Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Rēbuss ar treneriem

Latvijā ir vairāk nekā 3000 sertificētu treneru un vērojama tendence kvalificētu treneru skaitam palielināties. Tajā pašā laikā Latvijas sporta skolām ir problēmas piesaistīt labu treneri, jo pieejamais atalgojums izglītotam speciālistam nav konkurētspējīgs. Atlīdzības jautājums ir pāri visam, taču katrā reģionā ir vēl kāds cits vairāk vai mazāk sāpīgs Ahilleja papēdis — darba vides un infrastruktūras, skolas statusa, reģiona vai dzīvesvietas jautājums, kas saasina situāciju valsts sporta skolā, lai piesaistītu trenerus.

Sporta skolu vadītāji atzīst, ka izcili diplomēts speciālists ne vienmēr ir labs treneris. Protams, ne jau sertifikāts nosaka trenera kvalitāti, bet gan garantija, ka pie konkrētā trenera var trenēties droši. Treneris ir tas cilvēks, kam vecāki uztic bērna veselību. Ministru kabineta noteikumi stingri nosaka — sporta skolas drīkst pieņemt darbā tikai izglītotu treneri.

Jāpiebilst, ka arī privātos sporta un fitnesa klubos saskaņā ar Latvijas likumdošanu par sporta treneri drīkst strādāt speciālists, kurš saņēmis attiecīgu sertifikātu. Tomēr daudzos fitnesa klubos šis likuma punkts tiek ignorēts un arī paši klienti reti interesējas, kas ar viņiem strādās. Kāds pieprasījums, tāds — piedāvājums, taču sabiedrība riskus apzinās.

TRĪS TRENERU KATEGORIJAS

Sporta speciālistu (treneru) sertifikācija tiek iedalīta trīs kategorijās: uz A un B kategorijas sertifikātu var pretendēt speciālisti ar augstāko izglītību sportā, visaugstākajai — A kategorijai — papildus nepieciešami audzēkņu augsti sasniegumi sportā. Savukārt zemākajai — C kategorijai — sertifikātu iespējams saņemt, apgūstot profesionālās pilnveides programmas un nokārtojot sertifikācijas eksāmenu LSFP. Visos gadījumos ir nepieciešams saņemt arī attiecīgā sporta veida federācijas atzinumu.

2019. gada martā Latvijā ir 3133 licencētu treneru, par 300 treneriem vairāk nekā pirms gada, liecina Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apkopotie dati.

Lielākajai daļai sertificēto treneru ir B kategorijas sertifikāts. LSFP reģistrēti 248 visaugstākās — A — kategorijas treneri, 1509 B kategorijas treneri, 1333 C kategorijas treneri. Pērn šajā pašā laikā Latvijā bija 2820 licencētu treneru.

ATALGOJUMA PIELĀGOŠANA KVALIFIKĀCIJAI

Izglītota trenera iesaiste ir svarīga ne tikai augstas klases sasniegumu sportā, bet jo īpaši masu sportā, tāpat, protams, arī bērnu un jauniešu fiziskajās aktivitātēs.

LSFP prezidents Einars Fogelis norāda, ka līdzīgi tam, kā ikdienā paļaujamies uz ārstu kompetenci, cilvēki uztic savu veselību sporta trenerim. “Ir jānodrošina sporta treniņu kvalificēta vadība, lai šīs aktivitātes nenodarītu ļaunumu veselībai, bet kalpotu tās uzlabošanai. Ir svarīgi ieviest efektīvu kontroles mehānismu sporta treneru kontroles kārtībai, paredzot normatīvajos aktos administratīvu atbildību par sporta speciālistu sertifikācijas noteikumu neievērošanu — gan darba devējiem, gan treneriem,” akcentē Fogelis.

Līdz ar to svarīgi ir arī veicināt topošo sporta speciālistu profesionālo izaugsmi un motivēt sertificētos trenerus turpināt mācības, iegūt augstāku trenera kategoriju. Viens no risinājumiem būtu izveidot sporta treneru atalgojuma piesaistes modeli, kas paredz darba samaksas diferenciāciju starp treneru kategorijām — treneriem ar augstāku izglītību, profesionālo kvalifikāciju un augstākiem sasniegumiem attiecīgi ir jāparedz augstāks atalgojums.

