Par tiem, kam jāpanāk
Vēl visai tālu un neizprotami kā japāņu hieroglifi mirgo Tokijas olimpisko spēļu gaismas, bet pār Latvijas BMX joprojām blāv Rio ēna, kuru sāk drupināt atsevišķu panākumu zalves. Jaunā lielo starptautisko sacensību sezona, kas aprīlī sākusies, beigsies kopā ar jūliju. Pavisam drīz… Ja neskaita no pārējiem notikumiem atrautos Pasaules kausa (PK) izcīņas pēdējos divus posmus septembra vidū Argentīnā.
Lai arī virzīta uz nākotni, saruna ar Latvijas BMX izlases ilggadējo galveno treneri Ivo Lakuču, balstās uz notikušā analīzi. Sākusies pirms trim nedēļām pie trenera rakstāmgalda Valmierā, tā beidzas jau pēc PK izcīņas ceturtā posma Zolderā.
— Cik ilgi vēl Rio spēļu BMX trase Deodoro X parkā naktīs tev rādījās murgos?
— Murgos nerādījās. Bija vienkārši stulba sajūta, ka tāds mazs divnieks* pirmās taisnes vidū var izčakarēt visu štelli. Tik daudz darba bija ieguldīts, negāja jau mums kā pa sviestu, bet pirms spēlēm tiešām jutāmies labi. Ļoti žēl, ka tāds sīkumiņš visu izbojāja. Netaisnīgi. Bet… citreiz atkal mums ir paveicies. Šoreiz nepaveicās. Neparādījām to, kam bijām gatavi.
Trasei jau nebija ne vainas. Protams, tā bija agresīva, bet ne tik traka. Vienkārši Māris (Štrombergs) tādā ātrumā nevarēja to otro divnieku paņemt. Un viss. Uztaisītu lēzenāku uzgājienu, problēmas nebūtu.
Kad kvalifikācijas dienā ieraudzījām, ka trasē ir tik spēcīgs pavējš, sapratām — nebūs labi. Iepriekšējā vakarā par to spriedām, visu nakti domājām, kā varētu savākt to divnieku. Pat palūdzām Dāvim**, lai atsūta videomateriālus, abi analizējām, izrunājām, kā tur vajadzētu un ko tur vajadzētu darīt. Lāpījām caurumu. Ar svaigām domām pirmajā treniņbraucienā viņš paņēma tādu startu, ka man likās — o, vecais Štrombergs ir atpakaļ! Bet, kad redzēju, kā viņš ar šo ātrumu aizlidoja uz priekšējā rata un knapi, knapi savācās, kļuva skaidrs, ka kārtīga skabarga ielikta iekšā. To pusstundu viņš brauca — ķēra, grāba — tā, šitā, tā… Kad sākās sacensību brauciens, es aiztaisīju acis, neskatījos, kas uz tās pumpas notiek.
BMXvislabākais variants ir, kad uz starta aizkrīt širmis ciet un darbojas tavs autopilots. Tu esi tik daudz trenējies, tu visu zini, tagad vienkārši liec iekšā visu spēku un, jo mazāk domā, jo labāk iet. Šoreiz Māris no domām netika vaļā. Viņš nezināja, kā pirms tā lēciena uz riteņa stāvēt — uz priekšu vai atpakaļ, viņš nezināja, kas notiks. Tāpēc startā nevarēja atslēgt savu galvu un līdz ar to nebija ne tie minieni, ne tas azarts, ne tas tehniskais izpildījums. Viņš vienkārši brauca — elkoņi pie sevis, dibens ierauts — un nezināja, ko darīt. Ne jau viņš nevarēja vai negribēja, vienkārši bija bailes.
