Trāpīt desmitniekā
Pavasarī no Eiropas junioru čempionāta Maskavā mūsu šāvēji atgriezās ar cerēti labiem panākumiem — disciplīnā AIR 50 Agate Rašmane un Emīls Vasermanis izcīnīja bronzas medaļas. Šaušanā ar pneimatisko pistoli junioriem mūsu komanda — Emīls Vasermanis, Lauris Strautmanis un Gvido Cvetkovs — atkārtoja iepriekšējā gada panākumu, izcīnot bronzas medaļas. Individuālajā vērtējumā finālā iekļuva divi mūsu sportisti — Emīls Vasermanis un Lauris Strautmanis. Finālā Emīls Vasermanis izcīnīja sudraba medaļu, Lauris Strautmanis — ceturto vietu. Tā, lūk, mēs šaujam!
VISVECĀKAIS OFICIĀLAIS
Svarīgi ir pirmsākumi — vēsture, tāpēc lūdzu to nedaudz ieskicēt. Vīri federācijas birojā tūliņ tver pēc telefona, lai zvanītu Raivo Deklavam, kurš šo tēmu ir pētījis nopietni. Un, lūk, kas atklājas.
„Šaušana ir visvecākais oficiāli reģistrētais sporta veids Latvijā — 1859. gadā tika nodibināta Rīgas strēlnieku biedrība,” norāda Deklavs. Savukārt latviešiem pirmo medaļu 1912. gada olimpiskajās spēlēs Stokholmā izcīnīja stenda šāvējs Haralds Blauss. Arī pirmais pasaules čempions Latvijas sporta vēsturē ir ložu šāvējs virsleitnants Kārlis Kļava, kurš šo titulu izcīnīja 1937. gadā. Iespaidīgi!
Vistitulētākā persona Latvijas sporta šaušanā, protams, ir Afanasijs Kuzmins — olimpiskais čempions un vicečempions, deviņkārtējs olimpietis, kurš… gatavojas savām desmitajām spēlēm. Vēl Afanasijs ir vienpadsmitkārtējs pasaules un desmitkārtējs Eiropas čempions, daudzkārtējs pasaules, Eiropas, PSRS un Latvijas rekordists.
Savukārt sieviešu konkurencē Latvijā visu laiku izcilākā ir Baiba Berklava — trīskārtēja pasaules čempione, vienpadsmitkārtēja Eiropas čempione, deviņu cita kaluma pasaules un Eiropas čempionātu medaļu īpašniece, daudzkārtēja pasaules un Eiropas rekordiste, sešpadsmitkārtēja PSRS čempione.
Izskatās, ka šie vārdi mūsu slavas alejā nepaliks pēdējie.
ATMODA ARĪ ŠĀVĒJIEM
„Pēc PSRS sabrukuma šaušanas sports Latvijā bija uz izzušanas sliekšņa,” situāciju raksturo Raivo Deklavs. „Sportu pameta daudzi talantīgi treneri un sportisti. Daudzas šautuves tika privatizētas. Ilgus gadus šaušana turējās vien uz dažu entuziastu pleciem. Sportam nepietika līdzekļu, Latvijas sportisti startēja pārsvarā tikai Latvijas čempionātos un nedaudzās reģionālās starptautiskās sacensībās.”
Jautāju, kāda situācija sporta šaušanā valda šobrīd. „Pirms četriem gadiem Latvija atdzima Eiropas līmenī,” uzskata Latvijas Šaušanas federācijas viceprezidents un Dobeles sporta skolas treneris Vilnis Celmiņš. Izrādās, ka padomju laikos šaušana bijusi obligāta katrā skolā. Tāda bijusi Izglītības ministrijas politika.
Šobrīd ļoti labas sporta šautuves izveidotas Tukumā, Dobelē, Aizputē, Daugavpilī un Valkā, atdzīvojas arī Viļaka. Ventspilī esot jauna un ļoti moderna šautuve, kurai līdz šim nav izdevies atrast treneri, kurš būtu gatavs strādāt par piedāvāto algu un nesavtīgi ziedot visu savu brīvo laiku sportistu izaugsmei.
„ŠAUŠANA NAV ŠAHS, TAJĀ IR JĀDOMĀ”
Tā, paņemot rokā pneimatisko pistoli, man saka Celmiņš. Jāatzīst, pat no malas tas neizskatās vienkārši. Drīzāk smagi. Pneimatiskā pistole sver ap kilogramu. Pneimatiskā šautene — ap pieciem kilogramiem. Interesanti, ka pastāv gan labroču, gan kreiļu šaušanas inventārs. Celmiņš laipni piedāvā iemēģināt roku, bet es atsakos. Esmu kreilis un saprotu, cik svarīga ir šī nianse, it sevišķi šaušanā, kur rokai ir jābūt tik stingrai kā ieģipsētai. Treneris norāda, ka arī munīciju nevar aizņemties no kaimiņa, jo katram ierocim to pielāgo atsevišķi.