Patlaban sporta skolās atalgojumu kvalifikācijas pakāpe neietekmē, bet to regulē trenera sasniegtie rezultāti un viņa audzēkņu meistarības grupas. Līdz ar to trenera darbs sporta skolā ir arī sociāli mazāk aizsargāts nekā sporta skolotāja rūpala, jo trenera darbu būtiski ietekmē subjektīvi apstākļi, piemēram, pirmgadniekiem (vismazākajām meistarības grupām) nomainot absolventus (augstākas meistarības grupas) vai — neveiksmīgākā gadījumā — skolā ienākot mazāk talantīgai paaudzei, tādējādi ievērojami samazinoties trenera atalgojumam. Kāda trenerim ir motivācija šādā situācijā celt kvalifikāciju — pilnveidot zināšanas?

NEKVALIFICĒTI TRENERI — BĪSTAMI

Lai ieskicētu trenera kvalifikācijas nozīmi, uzrunājām fitnesa un veselības studijas VingroSev.lv dibinātāju, fizioterapeiti un lektori Ievu Zvīguli, kurai ir doktora grāds sporta zinātnē. Zvīgule norāda, ka viņas pieredze liecina: nekvalificēti treneri ir pat bīstami.

Viņa ir pieredzējusi situācijas, kad fizioterapeitiem jāārstē traumas un citas veselības problēmas, kas radušās nekvalificētu treneru neprofesionālas darbības dēļ. “Nekvalificēti vai zemu kvalificēti treneri bez pieredzes un kvalitatīvām zināšanām ideāli strādā sociālajos tīklos un pievilina klientus ar labu mārketingu — aktuāli atslēgas teikumi un frāzes, uz kuriem daudzi cilvēki uzķeras, cerot, ka šis nu būs tas speciālists, kurš darīs brīnumus.” Zvīgule vērš uzmanību, ka šādu treneru darbības principi bieži vien ir sagrābstījums no e-vidē un populārzinātniskajā literatūrā pieejamās informācijas. “Smuki iepakots un krāsaini pasniegts,” Zvīgule aicina izvērtēt piedāvājuma kvalitāti.

Zvīgule norāda, ka talantīgākos sporta zinātnes studentus jau augstskolas prakses laikā izķer labākie sporta klubi. Par labo praksi uzskatāms, ka informācija par sporta klubu darbinieku izglītību tiek ievietota sporta kluba mājaslapā, lai klienti var iepazīties ar speciālistu kvalifikāciju, kam viņi uzticēs savu veselību.

Lielākajai daļai VingroSev.lv darbinieku ir fizioterapeita kvalifikācija, dažiem fizioterapeitiem vēl papildus ir arī trenera kvalifikācija.

LSPA PIENESUMS

Būtisks ir vienīgās Latvijas sporta augstskolas — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas — ieguldījums veselas Latvijas sabiedrības nākotnes veidošanā, jo sporta skolotāju regulārais darbs ar jauniešiem atbilstoši katra skolēna spējām ir viens no izšķirošajiem faktoriem, lai uzlabotu viņu fizisko sagatavotību.

Katru gadu LSPA sagatavo aptuveni 200—250 jauno speciālistu sporta nozarē, no kuriem caurmērā puse izmācās par sporta treneriem. Studentu skaits augstskolā samazinās, un aizvien populārāka kļūst fizioterapeita izglītība, ko iegūst teju katrs trešais LSPA students. LSPA komunikācijas speciāliste Ilze Āķe-Vīksna pastāstīja, ka aizvadītajā Ēnu dienā Sporta pedagoģijas akadēmijā skolēni bija ieradušies ēnot tieši fizioterapeita profesiju apgūstošos.

LSPA bakalaura programmā jaunie treneri iegūst divas specialitātes. “Daļa treneru izvēlas specialitāti sporta veida vecākais treneris un otru specialitāti — sporta skolotājs, lai trenera darbu varētu apvienot ar darbu skolā,” stāsta Āķe-Vīksna. Vecākais treneris var izvēlēties arī citu otro specialitāti, piemēram, rekreācijas speciālists.

