Nepazīstamā Rita

Reiz par
gada labāko trimdas latviešu sportisti tika atzīta Rita Saiva. Daudzkārtējie
pasaules rekordisti, Romas olimpisko spēļu laureāti Ilze (sudrabs) un Jānis
Konrādi (zelts un bronza) nav vienīgie Austrālijas latvieši, kas savu vārdu
ierakstījuši peldēšanas vēsturē.

Tieši
tajā pašā 1960. gadā, kad Romā olimpiskās medaļas izcīnīja brālis un māsa
Konrādi, viņu mītnes pilsētā Sidnejā piedzima latviešu meitene Rita Saiva.
Viņas rezultāti dažās distancēs joprojām ir labāki par Latvijas rekordiem.

Pēc
Konrādiem Tenisons…

Sākumam
ieskats vēl tālākā peldēšanas vēsturē. 1943. gadā visus Latvijas rekordus
brīvajā stilā sasniedza Tatjana Plūme: 100 m – 1:21,6, 200 m – 3:40,4, 400 m –
6:51,6, 800 m – 14:28,2. Pēc kara Austrijā Tatjana Plūme savus rezultātus
uzlaboja: 100 m – 1:19,5, 200 m – 3:00,0, 400 m – 6:20,8. Arī Valda Freivalde
Zviedrijā no 1955. līdz 1957. gadam pārspēja vairākus oficiālos (1943. gada)
Latvijas rekordus brīvajā stilā: 50 m – 30,2, 100 m – 1:09,8, 200 m – 2:52,0.

Pēc
1956. gada olimpiskajām spēlēm Melburnā peldēšanā sākās Konrādu ēra. Ilze un
Jānis brīvā stila peldējumos daudzas reizes laboja pasaules rekordus. Ilzes
izcilākie sniegumi bija 400 m – 4:45,4, 800 m – 10:11,4 un 1500 m – 19:25,7.
Savukārt Jānim 200 m – 2:01,6, 400 m – 4:15,9, 800 m – 8:59,6, 1500 m –
17:11,0. Konrādus atklāja jaunais Sidnejas treneris Dons Talbots. Jānis un Ilze
bija viņa pirmie peldētāji, kas sasniedza pasaules klases kalngalus un
nodrošināja Talbotam laba trenera slavu.

Dažus gadus
vēlāk lielajās sacīkstēs parādījās nākamais Talbota trenētais latvietis –
Mārtiņš Tenisons. 1961. gadā Jaundienvidvelsas (JDV) pavalsts meistarsacīkstēs
viņš ieguva 3. vietu 200 m un 8. vietu 100 m tauriņstilā. 1962. gadā Britu
Sadraudzības valstu spēļu kandidātu kvalifikācijas sacīkstēs 100 m tauriņstilā
Mārtiņš finišēja ceturtais un tādu pašu vietu izcīnīja arī 1964. gadā
Jaundienvidvelsas meistarsacīkstēs 200 m peldējumā.

Lai gan
Latvijas peldētāji 1971. gadā laboja 153 republikas rekordus, viņu sasniegumi
joprojām bija patālu no pasaules klases. Tajā laikā nepārprotami labākā un
vispusīgākā peldētāja bija Inta Andrejeva.

Brīvbiļete
tikai finālistiem

Kāpēc
Rita Saiva izvēlējās peldēšanu? To grūti pateikt. Skriešana un dažādas komandu
spēles viņu maz interesēja. Varbūt Ritas izvēli iespaidoja tas, ka Sidnejā
populāras bija latviešu peldēšanas sacīkstes. Tās bija iekļautas Sidnejas
organizāciju dāvātā kausa izcīņā un pat Kultūras dienu sporta sacīkšu
programmā.

Lai
piedalītos sacīkstēs, bija jābūt kāda peldēšanas kluba biedram un kaut kur
jātrenējas. Amatieru peldēšanas klubi Austrālijā ar trenēšanu nenodarbojās.
Galvenās kluba funkcijas bija sezonas laikā reizi nedēļā sarīkot kluba
sacīkstes, reizi vai divas reizes gadā – kluba meistarsacīkstes, kā arī
piedalīties apgabala, pavalsts un visas Austrālijas peldēšanas sporta
administrācijas darbā un rūpēties par sacīkstēm nepieciešamo tehnisko
darbinieku apmācīšanu.

