Pekinas mērķī

Šonedēļ pasaules čempionātā Vācijas pilsētā Leipcigā Pekinas
olimpiskajām spēlēm cenšas kvalificēties loka šāvēji. No mūsējiem lielākās
izredzes ir  Zanei Bērziņai, kura
nemitīgi uzlabojusi savus rezultātus no 97. vietas pasaules čempionātā Spānijā
līdz 10. vietai Eiropas čempionātā Atēnās.

Trešā atdzimšana
Loka šaušana Latvijā sāka attīstīties 1960. gadā, kad ar to nodarbojās
vairāk nekā 1000 cilvēku. Pēc PSRS sabrukšanas Latvija 1994. gadā iestājās
Starptautiskajā Loka šaušanas federācijā (FITA), tomēr atbalsts netika gūts un
palika četri sportisti, kuri turpināja trenēties individuāli un piedalījās
sacensībās Lietuvā, Igaunijā.

Neskatoties uz visām grūtībām, 1998. gadu var uzskatīt par Latvijas loka
šaušanas trešo atdzimšanu. Tika izveidoti divi klubi Amazones un Atlantis.
Šobrīd ar loka šaušanu nodarbojas apmēram 100 aktīvistu, no kuriem 30 piedalās
arī starptautiskās sacensībās un trenējas katru dienu. "2006. gadā tika
sasniegts līmenis, kurš atbilda mūsu rezultātiem pirms 20 gadiem," stāsta
izlases dalībnieks un Latvijas Loka šaušanas federācijas (LLŠF)
ģenerālsekretārs Eduards Lapsiņš. "Šobrīd ir izcīnīta 4. vieta Eiropas
junioru čempionātā un 10. vieta pieaugušo konkurencē. Pagaidām rezultāti nav
tik labi Pasaules kausa izcīņas posmos, taču jāņem vērā arī tas, ka loka
šaušana ir arī tehnisks sporta veids. Meitenes reizēm aizmirst šo niansi."

Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) Zanei Bērziņai piešķīrusi C sastāva
finansējumu  2000 latu gadā, un Latvijas
sporta pārvalde LLŠF attīstībai – 3000 latu gadā, neliela summa saņemta arī no
Latvijas  Sports federāciju padomes.
"Viss finansējums tika apvienots un novirzīts, lai veiksmīgi startētu
Leipcigā. Vienīgi Zane LOV piešķirto naudu izmanto dalībai Pasaules
kausā," sacīja Lapsiņš.

Nervi kā stiegras

Gatavojoties pasaules čempionātam, treniņi notika no pieciem līdz septiņiem
rītos un tajās pašā laikā vakaros. "Visi izlases dalībnieki kaut kur arī
strādā," situāciju skaidro Eduards Lapsiņš.

Leipcigā sieviešu izlasē startē – Ieva Ciparsone, Zane Bērziņa, Jeļena
Malaša – Homiceviča, bet vīriešiem – Eduards Lapsiņš, Arnis Podiņš, Ivo Lipste.

Pasaules čempionātu noteikumi atšķiras no pasaules kausa (PK) posmiem. PK
finālsacensībām jeb play off kvalificējas 64 labākie šāvēji, savukārt
pasaules čempionātā tālāk startē 128 labākie.

Kvalifikācijas sacensībās katrs dalībnieks šauj 144 bultas no četrām
dažādām distancēm – 36 šāvieni katrā distancē. Vīrieši no 90 un 70 metriem
pa 122 cm diametra mērķi, no 50 un 30 metriem
pa 80 cm diametra mērķi, bet sievietes – no 70
un 60 metriem pa 122 cm diametra mērķi, no 50 un 30 metriem pa 80 cm diametra mērķi. Katrā šāvienā var iegūt no 0 līdz 10 punktiem. Noslēgumā tiek
summēti katra sportista iegūtie punkti visās distancēs.

Savukārt
finālsacensībās loka šāvēji tie sadalīti pa pāriem, ievērojot
principu, ka līderis sacenšas ar pastarīti. Vīrieši izšauj 12 bultas
no 90 metru attāluma, bet sievietes  no 70 metriem.
Katra pāra
uzvarētājs kvalificējas nākamajai kārtai, bet zaudētājs no sacensībām izstājas.

"Kvalifikācijā vienam šāvienam nav tik liela nozīme. Pieļauto vienu
kļūdu vēl var labot, turpretī finālsacensībās katrs neprecīzs šāviens ir
liktenīgs. Komandas darbs pārsvarā tiek veltīts šaušanai no 70 metru distances,
jo lielākās cerības kvalificēties olimpiādei ir Bērziņai, un šī ir
finālsacensību distance. Ir jāpanāk rezultāts vismaz 320 punkti no 36
šāvieniem. Ar šādu rezultātu var cīnīties arī pret favorītiem, jo nevienam
šāvējam nav dzelzs nervi un pie līdzīga rezultāta pēdējā šāvienā var kļūdīties
katrs," skaidro Lapsiņš.

