Rīgā pasaules klases rezultāts

Latvijas
galvaspilsētas atklātajā čempionātā vieglatlētikā, kas risinājās Rīgas Sporta
manēžā, lielisku pasaules klases rezultātu sasniedza lodes grūdējs Māris
Urtāns. Pēdējā sestajā mēģinājumā viņa raidītā lode nokrita aiz 20 metru
līnijas – 20,18 m. Gandrīz 15 gadus neviens cits latviešu lodes grūdējs nebija
sasniedzis tik augstas klases rezultātu (pēdējais bija Māris Petraško – 1992.
g.). Šobrīd Urtāna rezultāts pasaules labāko sarakstā ir pirmajā desmitā. Līdz šim
tikai Petraško un Jānis Bojārs lodi grūduši tālāk.

Šogad
Latvijā labākos rezultātus sasniedza uzvarētāji 400 m skrējienā Edgars Emsiņš –
51,23 un Anna Anfinogentova – 58,02, 200 m skrējienā Elīna Taluce – 26,09,
augstlēkšanā Natālija Čakova – 1,85 m, 1500 m skrējienā Poļina Jeļizarova –
4:39,08 un 3000 m skrējienā Valērijs Žolnerovičs – 8:46,9.

Uzvarētāji
sprintā Konstantīns Germanovičs un tāllēcējs Andrejs Maškancevs abi 60 m
distanci veica personisko rekordu laikā – 6,89. Dubultuzvaras izcīnīja Zanda Grava
60 m distancē – 7,60 un 60 m/b – 8,50, Elvijs Misāns 200 m – 22,90 un
trīssoļlēkšanā – 15,01, kā arī Olga Savenkova – abās horizontālajās lēkšanās –
6,03 m (tālumā) un 12,92 m (trīssolī).

Citās
disciplīnās Rīgas čempionu tituli tika 800 m Jānim Ķemeram – 2:01,82 un
Danielai Fetcerei – 2:15,62, 1500 m Konstantīnam Savčukam – 4:08,5, 3000 m
Poļinai Jeļizarovai – 9:57,9, 60 m/b Kārlim Daubem – 8,24, augstlēkšanā Tomam
Andersonam – 2,08 m, kārtslēkšanā Marekam Ārentam – 4,60 m un Elīnai Ringai –
3,60 m, tāllēkšanā Henrijam Arājam – 7,20 m un lodes grūšanā — Valērijai
Kuzovļevai – 12,57 m.

Jauns
Latvijas rekords

Latvijas
ziemas čempionātā daudzcīņās pieaugušie, juniori un jaunieši sacentās
septiņcīņā un pieccīņā. Pēc pāris gadu klusuma (kopš olimpiskā 2004. gada)
atkal atplaucis šobrīd Latvijas labākā un perspektīvākā daudzcīņnieka Jāņa
Karlivāna talants. Ar pietiekami augstiem rezultātiem visās septiņās
disciplīnās, aizvadījis divu dienu sacensības (60 m – 7,26, tāllēkšana – 7,60
m, lodes grūšana – 14,79 m, augstlēkšana – 2,03 m, 60 m/b – 8,37, kārtslēkšana
– 4,30 m un 1000 m – 2:50,65), Jānis savāca 5712 punktus, labojot 12 gadus veco
Gvido Einberga Latvijas rekordu – 5660 p. Lielu ieguldījumu jaunā rekordista
panākumā devusi sportista treneru komanda – Uldis Kurzemnieks, Igors Izotovs un
Guntars Gailītis. Jaunus personiskos rekordus uzstādīja arī abi pārējie
medaļnieki Edgars Eriņš – 5432 p. (labākais sprintā – 7,14, barjerskrējienā
-8,29 un arī 1000 m – 2:46,64), kā arī Andris Eikens – 4674 p. (visaugstāk lēca
ar kārti – 4,50 m).

Sievietēm
jau otro gadu pēc kārtas čempiones godā tika Laura Ludevika – 3521 p. (60 m/b –
9,29, augstlēkšana – 1,75 m, lodes grūšana – 11,83 m, tāllēkšana – 5,23 m un
800 m – 2:48,20). Sudraba medaļu saņēma uzvarētāja junioru konkurencē Lolita
Šuvcāne – 3366 p., bet bronzas Baiba Auziņa – 2304 p.

Diemžēl
pārdomas raisa šā brīža labākās Latvijas daudzcīņnieces Jesēnijas Volžankinas
starts, vairāki atzīstamie rezultāti un pēkšņā izstāšanās, nemaz nestartējot
pēdējā disciplīnā – 800 m skrējienā. Sasniegusi absolūti labākos rezultātus 60
m/b – 8,72, lodes grūšanā – 12,73 m, tāllēkšanā – 6,21 m, kā arī augstumā
veicot 1,65 m un pēc četrām disciplīnām esot pārliecinošā vadībā ar 3388 p.,
sportiste pārtrauca sacensības, aizbildinoties ar svarīgu startu Tallinā jau
nākamajā dienā… Jesēnijai pietiktu nostāties uz starta līnijas, izstāties pēc
pāris soļiem un viņai būtu garantēta otrā vieta. Pat vieglā, atsildošā
skrējienā veicot šos 800 m, viņa būtu valsts čempiones godā. Šādu nostāju nevar
nosaukt nekā citādi kā necieņu pret Latvijas čempionātu.

Junioriem
par Latvijas čempionu kļuva Jānis Krauklītis – 4647 p. (7,42; 6,23; 12,85;
1,80; 8,61; 3,80; 3:07,78). Jāņa māsa Baiba bija labākā pieccīņā jaunietēm –
3323 p. (9,46; 1,59; 10,56; 5,11; 2:35,32). Trešais čempions no MSĢ Kristaps
Ločs bija labākais jauniešu  konkurencē –
4695 p. (7,32; 6,27; 13,37; 1,80; 8,50; 3,60; 3:07,64).

Radēviča
un Miļkevičs Štutgartē

Sparkassen Cup starptautiskajās sacensībās Štutgartē trešo vietu
tāllēkšanā izcīnīja Ineta Radeviča – 6,48 m, bet ceturto 800 m skrējienā –
Dmitrijs Miļkevičs – 1:47,26. Abi rezultāti šogad ir labākie, ko iespējuši
Latvijas vieglatlēti.

Andris
STAĢIS