Ritas
Saivas peldēšanas laiks sakrita ar vistīrāko amatierisma posmu Austrālijā.
Profesionāliem treneriem nebija atļauts piedalīties sporta administrācijas
darbā. Par trenēšanu bija jāmaksā pašiem peldētājiem. Ja treniņi notika
pašvaldību peldbaseinos, tad katru reizi bija jāmaksā parastā ieejas maksa kā
jebkuram apmeklētājam. Tas pats attiecās uz visām sacīkstēm, ieskaitot
Jaundienvidvelsas meistarsacīkšu priekšpeldējumus, vienīgi finālisti uz vakara
sacensībām varēja ierasties par brīvu. Dalībniekiem par ieeju nebija jāmaksā
Austrālijas meistarsacīkstēs. Tikai astoņdesmito gadu sākumā profesionāļi
varēja piedalīties peldēšanas administrācijas darbā un klubu nosaukumos izzuda
vārds amatieris.

Ritai,
1968. gada aprīlī sākot trenēties, nebija nekādas vēlmes kļūt par otru Ilzi
Konrādi. Tā bija nejauša, bet laimīga sagadīšanās, ka netālu no Saivu ģimenes
dzīvesvietas Konrādu un Tenisona bijušais treneris Dons Talbots uzcēla slēgtu
25 metru baseinu. Pārējie divi Sidnejas slēgtie baseini, kuros varēja trenēties
arī ziemā, atradās vairāku desmitu kilometru attālumā. Pilnīgi loģiski bija
peldēšanas gaitas uzsākt Dona Talbota Peldēšanas skolā. Protams, Talbots tad
jau vairs pats ar iesācēju trenēšanu nenodarbojās, bet viņš sastādīja treniņu
programmas un noteica, kurš pelnījis pāriet uz augstāku grupu. Ar laiku Ritas
grupa nonāca Talbota galvenās asistentes Rutas Evereses rokās, kas pati bija
Talbota skolniece un kopā ar Ilzi Konrādi pārstāvējusi Austrāliju 4 x 110 jardu
stafetē.

Padsmitnieču
pasaules rekordi

Sākot ar
1972. gada oktobri, Ritai Saivai bija paredzēts trenēties paša Talbota vadītajā
elites peldētāju grupā. Talbots bija galvenais
treneris ļoti veiksmīgajai 1972. gada Austrālijas olimpiskajai komandai. Bet
pēc spēļu beigām Talbots Austrālijā neatgriezās un kādu laiku trenēja
Kanādas peldētājus. Talbota peldbaseins nonāca cita trenera rokās. Ruta Everese
izšķīrās uzsākt patstāvīgu treneres darbu. Aptuveni 90 bijušo Talbota
peldētāju, ieskaitot Ritu, pārgāja pie Evereses. Rita ar savu treneri
brīnišķīgi sapratās – tas veicināja labu rezultātu sasniegšanu. Turklāt pie
Evereses trenējās arī divas nule aizvadīto Minhenes spēļu olimpiskās čempiones
Geila Nīla (400 m kompleksais peldējums) un Beverlija Vaitfīlde (200 m brass).

Ritas
progress bija palēns. Viņas vecuma grupa bija ļoti spēcīga. Vairākas viņas
vecuma meitenes peldēja krietni ātrāk. Tikai vienu mēnesi jaunākā Dženija
Tarele jau 13 gadu vecumā 1973. gada septembrī sasniedza jaunu pasaules rekordu
1500 m brīvajā stilā, vēlāk vairākas reizes labojot ne tikai šo sniegumu, bet
arī pasaules rekordu 800 m distancē. Gadu vecāka bija Sallija Lokiere, kuras
rezultāti bija līdzīgi, bet parasti nācās samierināties ar otro vietu. Sallijas
vecumā bija arī Soņa Greja – viena no pasaulē labākajām brīvā stila peldētājām
distancēs līdz 400 metriem. Tajā laikā tikai dažas Austrālijas labākās
peldētājas bija vecākas par 15 gadiem.

