Labākie pavāri Rio kalnos

Daudziem atrāvieniem un smagiem kritieniem pārpilnā vairāk nekā sešas stundas ilgā un 237,5 kilometrus garā šosejas riteņbraucēju cīņā 30 grādu karstumā finišu spēja sasniegt mazāk par pusi no visiem 144 dalībniekiem. Aleksejs Saramotins Kopakabanas promenādē mērķa līniju šķērsoja 46. pozīcijā, savu sniegumu, salīdzinot ar Londonas spēlēm, uzlabojot par 10 vietām. Olimpiskais debitants Toms Skujiņš izcīnīja 59. vietu.

KUR IESLĒDZAS ĪSTIE VĪRI

Trenerim Vitālijam Smirnovam, kas paredzēja, ka šajā trasē kopēja finiša ar izcilu sprintera spurtu nebūs, bija taisnība. Toms Skujiņš pat prognozēja: „Te visi finišēs pa vienam kā triatlonā.” Abi ar Alekseju pēc pēdējā treniņa Rio vienprātīgi atzina: „Būs smagi.” Bet… Ir braukts arī smagākās trasēs,” piebilda Toms, uzsverot, ka šīs tomēr ir viendienas sacensības ar savām īpatnībām. Uz ko tādās cerēt? Uz nejaušu sakritību? ”Nav tādu nejaušu sakritību,” atteica riteņbraucējs. Uz organizētu sakritību? Jā, uz organizētu sakritību,” piekrita Toms. Aleksejs skaidroja, ka abi kopā diezin vai visus 237 kilometrus varēs braukt, bet viens otram centīsies palīdzēt, cik tik iespējams. “No sākuma kā parasti būs viens liels atrāviens, pēdējos divos apļos ieslēgsies īstie vīri un brauks prom,” pirms starta uzskatīja Toms.

Šķita, būs labi, ja šajās šausmās, kuras visizteiksmīgāk raksturo distances beigu daļā trīs reizes veicamais astoņus kilometrus garais kāpums, kurā jāpievar gandrīz 500 vertikālesmetri un no kuriem jātiek arī lejā, finišu sasniegs vismaz viens no mūsu šosejniekiem. Bija zināms, ka kalnos labāks ir Toms Skujiņš. Bet abi atbrauca reizē pēdējā un lielākajā 22 vīru grupā, kuras priekšgalā bija Aleksejs. Arī distancē abi darbojušies tandēmā, bet… Beigās favorītiem līdzi turēt nespējām,” godīgi atzina Saramotins. “Kalnos astoņu kilometru kāpumi bija par gariem.”

NEVIS TRASE, BET BRAUCĒJI

“Sacensības grūtas padara braucēji un ātrums, nevis trase,” Toms Skujiņš mača būtību definēja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventa stilā, uzsverot, ka jau no paša sākuma brauciena temps bijis ļoti ātrs: “Tādu ātrumu negaidīju. Arī bez trim lielajiem beigu daļas kāpumiem te daudzi līdz galam netiktu. Nevienu brīdi nebija atslābuma. Centāmies taupīt enerģiju un izdzīvot.” Lai nebūtu pārpratumu, Aleksejs precizēja: “Cīnījāmies. Visu, ko spējām, izdarījām. Sākumā mēģinājām piedalīties arī atrāvienos.”

Tomam gribējies finišēt labāko divdesmitniekā, un savu sniegumu viņš vērtē kategoriski: “Noteikti neesmu apmierināts, esmu sarūgtināts. Nebiju gatavs labākam rezultātam. Jāpatin lente atpakaļ un jāpaskatās, kāpēc. Man šis ir pirmais gads pasaules tūrē. Arī tas ir attaisnojums. Varu noskaitīt vēl 20 attaisnojumus, bet kāda tam jēga.” Toms bija varen paškritisks, nobeidzot gaišākā tonī: “Ceru pēc četriem gadiem atkal stāvēt uz starta un visu izdarīt daudz, daudz labāk. Man jāpaaugas, jāpadzīvo šajā virtuvē ilgāk.”

