Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Miljonu spēles nacionālie spīdumi

Tenisa sezona atkal rit pilnā sparā. Jau 17. janvārī Melburnā sāksies viens no četriem lielākajiem jeb Grand Slam turnīriem — Australian Open. Ko spēs mūsējie šogad? Kas noticis starpsezonā? Mēģināsim atbildēt.

Jauns ierocis māksliniekam
Ernests Gulbis pirms jaunās sezonas nomainījis savu ieroci — četrus gadus spēlējis ar Head raketēm, tagad Gulbis izvēlējies Wilson ražojumu. Vērojot pirmās spēles Kataras turnīrā janvāra sākumā, šķita, ka maiņa nākusi par labu. Profesionāļiem tenisa raketes izgatavo individuāli, un tikai vizuāli tās ir identiskas veikalos nopērkamām.
Būtībā augsta līmeņa tenisisti spēj labi spēlēt ar dažādu firmu raketēm, taču ir nianses. Rakete ir tenisista galvenais instruments, kuru raksturo daudzas īpašības — svars, raketes galvas izmērs, stīgojums, rokturis… Būtiski ir ārēji neredzami parametri — lokanība, komforts un spēks. Ar speciālu mēraparātu arī tos iespējams izmērīt. Pirmo reizi Latvijā ko tādu varēja izdarīt septembrī Deivisa kausa izcīņas laikā firmas Babolat stendā. Testējot iepriekšējo Gulbja Head raketi, izrādījās, ka tās lokanība ir ļoti maza, komforts arī itin minimāls, toties tai piemīt ļoti izteikts spēka faktors. Vienkāršāk runājot, tādu raketi viegli izjust, ar to nav viegli spēlēt, toties, ja labi trāpa, bumbas lidojuma ātrums ir ļoti liels.
Būtībā Ernests Gulbis laukumā ir vairāk improvizētājs un mākslinieks, viņam pienāktos spēlēt ar lokanāku raketi. Acīmredzot to sportists kopā ar treneri Ernānu Gumī ņēmis vērā — vismaz pirmajā turnīrā ar jauno raketi sitiens no labās puses bija veiksmīgāks. Ar Wilson spēlē arī Rodžers Federers, un viņš uzskatāmi apliecinājis, ka ar šīm raketēm var lieliski kontrolēt bumbu un improvizēt. Iespējams, tagadējās Gulbja raketes ir nedaudz vieglākas par iepriekšējiem Head ražojumiem, 355 grami Gulbja spēles stilam šķita gana daudz — pietiek nedaudz nokavēt ar atvēzienu, un rodas kļūda, spēles gaitā jāizpilda neskaitāmi atvēzieni, sitieni un roka nogurst. Pagaidām gan ar Wilson vēl līgums neesot noslēgts un Gulbis spēlē testa režīmā. Starp citu, šo jauno Wilson modeli komerciāli vēl nepārdod.

Laiks pienācis
Pirmajā turnīrā Katarā Gulbis atstāja labu iespaidu. Jā, ceturtdaļfinālā zaudēts pasaules reitinga līderim Rafaelam Nadalam, taču gana līdzīgā cīņā, īpaši pirmajā setā. Nadalam var zaudēt jebkurš. Viņš ir izcils sportists. Ne tikai dzimtajā Spānijā, arī daudzās citvalstu aptaujās (tostarp BBC) atzīts par labāko sportistu pasaulē. Nadalu var uzvarēt tikai veiksmīgā spēlē, un vienubrīd Gulbim pirmajā setā tāda arī padevās.
Mūsu tenisists joprojām nevar vienādi augstā līmenī aizvadīt visu maču, taču nu šīs bedres gadās retāk. Kāpumi un kritumi spēlē ir ikvienam, arī Nadalam un Federeram. Lielākā māka ir izšķirošajos brīžos demonstrēt labāko spēli. Atzinīgi pēc mača ar Gulbi izteicās pat Nadals: „Domāju, ka Gulbis ir viens no talantīgākajiem spēlētajiem, viņam ir visas iespējas šogad iekļūt labāko desmitniekā, viņa sitieni ir ļoti bīstami pretiniekam…”
Var sagaidīt, ka janvāra beigās Gulbis sasniegs jaunu rekordvietu ATP reitingā. Nekādi punkti netiks zaudēti (neveiksmīga spēle pērn šajā periodā), bet iegūt var gan Sidnejas turnīrā, gan Australian Open Melburnā. Februārī gluži otrādi — būs jāaizstāv daudzi punkti, un tad iespējams kritums, taču jācer, ka ne ļoti būtisks. Galvenā būs pati spēle un Gulbja attieksme pret darāmo. Sezonas sākums izskatījās cerīgs, un, ja vien pats sportists to ļoti vēlas, viņš var spēlēt teicami. Tas vairs nav tehnikas vai pieredzes jautājums, nu viss ir paša rokās, pareizāk sakot, — galvā. Laiks no jauna un daudzsološa spēlētāja kļūt par īstu meistaru.

