Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Latvijas Paukošanas federācija

PREZIDENTE

Ērika Āze ieguvusi maģistra grādu filoloģijā Latvijas Universitātē. Trenējusies paukošanā. Pirmo reizi par Latvijas Paukošanas federācijas (LPF) prezidenti ievēlēta 2006. gadā. 2016. gadā pārvēlēta uz trešo termiņu šajā amatā.

PĀRSTĀVNIECĪBA STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJĀS

2016. gadā Starptautiskās Paukošanas federācijas (FIE) kongresā Āze tika pārvēlēta FIE izpildkomitejā uz otro termiņu, kas ilgs līdz 2020. gadam. Starptautiskās Paukošanas federācijas izpildkomitejā tiek ievēlēti 15 locekļi, kuri veido paukošanas sporta dienaskārtību un izskata nacionālo federāciju un FIE komisiju iesniegtos priekšlikumus. Iepriekšējā termiņā Ērika Āze FIE vadību pārstāvēja Medicīnas komisijā, savukārt šajā termiņā — Publicitātes komisijā.

Ērika Āze 2016. gadā pārvēlēta prezidentes amatā uz otru termiņu Ziemeļvalstu Paukošanas asociācijā (Nordic Fencing Union).

KĀPĒC IZVĒLĒTIES PAUKOŠANU?

Tajā sportists kļūst gan egoistiskāks, jo vienmēr domā par sevi, gan attīsta savu atbildības sajūtu, jo saprot — ja viņš to neizdarīs, neviens cits viņa vietā arī neizdarīs. Piemēram, komandas sporta veidos tevi pievelk citi spēlētāji, bet te tu esi viens. Paukošana ir sava veida šahs. Tu pats izspēlē savu cīņu no sākuma līdz beigām. Tu zini, kad vari atdot kādu figūru, šajā gadījumā — laukuma daļu, un kad nevari.

STATISTIKA

Šobrīd federācijā ir 15 juridiskie biedri un septiņi valdes locekļi.

Latvijā ar paukošanu nodarbojas 400 sportistu, no tiem 300 dzimuši pēc 1998. gada. Latvijas Sporta federāciju padome licences izsniegusi 15 paukošanas treneriem. Trīs treneriem ir A kategorija, diviem — B, pārējiem — nesen licencēšanas procesu uzsākušajiem — ir C kategorija.

IEROČU VEIDI

Paukošanā izmanto trīs veidu ieročus — špagu, floreti un zobenu. Ir dažādi ieroču turēšanas veidi — klasiskais vai franču pistole. Špaga un florete ir duramie ieroči, zobens — cērtamais.

Pats senākais ir zobens. Viduslaikos bija tikai florete, bet tad tā tika izmantota gan kā duramais, gan cērtamais ierocis. Mūsdienās florete ir tikai duramais ierocis.

Kur drīkst durt? Ar floreti var tikai ķermeņa korpusā — vestes apvidū; tas pats arī muguras daļā. Špagai pakļauts viss ķermenis. Ar zobenu drīkst cirst pa visu ķermeni, rokām un masku. Šāds sadalījums ir izveidojies vēsturiski.

SITUĀCIJA

Paukošanai nepieciešamas specifiskas telpas un īpašs aprīkojums. Mūsdienās paukošanā pieskārienus fiksē elektroniski. Daugavpilī jau vēsturiski — kopš padomju laikiem — bijusi attīstīta paukošanas skola. Kad tur cēla Olimpisko centru, tajā tika ieplānotas telpas arī paukošanai. Šobrīd modernākās paukošanās telpas Baltijā ir Latvijā un Igaunijā. Daugavpilī par treneri strādā Aleksandrs Pļaskins, kā arī viņa audzēkne, kas 2000. gadā piedalījās Sidnejas olimpiskajās spēlēs, Jūlija Vansoviča.

Arī Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolā (Juglas sporta skolā) bija saglabājusies paukošanas tehnikas bāze un treneri, uz kā pamata varēja izveidot mūsdienīgu skolu.