LSPA rīcībā nav statistikas, cik no absolventiem strādā izvēlētajā profesijā. 2013. gada absolvents Tomass Jaunzems ieguva šaušanas trenera un sporta skolotāja specialitātes, taču saprata, ka trenera rūpala nav viņa aicinājums un tagad strādā Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienestā. “Pērn viņš ieguva Latvijas lepnuma balvu. Tomass kļuva slavens ar video, kur, izliecies pa logu, noķēra no 4. stāva izlēkušu sievieti, apliecinot, ka LSPA sagatavo arī fiziski labi trenētus speciālistus,” lepojas LSPA pārstāve.

ATALGOJUMS BEZ PERSPEKTĪVAS?

Tomēr sporta amatpersonu sanāksmēs nereti tiek kritizēta sporta treneru sagatavotība un sagatavošanas process kopumā. Jaunais LSPA rektors Juris Grants gan iebilst, ka, lai apgūtu trenera profesiju, ir jānostrādā profesijā vismaz pieci, septiņi gadi — tikai tad var no trenera prasīt augstvērtīgus rezultātus.

Likumā noteiktais atalgojums sporta skolas trenerim par slodzi ir 710—950 eiro robežās pirms nodokļu nomaksas. Dažās sporta skolās trenera atlīdzība ir nedaudz lielāka, ja vietējā pašvaldība piemaksā dotāciju treneru algai, kas var sasniegt piemaksu līdz 30 % no algas apmēra. Diez vai par šādu atalgojumu jaunais treneris var veidot pilnvērtīgu dzīvi, tādēļ lielākā daļa sporta skolu treneru arī izvēlas strādāt vietējās skolās par sporta pedagogiem. Atsevišķiem treneriem tādā veidā ir pat trīs un vairāk darba vietas, kas nav perspektīvs situācijas risinājums.

Uzsākot darbu ar samaksu 500 eiro uz rokas, jaunajam speciālistam minētie pieci līdz septiņi gadi var izrādīties bezcerīgi ilgs laiks, lai saglabātu optimismu un noturētos profesijā, tā vietā izvēloties citu labāk apmaksātu rūpalu.

LABA TRENERA MEDĪBAS

2018./2019. mācību gadā Latvijā darbojas 81 sporta skola, kurā teju 1500 treneru vadībā 37 sporta veidos trenējas 39 000 bērnu un jauniešu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati.

Hokeja skolas Rīga pārstāvis Kārlis Vents salīdzina laba trenera piesaisti sporta skolai ar medībām. “Akadēmiskā izglītība ir ļoti būtiska, bet praktiskā darba pieredze — daudz būtiskāka, jo trenera darbu vērtē pēc praktiskā darba sasniegumiem,” uzskata Vents. Viņš norāda, ka šobrīd vērojama tendence, kad pieejami daudzi instruktori, bet reālu hokeja treneru ir ļoti maz.

Tāpat hokeja skola vērš uzmanību uz to, ka trenerus dabiski iedala vairākās citās kategorijas: “Ir izcili bērnu treneri, izcili pusaudžu un izcili pieaugušo treneri — taču tie ir pilnīgi dažādi darbi. Funkcija visiem ir viena un kopīga — trenēt, bet darba metodes stipri atšķirīgas.”

Vents vērš uzmanību uz vecāku atbildību: “Bērnam pieaugot, vecāki vēlas arvien lielākus sasniegumus. Personīgajās neveiksmēs tiek vainoti vispirms treneri, pēc tam — komanda un klubs. Tad ar visiem iespējamiem līdzekļiem treneri tiek terorizēti, tiek rakstītas vēstules vadībai, uzrunāti žurnālisti.”

Nākamais solis vecāku izpildījumā ir sporta komandas nomaiņa, taču lielākoties šādos gadījumos jau pēc dažiem mēnešiem seko atskārsme, ka arī jaunais klubs it kā nav gana labs. “Tas ir kā vienistabas dzīvoklī pārbīdīt mēbeles — uz mirkli ir kas jauns, bet tik un tā tas pats vienistabas dzīvoklis. Tikai retais uzņemsies atbildību darīt ko vairāk un ieguldīt, lai jau sākumā tiktu dzīvoklī ar trim istabām un pēc tam dzīvotu villā ar baseinu. Mēs visi zinām, ka izaugsme prasa laiku, disciplīnu un mērķtiecību,” teic Vents. Šādi jautājumi sporta skolas administrācijai ir jārisina teju katru dienu.

