Neizbēgami dārgās medības

BMX jau
sagaidījis Jauno gadu un jaunas rūpes. Starptautiskā Riteņbraukšanas federācija
(UCI) uzskata, ka šajā sporta veidā sezona beidzas 1. augustā, kad tiek
pielikts punkts kārtējam rangam un sākas jauna, šoreiz pavisam nopietna dzīve.
Jau sestdien, 21. augustā, Dienvidāfrikā ar Pasaules kausa izcīņas kārtu
superkrosā sākas punktu krāšana kvalifikācijai startam Londonas olimpiskajās
spēlēs. Diemžēl latvieši savu olimpisko kontu šomēnes neatvērs.

Tiesa, PK izcīņā un
pasaules meistarsacīkstēs ražu varēs vākt trīs sezonas pēc kārtas, klāt liekot
vēl 2011. un 2012. gadā iespēto kontinentālajos čempionātos un citās UCI
akceptētās sacensībās. Itin visus cāļus kopā beigs skaitīt olimpiskā gada 31.
maijā – pēc pasaules čempionāta. Tāpat kā iepriekšējā ciklā punkti tiks
likti nācijas kontā un tos ievāks trīs jebkuri valsts labākie sportisti (ņem
vērā arī junioru vērtējumu), ja vien viņi izcīnīs attiecīgas vietas. Bet ir
kāda jauna un ļoti būtiska nianse.

Ne zelts, bet
briljants

UCI, kas jūlija
beigās BMX pasaules čempionāta laikā Adelaidē iepazīstināja ar jauno kārtību,
izteikti diferencējusi sacensību nozīmīgumu. Superkrosam, kurā risinās Pasaules
kausa (PK) izcīņa un kurā starta kalna augstums sasniedz 8 m, ir lielāks
ātrums, augstāki un tālāki lēcieni, piešķirta ne tikai zelta, bet pat briljanta
vērtība.

„Iepriekšējā ciklā
uzvara PK posmā bija tikai par ceturtdaļu vērtīgāka, salīdzinot ar šādu
panākumu Eiropas čempionāta kārtā," skaidro Latvijas izlases galvenais treneris
Olafs Lakučs. „Tagad superkrosā
var iegūt gandrīz trīs reizes vairāk punktu – 200 par uzvaru plus vēl 50, ja
izdodas būt ātrākajam kvalifikācijas braucienā ar laika kontroli. Turklāt tas
attiecas arī uz junioriem.

Savukārt pirmā
vieta EČ kārtā maksā tikai 90 punktu, bet Latvijas čempiona tituls – 30. PK 40
punktus saņem pat par astoto vietu astotdaļfinālā, t. i., iekļūstot 64
labāko skaitā. Protams, pasaules čempiona tituls ir vēl vērtīgāks – 300
punkti, bet tos var iegūt tikai reizi gadā. Pasaules kausa izcīņai ir četri
posmi."

Vēl nav zināms, cik
valstīm pēc izcīnītās vietas rangā olimpiskajās spēlēs ļaus startēt ar trim,
diviem vai vienu sportistu. „Vēl
turpinās centieni BMX palielināt dalībnieku skaitu," turpina Olafs Lakučs. „Iespējams, uz treka riteņbraukšanas rēķina BMX
iegūs vēl 16 vietas. Tad 32 ceturtdaļfināla dalībnieki (tieši tik daudz BMX
braucēju startēja Pekinā) kļūs zināmi pēc kvalifikācijas braucieniem ar laika
kontroli."

Apseglots
mustangs

„Jūtama vēlme BMX
padarīt arvien ekstrēmāku," UCI kongresa noskaņas raksturo Olafs Lakučs. „Līdz šim, ja superkrosā startēja arī dāmas, kā
tas bija Pekinas olimpiādē, tad pirmo taisni, pēc kuras viņas pārgāja savā,
vieglākā trasē, būvēja samērā maigu. Tagad ir ideja – no vienota starta kalna
dāmām tūlīt veidot savu, paralēlu, bet atšķirīgu ceļu. Tas nozīmē, ka puišus
jau pirmajā taisnē gaidīs 10-14 m tāli lēcieni."

Arī mums jādomā par
dāmu superkrosu, jo smilteniete Sandra Aleksējeva, kura savu juniores karjeru
šogad beidza ar 5. vietu EČ kopvērtējumā, ir reāla pretendente startam Londonā.

Latviešiem nekāds
neapseglotais mustangs superkross nav. Pērnpavasar Madridē Artūrs Matisons mūsu
BMX vēsturē guva pirmo uzvaru PK posmā, Adelaidē Māris Štrombergs finišēja
otrais, Kopenhāgenā, kur viņš izcīnīja trešo vietu, no astoņiem PK finālistiem
trīs bija latvieši, vēl Ivo Lakučs (5. vieta) un Edžus Treimanis (7. vieta).
Galu galā arī par olimpisko čempionu Štrombergs kļuva superkrosa trasē.

Skaidrs tikai, ka
tagad itin visi maksātspējīgi elites braucēji ar olimpiskām ambīcijām
superkrosam gatavosies daudz nopietnāk nekā līdz šim, kontinentālās sacensības
klasiskajās BMX trasēs lielākoties atstājot jauniešiem un amatieriem.

Superkross Rīgā
un Valmierā?!

Mums tuvākais
superkrosa starta kalns atrodas UCI Šveices treniņu centrā, Aiglē. Varbūt
šovasar, birokrātijas šķēršļu dēļ nepaspējot uzbūvēt trasi Rīgā, mūs
piemeklējusi veiksme neveiksmē, dodot iespēju tagad Mežaparkā veidot modernu
BMX superkrosa trasi?!

