Tā met Kurzemē

Latvijas Šķēpmetēju klubs šogad nolēmis sarīkot sacensību seriālu pa Latvijas novadiem. Pirmie mājīgajā Aizputes stadionā sāka kurzemnieki. Pat vieglatlētikas statistikas guru Andris Staģis nezināja teikt, vai tiekot reģistrēti novadu rekordi, jo nav vienotu noteikumu, kam ieskaitīt rekordu, ja esi dzimis Kurzemē un dzīvo Rīgā. Par ventspilnieku Ēriku Ragu (tālākais metiens – 86,47 m), protams, viss skaidrs – kur dzimis, tur arī dzīvo, bet kuldīdzniece Inga Kožarenoka (59,97 m) dzīvojusi vairākās vietās…
Lai nu kā, kurzemnieki pirmie pierādīja, ka esam šķēpmetēju zeme – sacentās aptuveni 120 jauno šķēpraižu no Ventspils, Liepājas, Saldus, Grobiņas, Aizputes un daudzām citām Kurzemes pilsētām, arī viesi no citiem novadiem. Būtu vairāk, bet daļa ventspilnieku vēl atrodas treniņnometnē ārpus Latvijas.
Savus visnopietnākos nodomus apliecināja jaunā ventspilniece Iluta Veidemane (trenere Mārīte Alaine), kas apņēmīgi gatavojas pasaules jaunatnes čempionātam Itālijas pilsētā Bresanonē. Norma jau izpildīta pērn (43,00 m), bet Aizputē Iluta krietni laboja savu personisko rekordu – no 46,42 uz 48,80 metriem.
Kurzemes jaunieši sacentās arī lodes grūšanā. Iepriecināja staltais un atlētiskais grobiņnieks Kārlis Kalns (treneris Aivars Vērdiņš), kas 6 kg smago lodi aizgrūda sava personiskā rekorda tālumā – 17,80, tas ir, par 20 cm tālāk nekā Eiropas U-20 kvalifikācijas norma (čempionāts notiks Serbijas pilsētā Novi Sadā).
Prieks bija daudziem jauniešiem – arī 14 gadus vecajai tukumniecei Signei Jēkabsonei, kas šķēpu raidīja gandrīz 45 m attālumā – 44,92, kas pirmo reizi vieglo šķēpu (300 g) raidīja tālāk par 45 metriem, un daudziem citiem, kuri sasniedza savas iecerētās robežlīnijas.

Iluta Veidemane
šķēpmetēja
Dzimusi    1992. gada 12. jūnijā Ventspilī
Izglītība    mācās RTU Ventspils filiālē
Augums, svars    1,72 m, 73 kg
Labākais rezultāts    48,80 m
Trenere    Mārīte Alaine

