Latvijas Riteņbraukšanas federācija

PREZIDENTS IGO JAPIŅŠ

Dzimis 1950. gada 6. septembrī Rīgā. 1973. gadā absolvējis LVFI (tagad — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). Izcīnījis uzvaras Latvijas čempionāta sacensībās šosejas un treka riteņbraukšanā, ar panākumiem startējis PSRS čempionātos. No 1982. līdz 1987. gadam strādājis par Latvijas treka riteņbraukšanas izlases treneri. No 1992. līdz 1996. gadam bijis Latvijas izlases treneris un menedžeris. Strādājis par riteņbraukšanas treneri arī Murjāņu sporta ģimnāzijā. Kopš 1998. gada vadaIgo Japiņa sporta aģentūru, rīkojot SEB MTB maratona seriālu, Rīgas Velomaratonu, Vienības braucienu un Latvijas gada balvu sportā.

SPORTA VEIDI

Šosejas riteņbraukšana, kalnu (MTB) riteņbraukšana, BMX riteņbraukšana, treka riteņbraukšana, velotriāls.

KĀPĒC RITEŅBRAUKŠANA

Riteņbraukšana ir viens no demokrātiskākajiem sporta veidiem — izturības nostiprināšana, pozitīvas emocijas, ātrums, ērts un videi draudzīgs pārvietošanās veids. Ar to var nodarboties ne tikai elites sportisti, bet arī bērni, jaunieši, amatieri, sirmgalvji vai jebkurš cits aktīva dzīvesveida piekritējs.

Šosejas riteņbraukšana

Šis ir senākais un joprojām prestižākais riteņbraukšanas veids. Lai arī tā nav viegla, tomēr dinamikas un daudzo pavērsienu dēļ ļoti interesanta sacensību disciplīna. Šosejas riteņbraukšanā svarīgākie notikumi norisinās distances otrajā daļā, tādēļ ir svarīgi būt īstajā vietā un īstajā laikā.

Kalnu (MTB) riteņbraukšana

MTB riteņbraukšana ir viens no jaunākajiem riteņbraukšanas veidiem. Tā lieliski piemērota piedzīvojumu meklētājiem un adrenalīna cienītājiem. MTB riteņbraukšana, kas Latvijā ir ļoti populāra, ļauj ne tikai pārbaudīt savu spēju robežas smagos kāpumos, tehniski sarežģītos nobraucienos, kas nereti ved pa šaurām un līkumainām taciņām, bet arī novērtēt skaisto Latvijas dabu, braucot pa mežiem, pļavām, upju krastiem un citām aizraujošām vietām. Katru nedēļas nogali no aprīļa līdz pat novembrim kaut kur Latvijā notiek kalnu riteņbraukšanas sacensības. Piedaloties tajās, ir iespēja iegūt jaunus draugus un domubiedrus.

BMX riteņbraukšana

BMX riteņbraukšana ļauj ar šo sporta veidu nodarboties bērniem jau no 5 gadu vecuma. Būtiski, ka BMX treniņi un sacensības notiek slēgtās trasēs. Šo sportu raksturo ātrums, adrenalīns un cīņa par pozīciju katrā virāžā vai taisnē. BMX ir skatāms sports, jo trase pilnībā pārredzama un braucieni nav pat minūti ilgi. Sacensības notiek daudzās un dažādās meistarības grupās, kurās latvieši regulāri gūst arī starptautiskus panākumus. BMX jau vēsturiski Latvijā ir izteikts ģimeņu sports.

Treka riteņbraukšana

Viens no senākajiem riteņbraukšanas veidiem. Arī ar treka riteņbraukšanu var nodarboties no bērna vecuma, jo nav jāsaskaras ar autotransporta satiksmi. Trekā sacensības risinās dažādās disciplīnās, sākot no sprinta un individuālā brauciena, beidzot ar garajiem grupas braucieniem. Velotrekā ir arī iespējams gūt iemaņas, kas noder šosejas, MTB vai BMX riteņbraukšanā. Tā kā Latvijā patlaban treka nav, vairāki desmiti entuziastu regulāri dodas uz treniņiem un sacensībām Paņevežas trekā Lietuvā.

