Pieredzi un izturību

Šā gada pirmajā Grand
Slam sērijas tenisa turnīrā  –
Austrālijas atklātajā čempionātā Melburnā – Ernests Gulbis pirmajā kārtā
zaudēja krievam Maratam Safinam ar rezultātu 0:6, 4:6 un 6:7. Izlozē nebija
paveicies, taču cīnīties varēja arī ar Safinu. Nervozitāte, steiga un pieredzes
trūkums tomēr liedza jūrmalniekam sagādāt patīkamu pārsteigumu saviem
līdzjutējiem. Zaudējums, kuram jākalpo par mācību turpmākajā izaugsmē.

Ja sanāk…                           
Zaudējumi ir
dažādi, bet šoreiz ir nedaudz žēl, ka netika izmantotas iespējas. Marats Safins
nekādus brīnumus nerādīja, taču spēlēja daudz stabilāk un, galvenais, izšķirošajos
brīžos bija akurātāks. Ernestam Gulbim neveiksmīgs pirmais sets un visai
līdzīga spēle nākamajos divos, taču 43 paša kļūdas vienā mačā tomēr bija pārāk
daudz. Latvijas tenisists it kā steidzās, it kā centās spēlēt ļoti aktīvu
uzbrukuma tenisa, tomēr tehniskā brāķa bija pārāk daudz. No malas viss izskatās
pārāk vienkārši. Pēc cīņas arī Safins uzslavēja pretinieku: "Otrajā setā puisis
sāka spēlēt ļoti labi. Esmu ļoti apmierināts ar šādu iznākumu pirmajā mačā.
Turnīra sākums vienmēr ir grūts."

Vienam – sacensību sākums,
otram – jau pēdējā spēlē. Tenisa noteikumi ir nežēlīgi, bet taisnīgi.
Atsevišķas izspēles apliecināja  Ernesta
Gulbja spējas, taču bija arī epizodes, 
kas nežēlīgi atklāja viņa trūkumus. Ļoti precīzi  izteicās agrāk labi pazīstamais tenisists,
tagad – Krievijas televīzijas komentētājs Aleksandrs Metreveli: "Gulbim reizēm pietrūkst
cīņas plāna, viņš spēlē intuitīvi, – kā sanāks…" Ja sanāk, ir iemesls sagaidīt
tādas uzvaras kā pērn pār Timu Henmanu vai Tomiju Robredo. Ja nesanāk, tie ir
pārdzīvojumi pašam un līdzjutējiem. Tenisa cienītāji ir tikpat kategoriski kā
citos sporta veidos – melns vai balts. Vidusceļa nav.

Dot padomus nav
pārāk sarežģīti, tomēr grūti atrast pareizo ceļu. Ernestam Gulbim ir pietiekami
daudz padomdevēju un pat vairāki profesionāli treneri. Visi strādā un cenšas,
bet galvenais ideju realizētājs tomēr ir pats sportists. Laukumā pašam jātiek
ar visu galā, tādēļ varētu vēlēties nedaudz lielāku Latvijas tenisista
pārliecību. Vismaz ārēji. Nevajag sāncensim atklāt sevi kā uz delnas. Ja arī kaut
kas neizdodas, jāspēlē teātris un jārāda, ka viss ir kārtībā. Sak, tūlīt viss
aizies kā pa diedziņu, un tad tikai visi redzēs. Gulbis jau tagad tehniski var
spēlēt ar visiem labākajiem tenisistiem, realizācija atkarīga no psiholoģijas
un, protams, arī no pašsajūtas. Šoreiz Gulbis arī fiziski laikam nejutās pārāk
labi. Par dažiem sīkumiem tālāk.

Rūdītā milža motivācija                                                   

Izloze lielajos
turnīros gandrīz vienmēr ir laimes spēle. Vienīgi ATP reitinga 32 labākie var
būt droši, ka pirmajās divās kārtās nenāksies cīnīties vienam pret otru. Taču
arī līderiem var ielozēt spēlētāju, kurš pats nesen bijis labāko vidū, taču pēdējos
mēnešos noslīdējis zemāk savainojumu dēļ. Ja tagad viss ir kārtībā, šādi
spēlētāji  ir divtik motivēti atkal
atgriezties elitē. Ja esi stiprs, agri vai vēlu jātiekas ar tieši tādiemkonkurentiem.
Nevienā turnīrā nejauši uzvarēt (arī
piecsetu spēlē) nevar.

Ernestam Gulbim
šoreiz nepaveicās. Viņam pirmajā kārtā netrāpījās neviens no izliktajiem
tenisistiem, toties Marats Safins pieder pie nupat aprakstītā otrā gadījuma.
Krievu tenisists īsu laiku bija ATP reitinga līderis, viņa kontā uzvaras arī divos
Grand Slam turnīros – ASV un Austrālijas atklātajā čempionātā. Safins pērn
spēlēja maz – savainojumi, kāpšana kalnos, sava es meklējumi. Par Maratu
bija arī nievājoši izteikumi pašmāju 
presē, toties šogad krievu milzis ir motivēts atgriezties vismaz
pasaules labāko desmit spēlētāju vidū. Viņam tas ir pa spēkam, un pirmais solis
tiek sperts jau Melburnā.