Vēl martā, kad mēs tur braucām un trasei vēl nebija uzlikts cietais segums, rakstījām organizatoriem vēstuli, norādot, ka šis divnieks ir par asu, ka tas met četrus metrus par tālu, ka tur neizbēgami būs kritieni, ka šis trases elements neatbilst tiem ātrumiem, kādus čaļi spēlēs sasniegs. Viņi apsolīja šo ieteikumu ņemt vērā, uztaisīt otro divnieku lēzenāku. Bet ieradāmies uz spēlēm, un viss bija palicis tāpat.
— Edžus Treimanis šo divnieku varēja paņemt labāk nekā Māris?
— Jā. Bet Edžus pirmajā taisnē nav tik ātrs. Tur ātruma starpība par diviem kilometriem stundā jau daudz ko nozīmē. Rio Māri varēja glābt vienīgi pretvējš.
— Pirms tam individuālajā braucienā jeb taimtriālā jau vējš pūta pretī…
— Jā, bet ne pārāk stipri. Un Māris pirmajā taisnē bija tikai divdesmit sestais! No 31 dalībnieka! Trīsdesmit otrais — Edžus — nokrita. Māris nekad nevienās sacensībās pirmajā taisnē nav bijis tik lēns. Lielākoties vienmēr viņš ir pirmajā trijniekā.
— Tomēr viņš finišēja ar septīto rezultātu, pat labāk nekā Londonā!
— Jā, jo visu atguva pārējā trases daļā. Tas vēlreiz apliecina, ka viņš bija ļoti labā formā. Pārējo trasi Māris brauca ideāli. Jau otrajā taisnē viņš bija otrs ātrākais! Starta kalna lejā viņš bija ceturtais — savā līmenī, bet pirmajā virāžā — divdesmit sestais! Tas nebija normāli, turklāt vēl, pūšot pretvējam. Bet kvalifikācijas sacensību dienā karogi plīvoja uz otru pusi. Mēs zinājām, ka vējš mainās trīs reizes dienā. Mums vēl bija cerība, bet nekas tāds nenotika.
— Tagad beidzot esat atguvušies?
— Tīra sirds nebūs nekad. Pat nevilšus līdz tam aizdomājamies vai aizrunājamies. Paliks vienmēr tāds rūgtumiņš.
Cīņa par trešo medaļu nav tāda pati kā par pirmo vai otro. Māris teica: “Ja tu panāksi, ka es pirmajā taisnē varu nedomāt un braukt par 110 procentiem, viss būs kārtībā.” Šajā gadījumā es to nevarēju izdarīt. Man rokas bija sasietas. Mēs varējām cerēt tikai uz pretvēju vai arī ņemt lāpstas un norakt divniekam galu.
— Rio izskatījās, ka jums visiem trim BMX beidzies… Kad ievilkāt elpu turpināšanai?
— Jau tad mēs zinājām, ka brauksim arī 2017. gadā. Nedrīkst domāt, ka olimpiskajās spēlēs būs pēdējais mačs. Psiholoģiski jādomā vairāk uz priekšu. Nedrīkst visu darīt tikai vienam mačam. Ja Māris uzvarētu, tad vēl varbūt tas būtu dabiski, bet principā mēs zinājām, ka startēsim arī šogad.
— Jo pasaules čempionāts notiks Māra dzimtajā Amerikā!?
— Jā. Turklāt tas notiks Rokhilastrasē, kas viņam patīk un kurā viņš šogad jau uzvarējis Amerikas čempionāta posmā. Tas jau pērn bija izvirzīts kā nākamais mērķis pēc starta Rio. Pērnruden jautājums par turpināšanu attiecās tikai uz mani — kā treneri.
— 2012. gadā tevi kā divkārtējā olimpiskā čempiona treneri varēja uzskatīt par labāko BMX speciālistu pasaulē. Pērn Rio sūrojies — citi kaut ko jaunu atraduši. Esi noskaidrojis, kas ir tas jaunais?
