Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pirmās bezdelīgas cerība

Lai vēl vairāk attīstītu sieviešu riteņbraukšanu, Pasaules vadošā velosporta organizācija — Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība (UCI) — kopš 2018. gada paredzējusi rīkot lielākas un prestižākas sacensības, pielīdzināt uzvarētāju naudas balvu apjomu vīriešu naudas balvu apjomam, kā arī būtiski palielināt publicitāti. Vienīgā Latvijas šosejas riteņbraucēja kādā no profesionālajām komandām jau sesto sezonu ir rīdziniece Lija Laizāne. Iespēju cīnīties ar pašām labākajām pasaules sportistēm viņa guva, pateicoties savai neatlaidībai un trenera Raivja Belohvoščika kontaktiem.

Ar Riteņvasaras azartu

Lija savu bērnību pavadījusi Pārdaugavā. Enerģiskā un allaž pozitīvā meitene pirmos soļus riteņbraukšanā, drauga pamudināta, spēra Aleksandra Brieža rīkotajās Riteņvasaras bērnu velosacensībās, kas joprojām no pavasara līdz rudenim notiek pa Uzvaras parka asfaltētajiem celiņiem. Tieši tur sprigano meiteni pamanīja viņas pirmais treneris Vladimirs Andruņins, kurš, starp citu, ir arī mūsu ilggadējā profesionāļa Alekseja Saramotina treneris.

Lijai tika piesolīts lielais sporta velosipēds, kas viņu ļoti ieintriģēja. Pie braukšanas gan tik ātri tikt neizdevās, jo pirmie treniņi tika aizvadīti rudenī, kad velosipēdu aizvieto krosi un vispārējā fiziskā sagatavotība. Lielākā daļa treniņu biedru iepriekš bija izmēģinājuši kādu citu sporta veidu, bet mūsu stāsta varonei riteņbraukšana bija pirmais sporta veids.

DAUDZSOLOŠA DEBIJA UZ EIROPAS SKATUVES

Sapnis kļūt par profesionālu riteņbraucēju Lijai kļuva aktuāls pēc sarunām ar tā laika Latvijas elites velosportistiem — Alekseju Saramotinu un Raivi Belohvoščiku, kuri jau ne mazums pudu sāls bija apēduši profesionāļu statusā. Sarunas ar viņiem mudināja trenēties vēl vairāk un vēl mērķtiecīgāk. Tika gūtas neskaitāmas uzvaras pašmāju sacensībās meiteņu grupās. Lija gan uzsver, ka mazā dalībnieču skaita dēļ regulāri bija jāsacenšas ar puišiem.

Trenerus un riteņbraukšanas fanus Lija patīkami pārsteidza savā pirmajā Eiropas junioru čempionātā, kur individuālajā braucienā tika gūta 11. vieta. Lija norāda, ka pie veiksmīgas apstākļu sakritības varējusi iebraukt arī labāko desmitniekā.

BELOHVOŠČIKS PALĪDZ PIEPILDĪT SAPNI

Turpinājumā gan Lijas karjera veidojās kā pa kalniem. Grūtākais posms bija 2012. un 2013. gadā, kad junioru vecums bija noslēdzies, bet līguma ar profesionālu komandu vēl nebija. Laizāne startēja Latvijas sacensībās, kurās sieviešu skaits bija tik mazs, ka izaugsmi neveicināja. Viss nonāca pat tik tālu, ka sporta skola atņēma Lijai šosejas velosipēdu. Tomēr sapnis par profesionāles statusu palika dzīvs.

Lijas pirmais treneris Vladimirs Andruņins 2013. gadā piezvanīja nesen profesionālā sportista karjeru beigušajam Raivim Belohvoščikam ar lūgumu palīdzēt meitenei palikt riteņbraukšanā. Belohvoščiks, kurš daudzus gadus bija pavadījis Itālijā un nodibinājis tur labus kontaktus, Liju pirmo reizi satika Rīgas Riteņbraukšanas skolas vispārējās fiziskās sagatavotības sacensībās, kurās rīdziniece vairākos vingrinājumos pārspēja pat puišus. Raivis Lijai lika noticēt saviem spēkiem un pat palīdzēja noslēgt līgumu ar pirmo profesionālo komandu — Vaiano Fondriest. Tā bijusi liela veiksme un apstākļu sakritība, tomēr viens no sapņiem bija piepildīts.

RECEPTE ITĀLIJAS KALNIEM

Atceroties pirmo sezonu profesionāles statusā, rīdziniece uzsver, ka tā psiholoģiski bijusi vieglāka nekā nākamās, jo nebija izveidojies respekts pret nevienu no konkurentēm: “Varēju tikai koncentrēties uz savu sniegumu. Izbaudīju kopējo atmosfēru un iepazinu sacensību azartu visaugstākajā līmenī. Vēlāk vairāk sāku respektēt konkurentes, kas reizēm liedza parādīt visu, ko spēju!” Pirmajā sezonā tika gūta piektā vieta labākās jaunās sportistes vērtējumā Route de France velobraucienā, bet pasaules čempionātā individuālajā braucienā finišēts cienījamajā 26. vietā.

