Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Meitenes? Meitenes pēc tam

Mūsu labākajam (gandrīz vienīgajam) lodes
grūdējam Mārim Urtānam paliek 26 gadi. Bet ne tāpēc viņa balss tāda aizsmakusi
– pārāk liela slodze balss saitēm bijusi pēc uzvaras kliedzieniem Rīgas Sporta
manēžā, pirmo reizi pārsniedzot 20 metru atzīmi. Latvijā to neviens nebija
veicis jau gadus piecpadsmit.

– Kurā brīdī juti, ka būs pāri
divdesmit?

– Kad izgrūdu, sapratu, ka rezultāts būs labs. Nemaz
neskatījos, kur piezemējās, centos noturēties aplī. Aplausi un kliedzieni lika
paskatīties, un tad atskanēja Staģa balss – 20, 18 metri! Kliedzu, nē, rēcu aiz
prieka no visas sirds. Kādu laiku pēc tam vēl no pārdzīvojuma trīcēju.

– Vai šoziem domāji pa šo
starptautiski nozīmīgo robežu?

– Ziemas treniņprocesu sāku labi, tad janvārī dienas
deviņas noslimoju un sāku domāt par plānu maiņu.

Tomēr pirmais starts ar mazu temperatūru un
personiskais rekords – 19,48, tagad 20,18. Atklāti sakot, necerēju.

– Kas mainījies tavā treniņprocesā?

– Esmu vairāk pievērsies spēka treniņiem, līdz ar to
nedaudz pieaugusi masa. Spiešanā guļus šogad personiskais rekords – 210 kg.
Labi, bet vēl par maz. Ir kas spēj 300 kg, labs vidējais rādītājs ir no 240
līdz 260 kg.

– Ir spēks, prāta nevajag?

– Muļķības, tad jau lodi grūstu svarcēlāji. Esam
mainījuši mazliet tehniku, jāpalielina ātrums. Ap tiem 20 m ir
jānostabilizējas.

– Kāpēc tieši lode?

– Nejaušība, skolā biju labs vieglatlēts – skrēju,
lēcu, bija labi rezultāti krosā, spēlēju basketbolu.

Kad Nītaures fizkultūras skolotāja pēc 8. klases man
ieteica mācības turpināt Murjāņos, gribēju pieteikties rokasbumbā. Reiz iznāca
iet gar stadionu, tur satikos ar vieglatlētikas treneri Gunti Gailīti…
Prasiet viņam, kāpēc mani, 70 kg smagu puišeli, viņš nolēma pievērst diska
mešanai. Pirms tam īsti metis nebiju.

– Patika?

– Jā, drīz sasniedzu Latvijas rekordu jauniešiem,
sāku piedalīties starptautiskos mačos.

Kad fiziski likos izaudzis, tad abi ar treneri
sapratām, ka tomēr neesmu tik varens, lai mestu disku – 1, 88 m, un manas rokas
daudz vairāk noderētu lodes grūšanā. Sākām.

– Lodes grūšana ir viena no tām
disciplīnām, kur ir divi valdoši tehnikas stili.

– Klasiskais ar lēcienu nav manējais. Grūšana ar
apgriezienu ir daudz piemērotāka maniem fiziskajiem parametriem. Tā grūž
aizvien vairāk atlētu – ASV būs savi 80 procenti, Eiropā – kādi 40.

– Pavirši skatoties, tā ir līdzīga
diska mešanai – tāda pati griešanās.

– Varbūt vizuāli, bet nekādas līdzības tur nav.
Protams, grūšana ar rotāciju nav tik stabila un prognozējama, bet vairāk
iespēju sasniegt lielāku attālumu. Tikai viss jāsaliek kopā – ātrums, spēks,
pareizais leņķis.

– Latvijā tādu grūdēju ir maz….

– Vienīgais nopietnais pirms gadiem piecpadsmit bija
Petraško, kas grūda pāri 21 metram. Bet tie bija citi laiki, citas metodes.

– Tā arī neviens nerunā par toreizējām
metodēm, par dopingu…

– Es par to neko nezinu. Tagad tādos mērogos tas
nenotiek. Esmu absolūti tīrs. Daži domā, ka tie uztura bagātinātāji, ko
lietojam, balansē uz robežas, bet tas tā nav. Tās ir dabiskas vielas – augļi,
dārzeņi – sagatavotas koncentrētā veidā. Tā nav ķīmija. Tāpēc arī šobrīd
rezultāti ir metru, pusotru sliktāki nekā agrāk.

– Cik naudas aiztek šajos
bagātinātājos?

– Piebildīšu – savas naudas. Taisnības labad –
Latvijas Vieglatlētikas savienība man piešķīra 80 latus, lai gatavotos Eiropas
Ziemas čempionātam. Tā es tērēju 200-300 Ls gadā. Tas ir pamaz, jo mana līmeņa
sportistam vajadzētu kādus 400 Ls mēnesī. Tos, protams, jāprot pārstrādāt, jo
nekā lieka nevajag.