KAD C KATEGORIJAS TRENERIS IR ATBILSTOŠĀKS

Dobeles sporta skolas direktora vietniece Rinalda Skurba ir strādājusi ne tikai reģiona sporta skolā, bet arī galvaspilsētā, tādēļ uz situāciju ar treneriem var paraudzīties plašāk. “Ārpus Rīgas ir pat tā, ka nav, kas strādā kādā konkrētā sporta veidā. Skolotājs bieži vien strādā arī trenera darbu… Pēdējos gados aizvien grūtāk ir atrast jaunus trenerus. Lielākā daļa treneru ir vidējās un vecākās paaudzes,” saka Skurba.

Viņa argumentē, ka svarīgi ir valstī saglabāt pastāvošo treneru sertifikācijas sistēmu: “Uzskatu, ka pagaidām mēs vēl neesam gatavi atteikties no C kategorijas treneriem. Viņu kvalifikāciju, šajā nozarē strādājot, var novērtēt tikai pēc kāda laika. Ir gadījumi, kad treneris ar C sertifikātu ir atbilstošāks nekā treneris ar B sertifikātu.”

Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka privātā izglītības iestāde, kas sagatavo C kategorijas trenerus, ir labāk motivēta sagatavot labus trenerus — nodrošināt augstāku mācību kvalitāti nekā valsts augstskolās, jo studiju kvalitāte nes ienākumus.

FUTBOLA TRENERI. KUR PAR DAUDZ, KUR NENĀK DARBĀ

Kuldīgas novada sporta skolas direktors Agris Kimbors dalās pieredzē, ka reģionā katrā sporta veidā situācija ar treneriem ir stipri atšķirīga. “Mūsu novadā ir vairāk sertificētu futbola treneru nekā nepieciešams mūsu skolā, bet ir milzīgas problēmas atrast sertificētus trenerus riteņbraukšanā, peldēšanā, dambretē un citos sporta veidos. Darbā neviens nepiesakās — tādi gadījumi ir reti, reizi dažos gados,” atklāj Kimbors.

“Vecāki paļaujas uz sporta skolu un nepievērš uzmanību trenera kvalifikācijas dokumentiem, bet cītīgi seko līdzi treniņu procesiem. Aktīvākie vecāki komunicē ar skolas vadību par treniņu procesa kvalitāti,” stāsta Kimbors. Kuldīgas sporta skolas direktors ir pārliecināts, ka profesionālās ievirzes skolu treneriem ir nepieciešama augstākā izglītība, lai strādātu ar bērniem, jauniešiem: “Ir jābūt padziļinātām zināšanām pedagoģijā, psiholoģijā, anatomijā. Bērni ir pats dārgākais, kas Latvijai ir, tāpēc sargāsim tos un strādāsim gudri.”

Interesanti, ka pilnīgi pretēja situācija ar futbola treneriem ir Ogrē. “Pēc iepriekšējo trīs gadu pieredzes varam secināt, ka problēma ar sertificētiem treneriem ir futbolā. Ir zināms, ka šādu speciālistu ir daudz, bet mēs Ogrē nevarējām piesaistīt. Sludināts un meklēts tika sešus mēnešus, bet nepieteicās neviens pretendents. To noteikti ietekmē nepietiekamais finansējums, lai treneris izvēlētos strādāt sporta skolā,” uzskata Ogres novada sporta centra direktore Dzirkstīte Žindiga. Tajā pašā laikā pārējās piecās sporta skolas sporta veidu programmās — mākslas vingrošanā, vieglatlētikā, orientēšanās sportā, handbolā un svarcelšanā — treneri ir pieejami.

SASNIEGUMI SVARĪGĀKI PAR PIEEJU DARBAM

Tukuma sporta skolā paskaidroja, ka jaunu treneri nav viegli piesaistīt darbā — jūtams speciālistu trūkums. Turklāt Tukumā bijušas pat situācijas, kad darbā mēģinājuši pieteikties nesertificēti treneri.