— Ričuki ar garākiem rāmjiem. Vieniem pagarināta aizmugure, otriem — priekšējā daļa. Tādā veidā ķermeņa kustība uz divriteņa iespējama plašākā diapazonā. Piemēram, startā var tādu spēku ielikt! Un daudzi tāpēc bija trakus muskuļus uzpumpējuši. Mēs vairāk balstījāmies uz braukšanas tehniku. Sākot eksperimentēt, mēs varējām pazaudēt savu braukšanas stilu.
— BMX divriteņa rāmja izmēri nav reglamentēti?
— Nē, tikai riteņu diametrs — ne lielāks par 20 collām. Līdz šim populāri bija XL rāmji, tagad jau brauc ar XXXXL. Garumā tā ir atšķirība par 2—5 centimetriem. Startā uz tik gara riteņa sportists var nostāties vairāk uz aizmuguri un gūt lielāku inerci. Tas vairs nav sīkums. Māra ritenim arī tagad ir 2,5 cm garāks rāmis. Visa cīņa notiek pirmajā taisnē, lai pirmajā virāžā iebrauktu pirmais. Pārējais nav tik būtiski.
Titulu aizstāvēt ir grūtāk, nekā to izcīnīt. Visi eksperimentēja, jo viņiem nebija, ko zaudēt. Zaudēt varēja tikai Māris. Tehniski spēcīgāki bijām mēs.
— Garais rāmis konkurentiem palīdzēja arī vieglāk pārvarēt to Rio aso divnieku?
— Iespējams.
— Riteņbraukšanas federācija tevi apstiprināja par izlases galveno treneri uz visiem četriem nākamajiem gadiem. Kāda ir stratēģija?
— Šis ir eksperimentālais gads. Vecie — Rihards (Veide), Edžus (Treimanis), Māris (Štrombergs) — paliek un turpina, bet vairāk strādājam ar jaunajiem. Šis BMX arī ir salīdzinoši vieglāks gads — jūlijā starptautiskā sezona praktiski beidzas. Septembrī vēl Argentīnā ir Pasaules kausa (PK) izcīņas pēdējās divas kārtas, bet uz tām brauksim tikai tad, ja kādam reāli spīdēs pjedestāls. Šie mači šosezon vispār notiek sprinta tempā, divas nedēļas nogales maijā Holandē un Beļģijā un no sešiem Pasaules kausa izcīņas posmiem četri jau beigušies.
— Kāds vērtējums pēc PK sezonas divām trešdaļām?
— Trešajā kārtā Zolderā Edžus iekļuva finālā un izcīnīja trešo vietu, ceturtajā abi ar Kristenu Krīgeru aizcīnījās līdz pusfinālam. Neslikti. Sniegums vēl nav stabils, bet pozitīvas tendences ir. Treimanim ārpus Latvijas šī ir tikpat kā mājas trase, kurā viņš ļoti labi demonstrēja savu tehnisko meistarību. Pirmajos posmos Papendālē tik labi negāja. Kristens kāpj pamazām uz augšu. Pirmajā posmā viņš apstājās astotdaļfinālā, otrajā — ceturtdaļfinālā, abos nākamajos jau cīnījās pusfinālā. Rāda labu cīņas sparu, izskatās, ka būs īstens pirmās taisnes braucējs. Patlaban PK kopvērtējumā viņš ir piecpadsmitais, Edžus Treimanis — devītais. Turklāt jaunajā formātā, kad visas PK posma sacensības notiek vienā dienā, cīņas ir daudz nogurdinošākas un grūtākas. Piemēram, ceturtajā kārtā bija jauns rekords — 186 dalībnieki!
Meitenes vāc labu pieredzi, lai sekmīgi cīnītos pasaules junioru čempionātā, kas viņām būs galvenās sacensības. Visu četru PK posmu ceturtdaļfinālos iekļuva Vineta Pētersone, reizi tas izdevās Vanesai Buldinskai. Vineta kopvērtējumā atrodas 21. vietā, Vanesa, kas, būdama debitante, pirmajā kārtā nestartēja, desmit pozīcijas tālāk. Nekāda vaina elites dāmu konkurencē.
