Leģenda

Latvijas Gada balvu par mūža
ieguldījumu sportā saņems šķēpmetējs Jānis Lūsis – žūrija lēma vienbalsīgi.

Ja aplūkojam
Jāņa Lūša sportiskās karjeras skaitļus, tad viņa sniegumu diez vai kāds mūsu
sportists pārspēs. Tas arī nebūtu galvenais, daudz svarīgāk ir, lai Jāņa
sekotāji no viņa mācītos neatlaidību, mērķtiecību, noteiktību savas sportiskās
karjeras veidošanā.

Jānis
uzskatāmi pierādīja, kā lauku puisis no Matkules pagasta, studējot Rīgā un
trenējoties pie trenera Valentīna Mazzālīša, īsā laikā var kļūt par PSRS
izlases dalībnieku, startēt olimpiskajās spēlēs Tokijā, un izcīnīt olimpisko
bronzas medaļu.

Vēlāk
nāca Mehiko olimpiskais zelts, pasaules rekordista tituls, olimpiskā sudraba
medaļa.

Pēc
sporta gaitu beigšanas Jānis nenolika šķēpu malā, bet strādāja par treneri (dēls
Voldemārs Lūsis – olimpisko spēļu dalībnieks), konsultēja Latvijas un citu
valstu sportistus, šobrīd aktīvi piedalās jauno talantu meklēšanā un tālākvirzīšanā
nepavisam ne vieglajā vieglatlētikas disciplīnā.

Kaut
arī šobrīd čempionam ir septiņdesmit, retas ir tās šķēpmetēju sacensības, kurās
Jānis nebūtu klāt, viņš ir viens no Latvijas Šķēpmetēju kluba dibinātājiem. Ar
redzīgu aci, neiedziļinoties tehniskos sīkumos, Jānis uzreiz var pateikt – šis
mazais būs šķēpmetējs vai nebūs. Kad sacensībās Jānis mazliet lēnīgi pienāk
klāt pie kāda jaunā censoņa, tad – zināt – tur kaut kas var veidoties
un Latvijas kā šķēpmetēju lielvalsts spožums negrasās dzist.

Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS

Jāņa Lūša sportiskās karjeras
svarīgākie notikumi

Jānis Lūsis dzimis 1939. gada
19. maijā Jelgavā

Četru
olimpiāžu spēļu (1964.-1976. g.) dalībnieks – pilna olimpisko medaļu komplekta
īpašnieks: 1968. g. Mehiko – olimpiskais čempions, 1972. g. Minhenē – sudraba
medaļa un 1964. g. Tokijā – bronzas medaļa.

Divkārt
labojis pasaules rekordu šķēpa mešanā: 1968. g. 23. jūnijā Somijas pilsētā
Sārijervi – 91,98 m un 1972. g. 6. jūlijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā –
93,80 metri.

Piecu
Eiropas čempionātu dalībnieks – četrkārtējs Eiropas čempions: 1962. g. Belgradā,
1966. g. Budapeštā, 1969. g. Atēnās un 1971. g. Helsinkos.

Pasaules
Studentu universiādes čempions 1963. gadā.

PSRS
čempiona godā bija 12 reizes (1962.-1976. g.), bet Latvijas – tikai vienu reizi
(1968. g.).

1987.
g. Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) savā 75 gadu jubilejas
aptaujā Jāni Lūsi atzina par pasaules visu laiku labāko šķēpmetēju.

Desmit
reizes (1962.-1973. g.) atzīts par gada populārāko sportistu Latvijā.

PSRS
Nopelniem bagātais sporta meistars un PSRS Nopelniem bagātais treneris.

Apbalvots
ar trim PSRS ordeņiem, kā arī ar Triju Zvaigžņu ordeni un LOK Goda zīmi.

Treneris:
Valentīns Mazzālītis.

No
1957. g. līdz 1961. g. studēja LVFKI (tagad LSPA).

Dzīvesbiedre
– Elvīra Ozoliņa, Romas olimpisko spēļu (1960. g.) čempione šķēpa mešanā.

Dēls
– Voldemārs, divu olimpisko spēļu dalībnieks.

Mazbērni
– Marija un Kristiāns.

Daudzi notikumi Jāņa Lūša
sportiskajā karjerā ir pirmreizēji un unikāli ne tikai paša sportista, bet arī
Latvijas un visas pasaules vieglatlētikas kontekstā.

Pirmais
oficiālais rezultāts šķēpa mešanā – 44,52 m – 1957. g. augustā Rīgā.

Pirmais
šķēpa metiens pāri 60 m – 60,48 m 1958. g. 26. jūlijā Rīgā.

Pirmo
reizi izpildīta I sporta klase (65 m) – 65,24 m 1959. g. 15. maijā Rīgā.

Pirmais
starts starptautiskās sacensībās – 61,50 m 1959. g. 14. jūnijā Rīgā – ar Ķīnas
un Lietuvas vieglatlētiem (5. v.).

Pirmais
starts Latvijas meistarsacīkstēs – 64,48 m 1959. g. 6. augustā Rīgā (5. v.).

Pirmo
reizi pārsniegta 70 metru robeža – 72,63 m 1959. g. 25. septembrī Rīgā pilsētas
čempionātā.

Pirmais
nopietnais starts Vissavienības mēroga sacensībās – 62,65 m 1959. g. 3. oktobrī
Jaltā 10. v. Vissavienības studentu sacensībās.