Savukārt Bauskas novada bērnu un jaunatnes sporta skolas direktores vietnieks Aivars Solzemnieks stāsta, ka vecākiem ir svarīgi trenera sasniegumi un citu vecāku viedoklis par treneri. Atsauksmes ir būtiskas, bet sanāk līdzīgi kā teicienā — viena tante teica… Neapšaubāmi, treneru izglītību gribētos, bet konceptuāli gribētos arī, lai vecāki visā Latvijā tīri cilvēcīgi stimulētu trenerus nemitīgi attīstīties, jo arī sporta treniņu metodika nemitīgi attīstās. Nav prasību, nav motivācijas.

Bauskas BJSS jaunus trenerus piesaistīt grūti, jo pilsētā trūkst dzīvojamā fonda — jaunajiem speciālistiem gluži vienkārši nav, kur dzīvot, bet ar noteiktā atalgojuma iespējām māju sev neuzcelsi. Līdzīgi ir arī daudzos citos Latvijas reģionos — pašvaldībām pie pastāvošajām izmaksām celt daudzīvokļu namus jaunajiem speciālistiem ir nerentabli.

Jelgavas novada (nejaukt ar pilsētu!) Sporta centra direktora vietniece Inguna Čākure teic, ka treniņgrupas darbojas reģionā — tālāk no pilsētas: “Tas nozīmē ceļa izdevumus, nepieciešama automašīna. Esam lauku skola ar nelielu bērnu skaitu. Līdz ar to pamatā strādā sporta skolotāji pēc stundām, kuriem ir sava sporta veida sertifikāts.”

PIESAISTA BIJUŠOS AUDZĒKŅUS

BJBS Rīga direktora vietniece Sandra Vārpiņa vērš uzmanību uz Latvijas darba tirgu kopumā. “Mums trūkst labi kvalificētu speciālistu visās jomās, ne tikai treneru amatā. Vieni varbūt atkrīt izglītības jautājuma dēļ, bet lielākā daļa atkrīt tieši atalgojuma dēļ. Trenera darbs ir ļoti saspringts, nenormēts, ne īpaši labi plānojams,” skaidro Vārpiņa.

Iecavas novada sporta skolas Dartija pārstāve Lienīte Ludriķe stāsta, ka sporta skola cenšas piesaistīt bijušos sporta skolas absolventus, kuri pēc vidusskolas studējuši LSPA vai citur un ieguvuši sporta speciālista sertifikātu. Līdzīgu taktiku piekopj arī sporta skolā, kura atrodas Latvijas tālākajā austrumu punktā — Dagdā. “Bet jaunieši pēc sporta izglītības iegūšanas neatgriežas,” Dagdas novada sporta skolas direktore Vija Nipere ieskicē citu kopsakarību.

Varētu domāt — jo tālāk dzimtā puse atrodas no lielpilsētas, jo mazāka iespējamība, ka jaunais speciālists atgriezīsies? Nekā! Ludzas piemērs ir pretējs iepriekš minētajam: “Neskatoties uz mūsu ne īpaši labvēlīgo reģionu Latvijā — Latgali — ar treneriem pagaidām problēmu nav. Pat varu pateikti — situācija ir labvēlīga. Mūsu pašu sporta skolas absolventi atgriežas darbā mūsu skolā. Vieglatlētikas nodaļā šobrīd no jaunajiem treneriem strādā: 1992. gadā dzimis LSPA absolvents, 1998. gadā dzimusi Daugavpils Universitātes (DU) studente, lauku reģionā (Mežvidos) darbu uzsākusi tikko B kategorijas trenera sertifikātu ieguvusi vieglatlētikas trenere. Futbola nodaļā šobrīd strādā arī divi jauni treneri, kuri studē DU — viens dzimis 1991. gadā, otrs 1998. gadā,” uzskaita Ludzas novada sporta skolas direktore Elena Fjodorova.

Alojas novadā, kas atrodas 130 km attālumā Rīgas, ir citas aktualitātes: “Nav iespējas trenerim nodrošināt pietiekamu slodzi. Atalgojuma ziņā nevaram konkurēt ar lielajām sporta skolām un lielajām pašvaldībām,” norāda pašvaldības izglītības speciāliste Ilze Kapmale.