— Eiropas kausa izcīņā izcēlās debitants Helvijs Babris!
— Savā trešajā sacensībā elites vīru konkurencē izcīnīja trešo vietu. Labs ieraksts biogrāfijā.
— Kāpēc Pasaules kausa izcīņas Eiropas posmos nepiedalījās Māris Štrombergs, kas pērn Papendālē bija neuzvarams?
— Mārim šogad beidzās ASV vīza. Viņš ir apprecējies ar amerikānieti un patlaban kārto uzturēšanās atļaujas dokumentus. Kamēr šis birokrātiskais process nav beidzies, izbraucot no Trampa ASV, viņš atpakaļ var netikt. Tādējādi Pasaules kausa izcīņa Mārim šogad iet secen. Viņam galvenie mači būs pasaules čempionāts Amerikā un Eiropas čempionāts, kas notiks jūlijā, kad visiem dokumentiem jau vajadzētu būt kārtībā.
Mēs tagad gatavojamies, bet bliezīsim pēc diviem gadiem, kad sāksies olimpiskā kvalifikācija. Tagad tikai jānotur savs līmenis, kurā jaunajiem jāvelk līdzi.
— Kas ir šie jaunie?
— Valmierā izveidotajā Augstas klases sportistu sagatavošanas centrā trenējas astoņi BMX braucēji — Kristens Krīgers, kas pērn finišēja otrais Eiropas kausa (EK) izcīņas kopvērtējumā aiz Riharda Veides, Kristaps Vekša, kurš EK palika trešais, divkārtējais Latvijas junioru čempions Helvijs Babris, kas tagad debitē elitē, juniori — Vladimirs Boltiks, Filips Krists Rozītis, Vanesa Buldinska, pagājušā gada Eiropas U-15 čempions Reino Liepiņš un Niks Rožukalns. Ar jaunākajiem vairāk strādā otrs treneris — Miks Puķītis. Vēl mums ir Kristers Taims, kas piepalīdz.
— Kur tad talantīgā Vineta Pētersone?
— Viņa ziemā nodarbojas ar distanču slēpošanu un nepiekrita iekļauties centra komandā. Vineta BMX trenējas uz savu roku un tāpat kā Mikus Strazdiņš piedalās Starptautiskās riteņbraukšanas federācijas (UCI) organizētajā treniņprogrammā, gatavojoties pasaules čempionātam. Būs mums pieredze arī no tās puses. Viņi visi ir izlases kandidāti, kuriem izlasē vēl jāiekļūst.
— Un Eiropas čempionāta laureāte Sandra Aleksejeva?
— Sava trenera Mika Puķīša vadībā gatavojas Eiropas un pasaules čempionātiem. Viņu programmā PK posmi nebija iekļauti.
Tagad divus gadus daudz strādāsim mājās, pirms sezonas atļaujoties tikai dažas treniņnometnes. Šogad bijām Amerikā, trenējāmies pasaules čempionāta trasē Rokhilā. Bija visi jaunie, kā arī Māris un Rihards.
Redzams, ka olimpiskais smagums Mārim no pleciem nokritis. Pirms Rio bija bailes par minieniem — ka tik kaut kas nenotiek! Nebija pārliecības startā, vajadzēja ņemt sestos — astotos celiņus, par ko man sirmi mati visu laiku metās. Tagad viņš pats brīnās: “Kāds es idiots biju! Kāpēc ņēmu tos ārējos celiņus?” Pērn daudzās trasēs tikai tāpēc viņš zaudēja.
— Kāpēc tad Štrombergs izvēlējās šos ārējos celiņus?
