Tautiska bumbošana ar olimpiskām ambīcijām

Pirmo iespaidu par dzelzs bumbu mešanu grants laukumos daudzi būs guvuši dažā mākslas filmā vai atpūtas braucienā pa Franciju. Tomēr petanks ir ne tikai laiski pavadīta pēcpusdiena draugu kompānijā, bet arī masveidīgs sporta veids, kurā notiek pasaules un kontinentu čempionāti un kuru apkalpo itin apjomīga inventāra ražošanas industrija. Latvijas Petanka sporta federācijas (LPSF) rangā pašreiz ir apmēram 100 spēlētāju, taču lielveikalu statistika liecina, kā pārdoti tūkstošiem lētāko (tikai padsmit latu) Ķīnā ražoto petanka komplektu, piešķirot tam tautas sporta statusu.

Petanka fani apgalvo, ka šīs spēles pirmsākumi atrodami 500 gadus… pirms mūsu ēras. Ap to laiku grieķi sacentušies, metot tālumā sfēriskus akmeņus. Savukārt romieši, kā jau modernāki, izmantojuši ar dzelzi apkaltas koka lodes. Arī mērķis viņiem bijis cits — kurš metīs precīzāk. Pirmo starptautisko bumbu mētāšanas turnīru Francijas, Venēcijas un Spānijas spēlētājiem XVI gadsimtā noorganizējis… pāvests Jūlijs II, un tas norisinājies Vatikānā.

VAIRĀK NEKĀ 80 VALSTĪS

Mūsdienu bumbošanas variants izkopts pagājušā gadsimta sākumā Marseļā. Vārds petanks Provansas dialektā les ped tanco nozīmē kājas kopā. Tas tad arī ir galvenais noteikums, kurš jāievēro, metot bumbu, kas gan vairāk atgādina lodi. Līdz 1907. gadam bumbu spēlē ievadīja ar ieskrējienu. Patlaban petanku spēlē vairāk nekā 80 valstīs visos kontinentos, un nav nekāds brīnums, ka tā funkcionāri visai prasīgi klauvē pie Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) durvīm. Kā zināms, nākamo divu (2012. gadā Londonā un 2016. gadā Riodežaneiro) vasaras spēļu programmās petanka gan vēl nav. Tiesa, ne britiem, ne brazīliešiem nav vēl cienījamu šī sporta veidu tradīciju.
Tomēr par petanka olimpisko nākotni cīņu turpina gan Starptautiskās Petanka un Provansas spēļu federācijas (FIPJP) prezidents Klods Azema, gan Pasaules Bumbu spēļu konfederācijas (CMSB) prezidents Romolo Ricoli. Šī organizācija bez petanka vieno vēl trīs šīs spēles paveidus, kuru nosaukumi pagaidām nav latviskoti. Pirms pāris nedēļām CMSB nosūtīja SOK oficiālu vēstuli ar apliecinājumu par vēlmi iekļauties 2020. gada olimpisko spēļu programmā. CMSB biedru skaits pieaudzis līdz 116 valstīm, vismaz viena no četrām bumbu spēlēm ir pārstāvēta tik nozīmīgos sporta forumos kā Sadraudzības spēles, Vidusjūras spēles, Dienvidaustrumāzijas spēles vai Indijas okeāna spēles.

TREŠO VASARU ORGANIZĒTI

Latvijas Petanka sporta federāciju (LPSF) 2009. gada 1. jūlijā nodibināja Gundars Lasmanis, Miks Kanskis, Marika Pavlovska, Rosita Bumane, Aividss Švarcs un Mārtiņš Sīlis. Pašreiz LPSF kolektīvo biedru pulkā ir pieci klubi — Ventspils Kērlinga klubs, Rīgas Grifin, Rīgas petanka, Ropažu Boule un SK Upesciems.
“Gandrīz vienā dienā, nezinot citam par citu, pirms diviem gadiem tika reģistrēti divi petanka klubi — Rīgas petanka un Boule. Pamazām radās vajadzība pēc starptautiskiem kontaktiem, iekļaušanās petanka apritē ārpus Latvijas, tādēļ bija nepieciešams dibināt federāciju,” sarunā ar žurnālu Sports atceras LPSF prezidents Gundars Lasmanis. “Turpmākie notikumi bija ļoti strauji, jo uzreiz pēc iestāšanās starptautiskajā petanka federācijā saņēmām uzaicinājumu piedalīties 2009. gada pasaules čempionātā sievietēm Taizemē. Mūsu meitenēm izdevās pārspēt amerikānietes, apsteigt arī Krieviju un Igauniju. Tas bija labs stimuls petanka attīstībai, taču pēc gada Latvijas dāmas no Eiropas čempionāta atbrauca vienīgi ar zaudējumiem, parādot Latvijas petanka reālo meistarības līmeni. Esam vēl iesācēji! Tomēr šajos pāris gados esam tikuši ārā no autiņiem, lai varētu pamazām konkurēt ar igauņiem, kas petanka spēlē jau ir tīneidžeri, un sacensties ar lietuviešiem, kuriem ir kādu sešu gadu pieredze.”

