Treneris, kas skolo
Ar mūsu vienīgo loka šaušanas treneri Eduardu Lapsiņu pirmoreiz tikāmies pirms gadiem pieciem visai skopi aprīkotā loka šāvēju bāzē Ķengaragā. Lai gan treneris, kas reizē ir loka šaušanas kluba Amazones prezidents, Latvijas olimpiskā loka šaušanas izlases vecākais treneris, Loka šaušanas federācijas ģenerālsekretārs un joprojām aktīvs sportists, runāja par loka šaušanas atdzimšanu Latvijā, īstas ticības daudziem nebija. Bāze bija primitīva, ziemā neapkurināta, cauru jumtu, arī šāvēju nebija pārāk daudz. Tiesa, šaubas kliedēja Eduarda audzēknes Zanes Bērziņas sekmīgais starts Eiropas meistarsacīkstēs (10. vieta), un tikai viena neveiksme liedza viņai kvalificēties olimpiskajām spēlēm Pekinā.
PLAŠĀKĀ BALTIJĀ
Tagad skats ir daudz cerīgāks. Ar paša trenera pūlēm un dažu labvēļu atbalstu Spuņņupē pie Babītes ezera izveidota plaša, moderna loka šāvēju bāze, kur vienlaikus var trenēties desmitiem sportistu. Bāze aprīkota ar modernu šaušanas vadības sistēmu, kurai Baltijas valstīs nav analogas (kaut gan līdzīgu, bet ne radiovadāmu ierīci iegādājušies arī igauņi), ir pat namiņi sportistu atpūtai.
Kaut arī galvenais darbs bāzē notiek vasarā, treneris rāda, kā var šaut arī ziemā — sportists atrodas apkurinātā paviljonā, bet bultas pretī mērķim lido pa svaigu gaisu. Ziemā gan pagrūti visiem izbraukāt līdz bāzei, kas atrodas 30 km no Rīgas, tāpēc treniņi joprojām notiek arī Ķengaragā, kur arī veikta uzlabošana — kaut vai telpas beidzot tiek apkurinātas. Eduards smej, ka viņa diplomētā profesija ir kurinātājs, tāpēc visai vienkārši veikts arī šāds darbiņš.
Klāt jauns olimpiskais cikls, un treneris pauž piesardzīgu optimismu. Tiesa, Zane Bērziņa tagad dzīvo un trenējas Francijā, tomēr uztur saikni ar savu treneri. Eduards stāsta, ka Zanes rezultāti ir visai nevienmērīgi — pēc augstās 5. vietas Francijas meistarsacīkstēs bijuši vairāki ne tik sekmīgi starti, taču meitene, kura joprojām aizstāv Latvijas krāsas, cer uz līdzdalību olimpiskajās spēlēs Londonā. Pirmā iespēja to piepildīt būs pasaules meistarsacīkstēs jūlija sākumā Turīnā (Itālija), kad ceļazīmes sev nodrošinās 43 labākās šāvējas (pavisam olimpiskajās spēlēs startē 64 vīrieši un 64 sievietes). Par atlikušajām vietām būs daudz sīvāka cīņa gan Eiropas meistarsacīkstēs, gan vairākos atlases turnīros.
DUELIS AR LOKIEM
Nopietna spēku pārbaude būs arī pārējiem mūsu loka šāvējiem, kuri pošas uz pasaules meistarsacīkstēm. Paredzams, ka piedalīsies jaunie sportisti Jānis Amatnieks, Jānis Apsītis, Anete Kreicberga, iespējams, vēl kāds. Uz starta izies arī pats spēlējošais treneris, jo pagaidām viņš, neraugoties uz trenera pienākumiem, vēl ir konkurētspējīgs arī augsta līmeņa sacensībās.
Eduards stāsta, ka no jaunajiem cer sagaidīt augstus rezultātus, kaut gan viņiem vēl trūkst sacensību pieredzes. Rocība neatļauj piedalīties tik daudzās sacensībās, cik pienāktos, un mūsējiem pasaules labāko loka šāvēju vidū vairāk iznāk skatīties, kādi izskatās čempioni, nevis koncentrēties pašu startam.
Agrāk šāvēji četras dienas tik šāva un skaitīja punktus kopā, lai noteiktu uzvarētājus. Tas nebija interesanti ne pašiem šāvējiem, ne — vēl mazāk — skatītājiem. Tagad pasaules čempionātos notiek kvalifikācijas sacensības četrās distancēs, kurās izšauj 144 bultas. Pēc tam šāvēji sarindojas sasniegto rezultātu kārtībā un sākas izslēgšanas cīņas, kur labākajam pretī stājas vājākā rezultāta īpašnieks, otrajam — priekšpēdējais utt. Katram ir tikai 12 bultas, un pāra zaudētājs no tālākajām cīņām izstājas. Tas prasa milzīgas koncentrēšanās spējas, jo viena niecīga kļūda (no tām nav pasargāti pat spēcīgākie) var tevi pārvietot skatītājos. Nevar noliegt, ka sava loma var būt arī nejaušībai, kas mazāk līdzsvarotu šāvēju var izsist no ritma.