— Viņam patīk tāds uzbrūkošs stils. Startā viņš noskaņojas, ka jāiet uz 110 procentiem. Tā viņš sevi motivē. Sportistiem ir tādi posmi. Tāpēc viņš izvēlas sesto celiņu un zina, ka jāsanāk riktīgi super, lai vinnētu. Iekšējais — pirmais celiņš ir izdevīgāks, bet tajā jābrauc agresīvāk, tajā sanāks — nesanāks spēle ir lielāka. Mārim vajag motivāciju, viņš nobriest, un ka mauc… Viņam patīk vinnēt skaisti un droši. Bet ne vienmēr tas izdodas. Tā viņš pats sev daudzas bedres izracis. Starp citu, pērn Pasaules kausa izcīņas Papendāles posmā pirms fināla Māris man prasa: “Kā tev liekas, kuru celiņu man labāk ņemt?” Pie sevi nodomāju, ka atkal jau gribēs sesto vai astoto, bet Māris prasa: “Ko tu domā par pirmo?” Es priecīgs uzreiz nospiedu apstiprinājuma pogu, lai nepārdomā. Un viņš to maču vinnēja. Viegli jau nebija, bet gāja, noturēja un parādīja zobus.
— Edžus Treimanis tagad vairs nav tavs audzēknis?
— Jā, sadarbību esam pārtraukuši. Edžus izvēlējās trenēties pie jaunzēlandieša Kurta Pikarta, kas ir pretstats viņam vistiešākajā veidā. Edžus ir viens no tehniskākajiem braucējiem pasaulē, kurš izcili pārvalda riteni. Daudzus mačus viņš vinnējis tāpēc, ka visu iepriekš pareizi izdomājis, ka spējis dabūt paātrinājumu tur, kur citi to nemāk. Bet Edžus nav pietiekami jaudīgs. Tāpēc viņš izvēlējās treneri, kas, pats startējot BMX, bija nenormāli spēcīgs, bet ar riteni nemācēja braukt. BMX nepietiek tikai ar lieliem muskuļiem, to spēku jāprot visefektīvākajā veidā pārnest uz divriteni. Edžus savai tehniskajai prasmei ar Kurta palīdzību plāno pielikt klāt jaudu. Ļoti laba ideja.
— Bet izlasē Treimanis paliek?
— Mēs neesam tik bagāta federācija, lai pastāvīgi varētu atļauties uzturēt izlasi. Latvijas izlase šogad tiks komplektēta uz diviem mačiem — pasaules un Eiropas čempionātiem. Katrs var trenēties savā nostūrī, lai izpildītu kritērijus iekļūšanai izlasē dalībai šajās sacensībās. Piemēram, Edžus pēc Jaunzēlandes posma turpināja trenēties kopā ar savu BMX komandu Thrill FactoryBeļģijā.
— Tas nozīmē, ka Edžus var cerēt uz savām trešajām olimpiskajām spēlēm?
— Jā. Visas iespējas. Kritēriji visiem būs vienādi.
— Tātad viņš var plānot…
— …visi mēs varam plānot. Rihards arī plāno. Vienīgi Māris par sevi saka — diez vai. Kaut gan es nesaku, ka nē.
— Cik lielu Latvijas olimpisko komandu plāno pēc trim gadiem un diviem mēnešiem Tokijā?
— Divas meitenes un trīs puiši. Mēs strādājam. Ja viss izdosies, kā esam plānojuši, ja Valmierā uzcelsim jaunu trasi…
— Zem jumta?
— Nē, jumta laikam nebūs. Jumts aizlidojis… (Smejas.) Ja mēs Valmierā sarīkosim Eiropas čempionātu un divus Pasaules kausa izcīņas posmus, ja mūsu darbs, kuram esam daudz pielikuši, tā turpināsies… Šajā olimpiskajā ciklā mums ir viena priekšrocība, ko gan pašiem bija grūti pieņemt. Iepriekš astoņus gadus mēs bijām tie, kurus ķer. Tagad mēs dzenamies pakaļ, mēs varam riskēt, mums nav, ko zaudēt.