Velotriāls

Velotriāls ir jaunākais LRF pārziņā esošais veids. Tas lieliski piemērots tiem, kuri vēlas un spēj labi pārvaldīt savu riteni. Atšķirībā no šosejas MTB, BMX un treka riteņbraukšanas velotriālā visu nenosaka ātrums un spēks. Tajā galvenā uzmanība jāvelta braukšanas tehnikai, precizitātei dažādu trases elementu pārvarēšanai, kas prasa gandrīz vai akrobātisku veiklību.

PĀRSTĀVNIECĪBA STARPTAUTISKAJĀ FEDERĀCIJĀ

Artis Ozols ir Eiropas Riteņbraukšanas savienības (UEC) BMX komisijas biedrs.

Juridiskie biedri: 58

Licencētie sportisti:1710

Jaunieši līdz 18 gadiem:750

Treneri:41

IZPLATĪBA

Šosejas un kalnu riteņbraukšana

Treniņgrupas: Rīgā, Dobelē, Valmierā, Talsos, Kuldīgā, Liepājā, Carnikavā, Smiltenē, Siguldā, Cēsīs, Ķekavā, Murjāņos, Ikšķilē, Daugavpilī.

BMX

Klubi: Rīgā, Mārupē, Jelgavā, Ozolniekos, Ventspilī, Saldū, Rubenē, Valmierā, Smiltenē, Vecpiebalgā, Madonā, Preiļos, Valkā.

Velotriāls

Klubi: Rīgā un Ugālē.

LIELĀKIE SASNIEGUMI

Šosejas riteņbraukšana

Cariskās Krievijas un brīvvalsts laikā

Pirmo reizi Latvijas riteņbraucēji, pārstāvot vēl Krieviju, olimpiskajās spēlēs startēja 1912. gadā Stokholmā, kur labāko rezultātu 320 km grupas braucienā sasniedza Andrejs Apsītis, ieņemot 60. vietu. 1936. gada olimpiskajās spēlēs Berlīnē Arvīds Immermanis, Aleksejs Jurjevs, Mārtiņš Mazūrs un Jānis Vītols finišēja sestie 100 km komandu braucienā.

PSRS laikā

Lielākos panākumus pasaules čempionātos sasniedza Emīlija Sonka un Baiba Caune. Sonka izcīnīja zelta medaļu 1964. gada pasaules čempionātā grupas braucienā, bet Caune divas reizes izcīnīja pasaules čempionāta sudraba medaļas (1968, 1974). Izcilus panākumus PSRS čempionātos un citās nozīmīgās sacensībās guva arī Alberts Džarcāns, Harijs Japiņš, Ziedonis Cakuls, Jānis Deisons, Ivars Eiduks, Aivars Iškovs, Alberts Aniņš, Raimonds Andersons, Ringolds Kalnenieks, Vītauts Gaļinausks, Aivars Eisaks, Gaļina Aļeksandrova, Pjotrs Ugrjumovs un citi.

Pēc neatkarības atjaunošanas

1992. gada olimpiskajās spēlēs Barselonā bronzas medaļu grupas braucienā izcīnīja Dainis Ozols, bet Arvis Piziks finišēja astotais. 1996. gada spēlēs Atlantā Piziks izcīnīja 18. vietu

1992. gada pasaules čempionātā amatieriem 2. vietu ieguva Kaspars Ozers. 1994. gadā Pjotrs Ugrjumovs izcīnīja otro vietu. Tour de France velobrauciena kopvērtējumā, bet 1993. un 1995. gadā viņš ieņēma 3. vietu Giro d Italia velobrauciena kopvērtējumā. 1999. gada pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā 4. vietu izcīnīja Raivis Belohvoščiks. 2000. gadā par pasaules čempionu grupas braucienā kļuva Romāns Vainšteins, kurš guvis daudz uzvaru dažādos prestižos velobraucienos.

2004. gadā Eiropas U-23 čempionātā Kalvis Eisaks izcīnīja uzvaru grupas braucienā, bet Artūrs Ansons finišēja trešais. 2007. gada Eiropas U-23 čempionātā Normunds Lasis izcīnīja 3. vietu grupas braucienā. 2012. gada Eiropas U-23 čempionātā otrais finišēja Andžs Flaksis, bet gadu vēlāk bronzas medaļu šajās sacensībās izcīnīja Toms Skujiņš. 2013. gada pasaules U-23 čempionātā 5. vietu izcīnīja Toms Skujiņš. Šogad trīs Latvijas elites riteņbraucēji — Gatis Smukulis, Aleksejs Saramotins un Toms Skujiņš — startē profesionāļu komandās, kas cīnās visaugstākajā līmenī — Pasaules tūres velobraucienos.