ĢEOGRĀFIJA PAPLAŠINĀS

Par petanka dzimšanas vietu Latvijā var gandrīz droši uzskatīt federācijas prezidenta Lasmaņa lauku mājas pievārti Ropažos, kur vispirms tika izveidots viens laukums, bet pēc tam vēl septiņi.
“Ir nepieciešami aktīvisti, kuri konkrētā vietā izveidotu petanka interesentu pulku,” spriež Lasmanis. “Petanka izplatība turpinājās Ventspilī, kur savulaik piecus gadus strādāju olimpiskajā centrā. Šogad mūsu sporta ģeogrāfija, pateicoties Jurim Silovam un Alvim Zīriņam, papildinājās ar kvalitatīviem laukumiem Upesciema stadionā, kur rudenī jau varētu notikt Baltijas čempionāts klubu komandām. Sparīgi cilvēki ir arī golfa klubā Viesturi, kur ar Andra Rudzīša gādību izveidoti 10 laukumi. Pateicoties Viesturu tradīcijām golfā, tur ir radīta lieliska infrastruktūra gan sportošanai, gan atpūtai. Prieks, ka petanks kā papildu izklaides iespēja arvien biežāk tiek spēlēts pie viesu mājām.”
LPSF ir apņēmības pilna nodrošināt iespēju treniņiem un spēlēm arī ziemā. Pērnajā kādā pagrabā petanks jau spēlēts, taču apstākļi bijuši visai askētiski. Pašlaik tiek izvērtēta iespēja šim mērķim pielāgot kādu Rīgas Sporta manēžai nevajadzīgu palīgtelpu. Lasmanis gan piebilst, ka nepieciešamie ieguldījumi remontam varētu sasniegt pat 20 000 latu. Pašlaik tiekot meklēti sadarbības varianti, iespējams, talkā aicinot arī pilsētas pašvaldību, lai kopīgiem spēkiem par vienu graustu kļūtu mazāk.

NO VASARNĪCĀM UZ LAUKUMIEM

Lai arī Latvijā petanku, iespējams, spēlē jau tūkstošiem cilvēku, sacensības vēl ar kuplumu neizceļas. “Regulāri petankā trenējas apmēram 40 kungi un tikpat dāmu,” vērtē LPSF prezidents. “Pagājušajā gadā Latvijas rangā bija apmēram 100 spēlētāju, šogad varbūt sanāks jau 150. Dažādu iemeslu dēļ daudzi nespēlē petanku ārpus savām vasarnīcām vai draugu pulka. Iespējams, viņus attur kautrība, nepārliecinātība par saviem spēkiem. Tieši tādēļ arī rīkojam Iesācēju kausu izcīņas mačus.
Piecu reģistrēto klubu darbība ir visai atšķirīga. Līdz ar laukumu izveidi noteikti pats aktīvākais varētu būt Upesciema klubs. Ventspilī petanku spēlē tikai kērlingisti, tādēļ nav masveidības. Lai arī petanku atbalsta pilsētas mērs Aivars Lembergs, pagaidām šajā pilsētā varam runāt par kvalitāti, bet ne kvantitāti. Tieši Ventspilī šovasar notiks pat Eiropas kausu sacensības petankā.”
Lasmanis akcentē, ka petanka attīstība visās valstīs nav vienāda, jo, piemēram, “Taizemes armijā šis sporta veids ir obligāts karavīru dzīvē, trijnieku regulāras sacensības kalpo kā saliedētības veicināšanas pasākumi”.

ARĪ PROFESIONĀĻI UN NAUDA

LPSF prezidents atzīst, ka petanka pasaulē apgrozās liela nauda —kvalitatīvu bumbu komplekts maksā vairāk par 50 latiem. Pastāv arī konkurence starp inventāra ražotājiem —tikai dažas firmas saņēmušas starptautiskās federācijas akceptu savu ražojumu izmantošanai oficiālos turnīros.
“Latvijā tomēr necenšamies iet komercializācijas ceļu, negādājam uzvarētājiem vērtīgas balvas. Tas pasargā no tā, ka sāncenši kļūst par ienaidniekiem, notiek dažādi strīdi un skandāli,” stāsta Lasmanis. “Tādēļ vietējās sacensībās pagaidām esam atteikušies no bumbu ierobežojumiem, ļaujot startēt arī ar lielveikalā pirktajām.”
Petanka vadošo valstu federāciju budžeti sasniedz simtiem tūkstošu latu, labi dzīvo arī spēcīgākie klubi. “Latvijas petankā naudas ir simtiem reižu mazākas, jo, piemēram, federācijas gada budžets ir Ls 2500,” atzīst Lasmanis. “Pašlaik cenšamies petanku popularizēt pašvaldībās un novados, rīkojot arī, piemēram, ģimeņu turnīrus. Lai arī petanks tiek uzskatīts par pensionāru sporta veidu, Latvijas senioru izlasi vecumā virs 55 gadiem mums neizdevās izveidot. Varbūt nākamgad. Skaidrs, ka slodze ir gana liela, jo turnīri nereti ilgst līdz pat astoņām stundām. Šādu slodzi var izturēt tikai sportiski cilvēki.”
Renārs BUIVIDS

