bet arī Inai ir tikai 24
gadi.
Patīkami, ka valsts izlases dalībniekus var noskaidrot sīvā
konkurencē.
– Jūsu pamatdarba
dienu aizņem galvenā trenera pienākumi, bet jūs vēl trenējat. Gargabalnieka
cienīga slodze…
– Runājot par galvenā trenera darbu, jāpiemin, ka manos
pienākumos ietilpst transporta nodrošināšana, naktsmītnes, biļešu rezervēšana
atsevišķiem sportistiem. Tas prasa laiku.
Vēl trenēju – man ir ap 20 vieglatlētu. Zināmākais ir
jaunais 110 barjerskrējēs Kārlis Daube, sprinteres Zanda Grava, Sandra Krūma.
Līdz pagājušam gadam biju Rīgas vieglatlētu skolas treneris, šogad esmu vairs
tikai treneris sabiedriskā kārtā, nevarējām saskaņot darba ritmu.
Katrā ziņā, ja nebraukšu uz olimpiskajām spēlēm Pekinā,
gribu labi atpūsties.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