Finālā notiek tā sauktā alternatīvā cīņa un sportisti šauj pārmaiņus. Sacensības notiek setos, kur uzvarētājs saņem divus punktus neatkarīgi no pārsvara punktu ziņā. Finālcīņas nereti notiek pilsētas laukumos. Sportistu sejas, mērķi tiek rādīti milzīgos monitoros, kas skatītājiem ļauj tuvāk iepazīties ar loka šaušanas niansēm, skaļi just līdzi sportistiem.
Vairākās sacensībās tradicionālie mērķi, kuros ir apļi ar punktu izteiksmi no 1 līdz desmit, atstāts tikai sarkans desmitnieks un vērtēti tiek tikai šādi trāpījumi.
DESMITNIEKA ADRENALĪNS
Runājot par loka šaušanas attīstību Latvijā, Eduards Lapsiņš ir piesardzīgi optimistisks. Nevar noliekt, ka loka šaušana kļūst populārāka, turklāt tas tiek uztverts arī kā saturīgs brīvā laika pavadīšanas veids. Blakus sportiskajiem loka veidiem — olimpiskais loks, kompaktloks — pastāv vēl kādi desmit loku veidi, kuros arī notiek Eiropas un pasaules meistarsacīkstes, taču tas vairāk attiecas uz amatieru cīņām.
Arī Latvijā šādu interesentu netrūkst. Tagad arī Spuņņciemā veidojas jauns loka šaušanas paveids, kad šāvēji — līdzīgi kā golfa spēlētāji — dodas no mērķa pie mērķa (tie izvietoti kalnā, uz tilta, pāri dīķim). Pasaulē ir trases, kurās sportisti, šaujot, nostaigā 10—15 kilometru. Eduards atzīst, ka tas ir interesanti, taču to nevajag likt vienos svara kausos ar sportisko loka šaušanu, kas joprojām ir viņa prioritāte.
Latvijā ar loka šaušanu sporta klubā Amazones nodarbojas savs simts sportistu, no tiem gan nopietni trenējas aptuveni trīsdesmit, izlases cienīgi ar šaušanu nodarbojas kāds desmits. Sarosījusies Ventspils, kur paredzēts izveidot modernu, starptautiskiem noteikumiem atbilstošu brīvdabas šautuvi.
Savam klubam treneris iecerējis izveidot atbalsta punktu Lauberē, Ogres pusē, kur ir šaut gribētāji un cilvēks, kurš gatavs viņus trenēt. Projekts izdosies, jo saņemts arī vietējās varas atbalsts.
Arī Amazonē katru rudeni notiek jauno sportistu uzņemšana. Sākumā pulcējas interesenti, kuriem tiek izskaidrota loka šaušanas vēsture, noteikumi, ierādīta pati šaušana. Kluba biedriem jāmaksā kaut neliela, tomēr biedra nauda — 15 lati mēnesī. Iesācēji nodarbojas ar kluba inventāru, lai šautu augstākā līmenī, vajadzīgs profesionāls loks un bultas. Konkurētspējīgs loks maksā, sākot no 1000 latiem, bultas aptuveni 30—40 latu. Bultas arī nolietojas, turklāt centīgākajiem ātrāk. Pasaules labākie šāvēji tās lieto trīs mēnešus, mūsējie reizēm šauj gadus divus un vairāk. Klubs šo inventāru nodrošināt nevar, bet ne katram tas ir pa kabatai. Iestājas riņķa dancis — būs rezultāti, būs palīdzība, bet rezultāti nevar būt ar nepiemērotu loku, vibrējošām bultām, lai cik meistarīgs šāvējs tu arī būtu.
Taču Eduards Lapsiņš, kurš loka šaušanā ir jau 35 gadus, gaiši skatās nākotnē un tic, ka tie, kas nopietni aizrāvušies ar šo seno cilvēku nodarbi — loka šaušanu —, izjutuši desmitnieka cienīgu adrenalīnu, tieksies pēc visaugstākajiem mērķiem.
Audzēkņi viņam tic, ne velti pagājušogad viņš saņēma Latvijas lepnuma balvu, ko organizē laikraksts Diena un telekompānija TV3. Nominācija bija pavisam vienkārša — Skolotājs. Ar lielo burtu.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
Nodarbības loka šaušanā
Loka šaušanas sporta klubs Amazones (Rīga)
Amazones.archery.lv
Tālr. 29266088
Latvijas sporta loka šaušanas klubs Atlantis (Rīga)
Tālr. 26528597
Sporta loka šaušanas sporta Odisejs (Ventspils)
Tālr. 63624303