DAŽĀDĀ INFRASTRUKTŪRAS LOMA

Arī Talsu novada sporta skolā uz izsludinātajiem treneru vakanču konkursiem nereti piesakās treneri, kuriem nav atbilstošas izglītības. “Dažreiz vakance stāv brīva pat gadu. Pēdējā ilgā trenera meklēšana mums bija badmintonā, kur konkursu izsludinājām vairākkārt, jo nepieteicās neviens treneris ar atbilstošu izglītību,” informēja sporta skolā. Talsi var lepoties ar progresīvu sporta infrastruktūru, bet redzam, ka šeit tas nav noteicošais.

Sporta skolā Arkādija atbildēja, ka Rīgas pilsētā dabūt darbā sertificētu vieglatlētikas treneri nav īpaši grūti. Sarežģītāk ir piesaistīt distanču slēpošanas trenerus un jaunos speciālistus. Kā vienu no iemesliem Arkādijā min darba un treniņu nodarbību apstākļus jeb mūsdienīgu sporta bāzu trūkumu.

Savukārt Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktore Zelma Ozoliņa norāda, ka baseinu skaits Latvijā pieaug, bet ar treneriem ir grūti. “Līdz šim esam tikuši galā ar saviem skolas peldētājiem, kurus virzām mācīties LSPA,” teic Ozoliņa.

Individuāli vienojas un aicina izglītoties

Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes Liepājas Tenisa sporta skolas direktors Elans Zīverts uzsver, ka sertificētu tenisa treneri piesaistīt ir grūti. “Tā ir individuāla vienošanās ar treneri, lai uzsāktu mācības, radot interesi par darbu sporta skolā un izstāstot priekšrocības, strādājot pašvaldības iestādē,” Zīverts paskaidro, kā tiek piesaistīts atbilstošs speciālists. Tāpat florbola klubam Kurši ir problemātiski piesaistīt trenerus: “Risinām šo jautājumu, meklējot florbolistus ar pieredzi un aicinot izglītoties,” norāda FK Kurši valdes priekšsēdētājs Egils Sveilis.

Daugavpils novada sporta skola cenšas izmantot ģeogrāfiskās situācijas priekšrocības. “Ar zinošu treneru piesaisti ir grūti, bet Daugavpilī, iespējams, tas ir nedaudz vieglāk nekā pārējā valstī, jo vietējā universitāte (DU) gatavo sporta speciālistus,” teic skolas direktors Jānis Skrinda. “Vecāki bērnus ved uz to treniņu grupu, kas atrodas tuvāk vecāku dzīvesvietai, jo mums kā novada sporta skolai treniņu grupas ir izmētātas pa pagastiem.”

Aizkrauklē karstākā problēma ir, kā noturēt tos pašus trenerus, kuri vēl ir palikuši novada sporta skolā. “Salīdzinot ar sporta skolotāju algu, trenerim tā ir smieklīga. Turklāt trenerim ir daudz augstākas amata prasības nekā skolotājam, lielāka atbildība, sestdienas un svētdienas aizņemtas sacensībās, kā arī vasara ir karstākais darba laiks — sacensību sezona. Tā ka sporta speciālisti izvēlas labākajā gadījumā skolotāja darbu, bet sliktākajā — biznesu,” secinājusi Aizkraukles novada sporta skolas direktore Brigita Krauze.

Tas skaidrojams ar to, ka trenera darbs atšķirībā no sporta skolotāja darba ir sociāli neaizsargātāks. “Treneris, kas strādā ar augstāku meistarības grupu, saņem vairāk. Taču, vecāko grupu audzēkņiem pabeidzot sporta skolu, trenerim jāstrādā ar jaunajām grupiņām, kas ir zemākas meistarības grupa ar daudz mazāk stundām. Līdz ar to trenera atalgojums var nokrist no 700 eiro uz 200 eiro nākamajā mācību gadā,” stāsta Krauze. Ņemot vērā, ka reģionos bērnu skaits samazinās, šādas situācijas ir arī daudzviet citur Latvijā. “Savukārt sporta skolotājam ir noteikta likme, un cik viņš saņem, tik saņems arī nākamajā mācību gadā.”

TRENERI PAR DARBU BRĪVDIENĀS JĀATALGO!