Ernests Gulbis
šogad  nolēmis īpaši gatavoties četriem
lielajiem Grand Slam turnīriem. Tieši tā sastādīts viņa sacensību un
treniņu grafiks. Uz Austrāliju Gulbis kopā ar austriešu treneri Karlu Heincu
Veteru devās jau desmit dienas pirms Jaunā gada. Gadu mijā ATP turnīrā Adelaidā
izdevās pārvarēt pirmo kārtu, toties astotdaļfinālā zaudējums francūzim Džo
Vilfrīdam Tsongam, kurš šogad ir lieliskā formā. To apliecina viņa uzvaras pār
Leitonu Hjūitu un nupat Melburnā pirmajā kārtā arī pār Endiju Mjureju.

Nākamā nedēļa pēc
Adelaidas tika pilnībā veltīta treniņiem, taču šoreiz traucēja veselības
likstas. Nedaudz smeldzošs plecs, ļoti sāpīgi šķīlās gudrības zobs. Dažam labam
varbūt tas šķitīs tīrais sīkums, tomēr mokošās sāpes, vizītes pie zobārstiem un
antibiotiku lietošana fizisko kondīciju un omu neuzlaboja. Ikvienam sīkumam ir
milzu nozīme, tāpat kā pārliecībai un Grand Slam turnīru pieredzei.

Safins savā karjerā
daudz sasniedzis. Viņam ne vienmēr izdodas motivēt sevi mazākiem turnīriem,
taču Grand Slam šādi spēlētāji ir īpaši bīstami. Tas ir lielais
izaicinājums, un rūdītie vīri to negrib palaist garām. Gan jau Gulbim vēl būs
daudz iespēju spēlēt šajos lielākajos turnīros, taču katra mācība jāņem vērā.
Šogad vēl atliekFrancijas atklātais čempionāts, Vimbldona un ASV atklātais
čempionāts, vēl, iespējams, olimpiskās spēles Pekinā.

Juškas variants

Šogad Austrālijas
atklātā čempionāta  pamatturnīrā centās
iekļūt arī otrs labākais Latvijas tenisists Andis Juška. Kvalifikācijas pirmajā
kārtā viņš zaudēja Izraēlas sportistam Naomam Okunam, savainojuma dēļ
nepabeidzot sacīksti, – 7:5, 0:5. Sastieptais vēdera muskulis servējot radīja lielas
sāpes. "Izloze bija diezgan laba, un veiksmes gadījumā varēju iziet
kvalifikāciju," atceras Andis Juška. Jaunā seguma laukumos bumbas atlēciens varbūt
esot nedaudz augstāks, taču laukumi esot kā radīti mūsu tenisista spēles
stilam. "Pirms turnīra it kā jutos labi, patrenējos pat ar krievu Nikolaju
Davidenko un vācieti Filipu Kolšreiberu. Pirmās spēles sākumā tik trakas sāpes
nejutu, bet otrajā setā tās jau kļuva neciešamas. Nelaime sākās iepriekšējā
turnīrā Dohā. Trenējos ar ukraini Sergeju Stahovski, un šad tad iesāpējās
vēders. Vēlāk uzspēlēju ar Vesliju Mūdiju no Dienvidāfrikas un no sāpēm vairs
īsti  nevarēju paservēt."

Kataras turnīra
kvalifikācijas pirmajā kārtā zaudējums vācietim Henrikam Doršam ar rezultātu 2:6
un 4:6. Piecas dienas Juška aizvadījis vieglus treniņus, bez servēm, un tad abi
ar  treneri Ģirtu Dzeldi devušies uz
Austrāliju. Savainojums līdz galam netika izārstēts, un tagad vismaz divas
nedēļas nāksies iztikt bez tenisa. Jāgatavojas Deivisa kausa izcīņas spēlei
pret Maķedoniju (8.-10.februāris), pirms tam vēl plānots piedalīties Vroclavas Challenger
turnīrā.

Maķedonieši trin
nažus

Mūsu izredzes
Deivisa kausa izcīņas spēlē Splitā pret Maķedoniju vairs tik labi neizskatās.
Laukuma saimnieki izvēlējušies Latvijas tenisistiem tik neparocīgo tenisita
segumu. Spēcīgām servēm un atkīvam uzbrukuma tenisam tad vairs nav tik lielas
nozīmes. Šādos laukumos galvenais ir izturība un pacietība. Ernests Gulbis
teorētiski ir klasi pārāks par jebkuru maķedonieti, taču šādos apstākļos
pārsvara var arī nebūt. Pieskaitīsim arī mājinieku skatītāju atbalstu, vietējos
līnijtiesnešus, un abu komandu izredzes izlīdzinās. Jācer, ka Ernestam Gulbim
un Andim Juškam vairs nebūs veselības likstu. Toties rēķināties ar Denisa
Pavlova līdzdalību vairs īpaši nevar. Viņam ir hronisks rokas savainojums, un
pēdējos mēnešos nav spēlēts sacensībās. Deniss pat treniņus nevar aizvadīt ar
pilnu slodzi.

Toties ļoti aktīvi
Vīnē kopā ar savu treneri Martinu Rutneru jaunajai sezonai gatavojas Kārlis
Lejnieks. Lielupē sacensībā ar Monako viņam pēdējā sacīkšu dienā izdevās
izcīnīt uzvaru, un spēles potenciāla ziņā Kārlim ir lielas iespējas. Tiesa, ir
atšķirība: spēlēt uz sev ierasta un tīkama seguma mājās, kad kopējais mača
iznākums jau izšķirts, vai līdzīgu sniegumu parādīt izšķirošā sacīkstē viesos.

Māris Rīmenis, LTV Sports