Pārējie karotāji un Deivisa kauss
Kas mums ir aiz Gulbja? Reitinga ceturtajā simtā Andis Juška un Kārlis Lejnieks, ATP punktus vienspēlēs ieguvuši arī Deniss Pavlovs, Adrians Žguns un Miķelis Lībietis. Juškam pagājušajā sezonā nav izdevies vērā ņemams kāpums, faktiski viņš visu laiku mīņājas uz robežas starp Future un Challenger turnīru līmeni. Krietni progresējis Lejnieks, taču 2009. gadā viņš ilgstoši ārstēja savainojumu, tāpēc ikviens iegūtais punkts viņu meta reitingā augstāk. Šogad šie punkti būs jāaizstāv, tas būs jauns pārbaudījums.
Reitings ne vienmēr absolūti precīzi atspoguļo katra meistarību, tomēr tam ir milzu nozīme. Ja neesi reitingā augstu, tiec klāt tikai Future turnīriem, Challenger jāspēlē kvalifikācija, bet ATP sabiedrībā vispār iespējams iekļūt tikai ar speciālo ielūgumu jeb wild card. ATP turnīri mūsu valstī nenotiek, un šie uzaicinājumi nav domāti mūsu bāleliņiem.
Šogad jācer uz Miķeļa Lībieša progresu. Vienspēlēs astoņpadsmitgadīgais cēsinieks ir otrajā tūkstotī, taču dubultspēlēs jau ticis līdz 670. vietai. Reitingā Miķelis jau apsteidzis vienaudzi Artūru Kazijevu, kas bieži uzskatīts par talantīgāku, un izcīnījis vienu otru vērā ņemamu uzvaru, īpaši pērnā gada Vimbldonas junioru turnīrā. Lībietis ir gana neprognozējams un azartisks spēlētājs, kas kādreiz var arī izšaut.
Deivisa kausa izlasei šogad jāspēlē Eiropas—Āfrikas zonas II līgā — pirmais mačs jau marta sākumā izbraukumā pret Grieķiju. Pretinieku sastāvā nav īpaši izcilu tenisistu, taču diezin vai Latvijai varēs palīdzēt Gulbis, un tas spēku samēru padara vienlīdzīgāku. Grieķi noteikti izvēlēsies spēlēt ārā un izvēlēsies arī segumu, tas ir viņu trumpis. Gulbim nākamajā nedēļā pēc Deivisa kausa izcīņas jāspēlē ASV, Indianavelsas Masters turnīrā cietā seguma laukumos, tādēļ gan laika joslu, gan laukuma seguma maiņa tik īslaicīgā periodā varētu būt izšķirošais faktors, lai izlasei nepalīdzētu. Tas gan vēl nav galīgais lēmums.
Lai vai kā, Latvijai vajadzētu uzvarēt arī bez Gulbja, tad jūlijā pacensties apspēlēt Dāniju vai Monako un septembrī pacīnīties par tiesībām atgriezties I līgā. Visticamāk, ka tad nāktos spēlēt pret Lietuvu un viņu jauno talantu Ričardu Beraņķi, kurš 20 gadu vecumā jau ielauzies ATP reitinga labāko simtniekā.
Izlases tālākā rezervē ir 16 gadus vecie dvīņubrāļi Mārtiņš un Jānis Podži, tāpat Iļja Fomkins un Artūrs Kazijevs. Vasarā U-18 izlases puiši startēs Eiropas komandu čempionātā, turpretim ziemas sezonā no mūsu jaunatnes izlasēm startam Eiropā pieteikta tikai meiteņu U-14 vienība.

