Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Treka riteņbraukšanas reanimēšanas mēģinājums

Vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē Latvija varēja lepoties ar četriem atklātajiem velotrekiem — Ventspilī, Liepājā, Rīgā (Marsa velotreks) un Baltezerā (Senču sila velotreks). Vēl tagad vecākās paaudzes riteņbraukšanas personības atceras Zelta lentes sacensības Marsiņa trekā skatītāju pārpildītu tribīņu priekšā. Laika rats gan ieviesis daudz pārmaiņu.

Vietā, kur atradās Senču sila treks, tagad slejas solīdas privātmājas. Ventspils velotreka vietā ir ledus halle, bet pat Marsa velotreks joprojām ir apjozts ar žogu. Visticamāk — šeit tuvāko gadu laikā taps Valsts drošības dienesta ēka. Pēdējās oficiālās treka sacensības deviņdesmito gadu sākumā notika Ventspils velotrekā, tomēr jau iepriekš tā brīža valsts vadošie trekisti ar pasaules junioru čempionu Aināru Ķiksi priekšgalā starptautiskajiem startiem gatavojās ārvalstu trekos, kas atradās zem jumta.

Treka sen vairs nav, bet tradīcijas un pieprasījums saglabājies.

PANĀKUMI AR ZELTA BURTIEM

Entuziasma pilnie un harismātiskie treneri Harijs Japiņš un Pēteris Strods, vēlāk — arī Ernests Pūce, Arvīds Bogdanovs, Igo Japiņš un Māris Birzulis vairāku desmitu gadu garumā spēja izaudzināt olimpisko spēļu medaļniekus, pasaules un Eiropas čempionus, nemaz nerunājot par PSRS čempioniem.

1964. gada olimpiskajās spēlēs Tokijā sudraba medaļu tandēmā kopā ar Viktoru Logunovu izcīnīja Imants Bodnieks, trīs gadus pēc tam Dzintars Lācis kļuva par pasaules čempionu 4 km iedzīšanā. Vēlāk starptautiskajā apritē spīdēja tādi vīri kā Aivars Eisaks, Dainis Liepiņš, Dainis Grantiņš un vēl citi. Pēc neatkarības atjaunošanas jaunu ēru Latvijas treka riteņbraukšanā ievadīja valmierietis Ainārs Ķiksis, kurš 1990. gadā kļuva par pasaules junioru čempionu. Vēlāk viņš kopā ar Viesturu Bērziņu sagādāja Latvijai vairākas medaļas gan pasaules, gan Eiropas pieaugušo čempionātos. Diemžēl, bet treka neesamība šo sporta veidu Latvijā iznīdēja teju līdz saknei.

NEĻAUJ IZLAIST GARU

Pēdējos gadus par treka riteņbraukšanu Latvijā atgādinājis tas pats… Ķiksis. Pērn par Valmieras gada sportistu atzītais treka sprinteris regulāri izcīna zelta medaļas un labo rekordus pasaules senioru čempionātos. 48 gadus vecais Ķiksis sevi vairākkārt sekmīgi apliecinājis arī elites līmeņa sacensībās. Starptautiskā apritē startē arī Vitālijs Korņilovs, kurš arī drīz iesoļos piektajā gadu desmitā. Pateicoties savai mērķtiecībai un ieguldītajiem līdzekļiem, Korņilovs kvalificējies arī pasaules elites čempionātam, kur startēs 4 km iedzīšanas sacensībās. Aiz abu pieredzējušo vīru mugurām šobrīd gan ir liels tukšums, tomēr ir pamats cerēt uz pozitīvām vēsmām.

PĒC 25 GADU PĀRTRAUKUMA…

Pēdējo piecu gadu laikā no riteņbraukšanas treneriem un sportistiem vairākkārt izskanējusi nepieciešamība atjaunot Latvijas čempionātu, kas pēdējo reizi notika 1995. gadā Ventspilī. 2019. gada rudenī Latvijas Riteņbraukšanas federācija saņēma vēstuli no kaimiņiem Lietuvā ar aicinājumu apvienot spēkus. Klāt tika pieaicināti arī igauņi, un šā gada februāra otrās nedēļas nogalē vienīgajā Baltijas valstu slēgtajā velodromā Lietuvas pilsētā Paņevēžā, notika visu trīs Baltijas valstu nacionālie čempionāti. Sacensības noritēja pacilātā un ļoti patriotiskā noskaņā.

