Lai sirds strādā
Kad septiņos vakarā LTV 7 sporta ziņas krievu valodā sāk vēstīt Andrejs Dmitrijevs, diezin vai kāds televīzijas skatītājs var iedomāties, ka eleganti spridzīgais jauneklis ar stilīgo frizūru, pirms studijā stāties kameru priekšā, noskrējis kilometrus piecpadsmit un ar velosipēdu nobraucis vismaz pussimtu. Pēc raidījuma viņš dosies uz baseinu, lai vēl četrus kilometrus nopeldētu. Tā ir kārtīga triatlonista ikdienas deva. Andrejs Dmitrijevs šajā ziņā ir tik kārtīgs, ka ne tikai kļuvis par valsts čempionu, bet arī uzvarējis Latvijas olimpiādē, kurā, starp citu, pirms četriem gadiem finišēja otrais.
DIVNIEKĀ AR ALEKSEJU RUMJANCEVU
Vēl pārsteidzošāks šķiet fakts, ka Andrejs desmit gadus cītīgi trenējies smaiļošanā, bijis daudzkārtējs Latvijas jauniešu čempions, ne vienu vien titulu ieguvis, airējot vienā laivā ar mūsu Londonas olimpieti Alekseju Rumjancevu.
„No mūsu Kapseļu ielas mājas pagalma puikām kādi divpadsmit trenējās smaiļošanā, man deviņu gadu vecumā cita varianta nemaz nebija,” izvēli pamato Andrejs, smejot, ka visi turklāt trenēties braukuši uz Lielupi Jūrmalā, un rīdzinieki viņiem mūždien bijuši principiālākie pretinieki.
Sešpadsmit gadu vecumā Andrejam Dmitrijevam piederējis viss Latvijas jauniešu zelts — gan sprintā, gan divniekos un četriniekos, gan stafetē, bet nākamajā sezonā, kad vajadzējis jau sākt cīnīties junioru konkurencē, viņš pēkšņi gandrīz vai nav vairs spējis iekļūt finālos. „Līdzbiedri izauga lieli, es apstājos pie sava metra un 72 centimetriem, mans organisms mainījās savādāk,” nopūšas televīzijas žurnālists. „Ar tādu augumu es derēju tikai airēšanas maratoniem, ne olimpiskajām distancēm.”
Kad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā pabeigts grūtākais pirmais kurss, kādā vakarēšanā ģimenes un draugu lokā gluži pragmatiski sākts domāt, ko Andrejam sportā darīt tālāk? Ko viņš vēl māk bez airēšanas? Peldēt. Lai, dēlu pavadot uz airēšanas treniņiem, sirds būtu mierīga, māte Andrejam reizi nedēļā noorganizējusi peldēšanas nodarbības. Ko vēl viņš dara? Itin ciešami skrien, vienmēr vinnējis airētāju krosus. Spēj veikt simt pietupienus uz vienas kājas, patīk braukt ar velosipēdu… „Triatlons,” spriedumu paziņojis sportā viserudītākais tā vakara viesis Vārnukroga vasarnīcā.
PATS SEV DIPLOMĒTS TRENERIS
Andrejs sācis dzīt triatlona pēdas internetā. „Gribi trenēties tikai sev vai tā, lai iekļūtu izlasē?” iepazīstoties ASK peldbaseinā, vaicājis viņa nākamais treneris Anatolijs Kozlovs. „Lai iekļūtu izlasē!” paziņojis Andrejs. „Tad tagad būs pirmais treniņš, bet vakarā nāc uz otro.” Tā uzreiz ar pilnu nopietnību sākušās viņa triatlonista gaitas.
Tagad Andrejs jau vairākus gadus trenējas patstāvīgi. Galu galā viņam taču pašam ir godam nopelnīts trenera diploms. Turklāt darbu televīzijā, kurā Dmitrijevam pirms vakara raidījuma ik dienu jāveido arī sižeti, grūti salāgot ar konstantu nodarbību grafiku.