NO PETANKA NOTEIKUMIEM
Petankā trīs spēlētāji spēlē pret trim spēlētājiem. Notiek sacensības arī divniekiem un individuālie turnīri.
Uzdevums ir pēc iespējas vairāk savas komandas bumbas aizmest tuvāk košonetam — mača sākumā izmestajai mazajai bumbiņai, kas tad arī nosaka centru — mērķi. Trijnieku spēlēs katram dalībniekam ir divas bumbas, bet divniekos un individuālajās sacensībās — trīs.
Rezultāts tiek aprēķināts, saskaitot košonetam tuvāk esošās vienas komandas bumbas. Vienas partijas rezultāts var būt no 1:0 līdz pat 12:0.
Spēles norisinās līdz 13 punktiem, ar iespēju kvalifikācijas sacensībās spēlēt līdz 11 punktiem. Dažām sacensībām var tikt noteikts laika ierobežojums.
Bumbas ir izgatavotas no metāla, to diametrs ir no 7,05 līdz 8,00 cm, svars — no 650 līdz 800 g.
Košonets (mazā bumbiņa) izgatavota no koka vai sintētiska materiāla, tās diametrs 3 cm.
Spēles laukums atzīmēts ar auklām.
Nacionālo čempionātu un starptautisko sacensību laukuma izmēriem jābūt vismaz 15 m x 4 m. Citās sacensībās — ne mazāks par 12 m x 3 m.

Latvijas rangs
Vīrieši
Aivids Švarcs (Rīgas petanka) 26,5
Mārtiņš Sīlis (Grifin) 26,3
Māris Silovs (Boule) 20,0
Mārtiņš Līcis (Boule) 20,0
Gundars Lasmanis (Boule) 19,8
Ģirts Peirāgs (Boule) 16,7
Ēriks Viļumovs (Ventspils) 16,7
Dzintars Seilis (Upesciems) 15,0
Juris Keišs (bez kluba) 12,3
Alvis Zīriņš (Upesciems) 12,0
Sievietes
Eva Martinsone (Ventspils) 28,2
Jautra Grosbārde (Ventspils) 24,7
Aida Pētersone (Ventspils) 22,2
Rosita Būmane (Rīgas petanka) 22,0
Ginta Miglāne (Upesciems) 19,7
Laura Miglāne (Upesciems) 19,7
Gaļina Sosņina (Rīgas petanka) 15,0
Dace Ida (Upesciems) 14,2
Evita Brālīte (Ventspils) 13,3
Jūlija Miščenko (Rīgas petanka) 11,6

Sacensību kalendārs vasarai
19.06. LČ pāriem (vīriešiem) golfa klubs Viesturi
02.07. LČ jauniešiem/junioriem Upesciems
03.07. Individuālais LČ sievietēm Upesciems
09.07. Iesācēju kauss Valgundas (Ropaži)
16.07. Ventspils 2011 trijniekiem Ventspils PP
17.07. Ventspils 2011 trijniekiem Ventspils PP
19.07. Duppel Seeriavoistlus I posms Valga (Igaunija)
26.07. Duppel Seeriavoistlus II posms Valga (Igaunija)
30.07. Eiropas kausa izcīņa I posms Ventspils PP
31.07. Eiropas kausa izcīņa I posms Ventspils PP
02.08. Duppel Seeriavoistlus III posms Valga (Igaunija)
06.08. Kaunas International trijniekiem Kauņa (Lietuva)
07.08. Kaunas International pāriem Kauņa (Lietuva)
09.08. Duppel Seeriavoistlus IV posms Valga (Igaunija)
12.08. Iesācēju kauss Valgundas (Ropaži)
13.08. LČ precizitātē Upesciems
18.08.—20.08. Eiropas čempionāts vīriešiem Gēteborga (Zviedrija)
20.08. Veru starptautiskais turnīrs Veru (Igaunija)
20.08. Ropažu novada sporta spēles Ropažu novads
27.08. Pierīgas novada sporta spēles Ropažu novads

Pasaules čempionātu medaļu sadalījums
Valsts, zelts, sudrabs, bronza, kopā
Francija 42 – 15 – 25 – 82
Taizeme 10 – 8 – 10 – 28
Spānija 8 – 9 – 12 – 29
Beļģija 7 – 11 – 11 – 29
Tunisija 4 – 8 – 10 – 22
Maroka 4 – 7 – 6 – 17
Itālija 4 – 1 – 8 – 13
Šveice 4 – 1 – 2 – 7
Madagaskara 3 – 5 – 5 – 13
Monako 1 – 7 – 0 – 8
22. Igaunija – 0 – 0 – 1 – 1