Negaidīti, bet latvieši izrādījās skaitliskajā vairākumā. No 110 dalībniekiem 46 bija no mūsu valsts. Latvijas čempionus elites grupās vīriem un dāmām noskaidroja sprintā, keirinā, skrečā, punktu sacīkstē un omniumā, juniori par titulu sacentās tikai omniumā. Baltijas čempionāta vērtējumā latvieši ieguva desmit godalgas, atpaliekot no mājiniekiem, bet pārliecinoši apsteidzot igauņus.

Pirmais Latvijas čempions šajā gadsimtā bija Daniēls Kažis, kurš triumfēja skrečā jeb grupas braucienā. Dienas turpinājumā trenera Oskara Gailiša audzēknis uzvarēja arī punktu sacīkstē. Ainārs Ķiksis, ko ar īpašām ovācijām sveica ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas fani, sprintā un kerinā piekāpās tikai diviem pasaules klases trekistiem no Lietuvas. Interesanti, ka sprinta sacensību pusfinālā Ķiksis tikās ar vēl vienu pasaules junioru čempionu — Svajūnu Jaunausku. Atšķirība vien tā, ka latvietis par junioru čempionu kļuva 1990. gadā, bet lietuvietis — 2013. gadā… Junioru konkurencē omniumā nepārspēts kā Latvijas, tā Baltijas čempionātā palika Kristiāns Belohvoščiks, kura treneris ir viņa tēvs — pasaules čempionāta šosejas riteņbraukšanā solo braucienā 4. vietas ieguvējs Raivis Belohvoščiks. Pēc sacensībām visu trīs Baltijas valstu federāciju pārstāvji vienojās par kopēja čempionāta rīkošanu arī turpmāk. Tomēr skaidrs, ka par šā tradīcijām un panākumiem bagātā sporta veida atdzimšanu Latvijā varēs runāt tikai pēc velotreka būvniecības Latvijā.

CERĪBU STARIŅŠ BIĶERNIEKOS

Pēdējo gadu laikā vairākkārt runāts par iespējamo slēgtā velotreka būvniecību Latvijā. Reālākais variants — Daugavas stadiona attīstības projektā. Tomēr līdz reāliem darbiem ne šajā, ne kādā citā projektā nav tikts. Cerību stariņš par velotreku Latvijā gan atkal uzmirdzējis. Šoreiz Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Lai projektu īstenotu, jānotiek trīs būtiskām lietām — valstij no privātīpašniekiem jāatgūst zeme, jāizstrādā velotreka tehniskais projekts, kam atbalstu plānojusi Ceļu satiksmes un drošības direkcija, un federācijai jāpanāk valsts atbalsts pašai būvniecībai. Kā norāda Ķiksis, Biķernieku kompleksā sporta bāze būtu labākā vieta velotrekam Rīgā. Šeit ir pieejama arī asfaltēta trase, kur aizvadīt papildu treniņus.

SVARĪGI ARĪ ŠOSEJAI UN BMX

Pasaules vadošie šosejas un BMX riteņbraucēji treka riteņbraukšanu izmanto kā nozīmīgu gatavošanās posmu starpsezonas periodā. Tas palīdz attīstīt ātrumu, kā arī tehnisko braukšanas meistarību. Arī panākumiem bagātākais Latvijas BMX treneris Ivo Lakučs, kurš pats 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs startēja tieši trekā, kopā ar saviem audzēkņiem aizvadījis treniņus Paņevēžā. Šajā gadā velotrekā trenējušies arī pasaules tūres komandas pārstāvošie šosejas riteņbraucēji — Emīls Liepiņš un Krists Neilands. Interesanti, ka gada laikā Paņevēžas trekā treniņus aizvadījuši vairāk nekā 100 Latvijas jaunatnes amatieru grupu sportisti. Pieprasījums pēc šīs sporta būves ir, jāstrādā pie iecerētā realizācijas.

Toms Markss
Toms Markss