Kā putraims pa grāpi
Lai arī kādi vēji Liepājā pūstu, pa ielām viņai jāiet ar paceltu galvu, jo ik pa brīdim mundro kundzi kāds sveicina.Gan vecmāmiņas un māmiņas, gan meitas un mazmeitas. Viņām visām bijusi viena trenere Līvija Alpe-Lūka, kura basketbolu Liepājas meitenēm mācījusi spēlēt vairāk nekā piecdesmit gadus.
Daudz ko izšķir nejaušība. Reiz vēl kara drupu pilnajā Liepājā Līvija, māsīcas pamudināta, ielūkojusies mūzikas skolas basketbola zālē, un viņai par šo spēli palicis neizdzēšams iespaids. Meitenes sanāk kopā centrā, viņām pamet bumbu, un iet vaļā cīniņš. Vienas grib iedabūt bumbu augstajā grozā, otras to neļauj… Tas likās interesanti!
UZVARĒT LIELĀKO
Pēc mūsdienu uzskatiem, Līvija basketbolā sāka trenēties pavēlu — 13 gadu vecumā, taču ņiprā meitene, kas skolā bija zināma kā teicama vieglatlēte un cīnītāja visos citos sporta veidos, ātri panāca pārējās un drīz sāka spēlēt Liepājas pirmajā komandā. Par to visu pirmais paldies fizkultūras skolotājiem. Līvija uzskata, ka viņu loma skolā ir nenovērtējama. Sevišķi — ja sporta skolotājs spēj iemācīt, ka galvenais ir nevis uzvarēt pretinieku, bet pašam savu nevarēšanu.
Tiesa, tajos gados sports bieži vien bija galvenā iespēja bērniem pulcēties kopā. Pagalmos, sētās un pļavās līdz vakara tumsai risinājās mači, kur bumbu bieži vien aizstāja saviņķelēts lupatu kamols, bet par grozu kalpoja pie staba pienaglota mucas stīpa.
Liels notikums bija brauciens uz sacensībām galvaspilsētā. Sākumā tika braukts pat vaļējā kravas automašīnā. Tas bija vesels ceļojums ar dziesmām un biežām pieturām. Uz Rīgu jau brauca tikai ar vienu domu — uzvarēt rīdziniekus! Liepāja bija gandrīz desmit reizes mazāka, un tāpēc katrs panākums bija īpašs notikums.
Arī vēlākajos gados, kad Līvija jau strādāja par treneri, Liepājas sieviešu komandas (tās nosaukums mainījās — Zvejnieks, Lauma, Liepājas metalurgs) izcīnītās bronzas medaļas bija zelta vērtē, jo rīdzinieces, kuras vairāk vai mazāk bija saistītas ar slaveno TTT, auga citā aprūpē, un amatierēm bija grūti ar viņām cīnīties.
DINASTIJA AR BUMBU
Pēc Fizkultūras institūta beigšanas pirmā un uz ilgiem gadiem vienīgā Līvijas darbavieta bija sporta skola, kurā pati izaugusi. Kādu laiku viņa vēl turpināja spēlēt Liepājas komandā kopā ar dažām vecākās grupas audzēknēm. „Sanāca dīvaini,” atceras Līvija.” Treniņos viņas mani bijāja kā treneri, bet tagad laukumā kliedz, lai dodu piespēli!”
Ilga gan šāda kalpošana diviem kungiem nebija, laulībā ar klasesbiedru Imantu Alpi-Lūku (arī viņš bija teicams basketbolists, spēlējis Latvijas otrajā izlasē) dzima bērni, un Līvija pievērsās tikai treneres darbam.
Viņu ģimene ir īsta basketbolistu dinastija, jo groza bumbu spēlēja abi bērni Jānis un Baiba, arī visi mazbērni nodarbojas ar basketbolu. Mazmeita Līga spēlējusi pat ASV, kur dzīvo joprojām.
Tiesa, Līvija par šo mazmeitas dzīves posmu runā ar sarūgtinājumu, jo Līga jauniešu gados bijusi teicama basketboliste, taču nav pratusi piemēroties amerikāņu spēles stilam un turienes treneru prasībām. „Valstī, kur basketbolistu ir pārpārēm, ar tevi neviens neauklējas, ja nederi, tad sveiki!”
SABĪNES NIEDOLAS CEĻŠ
Viena no pēdējā laika spožākajām Līvijas audzēknēm ir Sabīne Niedola, kas vienaudžu vidū izcēlās visā Eiropā. Pirmās iemaņas talantīgā spēlētāja guva pie treneres Ināras Biciņas, taču par meistari kļuva, spēlējot Līvijas vadībā.
Parasti bērnus treneri paši sameklē un māca mīlēt šo aizraujošo spēli, bet Sabīne vēl skolā negāja, kad jau bumbojās pa sporta zāli.
