Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kuldīga — Turīna

Vieglatlētika ir
vasaras sporta veids, tomēr gana nozīmīgas sacensības apjumtos stadionos notiek
arī ziemā. Sportistu attieksme ir dažāda – vieni gatavojas tikai vasarai,
citi labprāt startē un gūst panākumus arī telpās.Ziemas sezonas
galvenās sacensības – Eiropas meistarsacīkstes – notiks no 6. līdz 8.
martam Itālijas pilsētā Turīnā.
Kāda veidojas Latvijas izlase? Šādu jautājumu uzdevu izlases galvenajam
trenerim Edvīnam Krūmam.– Kontinenta meistarsacīkstēs katrai valstvienībai atvēlēts zināms vietu
skaits. Mums – četras. Atšķirībā
no vasaras sacensībām ziemā netiek noteiktas nekādas kvalifikācijas normas. Lai
nebrauktu tikai tūristu statusā, esam izstrādājuši savus kritērijus, kas nepavisam
nav pieticīgi. Pašreiz šīs normas ir izpildījušas trīs mūsu vieglatlētes –
60 metru sprinteres Līga Puriņa, Jekaterina Čekele un Aiga Grabuste 60 metru
barjerās. Aiga šoziem sasniedza Latvijas rekordu pieccīņa, taču par viņas
līdzdalību lems Starptautiskā Vieglatlētikas federācija. Startēt daudzcīņā
varēs tikai labākās. Ceram, ka uzaicinājumu
viņa saņems. Ja ne – piedalīsies barjerskrējienā.Atbilstošu normu īsajā sprintā sasniedzis arī Ronalds Arājs, taču viņš
uzturas ASV un ziemā uz Eiropu nebrauks.– Līdz kuram brīdim
mūsējie vēl var izpildīt normas?
– Praktiski tas izdarāms līdz pirmajam martam, bet lielas sacensības
gaidāmas tikai šonedēļ, kad sestdien un svētdien Kuldīgā risināsies Latvijas
ziemas meistarsacīkstes. Tiesa, vēl notiek igauņu Zelta līgas fināls, kā arī
dažas sacensības Lietuvā – Kauņā -, Zviedrijā un citur.

 

– Vai mums vēl ir
reāli kandidāti?

– Protams. Kaut arī no ziemas startiem atturas barjerists Staņislavs
Olijars, veselības stāvoklis pagaidām neļauj startēt lodes grūdējam Mārim
Urtānam un 800 metru skrējējam Dmitrijam Miļkēvičam, čempionātā negrasās
piedalīties Dmitrijs Jurkevičs – otrs mūsu astoņsimtmetrinieks -,
tikko bērniņu pasaulē laidusi tāllēcēja Ineta Radēviča, kandidāti ir vairāki.

Vispirms tas ir sprinteris Māris Grēniņš, kuram gatavošanos gan izjauca
slimība, bet Rīgas meistarsacīkstēs Māris labi noskrēja sprintu (60 m – 6,82)
un uzvarēja tāllēkšanā (7,54 m). Līdz normai gan nedaudz pietrūkst, bet Kuldīgā
to var labot. Ātrs bija arī sprinteris Elvijs Misāns (6,84).

Tuvu normai 3000 metros ir olimpietis Valērijs Žolnerovičs – trūkst
tikai divu sekunžu.

Par Jurkeviču jau teicu – viņš gan startēs divās sacensībās,
Stokholmā un Birmingemā, taču no čempionāta atturas. Varbūt savus labākos
rezultātus sasniegs vēl kāds – piemēram, barjerists Kārlis Daube, 800 m
skrējēja Anna Titova, augstlēcējs Normunds Pūpols un citi.

Jebkurā gadījumā sacensības būs interesantas – kaut vai
kārtlēkšanā, kur personiskos rekordus šoziem sasnieguši Māris Ārents – 5,21
un Kārlis Pujāts – 5,00. Šai robežai gatavojas arī otrs Pujāts – pagaidām
4,90 m.

Diemžēl savus labākos rezultātus vēl nespēja sasniegt mūsu daudzcīņnieki
vīrieši – gan Latvijas čempions Edgars Eriņš, gan vicečempions Atis
Vaisjūns. Nestartējot Aigai Grabustei, par Latvijas čempioni pieccīņā jau
ceturto gadu pēc kārtas kļuva Laura Ludevika.

Sestdien Kuldīgā Latvijas meistarsacīkšu sākums pl. 17 un svētdien pl.
11. Sestdien Kuldīgā pl. 12 notiks arī Latvijas Vieglatlētikas savienības
kongress.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Spēku samēri vairākās vieglatlētikas disciplīnās, kur gaidāma spraigākā
cīņa.

Attēlos:

Kuri būs tie četri? Izlases
vecākajam trenerim Edvīnam Krūmam ir, ko domāt

Ātrs un tāls. Māris
Grēniņš vienlīdz tuvu līdzdalībai Eiropas meistarsacīkstēs ir sprintā un
tāllēkšanā

Pa centimetram vien. Kārtlēcējs
Mareks Ārents pamazām uzlabo savu personisko rekordu

Ja vajadzēs, grūdīs!
Daudzcīņniece Aiga Grabuste cer uz līdzdalību labāko Eiropas daudzcīņnieču vidū