Miljonu vērta vēsture
„Nesatraucieties, tas nav honorārs!” Tā vieglatlētikas statistiķa un vēsturnieka Andra Staģa grāmatas atvēršanas svinību dalībniekus mierināja vakara vadītājs Gunārs Jākobsons. Izrādās, autoram bija vajadzīgs miljons rakstu zīmju, lai taptu 689 lappušu bieza un 1,4 kilogramus smaga Latvijas vieglatlētikas vēsture (1944—1991).
Šajā sērijā tā ir Andra Staģa otrā grāmata, kas veltīta Latvijas vieglatlētikai, kura svin 120 gadu jubileju. Pirmajā apkopoti vieglatlētikas pirmsākumi līdz 1941. gadam. Būs arī trešā grāmata, kurai jaunākos faktus sportisti vēl gādā.
Staģa apskaužamās darbaspējas, enciklopēdiskās zināšanas, arī prasme izmantot daudzo palīgu pienesumu ļāvusi izveidot unikālu grāmatu par mūsu vieglatlētikas slavas gadiem. Tieši šajā periodā startēja Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla — viņi visi kļuva par olimpiskajiem čempioniem šķēpa mešanā — un daudzi citi vieglatlētikas izcilnieki.
Šīs uzvaras tika gūtas ar burtiem CCCP uz krūtīm, jo Latvija starptautiskās sacensībās piedalīties nevarēja, taču lepnumu par latviešu sasniegumiem tas nemazināja. Tā šo laika posmu raksturoja visu triju kalumu olimpisko medaļu īpašnieks Jānis Lūsis. Toreiz tas nebija tikai sports, bet arī divu kardināli atšķirīgu politisko sistēmu cīņa, un padomju vara, lai demonstrētu savu šķietamo pārākumu, augstu sasniegumu sportam līdzekļus nežēloja.
Andra Staģa veikumu sirsnīgi uzteica Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente Ineta Radēviča, kurai ar saviem rezultātiem vienmēr esot gribējies nokļūt pazīstamā statistiķa veidoto top sarakstu augstākajās vietās. Piebildīsim, ka tas arī sekmīgi izdevies.
Pateicība pienākas arī apgāda Jumava valdes priekšsēdētājam Jurim Visockim, kurš, pats būdams basketbolists, vienmēr augstu vērtējis sporta karalienes devumu jebkurā sporta veidā.
Vieglatlētikas vēstures grāmata veltīta arī Latvijas simtgadei, jo vēsture ir pagātne, kas noteikti ietekmē arī nākotni.
