Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Laiks mainīt psiholoģiju

Slikts ir tas saimnieks,
kas jau tagad nedomā par nākotni. Ja tuvākais plāns ir labi sagatavoties
Pekinas olimpiskajām spēlēm, laiks paies nemanot, un klāt jau būs spēles
Londonā. Ar interesantu nākotnes vīziju redakcijā viesojās Latvijas Vieglatlētikas
savienības augstu sasniegumu sporta komisijas vadītājs Raimonds Kairis. Neliela
saruna un ieskats komisijas plānos.

– Laikā, kad daudzi
žēlojas par stadionu, ziemas sporta bāzu, arī treneru trūkumu un vieglatlētu
grūto dzīvi, tev ir savs skatījums uz šī pamatsporta veida atīstību mūsu
valstī. Ko darīt?

– Jābūt reāliem: kas mums ir, tas ir. Vieglatlētu tradīcijas, daudzu
jauniešu vēlme nodarboties ar šo sporta veidu, panākumi nozīmīgākajās
sacensībās pieaugušo un jauniešu konkurencē. Tiesa, mums pašreiz nav ideāla situācija
ar sporta bāzēm, it sevišķi Rīgā, taču
stadioni ir, klāt nākusi teicamā ziemas vieglatlētu halle Kuldīgā, ar
vieglatlētiku nodarbojas daudzviet Latvijā. Bet svarīgi ir sakārtot par vieglatlētu
saimniecību, noteikt prioritātes, mainīt sportistu un treneru psiholoģiju.
– Skan skaisti, bet kādi
ir ceļi tik būtiskiem pavērsieniem?

– Vispirms domāju par vieglatlētikas prestiža celšanu. Nodarbojoties ar
investīciju piesaisti mūsu sporta veidam, esmu sastapies ar kurioziem faktiem –
lielas firmas pārstāvji neko nav dzirdējuši par Latvijas vieglatlētiku.
Vienīgais, ko viņi zina, ir kāda soļotāja nešana uz nestuvēm pasaules
čempionātā Osakā. Protams, šādā situācijā grūti runāt par finansu piešķiršanu
nezināmam produktam. Viens no soļiem ir noteiktas un mērķtiecīgas darbības, kas
veicinātu sportistu un viņu treneru gatavošanos Londonas olimpiskajām spēlēm.
Ja ir pamatots plāns, vieglāk runāt par atbalstu un izpratni.

– Kas nosaka sportistus,
kuri tiktu iekļauti šādā sagatavošanas plānā?

– Manā plānā ir ap 50 sportistu, gan pieredzējušu, gan jauno. Par pirmajiem
var teikt, ka viņi ir LOV, Vieglatlētikas savienības, arī atbalstītāju aprūpē.
Taču vairāk domājam par jaunajiem, kuriem ir nākotnes perspektīvas, bet nav tik
vajadzīgās sacensību pieredzes, lai mērķtiecīgi gatavotos nākotnei.

Piemēram, sarakstā ir sprinteris Elvijs Misāns, par kura talantu brīnās arī
daudzi ārzemju speciālisti. Viņa divas ceturtās vietas Eiropas junioru
čempionātā to apliecina. Perspektīvi sportisti ir, teiksim, 400 metru
skrējējs Jānis Leitis, kurš ziemā laboja Latvijas rekordu 300 metros, barjerskrējējs
Kārlis Daube, 800 metru
skrējējs Dmitrijs Jurkevičs un citi. Mērķtiecīgi un pareizi trenējoties, viņi
jau tuvākajā laikā var kļūt par starpatautiskas klases sportistiem. Sportistiem
svarīgi jau no jaunības ieaudzināt vēlmi ne tikai trenēties, sacensties, bet kļūt
par labākajiem. Runājot par olimpiskajām spēlēm, par maz būs kaut kā izpildīt normu
un justies ar to apmierinātiem. Jābūt mērķim – iekļūt olimpiskajā finālā un
nepieļaut citas domas.

Piemērs ir 800 m, kur mums ir augstas klases skrējējs Dmitrijs Miļkevičs.
Viņš spēj sasniegt augstas klases rezultātus, bet tie parasti ir speciāli
organizētos komercmačos ideālos laika apstākļos, ar zaķu līdzdalību. Nopietnās sacensībās ar priekšskrējieniem,
pusfināliem, fināliem  Dmitrijam
pietrūkst apņēmības cīnīties par augstu vietu, un viņš jau iepriekš samierinās
ar neveiksmi. Tādas domas jāatmet. Izšķirošās sacensībās galvenais ir vieta,
kuru var izcīnīt tikai ar pārliecību. Tāpēc domāju, ka otram Dmitrijam
(Jurkevičam) jau tagad katrās sacensībās jācīnās par augstu vietu nevis jācer
uz labu rezultātu uzvarētāju aizvējā. Jābūt psiholoģiski gatavam cīnīties par
uzvaru.