Pirmo
reizi izpildīta PSRS sporta meistara norma (73 m) – 73,76 m 1960. g. 21. maijā
Rīgā.

Pirmo
reizi Latvijas studentu čempions – 68,40 m 1960. g. 25. maijā Rīgā

Pirmo
reizi starts PSRS čempionātā – 68,93 m 1960. g. 17. augustā Maskavā (6. v.).

Pirmais
starts ārzemēs – 72,70 m 1960. g. 4. novembrī Pekinā.

Pirmais
Latvijas rekords un pirmā Latvijas meistarsacīkšu medaļa (sudraba) – 77,48 m
1961. g. 4. augustā Rīgā.

Pirmā
lielākā uzvara Vissavienības mērogā – 75,69 m 1961. g. 15. augustā Maskavā
Vissavienības Arodbiedrību sporta biedrību spartakiādē.

Pirmo
reizi pārsniegta 80 metru robeža un pirmā medaļa (bronzas) PSRS čempionātā –
81,01 m 1961. g. 5. oktobrī Tbilisi.

Pirmā
uzvara tradicionālajā Baltijas republiku mačā – 73,40 m 1962. g. 19. maijā
Viļņā.

Pirmā
uzvara Rīgas kausos – 83,45 m (jauns
Latvijas rekords) 1962. g. 31. maijā.

Pirmais
starts un pirmā uzvara vieglatlētu gadsimta
mačā – PSRS un ASV – 82,15 m 1962. g. 22. jūlijā Paloalto.

Pirmais
PSRS čempiona tituls – 82,15 m 1962. g. 12. augustā Maskavā.

Pirmais
starts un pirmā uzvara Eiropas čempionātos – 82,04 m 1962. g. 15. septembrī
Belgradā.

Pirmais
PSRS rekords šķēpa mešanā – 86,04 m 1962. g. 14. oktobrī Taškentā.

Pirmā
uzvara PSRS tautu spartakiādēs – 79,63 m 1963. g. 12. augustā Maskavā.

Pirmā
uzvara Pasaules Studentu universiādē – 79,77 m 1963. g. 30. augustā Porto
Alegrē.

Pirmais
starts un pirmā olimpiskā medaļa (bronzas) – 80,57 m 1964. g. 14. oktobrī
Tokijā.

Pirmā
uzvara Eiropas kausu izcīņas sacensībās – 82,56 m 1965. g. 12. septembrī
Štutgartē.

Pirmo
reizi pārsniegta 90 metru robeža – 90,98 m 1967. g. 7. septembrī Odesā.

Pirmais
pasaules rekords – 91,98 m 1968. g. 23. jūnijā Sārijervi.

Pirmais
90 metru tālais metiens Latvijā – 90,32 m 1968. g. 29. augustā Rīgā, Daugavas stadionā, pirmo (un vienīgo)
reizi kļūstot arī par Latvijas čempionu.

Pirmo
reizi olimpiskais čempions – 90,10 m 1968. g.16. oktobrī Mehiko.

Pirmais
zaudējums 1089 dienu laikā (no 1967. g. 31. jūlija PSRS Tautu spartakiādē līdz
1970. g. 24. jūlijam PSRS-ASV mačā – visgarākā nezaudēto sacensību sērija J.
Lūša šķēpmetēja karjeras laikā). 45 sacensībās kā uzvarētājs!

Pirmais
zaudējums kādam no latviešu šķēpa metējiem (kopš 1961. g. 4. augusta Latvijas
čempionāta, kad J. Lūsi pieveica Zigfrīds Graudulis) – 81,30 m – 1971. g. 23.
maijā Viļņā, Baltijas mačā – pret Jāni Doniņu (81,56 m).

Vēl daži interesanti fakti un
skaitļi no Jāņa Lūša 19 gadu ilgās šķēpmetēja karjeras

Dokumentāli
apstiprināti 274 starti oficiālās šķēpa mešanas sacensībās.

178
no tām (1961.-1976. g.) rezultāts bija labāks par 80 metriem.

Sešu
gadu laikā (1967.-1973. g.) 15 sacensībās rezultāts bija labāks par 90 metriem.

Latvijas
rekordu J. Lūsis labojis 10 reizes (no 77,48 m 1961. g. līdz 93,80 m 1972. g.).
Turklāt trīskārt labojis arī Latvijas rekordu desmitcīņā.

Piedaloties
10 Rīgas kausu sacensībās, gūtas
septiņas uzvaras un divi kausi personīgā īpašumā.

PSRS
izlases sastāvā piedalījies 31 mačā ar ASV, VDR, Polijas u. c. valstu
vieglatlētiem, bet Latvijas izlases sastāvā – 13 mačos ar Igauniju, Lietuvu
u. c. republiku vieglatlētiem.

Pēdējais
starts PSRS izlasē – 1976. g. 7. augustā Filadelfijā, PSRS un ASV mačā.

Pēdējais
starts oficiālās sacensībās – 1976. g. 8. septembrī Jūrmalā, Latvijas un
Igaunijas mačā.

1994. g. nogalē kopā ar domubiedru un entuziastu
grupu dibinājis jaunu un neparastu sportisko formējumu – Latvijas šķēpmetēju
klubu.

Andris
STAĢIS