– Ja nu atnāktu belcebuls un
piedāvātu nevis ar karotēm lietojamu, bet mazas ripiņas…

-Teiktu , uz mani neceri. Sports ir tikai
maza daļa no dzīves, un rekordi uz veselības rēķina man nav vajadzīgi. Daudz
lielāks azarts ir sasniegt rezultātus bez bailēm no dopinga analīzēm, kuras
pērn nodevu trīs reizes.

– No kā tu vispār dzīvo?

– No ļaužu žēlastības (smejas). Daudz man
palīdzējis bijušais diska metējs Andris Smočs, kas ir vadošs darbinieks Valsts
policijā. Viņš mani atkal pievērsa sportam – pēc Murjāņu skolas beigšanas nekādas
stipendijas man nespīdēja, biju nodomājis beigt trenēties. Tagad esmu
policijas darbinieks, kas aizstāv Latvijas godu Eiropas policistu sacensībās.
Tas nav daudz – pāris simti latu mēnesī – un tomēr. Dzīvoju Murjāņu dienesta
viesnīcā, turpat arī ēdu. Par to man nav jāmaksā.

Liels paldies Rīgas rajona sporta vadītājam Ēvaldam
Gobam. Pateicoties viņam, universitātē mācos par brīvu.

– Sponsori, mecenāti – tādu nav?

– Reizēm apskrienas dūša, ka pasaules futbola 1024.
komandai budžets ir lielāks nekā visai mūsu vieglatlētikas savienībai. Bet nav
ko žēloties – ja gribi izcelties individuālajā sporta veidā, tad paļaujies uz
sevi.

Man līdz šim nav bijuši nekādi menedžeri – ar tiem 19
metriem pērn nebiju nevienam interesants.

Ceru, ka šajā gadā viss mainīsies stabili 19,5 – 20 metri ir menedžeru uzmanības
vērti. Tad ir iespējas piedalīties komercmačos, slēgt līgumus ar sporta tērpu,
uztura bagātinātāju firmām. Tā ir cita aprite. Man vajag pēc iespējas vairāk
starptautisku maču, jo Latvijā īsti nezinu nevienu menedžeri savā disciplīnā.
Igaunijā gan. Eh, tas viss notiek kaut kā starp paziņām, ko viens otram iesaka.
Nē, protams, ja es aizgrūstu 21 metru, tad varētu rīkot menedžeru konkursu.

– Kādi ir tuvākie plāni?

– Vairāki starti Igaunijā, jo tur tomēr ir vairāk
spēcīgu atlētu. Viņu zelta līga ir labi organizēta, jaunnedēļ Latvijas
čempionāts Rīgā, bet marta sākumā Eiropas čempionāts Birmingemā. Ceru, ka mani
ņems.

– Mazliet tālāki?

– Skaidri zinu, ka līdz olimpiskajām spēlēm nākamgad
trenēšos no visas sirds. Tad rezultāti un apstākļi rādīs, vai vērts turpināt.
Lodes grūšanā spēka gadi gan nāk ap trīsdesmit, bet jādomā arī par paša dzīvi.
Par finansiālu pamatu. Ja tālu grūdīšu, nāks arī līdzekļi, ja ne – sports
paliks tikai priekam.

– Precējies neesi, ko draudzenes
saka?

– Kādas draudzenes? Nav tam laika – sports, mācības
(ar autobusu no Murjāņiem līdz Jūrmalas gatvei, kur notiek mācības, jābrauc
stundas četras), nē, meitenes pēc tam.

 

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

 

MĀRIS URTĀNS

lodes grūdējs

Dzimis 1981.
gada 9. februārī

Augums 1,88
m

Svars 118
kg

Mācījies Rīgas
4. vidusskolā

Nītaures
pamatskolā

Murjāņu
Sporta ģimnāzijā

Mācās Latvijas
Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 2. kursā

Treneris Guntis
Gailītis (pirmais un vienīgais)

Lielākie panākumi Pasaules jaunatnes spēles (1998. g.) – 4. vieta diska mešanā

Eiropas
junioru čempionāts (1999. g.) – 9. vieta diska mešanā

Eiropas kausa izcīņa, II
līga (2003. g.) – 1. vieta lodes grūšanā

desmitkārtējs Latvijas
čempions diska mešanā un lodes grūšanā

Labākie rezultāti lodes grūšana – 19,40 m
(2006. g.)

telpās
– 20,18 m (2007. g.)

diska
mešanā – 53,55 m (2000. g.)

Strādā Latvijas
Valsts policijā

Ģimenes stāvoklis neprecējies