2016. gadā Latvijas Paukošanas federācija organizēja trīs Pasaules kausa izcīņas posmus paukošanā, piesaistot 250 dalībniekus no 35 valstīm. Par šo sacensību norises vietu tika izvēlēts Elektrum Olimpiskais centrs.

STRATĒĢIJA

Tradicionāli paukošana asociējas ar trim musketieriem, Franciju un Itāliju, bet šodien uzmanība jāpievērš arī Krievijai un Ķīnai, kur paukošana ir ļoti attīstīta visos ieroču veidos — gan ar floreti un ar špagu, gan ar zobenu.

Lai palielinātu treniņu iespēju kapacitāti, Latvijas Paukošanas federācija cīnās par to, lai vieta paukošanai tiktu iekļauta Daugavas stadiona jaunajā projektā, ko plānots īstenot līdz 2022. gadam. Liels atbalsts nāk no Rīgas un Daugavpils domes, kas iegulda infrastruktūras attīstībā.

„Ņemot vērā, ka Latvijā ir tikai divas pilsētas, kur var trenēties paukošanā, iespējas attīstīt šo sportu jaunā kvalitātē ir, rīkojot vairāk sacensību, kur jaunieši redz šo sportu veidu un viņiem rodas interese trenēties arī pašiem. Tās ir skolas un tā ir televīzija, kur varam visveiksmīgāk sasniegt šo mērķauditoriju,” tā par paukošanas sporta attīstību stāsta federācijas ģenerālsekretārs Arturs Klenders.

Vairāki jaunieši no Latvijas Paukošanas federācijas šobrīd aktīvi darbojas ar paukošanas popularizēšanu skolās un bērnudārzos. Šī akcija notiek Rīgā un Rīgas apkaimē.

Viena no potenciālajām pilsētām, kur LPF redz iespēju attīstīt paukošanas sportu, ir Jelgava, jo tā atrodas tuvu Rīgai,  treneriem iespējams izbraukāt uz nodarbībām. Sporta veida attīstība tiešā veidā ir atkarīga no treneru skaita, kas šobrīd ir viens no lielākajiem ierobežojošajiem faktoriem. „Ja tagadējie U-23 sportisti izlems pārkvalificēties par treneriem, tas būtu liels ieguvums,” atzīst Arturs Klenderis.

Kā vienu no stratēģiskajiem virzieniem LPF redz Rīgas kā starptautisko sacensību norises vietas attīstīšanu. Rīgā jau ir sacensību rīkošanai nepieciešamā infrastruktūra. Elektrum olimpiskais centrs atrodas pašā pilsētas centrā, tam blakus — Arēna Rīga, kur iespējams rīkot sacensību finālus. „Daudzi sportisti un treneri ir izteikušies, ka piedalīties sacensībās Latvijā ir ērti un lēti — mūsu valsts atrodas ģeogrāfiski ērtā lokācijā un izdevumi, lai nokļūtu uz Latviju, ir nelieli.”

LPF līdz šim ir izdevies divas reizes piesaistīt ārzemju trenerus. Vienreiz tas bija treneris no Baltkrievijas, otrreiz — Petru Kukino Rumānijas. Kuki Rīgā lasīja lekcijas par apmācības psiholoģiju — kā strādāt ar bērniem. Kuki fokuss bija uz psiholoģiju cīņas laikā — kā uzvesties, kā trenēties. Šī iniciatīva tika realizēta Latvijas Olimpiskās komitejas starptautiskās Solidaritātes programmas ietvaros. Baltkrievu treneris pie mums Latvijā strādāja trīs mēnešus, savukārt Kuki apmācību projekts ilga vairākos etapos divu gadu garumā — gan lekciju, gan treniņu formātā. Šādi projekti izmaksā daudz, tomēr ir jūtama arī liela atdeve, tādēļ tieši patlaban notiek pārrunas par iespēju atkārtot šādu pasākumu.

Autori: Līga Vanaga