Sākumā
Ritai vislabāk padevās brass, vissliktāk – tauriņstils. Lai iegūtu
nepieciešamo izturību, treniņos bija jānopeld diezgan liels kilometru skaits.
Tas, protams, bija vieglāk izdarāms brīvajā stilā. Un, sākot ar 1974. gadu,
Rita arvien labākus panākumus sāka gūt brīvajā stilā. Iespējams, ka augstākus
rezultātus viņa būtu varējusi sasniegt brasā, kam treniņos vairs neatlika
pietiekami daudz laika. Galu galā tomēr brīvais stils bija tas, kas 1975. gadā
Ritu Saivu ierindoja starp pasaules 10 visu laiku labākajām 400 m peldētājām.

Ikdiena
un uzmanība

Tipiska
treniņu diena Ritai sākās, pulkstenim zvanot 4.15. Treniņš 12 km attālajā
peldbaseinā ilga no pieciem līdz septiņiem. Tad uz māju, pēc tam uz skolu.
Pēcpusdienā atkal divu stundu treniņš. Tad vēl vakarā skolas darbi. Austrālijā
par labu peldēšanu nekādu mācību atvieglojumu nebija. Trenējoties divas stundas
no rīta un vakarā, intensīvāko treniņu periodā jaunā sportiste katru dienu
nopeldēja apmēram 12 km. Septiņdesmito gadu beigās Austrālijas labākās
sportistes treniņos jau peldēja 16 km dienā. Salīdzinājumam: gatavojoties 1956.
gada spēlēm, Austrālijas olimpiskās komandas pārstāvji vienā dienā veica 2
jūdzes (3,2 km).

Pirmos
panākumus JDV meistarsacīkstēs Rita guva tikai 1973. gada janvārī –
divpadsmitgadīgo grupā viņa uzvarēja 100 m uz muguras (1:16,4), bet jau pēc
gada tas kļuva par viņas vājāko stilu un stipri iespaidoja rezultātus
kompleksajā peldējumā. 1973. gada aprīlī pirmajās Austrālijas junioru
meistarsacīkstēs šajā pašā vecuma grupā latviete izcīnīja 2. vietu 200 m brasā
(3:01,1).

1974.
gada janvārī JDV meistarsacīkstēs trīspadsmitgadīgo grupā Saiva piedalījās
deviņos no vienpadsmit iespējamiem peldējumiem un uzvarēja septiņos. Dažas no
šīm uzvarām gan bija iespējamas tikai tāpēc, ka pasaules rekordiste 1500 m
Dženija Tarele tajā laikā piedalījās sacīkstēs Jaunzēlandē.

Tā paša
gada februārī Saiva pirmo reizi peldēja Austrālijas atklātajās meistarsacīkstēs
Melburnā, 400 m brīvajā stilā izcīnot 6. vietu. Bet novembrī pirmo reizi
pieveica Tareli 200 m brīvā stila peldējumā, tūlīt piesaistot preses uzmanību.
Pat Rīgā iznākošajā Sporta 1974. gada 8. decembra numurā varēja lasīt: „Austrālijā pakāpeniski uzņem gaitu jaunā peldēšanas sezona. 14 gadus vecā
Rita Saiva par sekundes desmitdaļu pārspēja pasaules rekordisti 1500 m brīvā
stila peldējumā Dženiju Tareli. Saivas rezultāts 200 m brīvajā stilā – 2:11,8."

Olimpiskās
cerības

1975.
gada janvārī JDV atklātajās meistarsacīkstēs Rita ieguva trīs otrās vietas
brīvajā stilā: 100 m (1:00,5), 200 m (2:07,2) un 400 m (4:20,3). Sidnejas
laikraksts The Sunday Telegraph 12. janvāra numurā rakstīja: „Vienu no skaistākajām sacensībām, kādas pēdējos gados izcīnītas austrāliešu
peldēšanas sportā, Dženija Tarele, Soņa Greja un jaunā zvaigzne Rita Saiva
veica milzīgajā 400 metru cīņā. Viņas visas trīs beidza peldējumu ātrāk par
Austrālijas rekordu (4:21,7). Dženijas izcilais finišs dāvāja uzvaru (4:19,1).
Rita Saiva izrāvās otrā (4:20,3), un pēc dažām collām sekoja Soņa – 4:20,7.
Viņas visas tagad ir pasaules 10 labāko 400 m peldētāju vidū."

