Patstāvīgs Kusas žipčiks
„Vasarās strādāju kūdras purvā, lai būtu nauda, par ko slēpot,” septiņpadsmitgadīgais Nauris Raize lietišķi paskaidro, kāpēc viņa vārds nav skaļi dzirdams orientēšanās sporta karstākajā sezonā. Ziemā gan Nauris guvis tādus panākumus, kādi pirms viņa pa spēkam nav bijuši nevienam latviešu orientieristam. Šogad pasaules junioru čempionātā Raize izcīnīja divas sestās vietas, pirms diviem gadiem bija trešais labākais Eiropas jauniešu konkurencē.
Nauris nāk no Latvijas orientēšanās sportā unikāla miestiņa — Madonas novada Kusas. Par unikālu to padarījis viens vīrs. Turpat Naurim kaimiņos dzīvo divkārtējais Eiropas vicečempions (vasaras orientēšanās) Mārtiņš Sirmais. Starp citu, stafetē sesto vietu kopā ar ogrēnieti Nauri Neimani izcīnīja vēl viens kusietis — Jānis Baunis. Visu triju treneris un skolotājs ir Gunārs Ikaunieks. „Naurim jau no pirmās klasītes,” precizē bijušais skolotājs, kas tagad menedžē Smeceres sila slēpošanas bāzi. „Mārtiņš sāka, mācoties 6. klasē, kad es 1993. gadā ierados Kusā.”
Kas nu būs ar Kusas orientieristiem? Esošie pilnveidosies, jo Ikaunieks turpina viņus trenēt. Nākamie slēpos vēl labāk, jo Ikaunieka vietā Kusā par skolotāju tagad strādā distanču slēpošanas speciālists Dainis Vuškāns. Nauris jau arī mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 11. klasē, bet, protams, dzīvo turpat Kusā, līdz kurai nav pat 10 kilometru.
„Nauris tāds cītīgs,” vērtē treneris. „Viņa vecākais brālis jau trenējās, un Nauris uzreiz nāca viņam līdzi. Vispirms mācījāmies slēpot, tad orientēties. Distanču slēpošana viņam padevās uzreiz. Tagad jau vairākkārt bijis Latvijas čempions jauniešiem. Ja grib ziemas orientēšanās sportā cīnīties par augstām vietām pasaulē, Latvijā slēpošanā jābūt starp līderiem.”
Treneris, sākumu atceroties, Nauri dēvē par spēcīgu žipčiku: „Viņš nebija jāvelk, pats gāja un darīja.” Šī patstāvība neesot zudusi, papildinājusies vēl ar mērķtiecību. „Patstāvīgi spēj veikt liela apjoma darbu,” turpina treneris.
Ļoti maz esot tādu orientieristu, kas vienlīdz sekmīgi startē gan vasarā, gan ziemā. Spēja ātri slēpot ir būtiska. „Jātrenē arī reakcija!” pārsteidz Nauris. Ziemā orientēšanās notiek izvēles distancē, katru kontrolpunktu var atrast, slēpojot pa dažādām iebrauktām trasēm. Vienlaikus jāseko līdzi kartei, reljefam. „Kamēr skaties kartē, trase zem kājām nogriežas. Tā jau nav taisna šoseja. Vijas starp kokiem, iet lejup no kalniem. Ir triju platumu trases. Šaurākās, ar punktētu līniju atzīmētās, ir tikai 0,8—1,5 m platas, ar raustītu līniju — par metru platākas. Tās abas arī dominē. Bieži nākas slēpot slidsolī ar vienu kāju. Tā orientieristiem tāda īpaša slēpošanas tehnika. Šaurajās špūrēs nopietni jāstrādā ar rokām.”
Pirms diviem gadiem Eiropas jauniešu bronzu Nauris izcīnīja orientēšanās sprintā (līdz 3 km), tagad pasaules junioru čempionātā, būdams viens no jaunākajiem, viņš finišēja sestais garajā distancē (14—15 km). Šoziem Nauris Raize kļuvis par divkārtēju Latvijas junioru čempionu, jauniešu titulus nav vērts skaitīt. Junioru konkurencē Raize varēs startēt vēl divas sezonas. „Šogad izdevās pārsteigt visus un sevi pašu arī,” atzīst čempions. „Bet nākamgad jau no manis gaidīs rezultātu. Tas man nepatīk.”
Nākamziem pasaules čempionāts būs turpat Madonā. Kas nepieciešams, lai tiktu augstāk par sesto vietu pasaulē? „Jau oktobra beigās jātiek uz sniega, sezonas sākumā vairāk jāpiedalās ziemas orientēšanās mačos Somijā, Zviedrijā, lai pieredzes bagāža krātos, vasarā nevar praktizēt ar ziemas karti,” skaidro treneris. Te nu mēs atkal taustām plāno maku. Decembra sākumā 11. klases skolnieks Raize par saviem ietaupījumiem aizbrauca uz divu nedēļu slēpošanas treniņnometni Zviedrijā. „Tur tā naudiņa aiziet,” nosmaida mūsu jauno orientieristu līderis, kas nule kļuvis par Latvijas čempionāta bronzas laureātu distanču slēpošanas sprintā junioriem.
Nauris arī šovasar cilās kūdras klučus purvā aiz Barkavas. „Līdz 10 tonnām dienā,” viņš mazliet pat palielās. Pēc vasaras uzreiz cits spēks kaulos? „Protams!” Nauris braši izšauj savu visierastāko vārdu.