Treka riteņbraukšana

Brīvvalsts laikā

1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē 4000 m komandu iedzīšanā Latvijas vienība — Andrejs Apsītis, Roberts Plūme, Fridrihs Ukstiņš un Arturs Zeiberliņš — tika ierindota dalītā 7./10. vietā. Šajā pat distancē 1928. gada olimpiskajās spēlēs Amsterdamā Ernests Mālers, Roberts Ozols, Roberts Plūme, Zenons Popovs un Fridrihs Ukstiņš ieguva dalītu 9./12. vietu. 1924. gada pasaules čempionātā Roberts Plūme izcīnīja 4. vietu 4 km iedzīšanā.

PSRS laikā

1964. gadā olimpiskajās spēlēs Tokijā tandēmā sudraba medaļu izcīnīja Imants Bodnieks, bet Dzintars Lācis ieguva 4. vietu 4000 m komandu braucienā. 1968. gadā olimpiskajās spēlēs Mehiko 4. vietu 4000 m komandu braucienā izcīnīja Lācis, bet Bodniekam dalīta 5./8. vieta tandēmā. Dainis Liepiņš (4 reizes), Martins Palejs (2 reizes), Gaidis Lapiņš un Dainis Grantiņš PSRS laikā kļuva par pasaules junioru čempioniem.

Pēc neatkarības atjaunošanas

1992. gadā olimpiskajās spēlēs Barselonā Ingus Veips ieguva 11. vietu 1 km hītā, bet Ainārs Ķiksis dalītu 9./12. vietu sprintā. Olimpiskajās spēlēs Atlantā 1996. gadā Ainārs Ķiksis ieguva 8. vietu 1 km hītā, bet Viesturs Bērziņš — 11. vietu sprintā. Sidnejas olimpiskajās spēlēs 2000. gadā Viesturs Bērziņš, Ainārs Ķiksis un Ivo Lakučs izcīnīja 8. vietu komandu sprintā. Vēl Bērziņš guva 10. vietu sprintā, Ķiksis — dalītu 11./12. vietu kēringā, bet Gvido Miezis — 16. vietu 1 km hītā.

1990. gada pasaules junioru čempionātā zelta medaļu izcīnīja Ainārs Ķiksis, kurš pasaules pieaugušo čempionātos ieguvis 2. vietu kēringā (1998) un sprinta daudzcīņā (2001), kā arī uzvarējis sprinta daudzcīņas sacensībās (2002). Trīs reizes Ķiksis uzvarējis Eiropas čempionāta sprinta daudzcīņā (1999, 2002, 2003). Bērziņš kļuvis par Eiropas U-23 čempionu sprintā (1996) un sprinta daudzcīņā (1998), bet 1997. gadā viņš izcīnījis 8. vietu pasaules čempionātā sprintā.

BMX riteņbraukšana

2008. gadā Pekinā, kad BMX pirmo reizi tika iekļauts olimpisko spēļu programmā, zelta medaļu izcīnīja Māris Štrombergs, Artūrs Matisons izcīnīja dalītu 9./16. vietu, bet Ivo Lakučs — dalītu 17./32. vietu, 2012. gadā Londonā Māris Štrombergs izcīnīja savu otro olimpisko zelta medaļu, Edžus Treimanis bija devītais, Rihards Veide — trīspadsmitais. Sieviešu konkurencē Sandra Aleksejeva finišēja četrpadsmitā.