Trenere uzteic meitenes apņēmību, viņas skaidri pausto mērķi — kļūt par profesionāli un nopelnīt naudu ar to, ko viņa pašreiz prot vislabāk. Sabīne pagājušajā sezonā spēlēja Francijā, bet šogad — Spānijā.
Pateicoties viņas mērķtiecībai, ar Sabīni bijis viegli strādāt. Jaunietes gados viņas pārākums pār vienaudzēm bijis acīm redzams. Trenere nenoliedz, ka Liepājā komandas biedrenes daudz spēlēja tā, lai Sabīne varētu gūt grozus. Iespējams, ka tagad, pieaugušo kārtā, tas viņai nedaudz traucē, jo Sabīne vairs nav līdere. Spēcīgā komandā, kura sacenšas ar tikpat meistarīgām pretiniecēm, daudz grūtāk ir tikt pie bumbas, turklāt mainās arī viņas uzdevumi spēlē. Treneri liepājnieci grib redzēt kā trešo numuru, kurai lielākais darbs jāveic aizsardzībā, jāpiedalās uzbrukuma organizēšanā, mazāk jādomā par pašas gūtiem punktiem. Šādā konkurencē izcelties nav viegli, jo šāda tipa spēlētāju Eiropā netrūkst. Līvijai liekas, ka šādā ampluā Sabīnei spēle vēl nevedas, jo kā zivs ūdenī viņa jūtas zem pretinieču groza. Iespējams, ka arī izlases treneri līdz galam neizprot Sabīnes priekšrocības, bet Līvija tic, ka Sabīne savu spēli spēs mainīt, atradīs labu komandu un palīdzēs arī Latvijas izlasei.
SMADZENES, NE CENTIMETRI
Meklējot audzēkņus, Līvija īpašu nozīmi nekad nav pievērsusi bērnu auguma parametriem. Skaidrs, ka basketbols pamatā ir garo spēle, taču trenere uzskata, ka daudz ko izšķir paša bērna vēlme nodarboties ar šo sportu, viņa raksturs.
Garos vajag, taču trenere uzsver, ka latviešu basketbola komandas vienmēr izcēlušās ar saspēles vadītājiem. „Cik tādu ir tagad? Maz, un mūsu komandām sevišķi neveicas. To mēs kādā brīdī esam palaiduši garām,” uzskata trenere. „Latvijā nekad nebūs pārpārēm divmetrinieku, un mēs varam uzvarēt tikai ar prātu.”
Kopš pērnā gada Līvija vairs netrenē. Pati joko, ka basketbols apnicis un viņa kā trenere arī visiem apnikusi. Tā gluži nav, daļēji šis lēmums pieņemts arī veselības dēļ, jo pārciestā slimība viņai neļauj noslogot balss saites. „Kas tas par treneri, kurš nevar skaļi vadīt treniņus un darboties spēļu laikā?” Līvija smej. Tā gan, šķiet, ir pusbēda. Vairāk laikam Līvija nevarēja pārdzīvot, ka no komandas atteicās Liepājas Metalurgs. Tiesa, arī rezultāti nebija pārāk spīdoši. Tajā pašā laikā liepājnieces bija tīras amatieres, no kurām bija grūti prasīt uzvaras spēlēs kaut vai ar pusprofesionālām komandām. Tagad komandu aprūpē ņēmis Liepājas papīrs un meitenes trenē Armands Misus. Lai veicas!
„Vārījos kā putraims pa grāpi,” tā savus vairāk nekā sešdesmit gadus basketbolā raksturo Līvija.Viņa joprojām iet uz sporta zāli, vēro spēles un tic, ka reiz atkal pienāks brīdis, kad liepājnieču komanda liks trūkties ne vienai vien pretiniecei, jo Liepājā ne tikai vēji pūš, bet arī basketbolu māk spēlēt.
Līvija ALPE-LŪKA
Basketbola trenere
Dzimusi: 1937. gada 4. jūnijā Liepājā
Izglītība: Liepājas 1. vidusskola, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts (1960. g.)
Sporta gaitas: basketbolā kopš 13 gadu vecuma, spēlējusi dažādās Liepājas komandās, Latvijas otrajā izlasē
Darba gaitas: Liepājas sporta skolas trenere kopš 1960. gada, no astoņdesmito gadu sākuma līdz 2010. gadam Liepājas galvenās komandas trenere (daudzkārtēja medaļu ieguvēja valsts meistarsacīkstēs), bijusi Latvijas jaunatnes izlases trenere
Apbalvojumi: V šķiras Atzinības krusts (2008. g.), Latvijas Basketbola savienības goda biedre, FIBA piemiņas medaļa
Ģimenes stāvoklis: atraitne, divi bērni, četri mazbērni
Vaļasprieks: mākslas baudīšana
