Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Rekordi abās dzimtēs

Rīgas atklātajās meistarsacīkstēs vieglatlētikā par īstu rekordu lietu
parūpējās mūsu vesera metēji. Vispirms vīru konkurencē vārdu turēja Igors Sokolovs, kas trīs reizes pēc
kārtas laboja sev piederošo rekordu (74,88 m). Ar šāvēja cienīgu precizitāti,
viņš veseri raidīja arvien tālāk – 75,23, 75,24 un 75,39 m! Sieviešu sacensībās otro elpu ieguvusi Vaira Godmane, kas, kopš maija
mēneša lepojas ar vīra uzvārdu – Krumermane. Vaira, treneru Viļņa Sudāra un
Vladimira Kuzņecova vadībā, visai būtiski mainījusi arī mešanas tehniku, kas
dod pirmos rezultātus – 57,10 m (iepriekšējais rekords – 56,39). Tā turpinot,
nemaz tik tālu vairs neliekas arī olimpisko spēļu kvalifikācijas norma – 64 m.

Diska mešanā junioriem (disks – 1,75 kg) Latvijas junioru rekordu sasniedza
Danils Merkulovs – 51,72 m. Iepriecināja otrs juniors Kārlis Daube, kas ar
katru startu tuvojas Staņislava Olijara junioru rekordam 110 m/b (14,04) –
14,21.

Vēl jātzīmē Elvija Misāna sniegums 200 m – 21,32, kas neskatoties uz lielo
pretvēju, ir labākais rezultāts sezonā.

Juris Bērziņš-Soms

 

Vesera
nacionālā evolūcija

Vesera
mešana ir īru un skotu nacionālais sporta veids – 16 mārciņu (7,257 kg) smaga
kalēju vesera (vēl koka kātā) mešana pazīstama kopš 1828. gada. Sākot ar 1876.
gadu šo veseri – lodi, kas iesieta tērauda stieplē, met no 2,13 m diametra
apļa.

Latvijā
veseri sacensībās pirmo reizi meta XX gs. sākumā un vēl ilgi šī disciplīna mūsu
pusē nebija populāra. Pirmais 40 m robežu pārsniedza Roberts Bruģis 1936. gadā,
bet 50 metru – Bruno Selga četrus gadus vēlāk. Selga guva arī pirmos panākumus
vismaz PSRS mērogā (divas ceturtās vietas PSRS čempionātos).

Savukārt,
Austris Upelnieks 1972. gadā bija pirmais, kurš sasniedza 70 m robežu. Pēc viņa
tikai vēl četri Latvijas vesera metēji pārsnieguši šo robežu: Ernests Vingris –
70,10 m, Jānis Gardevietis – 70,80 m, Vilnis Sudars – 71,32 m un tagad jau
seškārtējais Latvijas rekordists Igors Sokolovs – 75,39 m.

 Igors ir izpildījis kā Osakas pasaules
čempionāta, tā Pekinas olimpisko spēļu līdzdalības normas un jau piedalīšanās
vien šajās sacensībās būs augstākais kāda Latvijas vesera metēja sasniegums
starptautiskajā arēnā.

Sievietes
4 kg smago veseri sāka mest krietni vēlāk – tikai trīsdesmitajos gados Spānijā,
bet jau pavisam nopietni – astoņdesmitajos gados ASV un jo īpaši PSRS. Latvijas
pirmrekordu – 36,68 m 1996. gadā sasniedza Skaidrīte Baikova. Kopš 2002. gada
Latvijas rekordiste ir Vaira Godmane-Kumermane. Rezultāts 57,10 m Vairai ir jau
desmitais Latvijas rekords.

 

Andris STAĢIS