Vienatnē Andrejs var darboties ļoti elastīgi. Bet tas neattiecas uz slodžu apjomu. Ik dienu viņš cenšas trenēties visās trijās triatlona disciplīnās. Ja nevar citādi, uz darbu dodas skriešus ar mugursomu plecos un ar līkumu, lai vismaz desmit kilometri sanāktu. Pirms iešanas kadrā nevis kūko internetā, bet kādu pussimtiņu noripina ar velosipēdu. TV ekrānā redzamajam solīdajam jauneklim stērķelētajā kreklā ar šlipsi un žaketi zem studijas galda kājās bieži vien ir šorti un iešļūcenes.
Brīvdienu no sporta Andrejam Dmitrijevam nav. Vienīgi pirmssacensību dienā viņš apmierinās ar diviem vieglākiem treniņiem. „Svarīgi, lai sirds vienmēr strādātu,” viņš paskaidro. „Es zinu savu mērķi, zinu, kā to sasniegt, un es rīkojos.”
Skrien viņš katru dienu. Sagatavošanās periodā ziemā pat 150 km nedēļā, tagad sacensību periodā uz pusi mazāk. Vasarā ar velosipēdu nobrauc vismaz 200 km, nopeld kilometrus divdesmit. Vēl regulāri pastrādā, lai uzlabotu visu muskuļu kondīciju.
Tam taču vajadzīgs milzīgs gribasspēks! „Jā, gribasspēks man ir,” bez tielēšanās atzīst Andrejs. „Tāpēc arī es varu trenēties vienatnē. Garajās distancēs, triatlonā tu mokies, nemitīgi meklē motivāciju, kāpēc nedrīksti atlaist, kāpēc jāturpina cīnīties, visu laiku sevi it kā pierunā, pārliecini — tur ir tāda psiholoģija! Un bez gribasspēka nekādi neiztikt. Bez savaldības arī.”
Savā pirmajā Latvijas čempionātā olimpiskajā triatlonā (1500 m + 40 km + 10 km) Andrejs krosa distancē sācis apstrīdēt tiesneša lēmumu, sapsihojies un izstājies. „Mamma pēc tam mēnesi ar mani nerunāja,” atceras sportists. „Man tiešām bija kauns.” Arī Latvijas olimpiādē Andrejam par riteņbraukšanas inventāra nepareizu novietošanu tika izteikts bargs tiesneša lēmums, bet viņš, būdams līderis, vīrišķīgi piespriestās 30 sekundes nostāvēja uz vietas un noskatījās, kā attālinās tuvākais konkurents Viktors Vovruško, ar kuru bija skrējis soli solī. Un atlikušajos dažos kilometros spēja pretinieku panākt un kļūt par čempionu.
Kross triatlonā ir Dmitrijeva stiprākā puse. Peldēšanā galvenais neatpalikt no vadošajiem, lai riteņbraukšanā varētu tikt līderu grupā. Kopš olimpiskajā triatlonā ar velosipēdu atļauts braukt grupā, ļoti reti gadās, ka uzvar kāds, kas pēc peldēšanas distancē nedodas vadošo pulkā. Galīgā izrēķināšanās parasti notiek skriešanā. Un Dmitrijevs Latvijas čempionātā pusmaratonā Kuldīgā izcīnījis ceturto vietu, tikai par vienu sekundi zaudējot vietu uz pjedestāla.
Pēc neveiksmīgās debijas Latvijas čempionātā Andrejs nevienās triatlona sacensībās vairs nav izstājies. Kaut arī pat ar kritienā salauztu divriteni nācies braukt pašam pēdējam. Andrejs uzskata, ka visus savus panākumus guvis, galvenokārt pateicoties gribasspēkam. Tos milzīgos slodžu apjomus, kādi pirmajos gados veikti, veidojot triatlonista fizisko pamatbāzi, viņam pat bail atcerēties. Simt kilometru ar velosipēdu un pēc tam, trenera vārdiem runājot, „vēl mazliet paskriesim — kilometrus trīsdesmit”.