JDV
junioru meistarsacīkstēs 100 m brīvajā stilā Rita zaudēja Soņai, bet ar 1:00,3
piekļuva vēl tuvāk maģiskajai minūtei, kuras robežu tajā laikā bija
pārvarējušas tikai četras austrālietes. Austrālijas rekords (58,5) piederēja
Šeinai Gūldai.

Februārī
Austrālijas meistarsacīkstēs Pērtā Saiva ieguva tikai trešo vietu 200 m brīvajā
stilā, bet JDV komandā 4×100 m stafetē kļuva par Austrālijas rekorda
līdzīpašnieci. Martā Austrālijas junioru meistarsacīkstēs Adelaidē viņa
uzvarēja 400 m brīvajā stilā (4:24,7), labojot arī Dienvidaustrālijas pavalsts
rekordu. Augustā Austrālijas ziemas meistarsacīkstēs Brisbenē Saiva uzvarēja
400 un 800 m brīvā stila peldējumos. „Jaunā
Austrālijas olimpiskā cerība peldēšanā ir Rita Saiva," par šo notikumu vēstīja
Latvijas Sports. „Viņa Austrālijas ziemas meistarsacīkstēs pārspēja Britu
sadraudzības zemju un Austrālijas rekordisti Soņu Greju 400 m un 800 m brīvajā
stilā. Rezultāti – 4:26,63 un 9:07,56."

Diemžēl
pirmsolimpiskā gada pēdējos mēnešos sākās sāpes labajā plecā. Ārsti
diagnosticēja supra-spinatus tendiniti. Ļoti parastu, bet grūti
ārstējamu pleca kaiti. Nelīdzēja nedz kortizona injekcijas, nedz fizioterapija.
Lai saudzētu savainoto plecu, tika samazināta slodze treniņos, vairākus mēnešus
labā roka pat netika vingrināta. Arī Tarele un Greja cīnījās ar rokas muskuļu
problēmām.

Austrālijas
meistarsacīkstēs februārī, kas reize bija kvalifikācijas sacīkstes 1976. gada
Monreālas olimpiskajām spēlēm, Rita Saiva nevienā disciplīnā neizcīnīja medaļu
un olimpiskajā komandā neiekļuva. Ziemas sezona bija paredzēta savainotā pleca
ārstēšanai. Taču pilnīgi negaidīti Coca-Cola 3. starptautiskajās
sacīkstēs Līdsā, Anglijā, Austrālijas reprezentāciju uzticēja pieciem
peldētājiem, kam nelaimējās iekļūt Austrālijas olimpiskajā komandā. Viņu vidū
bija arī Rita Saiva un vēl viena Evereses peldētāja – Džoja Kerija. Treniņi nu
bija jāapvieno ar pleca ārstēšanu.

Līdsā
200 m brīvajā stilā uzvarēja Kerija, Rita ar 2:10,29 ieguva 4. vietu. 400
(4:20,89) un 800 (8:47,52) m pārliecinoši uzvarēja pirms tam vēl nepazīstamā
Austrumvācijas peldētāja Petra Tīmere. Rita šajās disciplīnās ieguva otrās
vietas. Tīmeres rezultāts 800 m bija jauns Eiropas rekords. Dažus mēnešus vēlāk
Petra Tīmere ar jauniem pasaules rekordiem uzvarēja 1976. gada olimpiskajās
spēlēs, bet pēc tam viņas zvaigzne tikpat ātri, cik bija uzlēkusi, norietēja.
Austrālijas peldētājām Monreālā neveicās, un viņas palika bez medaļām.

Citā
distancē

1977.
gada Austrālijas meistarsacīkstes Hobartā, Tasmanijā, kļuva par Ritas Saivas
pēdējo startu lielajās sacīkstēs. Ar samērā palēnu peldējumu (9:11,40) viņa
tomēr ieguva 3. vietu 800 metros, kā arī palīdzēja JDV komandai izcīnīt bronzas
medaļas 4×100 m stafetē.

Septiņdesmito
gadu vidū bija ļoti grūti apvienot mācības ar peldēšanu. Skola bija jāpabeidz
labi, lai varētu turpināt mācības universitātē. Nebija iespējams atlicināt
laiku nopietniem treniņiem. Pēc pēdējās sezonas lielajos ūdeņos Rita izvēlējās
universitāti un dažus gadus vēlāk ieguva bakalaura grādu matemātikā.

1973.
gadā un 1974. gadā Ritu atzina par Jaundienvidvelsas latviešu labāko sportisti.
1974. gada aptaujā Ritu – aiz ātrslidotājas Silvijas Burkas – izraudzījās
par otro labāko trimdas latviešu sportisti, bet 1975. gadā – par labāko
sportisti. Viņa apbalvota ar trimdas sporta Lielo nozīmi. Tādu saņēmuši vēl
tikai četri citi peldētāji: Valda Freivalde (Zviedrijā), Jānis un Ilze Konrādi
(Austrālijā) un Augusts Grasis (ASV) – galvenokārt gan kā sporta darbinieks.

Rita
Saiva mācījās Sidnejas Latviešu biedrības sestdienas pamatskolā un ģimnāzijā,
austrāliešu ģimnāzijā kā vienu pēdējā gada priekšmetu izvēlējās latviešu
valodu. Atrada laiku arī tautas dejām.

Ar
Latvijas pasi kabatā

Lai
iepazītos ar Latvijas peldētāju sasniegumiem, abonējām Rīgā iznākošo laikrakstu
Sports. Laikrakstā dažas reizes tika pieminēti arī Ritas sasniegumi
peldēšanā, neminot gan viņas tautību. Tikai vēlāk, apstākļiem mainoties, 1989.
gada 20. februārī Sporta toreizējais redaktors Andrejs Kauss varēja „atklāt" Ritas tautību televīzijas raidījumā, parādot viņu kopā ar treneri
Everesi un kāzu uzņēmumus, kuros Ritas vecvecāki redzami kopā ar soļotāju Jāni
Daliņu un viņa kundzi.

Austrālijas
peldēšanas aprindās Ritas tautība gan bija labi zināma: viņas vecāki nāk no
Latvijas, tāpat kā Konrādi.

Caur
paziņām uzzinājām – kāds jauns Latvijas peldētājs Aldis Cīrulis vēlētos ar Ritu
sarakstīties. Protams, ka nekādu iebildumu nebija, un tā abi apmainījās ar
vairākām vēstulēm. Aldis Cīrulis tajā laikā bija viens no labākajiem 200 m
brīvā stila peldētājiem. 1978. gada ziemā Latvijas apmeklējuma laikā Rita
sastapās ar Aldi Cīruli. Saprotamu iemeslu dēļ piedalīšanās kādā Latvijas
peldētāju treniņā nebija iespējama, bet divi vien ar Aldi viņi tomēr varēja savus
stilus nodemonstrēt Daugavas peldbaseinā. Aldis Cīrulis tagad ir
Latvijas Olimpiskās vienības ārsts. Tā kā peldkostīmi, peldcepures, un brilles
tajā laikā bija deficīta preces, tad ar dažām šīm mantām varējām iepriecināt
izcilo Ritas vecuma peldētāju Intu Jēkabsoni.

Uzzinājām
arī, ka Melburnas olimpisko spēļu čempiones šķēpa mešanā Ineses Jaunzemes meita
Andra bijusi lieliska peldētāja (jau 1969. gadā izcīnījusi republikas čempiones
titulus 200 m un 400 m kompleksajos peldējumos). Kad 2002. gadā Rita ar
Latvijas pasi kabatā atkal apmeklēja Latviju, satiekoties ar Andru, abas varēja
pārrunāt savas peldētāju gaitas.

Guntars
SAIVA

Sidnejā

Ritas
Saivas personiskie rekordi

Brīvajā
stilā

100 m –
1:00,3

200 m –
2:07,2

400 m –
4:20,3

800 m –
9:01,94

1500 m –
17:43,5

Brasā

100 m –
1:22,0

200 m –
2:55,9

Uz
muguras

100 m –
1:15,0

200 m –
2:39,5

Kompleksajā
peldējumā

200 m –
2:32,4

400 m –
5:12,9

Vēl pēc
34 gadiem Ritas rezultāti 400 m, 800 m un 1500 m brīvajā stilā ir labāki par
pašreizējiem Latvijas rekordiem.

Rita
Saiva piedalījusies aptuveni 400 sacīkstēs. 1974. gadā Rita ieguvusi 211
dažādas balvas, to skaitā 114 medaļas. Dažas no tām glabājas arī Sporta muzejā
Rīgā.