Absolūti nepieciešama
Anastasijai Sevastovai gads sākās ar bronhītu, un šī iemesla dēļ viņa atsauca savu līdzdalību gan Oklendas, gan Hobartas turnīros, lai varētu atlabt un sagatavoties Australian Open. Sportistei jālieto antibiotikas, un tas nav labākais veids, kā pilnveidot fizisko formu. Melburnā liepājniecei gan garantēta vieta pamatturnīrā, un jācer, ka divas nedēļas būs pietiekami ilgs laiks, lai izārstētos. Par Sevastovas mērķiem viss skaidrs — jānostiprinās labāko 50 skaitā un jātīko arī pēc čempiones titula kādā mazākā turnīrā.
Latvijas sieviešu izlasei jau februāra sākumā jāaizvada Federācijas kausa izcīņas Eiropas—Āfrikas zonas I grupas turnīrs. Sistēma citādāka nekā vīriešiem — vienkopus sabrauks 15 komandas, tās tiks sadalītas četrās grupās, kur spēlēs pēc riņķa sistēmas katra ar katru. Grupu uzvarētājas varēs pacīnīties par iekļūšanu pasaules līgas II grupā, pēdējās spēlēs savā starpā par palikšanu šajā līmenī.
Sevastovas līdzdalība izlasei ir absolūti nepieciešama, bez viņas Latvijai var klāties plāni. Šajā līmenī spēlē Dānija ar WTA reitinga līderi Karolīnu Vozņiacki, Baltkrievija ar Viktoriju Azarenku, Izraēla ar Šaharu Pēru, arī Šveicei, Polijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai ir pirmā piecdesmitnieka spēlētājas.
Daigas Juškas vadītajai izlasei jācer uz Sevastovu un uz dubultspēli, kurā izlasei labi var palīdzēt Līga Dekmeijere. Pārējās mūsu tenisistes vienspēlēs ir gana zemu, vienalga, vai brauktu Lina Lileikīte, Irina Kuzmina vai kāda cita spēlētāja. Dāmu kalendārā uzreiz pēc Federācijas kausa izcīņas nav tik nozīmīgu turnīru, tādēļ izlašu pieteikumos ir visas līderes, tostarp pat Vozņiacki.
Jaunatnes tenisā Latvijai ir ne mazums talantu, taču tas vēl nebūt negarantē meistarīgu spēlēšanu pieaugušo konkurencē. Noteikti jāmin 13 gadus vecā Jeļena Ostapenko, nedaudz vecākā Madara Straume, Jūlija Kuļibaba un Laura Gulbe. Viņas nav vienīgās, taču ir daudz dažādu faktoru, no kuriem daudz kas atkarīgs — sportistes uzcītība, treneru nopelns, veselība, talants, psiholoģija un noteikti arī finanšu līdzekļi. Bez naudas izsisties nevar, nav mums tādas jaunatnes sporta politikas un arī iespēju kā, piemēram, Francijā. Nauda vajadzīga gan treniņiem, laukuma īrei, gan braucieniem uz sacensībām un dzīvošanai ārzemēs. Iespaidīga summa bez noteiktām garantijām kādreiz to dabūt atpakaļ. Tenisu spēlē miljoni, bet tikai daži ar to pelna miljonus.
Māris RĪMENIS,
LTV Sports