Olimpiskajam čempionam nav jāvinnē Tour de France

Šoreiz šajā virtuvē labākais pavārs bija 31 gadu vecais beļģis Gregs van Avermāts, kurš pirms četriem gadiem Londonā finišu sasniedza viens no pēdējiem — 92. pozīcijā, tālu aiz mūsu Alekseja Saramotina. Arī viņa pārējo panākumu saraksts nav briljantiem rotāts. Piecos pasaules čempionātos van Avermāts finišējis labāko divdesmitpiecniekā, 2010. un 2014. gadā pat piektais. Trīs reizes nobraucis Tour de France un Vuelta a Espanya, 10 reizes bijis labāko trijniekā Pasaules tūres mačos, 2015. gadā — trešais leģendārajā velobraucienā Parīze—Rubē. Taisnība Skujiņam, ka viendienas sacensībām, jo īpaši olimpiskajām, ir savas īpatnības. Arī jaunais olimpiskais vicečempions dānis Jakobs Fūglsangs (31), kam ir sešu Tour de France pieredze, vairāk izcēlies distancēs ar atsevišķo startu, Londonas spēlēs iegūstot 12. vietu, bet 2011. gada pasaules čempionātā finišējot desmitais.

Bet visenerģiskāk medaļu cepšanā uz Rio asfalta piedalījās Gata Smukuļa Astana komandas biedrs 26 gadus vecais polis Rafals Majka, kurš olimpiskajās spēlēs tāpat kā Gatis debitējis 2008. gadā, tikai pavisam citā disciplīnā — MTB krosā, izcīnot 25. vietu. Pēc tam viņš trīs reizes nobraucis gan Tour de France, gan Vuelta a Espana (2015. gadā — trešais), gan Giro d’Italia, vienmēr finišējot labāko desmitniekā individuālajā braucienā.

Kad Rio trasē līdz finišam bija palikuši 16 kilometri Majka kopā kolumbieti Enao Montoja un itālieti Vinčenco Nibali devās izšķirošajā kaujā. Pēc kilometra viņi no tuvākajiem astoņiem sekotājiem, starp kuriem bija arī abi nākamie laureāti, jau bija aizbēguši 20 sekunžu attālumā, un šī plaisa palielinājās, bet… bīstamā nobrauciena pagriezienā abi Majkas cīņubiedri krita. Līdz finišam palika 12 kilometri, kuros polim vienatnē nācās cīnīties pret labi organizētu iedzinēju grupu, kas savu darbiņu padarīja. Tomēr bronzas medaļu Rafals izcīnīja. Bet leģendārais Tour de France uzvarētājs Kristofers Frūms (Lielbritānija) finišēja tikai divpadsmitais, gandrīz trīs minūtes vēlāk.

Latviešiem pelnus uz galvas kaisīt nevajadzētu. Startēja 144 dalībnieki no 63 valstīm, finišēja 63 no 39 valstīm. Aiz Saramotina, piemēram, palika labākais norvēģis, baltkrievs, kanādietis, čehs… Tiesa, labākais igaunis Tanels Kangerts izcīnīja devīto vietu, labākais lietuvietis Ramūns Navardausks — 35.

Dāmu grupas braucienā (136,9 km) 33. vietu izcīnīja latviete Vita Heine, kas cīnījās zem Norvēģijas karoga.

ŠOSEJAS RITEŅBRAUKŠANA

237,5 km (144 dalībnieki, 63 valstis)

1. Gregs van Avermāts (Beļģija) 6.10:05 (vid. ātrums 38,505 km/h)

2. Jakobs Fūglsangs (Dānija) 6.10:05

3. Rafals Majka (Polija) +5

4. Žiljans Alafilips (Francija) +22

5. Hoakims Olivers Rodrigess (Spānija) +22

6. Fabio Aru (Itālija) +22

9. Tanels Kangerts (Igaunija) +1:47

35. Ramūns Navardausks (Lietuva) +12:18

46. Aleksejs Saramotins (Latvija) +20:00

59. Toms Skujiņš (Latvija) +20:00

65. Ignats Konovalovs (Lietuva) 31:47

Reins Tāramē (Igaunija) nefinišēja