Pasaules rekords sievietēm fināla cīņās ir 118 punkti, Eiropas – 116
punkti, bet Zanes sasniegtais Latvijas rekords – 109 punkti.

Olimpiskajām spēlēm kvalificēsies astoņas labākās komandas (24 dalībnieki)
un 16 labākie individuālie šāvēji. "Parasti pirmās vietas individuāli
ieņem pasaules labāko komandu dalībnieki, tāpēc, lai simtprocentīgi tiktu uz
Pekinu, pietiek ar 32. vietu. Zane šajā ciklā strādāja ļoti saspringtā režīmā.
Trīs treniņi dienā, piecas reizes nedēļā un sestdien svētdien sacensības. Es
pat nesaprotu, kā viņa pabeidza vidusskolu un iestājās augstskolā,"
uzsvēra Eduards Lapsiņš.

Otra iespēja tikt uz olimpiskajām spēlēm būs nākamajā gadā Eiropas
čempionātā, taču tad būs jāiekļūst vismaz 12 labāko skaitā.

Treneri zemenēs

Šobrīd LLŠF trūkst gan treneru, gan treniņu vietu. Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijā izveidota loka šaušanas nodaļa, kuru pabeiguši četri
sportisti. "Es vēl piedalos sacensībās, un tas nav savienojams ar trenera
darbu, jo cietīs gan audzēkņi, gan mani sportiskie rezultāti. Pagaidām nevaru
beigt aktīvās sportista gaitas, tāpēc ka, mans pienākums ir stiprināt valsts
izlasi, lai pārējie redzētu mērķi, uz kurieni jāiet," skaidro Lapsiņš.
"Divi absolventi dzīvo ārzemēs. Latvijā vienīgais algotais treneris ir Daugavpilī
– Alla Fadejeva. Viņa tika atvilināta no Lielbritānijas, kur pirms tam pelnīja
iztiku ar zemeņu lasīšanu."

Loka šāvējiem savas sporta bāzes praktiski nav. Laukos
viens saimnieks atļāvis izmantot savu pļavu, kurā uzstādīti mērķi un var
trenēties. Ziemā treniņi notiek Dunavas ielā, kur pa lētu cenu tiek īrētas
telpas, taču tur ir drēgns, un telpas ir mitras. "Šogad bija silta ziema
un ilgstoši varējām trenēties ārā, citos tas raisa skumju smaidu,"piebilst
Lapsiņš.

Minimālās prasības loka šaušanas treniņu nodrošināšanai vasarā būtu līdzens
taisnstūra laukums (120 X 60 m) ar iespēju darboties dienvidu un ziemeļu
virzienos, bet ziemā 100 metru gara apsildāma telpa. Nepieciešami 30 mērķu
vairogi, standarta mērķi, drošības marķējuma lentas (apmēram 5000 metri gadā),
standarta mērķi un vēja rādītāji.

Jaunieši un bērni, kuri vēlas nodarboties ar loka šaušanu, informāciju var
iegūt internetā www.archery.lv vai
zvanīt Eduardam Lapsiņam – 29266088.    

Aivars ĶIMSIS

FOTO;

Līdere. Latvijas sieviešu izlases līdere Zane Bērziņa

Trīs vienā. Eduards Lapsiņš ir izlases treneris, dalībnieks un Latvijas Loka šaušanas
federācijas ģenerālsekretārs

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Individuālie rekordi

Olimpiskais loks, vīrieši

Rekorda veids                       Pasaules        Eiropas          Latvijas          

144 šāvienu summa 1379               1358               1256                          

90 m. (36 šāvieni)                 337                 326                 294                            

70 m. (36 šāvieni)                 349                 342                 325                            

50 m. (36 šāvieni)                 351                 344                 334                            

30 m. (36 šāvieni)      
360              
359                   350                

Fināls (12 šāvieni)                120                 118                 107                

Olimpiskais loks, sievietes

Rekorda veids                       Pasaules        Eiropas          Latvijas

144 šāvienu summa 1405               1361               1289                                      

70 m. (36 šāvieni)                 351                 339                 315                            

60 m. (36 šāvieni)                 351                 344                 325                            

50 m. (36 šāvieni)                 350                 341                 314                            

30 m. (36 šāvieni)                 360              
357                   345                            

Fināls
(12 šāvieni)              118                   116                 109