Papēža pirkstgala nodomi
Kad
saule cepina, grūtas nodarbes jāsāk no rīta. Tāpēc arī Latvijas
meistarsacīkstes soļošanā Jūrmalā sākās
jau astoņos no rīta. Kaut arī pārlieku lielas prasības nevienam netika
izvirzītas, medaļas nebija vienīgais papēža pirkstgala meistaru uzdevums. Lai
arī kā klājas vieglatlētiem, labākie domā par šīgada pasaules meistarsacīkstēm
un nākamā gada olimpiskajām spēlēm. Par soļotāju plāniem
un nodomiem īsi pastāstīja mūsu izlases vecākais treneris soļošanā Aivars
Rumbenieks, kas pirms Fadejeva ēras
bija mūsu labākais.
– Vai esat apmierināts ar sportistu sniegumu ?
Daļēji. Skaidrs, ka
soļotāju mači nenotiek tik bieži kā pārējās vieglatlētikas disciplīnās un katrs
nopietns mačs ir zelta vērtē.
Iepriecina Ingus
Janevics, kas šogad jau otro reizi labo personisko rekordu savā olimpiskajā
disciplīnā – 50 kilometros. Kā zināms, tagad Ingus soļo stipri ātrāk par
olimpiskās kvalifikācijas A normu (norma – 4 stundas). Līdz šīgada pasaules
meistarsacīkstēm augusta beigās mērķis ir viens – saglabāt un nostiprināt
sportisko formu.
Tāpat priecē Igors
Kazakēvičs, kas šoreiz palika otrais. Bet viņa kontā jau ir olimpiskā A
kvalifikācija un viņš var progresēt.
–
Ingus distances pirmajos 20 kilometros daudz palīdzēja treniņbiedrei Jolantai
Dukurei. Vai tā ir bieža prakse, ka vīri un sievas soļo kopā?
– Aizliegts tas nav.
Problēmas būtu ar rekordu apstiprināšanu.
Skaidrs, ka Jolantai vieglāk
soļot, ja priekšā ir daudz stiprāks
sportists, nekā sacensties vienatnē. Ko var darīt, ja mūsu soļotāju pulciņš ir
tik maziņš…
–
Jolanta ar uzviju izpildīja olimpisko A normu 20 kilometros, tas taču tiks
ņemts vērā?
– Protams, viss ir
oficiāli. Jolantai tas bija vajadzīgs, jo šogad viņa šajā olimpiskajā distancē
nebija soļojusi, bet tagad Pekinai viss izpildīts.
Nopietni gatavojas
arī mūsu otrais numurs – Modra Ignate, kas tikai nedaudz atpalika no sava
personiskā rekorda. Ja viņa tā turpinās, var padomāt arī par olimpisko normu.
–
Jauno sportistu konkurencē augstas vietas ieņem jūsu dēls Arnis, taču šoreiz viņš
izstājās 42 kilometrā. Kas notika?
– Redzējāt, ka ik pēc
apļa sportistus bagātīgi aplaista ar ūdeni. Bet pārspīlēt nevar – ar ūdeni var
apliet no galvas līdz jostasvietai, bet ne uz kājām. Šoreiz puiši trases malā
pārcentās, un Arnim arī pietrūka pieredzes, tāpēc arī nācās atstāt trasi. Bet
laika vēl gana, mūsu mērķis ir Pekina.
–
Pēc ilgāka laika redzējām arī Modri Liepiņu, kas sportam it kā teica
ardievas…
– Modris var soļot,
ja tik gribēs. Es par viņa plāniem pagaidām neko nezinu, jo Modris pats ir
treneris un gana gudrs. Kā nolems, tā būs.
–
Gan Modris, gan vēl viens izlases dalībnieks Uģis Brūvelis izstājās. Pietrūka
spēka?
– Tādā garā distancē
viņiem pašiem vislabāk zināmi taktiskie uzdevumi. Ja tās nav kādas punktu
sacensības, tad reizēm nav jēgas soļot tālāk, ja kaut kas misējies. Arī Uģis
var soļot olimpiskās normas robežās, kaut gan viņam nopietni jāpadomā par
tehniku. Starptautiskās sacensībās bieži vien ar tādu stilu distanci vienkārši
neļaus pabeigt.
–
Kādi tuvākie starti?
– Sacensībām kādu
laiku jāmet miers. Tūlīt pēc Jāņiem braucam uz kalniem Slovākijā, tur
trenēsimies līdz augustam. Kalnu gaisā ir lieliski apstākļi, reizēm arī lāči
vēro treniņus.
–
Brauc visa izlase?
– Uz Slovākiju brauc
Jolanta Dukure, Ingus Janevics, Arnis Rumbenieks, Anita Kažemaka un es. Jaunie
starplaikā vēl piedalīsies dažās sacensībās, bet vispār gatavojamies pasaules
čempionātam. Vājākie nebūsim.
Juris Bērziņš-Soms