Kā jau vairākkārt minēts, trenera pienākumi nozīmē darbu brīvdienās un svētku dienās, kas nav pienācīgi atalgots. Par šo jautājumu aktīvi iestājas Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK). “Vissvarīgākie jautājumi, kuri sporta budžetā nav atrisināti, ir tie, kas saistīti ar cilvēkiem — sportistiem, treneriem un speciālistu darba atlīdzību. Sporta skolu treneriem ilgstoši netiek risināts jautājums par viņu darba atlīdzību nostrādātajās brīvdienās — sestdienās un svētdienās. Tas vienreiz ir jāatrisina,” uzsver LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

Šo jautājumu LOK aktualizējusi jau pērn Ģenerālajā asamblejā, un janvārī tas no LOK puses aktīvi tika virzīts Nacionālajā Sporta padomē.

 

Valstij un pašvaldībām ir izdevies spert vairākus soļus uz priekšu ar sporta infrastruktūru saistītos jautājumos (arī reģionos). Ir pienācis laiks visbeidzot sakārtot treneru atalgojuma jautājumu un radīt atlīdzības sistēmu, kas ir ilgtspējīga. Latvijas sporta skolas ir ne tikai mūsu sporta nākotne, bet arī tagadne…

 

SITUĀCIJA AR TRENERU SERTIFIKĀCIJU

Apkopojot sporta skolu viedokļus, palūkosimies uz statistiku konkrētāk. Augstākās A kategorijas speciālistu visvairāk ir basketbolā — 50 treneri. Ievērojams skaits augstākās raudzes treneru ir arī vieglatlētikā (39) un hokejā (25), vairāk nekā desmit A kategorijas treneru ir florbolā, brīvajā cīņā (pa 15) smaiļošanā un kanoe (12). Jāpiebilst, ka Latvijā nav neviena futbola trenera ar A kategorijas sertifikātu, jo šajā sporta veidā kopš 2004. gada augsti panākumi izpalikuši.

Tiesa, futbols izceļas plašā skaitā ar B kategorijas treneriem. Visvairāk B kategorijas treneru ir vieglatlētikā — 242 speciālisti —, seko basketbols (147), futbols (136), volejbols (117), peldēšana (111), hokejs (65), aerobika (56), veselības sports (44), mākslas vingrošana (40), teniss (36) un handbols (33).

Kopumā visvairāk sertificēto speciālistu ir fitnesā, kas ietver divus virzienus — veselības sportu un atlētisko vingrošanu 492 licencēti treneri. Liekajai daļai fitnesa treneru ir C kategorijas sertifikāts — 377 atlētiskās vingrošanas un 44 veselības sporta treneriem.*

 

SERTIFICĒTO TRENERU SKAITS

A kategorijas treneri

Basketbols 50

Vieglatlētika 39

Hokejs 24

Brīvā cīņa 15

Florbols 15

Smaiļošana un kanoe 13

Gieķu-romiešu cīņa 7

Peldēšana 7

Kamaniņu sports 6

Orientēšanās 6

Riteņbraukšana 6

Airēšana 5

Bokss 5

Volejbols 5

Daiļslidošana 4

Džudo 4

Modernā pieccīņa 4

Paukošana 4

Riteņbraukšana BMX 4

Biatlons 3

Karatē 3

Svarcelšana 3

Pauerliftings (spēka trīscīņa) 2

Sambo 2

Vispusīgā fiziskā sagatavotība 2

Ārmvrestlings (roku cīņa) 1

Burāšana 1

Dambrete 1

Jāšanas sports 1

Kalnu slēpošana 1

Lēkšana uz batuta 1

Ložu šaušana 1

Motosports 1

Skeletons 1

Sporta vingrošana 1

Šorttreks 1

Teniss 1

Ūdensslēpošana 1

 