– Vai gaidīji personisko rekordu?
– Protams, jo biju noilgojusies pēc sacensībām. Ziemā labi pastrādājām, nesen arī treniņnometnē Portugālē. Protams, nedaudz žēl, ka nesasniedzu 50 metrus.
– Cerības atliki uz ilgu laiku?
– Nē, jo jūtu, ka tas nav nekas neiespējams, vēl vairāk tāpēc, ka gribu labi startēt Eiropas čempionātā Itālijā.
– Vai esi pētījusi Eiropas pirmā astoņnieka rezultātus?
– Lai tiktu finālā, jāmet vismaz 50 metrus tālu, bet medaļām droši vien vajadzēs kādus 52-54 metrus. Bet šķēpmešanā minēt tikai skaitļus nebūtu īsti pareizi, jo daudz ko ietekmē laikapstākļi – vējš un lietus. Katrā ziņā gribu sasniegt stabilitāti, kas ļaus pacīnīties arī par augstākām vietām jebkuros apstākļos.
– Kad tev ienāca prātā, ka jāmet šķēps?
– Trenēties vieglatlētikā sāku jau pirms gadiem pieciem. Skolotāja ievēroja, ka labi metu bumbiņu. Tā arī nonācu pie treneres Mārītes Alaines.
– Kas tevi saista šķēpmešanā?
– Esmu kļuvusi atkarīga – tas šķēps jau sapņos rādās. Visvairāk man patīk mirklis, kad pēc krustsoļiem tu visu spēku ieliec metienā un tas šķēps aizlido. Ārkārtīgi patīk, kaut kur krūtīs viss kņud, un jau izmetiena brīdī tu zini – šoreiz būs.
– Kādi šobrīd ir tavi galvenie uzdevumi, lai šķēps lidotu tālāk?
– Ir daudz, ko darīt. Jūtu, ka stipri jāuzlabo kāju darbība, jo šķēpu jau nemet tikai roku – metiena brīdī visam jābūt saskaņotam. Viss, ko es daru, ir jādara mazliet ātrāk – nedrīkst sēdēt. Lielāku lokanību, elastību vajag. Ir jāstrādā, jo pats no sevis nekas klāt nenāk.
– Vai draudzenes nebrīnās par tavu aizrautību?
– Kā nu kura, tuvākās jau pieradušas. Zinu, ka jānes arī zināmi upuri – mest šķēpu ar modeles augumu jau nevarēs. Ja tas ir to vērts, tad no kaut kā ir jāatsakās. Tuvākos gadus mana dzīve būs saistīta tikai ar mācībām un šķēpmešanu.
Jā, vēl mazais divgadīgais brālītis Henriks (mēs ģimenē esam četri bērni) reizēm jāpieskata, bet viņš ir liels mans fans un sacensībās Ventspilī vienmēr ir klāt.

Kārlis Kalns
lodes grūdējs un diska metējs
Dzimis    1990. gada 26. septembrī Priekulē
Izglītība    mācās Grobiņas ģimnāzijas 12. klasē
Augums, svars    1,93 m, 90 kg
Treneris    Aivars Vērdiņš
Labākie rezultāti    lodes grūšanā 6 kg – 17,85, 7 kg – 15,56 diska mešanā 1,75 kg – 50,22
Vaļasprieks    makšķerēšana

– Kurš rīks tev tuvāks – lode vai disks?
– Abi divi. Reizēm liekas, ka viens, bet citreiz atkal – otrs. Vēl neesmu tādā līmenī, lai izdarītu galīgo izvēli.
– Vai vieglatlētika ir tavs pirmais sporta veids?
– Nē, sākumā bija grieķu-romiešu cīņa, vēlāk basketbols, futbols, bet tagad piekto gadu esmu tikai vieglatlētikā. Laikam ierunājās gēni, jo arī mans tētis un opis abi ir grūduši lodi. Viens opis gan ir bijis Latvijas čempions boksā…
– Vai tavs svars lodes grūšanai nav par mazu?
– Ja kādi 10 kilogrami nāktu klāt, būtu baigi labi, bet to tā nevar regulēt. Ķīmiski negribu to panākt, kaut arī tas nav aizliegts. Gan jau izaugšu… Tāpēc man tagad liekas, ka labāk būtu mest disku, kur arī gribu izpildīt Eiropas normatīvu – tur vajag 54 metrus, bet tad jāsasniedz Latvijas rekords, kas ir pāri par 52 metriem. Pagaidām esmu metis metrus astoņus tuvāk.
– Vai esi domājis par turpmākajām gaitām sportā un mācībās?
– Vēl neesmu izlēmis par mācībām, biju iedomājies par uzņēmējdarbību, bet vai šobrīd to darīt ir vērts? Vēl domāju, bet katrā ziņā trenēšos. Ceru, ka laika pietiks, jo, apvienojot sportu ar mācībām, esmu iemācījies visu ļoti labi saplānot. Daudzi draugi brīnās, kā es visu varu paspēt. Ja grib un ir mērķis, tad var. Ar tiem metriem vēl pacīnīšos, man vēl nav deviņpadsmit…