Pirmais latvietis, kurš Eiropas čempionātā izcīnīja sudrabu vecākajā jauniešu grupā, bija Gundars Osis, — 1992. gadā. Nākamajā gadā pirmajā Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības rīkotajā pasaules čempionātā Ivo Lakučs izcīnīja uzvaru junioru konkurencē. 2001. gadā Lakučs izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā elites vīriem, 2003. gadā uzvarēja Eiropas čempionātā. Viņš izcīnījis arī trīs Eiropas čempionāta sudraba medaļas (2002, 2005, 2008), kā arī vienu Eiropas čempionāta bronzas medaļu (2008). 2003. gadā Artūrs Matisons izcīnīja uzvaru pasaules un Eiropas junioru čempionātā, 2006. gadā viņš kļuva par Eiropas elites čempionu, bet gadu vēlāk pasaules čempionātā finišēja ceturtais. Māris Štrombergs 2004. gada Eiropas čempionātā izcīnīja trešo vietu, bet gadu vēlāk kļuva par kontinenta čempionu, kā arī izcīnīja trešo vietu pasaules junioru čempionātā. 2007. gadā Eiropas čempionātā Štrombergs ieguva sudraba medaļu. Māris Štrombergs izcīnījis trīs Eiropas čempiona un vienu ASV čempiona titulu. Pasaules čempionātos viņš triumfēja 2008. un 2010. gadā, bet 2011. gadā bija otrais. Štrombergs izcīnījis visvairāk uzvaru Pasaules kausa posmos no visiem tajās startējušajiem dalībniekiem. Viņš guvis triumfu arī Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā.

Edžus Treimanis Eiropas čempionātos izcīnījis divas sudraba medaļas (2011, 2013) un 2012. gadā kļuvis arī par čempionu. 2015. gada Pasaules kausa izcīņas Mančesteras posmā viņš finišēja ceturtais. Rihards Veide izcīnījis sudraba (2012) un bronzas medaļas (2013) Eiropas čempionāta kopvērtējumā. Kristers Lejiņš finišējis otrais pasaules junioru čempionātā (2010). Godalgas Eiropas čempionāta kopvērtējumā elites un junioru grupās izcīnījuši arī Artis Žentiņš un Toms Skujiņš.

MTB riteņbraukšana

2004. gadā Aleksejs Saramotins izcīnīja 6. vietu Eiropas čempionātā MTB maratonā, bet tā gada pasaules čempionātā Miķelis Vīte finišēja ceturtais, Santis Sarkanis — sestais. 2007. gada pasaules čempionātā MTB maratonā Aleksejs Saramotins izcīnīja 15. vietu. 2009. gadā Ivanda Eiduka ieņēma 27. vietu, bet 2009. gadā viņa izcīnīja 3. vietu Eiropas čempionātā MTB maratonā. Indulis Bekmanis šajās sacensībās ieguva 3. vietu U-23 vīru konkurencē. 2011. gadā Lelde Ardava finišēja piecpadsmitā pasaules čempionātā. 2014. gadā Matīss Preimanis ieguva 28. vietu elites grupā, bet Pēteris Janevics bija trīspadsmitais U-23 vecuma grupā Pasaules kausa izcīņas Dienvidāfrikas posmā MTB XCO krosā. 2015. gadā Arnis Pētersons un Mārtiņš Blūms katrs vienu reizi finišēja divpadsmitais U-23 vecuma grupā Pasaules kausa izcīņas posmos MTB XCO krosā.

Velotriāls

2002. gadā Kristaps Skudra izcīnīja 4. vietu pasaules čempionā Expert grupā. 2007. gadā Arvis Dermaks izcīnīja 2. vietu pasaules čempionāta posmā, bet gadu vēlāk viņš ieguva bronzas medaļu Eiropas čempionātā. 2010. gadā Arvis Dermaks izcīnīja uzvaru pasaules čempionātā Benjamin grupā. Arvis Dermaks guvis vēl vairākas uzvaras Eiropas un pasaules čempionātos. Ansis Dermaks 2012. gadā izcīnīja 2. vietu pasaules čempionāta kopvērtējumā, viņš guvis vēl vairākas nozīmīgas uzvaras.

Tuvākie mērķi

Latvijas šosejas un BMX riteņbraucējiem sekmīgi aizvadīt Riodežaneiro olimpiskās spēles, kā arī pasaules, Eiropas čempionātus un citas nozīmīgas starptautiskās sacensības. Godam atzīmēt Latvijas Riteņbraukšanas federācijas 130 gadu jubileju.

Šosejas riteņbraukšanā nodrošināt Latvijas jauniešu, junioru, U-23, elites un sieviešu izlašu dalību Eiropas un pasaules čempionātā, kā arī Nāciju kausa izcīņas posmos. Latvijas elites sportistiem sekmīgi cīnīties visaugstākā līmeņa velobraucienos. Palielināt dalībnieku skaitu lielākajās jaunatnes riteņbraukšanas sacensībās Cerību kauss. Gada laikā atvērt vismaz vēl vienu sekmīgi funkcionējošu bērnu un jaunatnes treniņgrupu. Palielināt licencēto braucēju skaitu.