Itālijas komandu Vaiano Fondriest (vēlāk — Aromitalia Vaiano) Lija pārstāvēja no 2014. līdz pat 2018. gada sezonai. Sportistei bija iespēja sevi apliecināt visprestižākajos pasaules sieviešu velobraucienos, tostarp arī Giro d’ Italia. Šajā grandtūrē rīdziniece vissekmīgāk startēja pērn. Lai arī Laizāne nebija komandas līdere, tomēr cīnījās veiksmīgāk par savām biedrenēm, vienā posmā gūstot 33. vietu. Lielākoties sacensībās mūsu riteņbraucēja gan strādāja citu komandas meiteņu labā, bieži vien upurējot iespēju sekmīgu rezultātu gūt pašai.

Lai arī pirmajos profesionāles gados Lija labākos rezultātus guva individuālajos braucienos, tomēr vēlāk viņa progresēja arī grupas braucienos. “Pieredze kļuva lielāka, arvien labāk spēju atrast pozīciju lielajā grupā,” stāsta sportiste. “Ļoti nopietni gatavojos aizvadītā gada Giro d’Italia. Krietni nometu svaru, un tas palīdzēja parādīt sevi no labākās puses kalnu etapos, kur arī guvu augstākās vietas.”

SPĀNISKS IZAICINĀJUMS

Pēc pagājušās sezonas gan pārtrūka Lijas un Aromitalia Vaiano sadarbība. Ilgstoši tika meklēta jauna komanda. Vienubrīd sportistei pat licies, ka nāksies Itālijā braukt vietējos maratonus, tomēr tad Liju pamanīja un uzrunāja jaunizveidotā Spānijas komanda Eneicat. Sacensību kalendārs sezonas sākumā nav tik iespaidīgs kā iepriekšējā vienībā, tomēr tā ir lieliska iespēja sevi apliecināt Spānijas nacionālā mēroga velobraucienos, kas dos pārliecību par saviem spēkiem arī lielajās UCI kategorijas tūrēs sezonas turpinājumā. Spānijas kausa izcīņas posmos Lija finišējusi ceturtā, piektā un sestā, kopvērtējumā aprīļa sākumā atrodoties piektajā pozīcijā.

Latvijā Liju iespējams satikt divos periodos. Jūnija beigās viņa tradicionāli piedalās Latvijas čempionātā, bet no oktobra līdz janvārim atjauno spēkus un sāk treniņus, lai labāk sagatavotos jaunajai sezonai. Latvijas čempionātā grupas un individuālajos braucienos elites konkurencē rīdziniece guvusi uzvaras četras reizes. Pērn viņa ieguva zelta medaļu arī Latvijas čempionātā MTB maratonā Madonā.

Lai arī elites grupā Latvijā Lijai pēdējos trijos gados konkurence nav ļoti liela, nākotnē situācija var mainīties. Junioru vecumā sevi starptautiskās sacensībās sekmīgi apliecina gan Raivja Belohvoščika audzēknes — Līna Svarinska un Enia Kaņepēja, gan Santa Sanija Jurgena. Tuvākie gadi sieviešu riteņbraukšanā Latvijā solās būt ar augšupejošu līkni. 

 

Lija LAIZĀNE

Profesionāla riteņbraucēja, Eneicat (Spānija), deviņkārtēja Latvijas čempione

Dzimusi: 1993. gada 6. jūlijā Rīgā

Izglītība: Rīgas Anniņmuižas vidusskola

Pirmais treneris: Vladimirs Andruņins

Treneri: Vitālijs Smirnovs, Raivis Belohvoščiks

Lielākie sasniegumi: 2011. gadā: 11. v. EJČ individuālajā braucienā, 2014. gadā: 3. v. Trophee d`Or Feminin velobraucienā, 5. v. Route de France jauno braucēju vērtējumā, 26. v. PČ individuālajā braucienā elites grupā, 9. v. Chorno de Nations velobraucienā, 2015. gadā: 15. v. EČ U-23 individuālajā braucienā, 2018. gadā: 33. v. Giro d’Italia posmā. 2015.—2018. gadā: 1. v. LČ šosejas riteņbraukšanā individuālajos un grupas braucienos, 2018. gadā: 1. v. LČ MTB maratonā

Ģimenes stāvoklis: neprecējusies

Vaļasprieki: makšķerēšana, ģitārspēle, pārgājieni

Toms Markss
Toms Markss