B kategorijas treneri

Vieglatlētika 242

Basketbols 147

Futbols 136

Volejbols 117

Peldēšana 111

Hokejs 65

Aerobika 56

Fitness (veselības sports) 44

Sporta vingrošana 44

Mākslas vingrošana 40

Teniss 36

Handbols 33

Fitness (atlētiskā vingrošana) 29

Džudo 28

Distanču slēpošana 24

Florbols 24

Biatlons 20

Brīvā cīņa 18

Galda teniss 18

Orientēšanās 17

Smaiļošana un kanoe 17

Šahs 17

Daiļslidošana 15

Grieķu-romiešu cīņa 14

Aerobika ūdenī 13

Bokss 13

Karatē 12

Ložu šaušana 12

Paukošana 12

Kalnu slēpošana 10

Nūjošana 10

Svarcelšana 10

Jāšanas sports 8

Riteņbraukšana 8

Sporta dejas 6

Vispusīgā fiziskā sagatavotība 6

Airēšana 5

Badmintons 5

Pauerliftings (spēka trīscīņa) 5

Regbijs 5

Taekvondo 5

Lēkšana uz batuta 4

Triatlons 4

Burāšana 3

Kāpšanas sports 3

Kikbokss 3

Alpīnisms 2

Daiļlēkšana 2

Dambrete 2

Kamaniņu sports 2

Motosports 2

Riteņbraukšana BMX 2

Skrituļslidošana 2

Šorttreks 2

Taibokss (muaythai) 2

Aikido 1

Airēšanas slaloms 1

Biljards (snooker) 1

Bodibaiks 1

Estētiskā vingrošana 1

Kaujas sambo 1

Kendo 1

Klinšu kāpšana 1

Lakross 1

Modernā pieccīņa 1

Riteņbraukšana šosejā 1

Sambo 1

Savatē 1

Snovbords 1

Sporta aerobika 1

Svarbumbu celšana 1

Tramplīnlēkšana 1

U-šu 1

Ūdenspolo 1

Vispārējā vingrošana 1

Ziemeļu divcīņa 1

 

C kategorijas treneri

Fitness (atlētiskā vingrošana) 377

Aerobika 103

Vieglatlētika 76

Futbols 69

Basketbols 48

Fitness (veselības sports) 44

Hokejs 41

Jāšanas sports 41

Sporta dejas 38

Teniss 34

Karatē 34

Peldēšana 32

Florbols 31

Volejbols 29

Mākslas vingrošana 19

Galda teniss 19

Džiu-džitsu 14

Riteņbraukšana 13

Burāšana 13

Bokss 11

Kikbokss 11

Nūjošana 10

Riteņbraukšana BMX 10

Sporta vingrošana 9

Džudo 9

Brīvā cīņa 9

Ložu šaušana 9

Šahs 8

Daiļslidošana 8

Handbols 7

Badmintons 7

Pauerliftings (spēka trīscīņa) 7

Triatlons 7

MMA (jauktā cīņa) 7

Kalnu slēpošana 6

Regbijs 6

Orientēšanās 5

Motosports 5

Airēšanas slaloms 5

Kendo 5

U-šu 5

Golfs 5

Grieķu-romiešu cīņa 4

Taekvondo 4

Kāpšanas sports 4

Dambrete 4

Taibokss (muaythai) 4

Kērlings 4

Loka šaušana 4

Smaiļošana un kanoe 3

Paukošana 3

Svarcelšana 3

Airēšana 3

Klinšu kāpšana 3

Riteņbraukšana šosejā 3

Sporta aerobika 3

Riteņbraukšana MTB 3

Alpīnisms 2

Aikido 2

Snovbords 2

Novuss 2

Petanks 2

Skvošs 2

Ūdensslēpošana 2

Virves vilkšana 2

Distanču slēpošana 1

Biatlons 1

Vispusīgā fiziskā sagatavotība 1

Skrituļslidošana 1

Modernā pieccīņa 1

Svarbumbu celšana 1

Tramplīnlēkšana 1

Ūdenspolo 1

Bobslejs 1

Bridžs 1

Frisbijs 1

Kamanu suņu sports 1

Karsēju sports 1

Krosmintons 1

Lietišķā šaušana 1

Raketlons 1

Skeitbords 1

Skeletons 1

SUP (stāvairēšana) 1

 

* Informāciju par visiem Latvijā sertificētajiem treneriem var iegūt LSFP mājaslapā lsfp.lv sadaļā sporta reģistrs: https://lsfp.lv/sporta_registrs/sertificetie_sporta_specialisti. Saskaņā ar Sporta likuma 20. panta trešo daļu sporta speciālistu sertifikāciju veic biedrība Latvijas Sporta federāciju padome.

Kristaps Zaļkalns
Kristaps Zaļkalns