„Vienu lietu cilvēks spēj darīt ļoti labi, divas — labi, bet trīs jau spēj tikai retais. Šaušanā ir jādara vismaz piecas lietas. Jātur pistole, jātēmē, jālīdzina grauds un vēl pēc šāviena jānotur roka, kura līdz nākamajam šāvienam jānolaiž,” skaidro treneris.
„Mani juniori trenējas četras reizes nedēļā. Reizi nedēļā fiziskie treniņi, baseins; meitenes papildus apgūst sporta vai tautas dejas, jo šaušana prasa teicamu koordināciju un labu fizisko sagatavotību.” Vilnis stāsta, ka svarcēlāji, kuriem liek izšaut trijās sekundēs piecas reizes pēc kārtas, nomet kilograma smago pistoli otrajā reizē, sakot — „ej tak tu… pa gaisu”.
Muļķīgā kārtā sarunas laikā es izmetu nepārdomātu frāzi, spriežot, ka pneimatiskā šaušana droši vien nemaz nav tik dārgs prieks. „Ak nav?!” gandrīz dusmīgi satrūkstas Vilnis Celmiņš. „Laba pneimatiskā pistole vien maksā ap diviem tūkstošiem eiro. Jā, tiesa, šaušana ar pneimatiku ir lētāka, jo mazkalibra šāvējiem vēl jāpērk forma, apavi, brilles, austiņas…” Rezultātā sanāk dārgāk par hokeju.
Vēlreiz atgriežoties pie finansējuma, Vilnis Celmiņš piesauc Eiropas naudu, par kuru labiekārtota šautuve un nopirkts lāzertreneris — pistole bez munīcijas. Latvijā ir divas šāda tipa pistoles — Dobelē un Tukumā.
ŠAUJ KĀ MEISTARS
Agate Rašmane savu talantu ložu šaušanā jau piekto gadu spodrina pie Viļņa Celmiņa Dobeles sporta skolā. Treneris Celmiņš stāsta, ka panākumi parādījās jau pēc pirmā kopīgi nostrādātā gada. „Otrajā gadā Agate ieguva Latvijas čempiones titulu visās vecuma grupās, kam sekoja starptautiski sasniegumi Polijā, Igaunijā un Lietuvā.”
„Starptautiskajās sacensībās Polish Open Agate junioru konkurencē izcīnīja pirmo vietu vingrinājumā PP-40 ar teicamu rezultātu — 382 punkti — un izpildīja sporta meistares normatīvu. Tobrīd jaunajai sportistei bija vien nieka četrpadsmit gadi,” atceroties Agates karjeras aizsākumus, Vilnis piebilst: „Ar šādu rezultātu jau varēja konkurēt Eiropas junioros un tēmēt trijniekā.”
Lai konkurētu pasaulē, ir jāapbruņojas ar labu ekipējumu, kuru Agate iegādājās (Walther pneimatisko pistoli) pēc uzvaras Maximas rīkotajā konkursā Latvijas izcilnieks 2012, kur sīvā konkurencē, kļūdama par labāko sporta nominācijā, ieguva naudas balvu 1000 latu apmērā.
Pirmo reizi piedaloties Eiropas čempionātā šaušanā ar pneimatiskajiem ieročiem 2012. gadā Somijā, Agate junioru konkurencē, startējot pārī ar Kristapu Smilgu (treneris Zigfrīds Mārkainis), Latvijai izcīnīja bronzas godalgu un aiz sevis atstāja šaušanas sporta lielvalstis — Krieviju, Franciju, Vāciju un Zviedriju.
Marta sākumā Maskavā noslēdzās Eiropas čempionāts, kurā ļoti saspringtā gaisotnē Rašmane izcīnīja starta vietu II Pasaules Jaunatnes vasaras olimpiskajās spēlēs Naņdzinā, Ķīnā. Šaušanā ar pneimatisko pistoli desmit metru distancē Rašmane kvalifikācijā ar 376 punktiem, sasniedza dalītu sesto labāko rezultātu, bet finālā sev nodrošināja ceturto vietu un iespēju kļūt par jaunatnes olimpieti.
Šovasar Latvijas junioru izlasei, treneriem Vilnim Celmiņam un Zigfrīdam Mārkainim priekšā vēl viens izaicinājums — 51. Pasaules čempionāts Spānijā, kurš norit ar neapskaužamu intervālu — reizi četros gados.
Autori: Ralfs Dravnieks