Kur tajā visā prieks? „Gandarījums nāk pēc tam,” skaidro triatlonists. „Ka esi pārvarējis sevi, ka esi cīnījies un spējis kādu apsteigt. Starp citu, Latvijas čempionātā supersprintā — 400 m + 10 km + 2,5 km — es uzvarēju ar triju minūšu pārsvaru, bet kaifa nebija nekāda, jo nebija cīņas.”
TRIATLONS BEZ MIRSTOŠIEM GULBJIEM
Bet klasiskais dzelzs vīru jeb Ironman triatlons (3800 m +180 km + 42 km) Andreju nevilina? „Tam jātrenējas vismaz piecas stundas dienā, tik daudz laika man nav,” skaidro Andrejs. „Protams, distanci veikt es spētu, bet kāda jēga finišēt kā mirstošam gulbim? Interesanti ir tad, kad esi sagatavojies rezultātam un cīnies ar konkurentiem.”
Andrejs Dmitrijevs — olimpisko spēļu dalībnieks Riodežaneiro? Uz šo jautājumu 27 gadus vecais triatlonists atbild izvairīgi, bet nesaka arī nē. Viņa izaugsme krietni progresējusi tieši pēdējā laikā. Tagad jāsasniedz nākamais līmenis, jāsāk konkurēt ar spēcīgajiem igauņiem. Pirms olimpiādes viņš reiz jau Igaunijā uzvarēja, pēc olimpiādes Baltijas kausā Tartu finišēja trešais. „Tagad jūtu, ka varu būt vēl ātrāks,” atzīst Andrejs, īpašu paldies sakot savam brīvprātīgajam peldēšanas trenerim Andrejam Brokam. Ir ideja nākamsezon iekļauties kādā komandā un startēt bundeslīgas sacensībās Vācijā vai turnīros Francijā, protams, nepametot darbu LTV.
Kā Andrejs Dmitrijevs nonāca televīzijā? Vienkārši. Astoņpadsmit gadu vecumā uzzināja, ka LTV 7 meklē korespondentu sporta ziņām krievu valodā. Pieteicās, izturēja konkursu un kopš tās dienas arī strādā. Desmitos vakarā, kad Andrejs dodas prom no peldbaseina, producents jau ir atsūtījis nākamās dienas darba plānu. Ja tajā pirmā intervija ierakstīta deviņos, tas nozīmē, ka Andrejam pirmais treniņš jāpārceļ uz septiņiem no rīta.
Starp citu, Andreja dzīvesbiedreOlga, kas maijā Andrejam dāvājusi dēlu, brīvajā cīņā startējusi Latvijas I olimpiādē, kurā triatlons vēl nebija iekļauts. Bet viņa kaislīgākā un saprotošākā atbalstītāja — mamma — bijusi veiksmīga mākslas vingrotāja. Triatlons tomēr nav gluži vientuļnieku sports…
Andrejs DMITRIJEVS
LTV 7 žurnālists, sporta ziņu raidījuma vadītājs, triatlonists
Dzimis: 1985. gada 31. martā Rīgā
Izglītība: Rīgas 34. vidusskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Augums, svars: 172 cm, 65 kg
Sportā: kopš deviņu gadu vecuma. Pirmā trenere smaiļošanā Irina Boitmane, triatlonā Anatolijs Kozlovs
Lielākie sasniegumisportā Latvijas čempions triatlona sprintā, supersprintā, olimpiskajā distancē, Latvijas kausa ieguvējs, Latvijas III olimpiādes uzvarētājs, daudzkārtējs Latvijas jauniešu čempions smaiļošanā, garajās distancēs uzvarējis arī junioru konkurencē
Darba gaitas: kopš astoņpadsmit gadu vecuma strādā LTV 7 ziņu dienestā
Ģimenes stāvoklis: precējies, ir dēls
Hobiji: ģitāras spēle