– Psihologs var līdzēt?

– Pašam sportistam un trenerim jānonāk pie izšķirošajām atziņām. Ar pareizi
izvēlētām sacensībām, ar mērķtiecīgiem treniņiem, ar pienācīgu materiālo
atbalstu sagatavošanās darbā. Tāpēc uzskatu, ka tā saucamā Londonas programma mūsu vieglatlētikai ir ļoti svarīga. Esmu
runājis ar Latvijas izlases galveno treneri Edvīnu Krūmu, par to ir informēta
Latvijas Vieglatlētas savienība un ceru, ka gadskārtējā vieglatlētikas
kongresā, kas notiks 2. aprīlī, šī programma gūs atbalstu, un mums nebūs ar
bažām jāgaida paaudžu maiņa.

 

Ar ticību

Vieglatlētika jau labu
laiku nav tikai vasaras sporta veids. Lai arī nozīmīgākie starti joprojām
notiek stadionos, panākumi ziemā bieži vien ir labs tramplīns vasarai.

Atskatoties uz aizvadīto ziemu, neapšaubāmi galvenais notikums bija
pasaules čempionāts telpās Spānijas pilsētā Valensijā, kur startēja trīs Latvijas
sportisti. Mūsu līdzdalību vainagoja Staņislava Olijara pirmā medaļa pasaules
meistarsacīkstēs – 60
metru barjerskrējienā viņš izcīnīja trešo vietu.

Staņislavs atzina, ka starts Spānijā nebija pašmērķis. Pagājušā gada
traumas un ne visai veiksmīgie retie starti gandarījumu nedeva. Lai arī pirms došanās
uz Valensiju viņa māte un trenere Ludmila Olijare piesardzīgi vērtēja dēla  izredzes, sportists pierādīja, ka ar cerībām
varam gaidīt vasaras sezonu, kuras kulminācija būs olimpiskajā Pekinā.
Staņislavs sezonai gatavojas ar īpašām izjūtām, jo viņa un tāllēcējas Santas
Tones (valsts rekordista tāllēkšanā Jura Tones meita) ģimenē piedzimis dēls.

Atzinīgi jāvērtē arī 800 m skrējēja Dmitrija Miļkeviča ceturtā un
tāllēcējas Inetas Radēvičas sestā vieta. Abiem tas ir labs stimuls vasarai un
apliecinājums ziemā paveiktajam darbam, kas lielākoties notiek Krievijā.

Diemžēl pēdējā brīdi traumu guva lodes grūdējs Māris Urtāns, kurš uz Sāniju
neaizbrauca. Viņam katrs starts spēcīgu sāncenšu konkurencē vairotu ticību
saviem spēkiem, jo Māris bieži vien atbildīgās scensībās nav ticis galā ar
satraukumu, un līdz ar to lode lido krietni tuvāk.

Vairāki sportisti ziemas sezonu bija spiesti izlaist traumu dēļ, – desmitcīņieks
Jānis Karlivāns, tāllēcējs Andrejs Maškancevs un citi. Atliek cerēt, ka atveseļošanās
rit veiksmīgi un olimpiskajā sezonā viņi iepriecinās ar olimpiešu cienīgiem
rezultātiem.

Mūsus vieglatlētu vaļiem – šķēpa metējiem – ziema ir tikai fiziskās gatavības
un atsevišķu tehnikas elementu slīpēšanas laiks. Vīru konkurencē viss ir
skaidrs par olimpiskā vicčempiona Vadima Vasiļevska nopietnākajiem nodomiem,
Aināra Kovala apņēmību un Ērika Raga pieredzi. Interesanta cīņa gaidāma
sieviešu konkurencē, kur olimpisko A kvalifikācijas normu nav izpildījusi
neviena mūsējā, bet vairākām meitenēm ir visas iespējas to paveikt.

Tagad mūsu vieglatlēti izklīduši pa siltajām zemēm, lai jau maijā sāktu
griezties sacensību karuselis, kas lielāko ātrumu sasniegs Pekinā. Ceram, ka
tiem vienpadsmit atlētiem, kuri jau izpildījuši Pekinas olimpiskās līdzdalības
kritērijus, pievienosies vēl vairāki.

 

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS