Līga no Saldus un divām Amerikām
Pērn Līga Velvere laboja vienu no senākajiem Latvijas rekordiem vieglatlētikā — 800 m skrējienā telpās, kas kopš 1985. gada piederēja Marikai Ārentei. Pirms mēneša Velvere to uzlaboja vēl par sekundi, bet arī Ārente joprojām ir rekordiste — stadionā divus apļus ātrāk par divām minūtēm (1:58,64) no Latvijas sportistēm spējusi noskriet tikai viņa, turklāt tas noticis vēl senāk — 1984. gadā. Līga uz noplūktajiem lauriem dusēt netaisās. Tieši pretēji — sadarbībā ar treneri Viktoru Lāci izvirzīti ambiciozi mērķi triju gadu laikā iekļūt pasaules labāko 800 m skrējēju skaitā un 2020. gadā savu meistarību apliecināt olimpiskajās spēlēs Tokijā.
Līga Velvere Latvijas rekordu atkārtoti laboja šāgada februārī, 800 m telpās pieveicot 2:02,18, iepriekšējo pašas labāko sniegumu uzlabojot par aptuveni sekundi.
TIKT LĪDZ 800 M
Ceļš uz sportu Līgai sācies, dauzoties pagalmā Saldū, kur izdevies apskriet visus pagalma zēnus. Mācoties Druvas vidusskolā, Līga trenējusies pie sporta skolotājiem Zigurda Zepa un Dina Baha, kuri, pamanot meitenes spējas, sūtījuši viņu uz visām rajona sacensībām. Reiz tajās padsmitgadīgo Līgu ievērojusi trenere Daila Mankusa un uzaicinājusi jauno censoni trenēties viņas uzraudzībā. Sākotnēji uz treniņiem Līga gājusi ar māsu un draudzenēm, jo kopā taču vieglāk un interesantāk, tomēr, laikam ejot, treniņu biedrenes atbirušas, savukārt Līga arvien nopietnāk pievērsusies sapnim par lielo sportu. Pēc pamatskolas beigšanas Līga nonāca Murjāņu sporta ģimnāzijā. Tagad viņa gan vairs neatceras, kā pieņēmusi lēmumu no Saldus doties uz Murjāņiem, taču iznākumu nenožēlo. Tolaik Līgas disciplīna bija 400 m barjerskrējiens.
Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Līga iestājās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, taču, to nepabeidzot, devās uz Aidaho universitāti ASV. Studijas ASV viņai likās laba perspektīva. Tur kādas nelielas traumas dēļ notikusi sporta disciplīnas maiņa, 400 m aizstājot ar divreiz garāku distanci. “Trenējoties sapratu, ka varu skriet arī šo distanci. Pirmajās sacensībās mūsu konferencē sasniedzu labāko rezultātu, kas man toreiz likās nekāds — 2:13,” atceras Līga.
Latvijas rekorda īpašniece pārliecināta, ka līdz šim vēl īsti nav parādījusi, uz ko šajā distancē ir spējīga. Līga cer, ka, tēmējot uz augstāka ranga sacīkstēm, viņai arī izdosies izskriet no divām minūtēm, kā arī kvalificēties 2020. gada olimpiskajām spēlēm. Tas ir viņas lielais četrgades mērķis.
DIVU AMERIKU PĒCGARŠA
ASV pavadot sešus gadus, nācies secināt, ka līdzās romantizētajam tēlam par sportam ideālo valsti pastāv arī alternatīvā Amerika. “Ir divas Amerikas,” atskatoties uz lielvalstī pavadīto laiku, saka Līga, skaidrojot, ka viena no tām, ar ko iepazīsties sākumā, nozīmē augstskolu sistēmu, kas arī atbraucējam ļauj ne par ko nedomāt un baudīt sniegtās iespējas sportot un attīstīties. Ar tā saukto otro Ameriku nākas iepazīties pēc tam — Līgai šī satikšanās notika, pēc trīsarpus gadiem pabeidzot studijas un paliekot ASV. Nokrītot idealizētās Amerikas plīvuram, bija jāsaprot, ka nu esi viens un par sevi jāgādā pašam.
“Tad sākās manas ASV dzīves realitāte — nebiju profesionāla sportiste, lai ar to varētu pelnīt naudu, tāpēc strādāju un papildus biju arī trenere augstskolas komandā, tādējādi nodrošinot sev inventāru un vietu, kur trenēties. No rīta līdz vakaram strādāju fizisku darbu, bet vakarā trenējos viena pati jebkādos laikapstākļos. Bija grūti — toreiz sapratu, ka, beidzot darba cēlienu, nedrīkstu apsēsties, jo vienkārši vairs nevarēšu piecelties. Tā arī vilku diezgan ilgi, līdz vienā mirklī sapratu, ka tā neko nesasniegšu,” stāsta Līga.
Domājot par to, ar ko īsti atšķiras ASV un Latvija, Līga atzīst, ka mūsu valsti viņa parasti cenšas salīdzināt ar otro Ameriku. “Skatos un domāju, ka Latvijā tomēr ir foršāk. Tur man it kā bija treneris, bet viņam prioritāte bija augstskola un tās komanda, par ko viņam maksāja naudu, tādēļ bija sajūta, ka viņam primāri ir visi pārējie sportisti, bet es esmu kaut kur lejā,” atminas Līga, vairākkārt liekot noprast, ka Amerikā pietrūkusi tieši trenera klātbūtne.
“ASV man bija bail saslimt vai gūt kādu nopietnu traumu, jo nebiju apdrošināta, bet zināms, ka ASV medicīna ir ļoti dārga,” šausminās Līga, priecājoties, ka tagad Latvijā viņai jebkurā situācijā var palīdzēt Līga Cīrule un Aldis Cīrulis. Gatavoties sacensībām ar masāžām palīdz arī Mareks Osovskis, bet treneris Viktors Lācis spējis visu sakārtot tā, lai sportiste varētu pievērsties tikai sportam.
LATVIJAS DZĪVES JAUNĀ LAPA
Līga Latvijā atgriezās vasarā. Sākumā licies, ka šī vasara īsti neatšķirsies no iepriekšējām, kad pēc pāris mēnešiem, kas pavadīti Latvijā, viņa atgriezusies ASV. Iepriekšējos gados sportistei doma par palikšanu Latvijā neesot bijusi prātā, jo visa dzīve bijusi ASV. Taču šī vasara izvērtās citādāk. Ieilgstot vīzas saņemšanai, uzvirmojusi doma — varbūt nav jēgas braukt atpakaļ. Pārdomas bijušas grūtas — Līga nav varējusi saprast, kā rīkoties — vilkusi plusiņus un mīnusiņus, konsultējusies un pie lēmuma palikt Latvijā nonākusi tikai pēc kāda laika. “Kopš tā brīža, kad pati sapratu, ka palikšu Latvijā, dzīve sakārtojās divu minūšu laikā,” stāsta Līga.
Atgriežoties Latvijā, nācās pāršķirt jaunu lapu, mēģinot atgūt to, kas, ilgstoši esot prom, pazudis. Nācies secināt, ka sarucis, piemēram, draugu pulks — kāds devies uz Īriju, kāds — Angliju. “Likās, ka viss jāsāk no sākuma — jāmeklē paziņas, draugi, treneris, treniņu vieta. Taču viss kaut kā sakārtojās — atradās arī jauni draugi,” atklāj Līga.
Līgai draugu un ģimenes atbalsts sportā ir ļoti svarīgs par spīti tam, ka atlēts stadionā būtībā ir viens pats. “Man ir svarīgi, ka kāds tribīnēs mani atbalsta, it kā skrien man līdzās, ka trenerim, internetā skatoties sacensības, pulss uzkāpj augstāk, nekā man skrienot. Tas dod motivāciju skriet, trenēties, izturēt visu, ko daru,” stāsta Līga.
Tagad Līga galvenokārt dzīvo Rīgā. Sākotnēji gribējusi apmesties Kuldīgā, jo tur ir labas treniņu iespējas, taču tad atkal būtu jāiztiek bez trenera klātbūtnes, ko viņa nevēlējās, jo līdz šim bez trenera jau būts pārāk ilgi.
LĀČA PLĀNS
Sadarbību ar treneri Viktoru Lāci Līga sākusi aptuveni pirms diviem mēnešiem. Lācis stāsta, ka satikušies kādā treniņā — sākuši runāt, apspriest plānus, nonākot pie secinājuma, ka abi labprāt sadarbotos. Viktors novērtē Līgas apņēmību un ieguldīto darbu, savukārt Līga priecājas par to, ka beidzot saņem to, kā trūcis, esot ASV, — trenera atbalstu un padomus. Viktors Lācis, kas pats studējis ASV un 800 m distancē startējis Sidnejas olimpiskajās spēlēs, atzīst, ka viņu sadarbību atvieglo tas, ka abi uz treniņiem raugoties līdzīgi, līdz ar to trenerim nav jātērē laiks un spēki, grozot sportistes ierasto darba režīmu. Viņš gan atzīst, ka Līgai cenšas pierādīt nepieciešamību samazināt treniņu intensitāti, tēmējot uz labāku organisma atdevi un attiecīgi augstvērtīgākiem rezultātiem.
Lācis uzņēmies ne tikai Līgas trenera, bet arī menedžera lomu, palīdzot nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus, lai sportiste varētu nodoties pilnvērtīgiem treniņiem un koncentrēties mērķu sasniegšanai. “Man jābūt tam, kas var Līgai palīdzēt sakārtot dienas režīmu, masāžas, treniņus. Jābūt ne tikai trenerim, bet arī menedžerim, kas palīdz sasniegt rezultātus,” uzskata Lācis.
“Līga ir sportiste, ko esmu dabūjis visaugstākajā līmenī. Viņai ir laba sirsniņa, labas ātruma īpašības,” vērtē Viktors Lācis, uzsverot, ka sportistē redz augstu potenciālu un tic tam, ka viņam izdosies Līgu sagatavot augstiem rezultātiem.
Pati savus panākumus Līga galvenokārt saista ar darbu, nevis talantu. Viņa vienmēr centusies no sevis izspiest visu iespējamo. “Man vienmēr gribējies iet un darīt, ar gadiem šī vēlme pieaug arvien vairāk,” saka Līga.
Nonākot Viktora Lāča uzraudzībā, izrevidēts Līgas iepriekšējais treniņu plāns. Treneris atklājis, ka sportiste sevi pārslogojusi, neļaujot organismam atjaunoties. Arī pati Līga tam piekrīt: “Biju pieradusi smagi strādāt, nečīkstēt, visu darīju uz noguruma bāzes, tāpēc arī rezultāti nebija tik labi.” Tagad Lācis treniņu slodzi samazinājis, un īsā laikā sasniegtā rezultātu izaugsme, šķiet, šādu lēmumu attaisnojusi. Turklāt tagad Līga atteikusies arī no darba pienākumiem, tādējādi visu savu laiku veltot sportam, cerot, ka nodošanās tam ļaus sasniegt izvirzītos mērķus, kas ir ambiciozi, tomēr, kā uzskata treneris un viņa sportiste, sasniedzami.
Līga uzticas trenerim un ir pārliecināta, ka abu sadarbība palīdzēs nokļūt līdz olimpiskajam stadionam. Viņa klusībā cerējusi, ka izdosies kvalificēties jau Riodežaneiro spēlēm. “Normatīvs tepat vien bija, bet kaut kā nepaveicās — likās, ka viss nostājies pret mani,” atceras skrējēja.
VILINOŠIE 400 M/B
Līgai Velverei patlaban Latvijā 800 m distancē nav, ar ko cīnīties, tādēļ jāsacenšas pašai ar sevi un jātuvojas pasaules līderiem. Vispirms šie divi apļi stadionā jāpieveic ātrāk par divām minūtēm. Esot sajūta, ka viņa īsti vēl neko nav parādījusi. Līga gribētu līdzināties kanādiešu skrējējai Melisai Bišopai — šī sportiste ir viņas favorīte 800 m distancē.
Par spīti rekordiem 800 m gan Līga, gan viņas treneris nav atmetuši ideju par iespēju atgriezties 400 m barjerskrējienā. Izvēle par labu 800 m distancei neesot galēja — aizvien pastāv jautājums, vai nebūtu lietderīgāk šo disciplīnu nomainīt pret 400 m barjerskrējienu. “Gribu saprast, kas būtu labāk Līgai,” prāto Lācis. Šī trenerim esot labā problēma, ar kuru jātiek skaidrībā. Pieņemot lēmumu, tiks ņemti vērā ne tikai Līgas rezultāti, bet arī konkurētspēja pasaules līmenī.
Pati Līga atzīst, ka barjeras viņai līdz šim bijušas mīļākas, taču par iespējamo disciplīnas maiņu viņi spriedīs abi kopā. “Līdz šim man likās tā vienkārši — telpās es skrienu 800 m, bet ārā — abas distances, tomēr tagad sāku saprast, ka treniņu procesi ir dažādi. Protams, man gribētos vismaz kādu reizi noskriet abus, bet tagad izvēli atstāšu treneru ziņā,” skaidro Līga.
Jebkurā gadījumā nepārspētais Maritas Ārentes rekords 800 m distancē ar katru dienu kļūst arvien apdraudētāks.
Līga VELVERE
Vieglatlēte
Dzimusi: 1990. gada 10. februārī Saldū
Augums, svars: 171 cm, 59 kg
Izglītība: Aidaho štata universitāte (ASV), bakalaura grāds sporta fizioloģijā
Lielākie sasniegumi sportā: Latvijas rekords 800 m telpās — 2:02,18, personiskais rekords 800 m — 2:02,71, personiskais rekords 400 m/b — 56,77
Ģimenes stāvoklis: neprecējusies
Vaļasprieki: adīšana, tamborēšana, krustvārdu mīklas