— Kur jaunā trase atradīsies?
— Pie Vidzemes olimpiskā centra, kur jau visa infrastruktūra attīstīta.
— Kāpēc nevar turpināt pilnveidot trasi Rubenē?
— Tas ir tāds pats slepenais ierocis, kāds pirms Pekinas spēlēm mums bija kartupeļu pagrabs. Rubenē mēs veicam dažādus eksperimentus. Tā ir treniņu trase, kuru pilnībā spēj veikt tikai vislabāk sagatavotie braucēji. Tur turpināsim strādāt arī ar jaunajiem braucējiem, apgūstot atsevišķus trases elementus jeb treilus. Mums vajadzīga sacensību trase.
— Kas vainas Avotu trasei?
— Tā tomēr būvēta gadsimta sākumā. Tagad tā ir ļoti laba trase bērniem un jauniešiem. Pašu pamatu ielikšanai. Bet Eiropas čempionātiem un Pasaules kausa mačiem tagad jau ir citas prasības.
— Lielās trases turpina palikt arvien trakākas?
— Nē, vienkāršākas, vieglākas. Redz, Rio otrais divnieks arī bija viegls. Maziņš, tikai ar asu uzmetienu, bet visas meitenes varēja pārlēkt. Jo viņām nav tik liela ātruma. Līdz šim jaunajām superkrosa trasēm spēja pielāgoties tikai 20—30 pasaules labāko sportistu. BMX sāka zaudēt pārējos 150—200 braucējus, kam vairs nebija motivācijas braukt uz sacensībām tādās trasēs. Tāpēc tagad izmaiņas notiek uz otru pusi.
— Vai ir jau nojausma, kāda būs nākamo spēļu trase Tokijā?
— Runā, ka būšot diezgan vienkārša trase, bet ar pirmo virāžu uz otru pusi, ar griezienu pa labi, nevis — kā iepriekšējās trijās spēlēs — uz kreiso pusi.
— Tā kā Avotu trases superkrosa versijā?
— Jā. Tā visiem ir neērtāka puse. Šo konfigurāciju Tokijā nosakot valdošie vēji.
— Izcīnāmo medaļu skaits nepalielināsies, iekļaujot programmā individuālo braucienu?
— Nē. Taimtriālu, sākot ar šo gadu, izmet ārā pat no pasaules čempionāta programmas. Spēlēs kā kvalifikācijas sacensība tas varbūt vēl būs.
* Trases elements, ko veido divi, vien aiz otra izvietoti pauguri
** LTV žurnālists Dāvis Ernštreits
Ivo LAKUČS
Latvijas BMX izlases galvenais treneris
Dzimis: 1979. gada 4. martā Valmierā
Izglītība: Beidzis Valmieras 5. vidusskolu, ieguvis maģistra grādu LSPA, papildinājies starptautiskajos ICECP treneru kursos ASV
Sportā: Ar BMX nodarbojas kopš 1988. gada 4. septembra, kad Latvijā šajā sporta veidā notika pirmās sacensības. Trenējies arī kalnu slēpošanā, basketbolā un treka riteņbraukšanā. Divu olimpisko spēļu dalībnieks (2000. g. riteņbraukšanā trekā, 2008. g. BMX)
Lielākie sasniegumi: 1997. g. — pasaules junioru čempions BMX, 2000. g. — 8. vieta olimpiskajās spēlēs treka riteņbraukšanā komandu sprintā, 2001. g. — pasaules vicečempions BMX, 2002. g. — Eiropas vicečempions BMX,2003. g. — Eiropas čempions BMX,2005. g. — Eiropas vicečempions BMX,2006. g. — Eiropas vicečempions BMX,2008. g. — 3. vieta Eiropas čempionātā
Ģimenes stāvoklis: precējies, divu bērnu tēvs
Hobijs: golfs