Šai idejai īsti
negrib piekrist izlases galvenais treneris Olafs Lakučs: „Superkrosa trasē var doties, sākot no
septiņpadsmit gadu vecuma. Rīgā vispirms vajadzīga klasiska trase, kurā
trenēties bērniem un jauniešiem." Bet viņš atzīst, ka iespējams arī kompromiss.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents Jānis Siliņš jau runā par
konkrētu plānu Mežaparka klasiskajā trasē paralēli iebūvēt arī divas tā dēvētās
pro sekcijas jeb taisnes, bet starta nogāzi iekārtot tā, lai tajā no saliekamām
konstrukcijām pēc vajadzības varētu samontēt arī superkrosa starta kalnu. Līdzīgu
redzējām olimpiskajās spēlēs Pekinā.

Lai gan šopavasar Tālavas
trase Valmierā jau tika krietni pārbūvēta, kluba prezidentam Jānim
Matisonam ir vismaz pusgadu veca un oriģināla ideja, kā to papildināt ar otru –
lielo starta kalnu. Nu ir argumenti atkal ķerties pie būvdarbiem!

„Superkrosa starta
kalns mums vajadzīgs obligāti," nepieciešamību pamato Olafs Lakučs. „Superkrosā atšķirībā no klasiskās trases tas
divās vietās maina kritumu. Ir it kā divi lauzieni. Ar apakšējo, kas spiež pie
zemes un kurā grūti veikt precīzu minienu, pasaules čempionātā pilnībā
nesapratās arī Štrombergs un tieši tāpēc palika ceturtais."

Citi vietā

Diemžēl pirmo
olimpisko punktu medības Pītermaricburgā, Dienvidāfrikā, mums ir par dārgu.
Nākamajā PK kārtā, kas septembra otrajā pusē risināsies ASV treniņcentrā
Čulavistā, kur gadu pirms spēlēm jau bija uzbūvēta Pekinas olimpiskās trases
kopija, noteikti startēs Māris Štrombergs un, iespējams, arī Kristaps Konrāds.
Tiek meklēti līdzekļi, lai pāri okeānam tiktu arī Edžus Treimanis un Toms
Skujiņš.

Māris Štrombergs
plāno startēt arī sezonas pēdējā superkrosā, kas oktobrī risināsies Frežī,
Francijā. Tur iecerēts izsēdināt plašāku latviešu desantu.

Štrombergam
nākamais mačs – ASV NBL sērijas fināls 5. septembrī. Ar lielām izredzēm līdera godu
pārvērst čempiona titulā. Sacensības ABA līgā, kur finālā tiek dubultpunkti,
finišēs novembra otrajā pusē. Šajā sērijā mūsu olimpisko čempionu gaida vēl
astoņi mači. Divus titulus viņš šosezon pazaudēja, tagad divi citi jāiegūst
vietā.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune,
Sports

Gudri, bet grūti

Ivo Lakučs,

olimpiskā
čempiona treneris

Jaunā sistēma ir
diezgan gudra, bet mums grūta. Tagad skaidrs, ka sezonā ir pieci galvenie mači –
četri PK izcīņas posmi superkrosā un pasaules čempionāts. Uz Eiropas čempionāta
kārtām, no kurām vērtēs septiņas labākās un kurās cītīgi krājām punktus
iepriekšējā ciklā, var pievērt acis. Bet katrs PK mačs notiek citā kontinentā –
arī Austrālijā un Amerikā. Jāpiedalās visos, tikai – kur tam ņemt naudu?

Skaidrs, ka mums
steidzami jābūvē superkrosa starta kalns, bet nedomāju, ka Rīgā, kur vispirms
vajadzīga normāla trase, kurā trenēties bērniem un jauniešiem. Mazliet mainās
arī treniņu metodika. Varbūt nevajadzēs tik ļoti izkopt spēka īpašības, vairāk
būs jādomā par ātrumu. Jāmācās sadzīvot (izvairīties) ar traumām.

Mārim Štrombergam
arī nākamā sezona noteikti jāaizvada Amerikā, kā arī jāiedalās visos PK posmos
un pasaules čempionātā. Jāmēģina uz ASV dabūt vēl kādu latvieti. Šogad pasaules
čempionāta pusfinālā iekļuva tikai divi eiropieši. Tas uzskatāmi parāda līmeņu
atšķirību. 2011. gadā, kad sāksies punktu vākšana arī kontinentālajos
čempionātos, latvieši varētu dalīties, daži bagāžu krātu Amerikā, pārējie –
Eiropā, savstarpēji nekonkurējot.

Vairākās valstīs –
ASV, Austrālijā, Argentīnā, Kolumbijā tiek īstenotas nopietnas nacionālās
programmas, lai BMX sagatavotos cīņai par olimpiskajām medaļām Londonā. Man jau
galvā veras plāns, kā mums noturēt savas pozīcijas, tikai nezinu, vai tam
izdosies atrast finansējumu.

PK uz Latviju

Jānis Siliņš,

LRF
viceprezidents

Var gadīties, ka
jākapitulē nevis pretinieku, bet finanšu priekšā. Dalība visos Pasaules kausa
izcīņās posmos, kas notiek četros kontinentos, izmaksās dārgāk par startiem
Eiropas čempionāta kārtās.

Topošā Rīgas trase
jābūvē kā spicākā superkrosa trase Eiropā. Tad pašiem būs, kur trenēties, un
varēsim PK aicināt uz Latviju.