Labākajiem MTB braucējiem progresēt, lai sevi apliecinātu Pasaules kausa izcīņas posmos, Eiropas un pasaules čempionātos vēl veiksmīgāk nekā 2015. gadā. Maksimāli nodrošināt Latvijas labāko MTB braucēju dalību pasaules un Eiropas čempionātos. Sekmīgi organizēt Latvijas čempionātu MTB XCO krosā un dot nepieciešamo ieguldījumu Eiropas čempionāta MTB maratonā norisei Siguldā šī gada 5. jūnijā.

BMX darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk Valmierā taptu apjumtā BMX trase, kur varētu aizvadīt arī augsta mēroga starptautiskās sacensības. Plānveidīgi sagatavoties un veiksmīgi startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī Pasaules kausa izcīņas posmos. Aizvadīt sekmīgus SMScredit.lv BMX čempionāta sacensību posmus, sasniedzot jaunu dalībnieku skaita rekordu. Sekmīgi noorganizēt Latvijas elites un junioru čempionātu.

Meklēt risinājumus, kā Latvijā uzbūvēt riteņbraukšanas treku. Atbalstīt labāko treka riteņbraucēju dalību starptautiskajās sacensībās.

Vēlamies, lai mūsu valstī arvien plašāk izplatīts kļūtu velotriāls. Ceram uz velotriālistu veiksmīgu dalību starptautiskajās sacensībās, ko viņi apliecinājuši iepriekšējos gados.

Nākotnes vīzija

Šosejas riteņbraukšanā ceram uz mūsu braucēju uzvarām prestižākajos pasaules velobraucienos, kā arī pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Svarīgi attīstīt bērnu un jauniešu riteņbraukšanu, lai nākotnē arvien vairāk mūsu šosejas riteņbraucēju spētu iekļūt visaugstākā līmeņa komandās. Stimulēt Latvijas reģionus, lai tajos palielinātos šosejas riteņbraukšanā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits. Nākotnes vīzijā ietilpst arī augsta mēroga starptautisko un pašmāju sacensību rīkošana un labvēlīgas vides radīšana gan elites, gan citu grupu sportistiem. Jāturpina attīstīt amatieru un senioru šosejas riteņbraukšana.

MTB riteņbraukšanā būtu svarīgi apvienot Latvijas labākos kalnu riteņbraucējus vienā komandā, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus rezultātus starptautiskajās sacensībās. Nākotnes vīzijā ietilpst vismaz viena Latvijas MTB braucēja kvalificēšanās 2020. gada olimpiskajām spēlēm. Vēlamies nostiprināt savas pozīcijas MTB maratonu masveidībā, ar ko esam līderu vidū starp Eiropas valstīm. Jāpalielina dalībnieku un līdzjutēju skaits Latvijas čempionātā MTB XCO krosā. Jāiegūst tiesības mūsu valstī rīkot augsta mēroga MTB XCO krosa sacensības, kā arī jāatbalsta bērni, jaunieši, elites braucēji, amatieri un seniori.

BMX riteņbraukšanā nākotnē jānostiprina un jāpalielina Latvijas pieaugušo, kā arī jaunatnes sportistu pozīcijas starp vadošajām nācijām. Mērķu vidū ietilpst cīņa par medaļām olimpiskajās spēlēs, kā arī citās visaugstākā mēroga sacensībās. Ceram, ka Valmierā būs iespējams rīkot arī pasaules un Eiropas čempionātus, kā arī Pasaules kausa izcīņas posmus. Palielināt kopējo BMX sportā iesaistīto dalībnieku skaitu līdz 500 braucējiem. Svarīgi, lai Latvijā saglabātos BMX klubu sistēma.

Treka riteņbraukšanā galvenais nākotnes uzdevums ir velotreka būvniecība Latvijā. Vienlaikus svarīgi arī atjaunot tās senās un panākumiem bagātās tradīcijas Latvijā. Nākotnē jāizveido treka riteņbraukšanas izlase, piesaistot tai daļu no BMX, šosejas un MTB sportistiem.

Popularizēt skatāmo riteņbraukšanas veidu velotriālu, palielinot nodarbojošos skaitu. Nostiprināt savas pozīcijas pasaules mēroga sacensībās.

Kontakti:

www.lrf.lv

67540605

Autori: Toms Markss