Vīri ar kērlinga dārgmetāliem

Latvijas čempionvienība kērlingā vīriešiem februāra vidū tika noteikta 19. reizi valsts vēsturē. Otro reizi pēc kārtas un trešo reizi pēdējās četrās sezonās par zelta medaļu ieguvējiem kļuva Jelgavas kērlinga kluba meistari kapteiņa Kārļa Smilgas vadībā. Arī pārējās godalgas tika sadalītas tāpat kā pirms gada — 2. vietu ieguva SK OB/Regža, 3. vietu izcīnīja klubs A41/Gulbis.

Pagājušā gada novembrī Latvijas izlases krāsas Eiropas čempionātā pārstāvējušā Mārtiņa Trukšāna komanda palika bez godalgām. Kuri uzvilks Latvijas izlases formas 2020. gada Eiropas čempionātā? Tas žurnāla iznākšanas laikā vēl nebija zināms.

Lai arī visas četras minētās vienības ir spēkos ļoti līdzīgas un savstarpējo spēļu rezultātus ir ļoti grūti prognozēt, neviena no tām nav īsti gatava pakāpties vismaz vienu sportisko līmeni augstāk, lai būtu konkurētspējīga arī Eiropas čempionāta B divīzijā. 2019. gadā Zviedrijā Trukšāna komanda tika klasificēta 7. vietā B divīzijā, bet šogad valsts čempionātā pēc uzvaras apļa turnīrā tika piedzīvoti zaudējumi gan pusfinālā, gan bronzas finālā.

2020. gada Latvijas čempioni Jelgavas KK/Smilga ieguva arī tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas čempionātā, taču komandas dalībnieki vēl nav izlēmuši, vai šim izaicinājumam atsaukties. Savukārt vicečempioni SK OB/Regža, kuri ir arī Latvijas senioru 50+ izlases dalībnieki, gatavojas pasaules čempionātam aprīlī Kanādā.

ČEMPIONU TITULS KĀ PĀRSTEIGUMS

Jelgavas komandu šajā Latvijas čempionātā pārstāvēja Kārlis Smilga, Artis Zentelis, Roberts Reinis Buncis, Jānis Vonda un Didzis Pētersons, bet treneres pienākumus pildīja Anita Pētersone. Ja vidējā vecuma aprēķinos neiekļautu jauno talantu, piecpadsmitgadīgo Bunci, tad komandai būtu 46,3 gadi. Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka jelgavnieki lēmumu par Eiropas čempionāta izaicinājumu nebija pieņēmuši pirmo divu nedēļu laikā.

“Sastāva izmaiņas un piecu spēlētāju iekļaušana komandā bija cieši saistītas ar mani, jo ģimenes apstākļu dēļ pagājušajā gadā nepiedalījos Latvijas čempionātā,” komentēja čempionu kapteinis Kārlis Smilga. “Pirms gada Artim Zentelim, Jānim Vondam, Didzim Pētersonam pievienojās perspektīvais juniors Roberts Buncis, kurš arī parādīja labu sniegumu. Šogad es biju ierindā, dodot iespēju mūsu komandai variēt ar sastāvu. Īpaši svarīgi tas bija pēdējā dienā, kad vispirms no rīta bija pusfināls, bet pēc tam pēcpusdienā arī fināls.”

— Cik tad nopietns treniņu darbs jāiegulda, lai kļūtu par Latvijas čempionvienību?

— Kopīgu trenēšanos esam aizvietojuši ar spēlēšanu, jo Latvijas čempionāts mums bija jau sestais turnīrs šajā sezonā. Spēlējām gan Igaunijā, gan arī starptautiskajos turnīros Latvijā. Savukārt treniņi katram bija savi, jo Buncis trenējās ar junioriem, Pētersons un Vonda — jauktajās komandās, Zentelis — jauktās pāru komandas sastāvā. Ledus pieredze bija, bet tikāmies tikai sacensībās.

— Bijāt aktuālie Latvijas čempioni. Vai mērķis pirms sacensībām bija titula aizstāvēšana?

— Mēs nebijām noteikuši mērķi Latvijas čempionātā, un uzvara tajā kļuva par lielu pārsteigumu mums pašiem. Protams, uzejot uz laukuma, darījām visu, lai uzvarētu. Skaidrs, ka mēs būtu priecīgi par jebkura kaluma medaļu, par izgāšanos noteikti nenosauktu arī iekļūšanu pusfinālā un palikšanu tikai 4. vietā.

— Fināldienā tieši jūsu komanda uzvarēja abās izslēgšanas spēlēs!

— Par fināldienas svarīgāko spēli vispirms uzskatījām pusfinālu, jo jau iepriekš bija skaidrs, ka uzvara pār Ritvara Gulbja komandu būs ļoti grūti izcīnāma. Pusfinālā uzlikām iespējami jaunāko sastāvu, lai būtu maksimālā jauda arī birstēšanā. Jāatzīst, ka pusfināla cīņas iznākumu par labu mums noteica sāncenšu pieļautās kļūdas. Mums pašiem šis nebija labākais turnīrs, taču šoreiz ar to pietika, lai iekļūtu finālā.

Savukārt finālā, ņemot vērā abu komandu spēlētāju ievērojamo vidējo vecumu, abām komandām bija daudz vairāk kļūdu. Noteikti fināls nebija pati interesantākā spēle. Iespējams, ka izšķiroša bija mūsu kērlingistu lielākā ticība saviem spēkiem un uzvarai.

— Šoreiz Latvijas čempionāta likme bija iespēja pārstāvēt Latvijas izlasi. Vai esat gatavi atkal daudz vairāk pievērsties kērlingam?

— Pašreiz esam saņēmuši tiesības pārstāvēt Latvijas izlasi Eiropas čempionātā, taču komandas spēlētāju pulkā vēl neesam izdiskutējuši, vai braukt spēlēt. Ja runāju par sevi, tad vēlētos atteikties no šīs iespējas, jo pašreiz kērlingam neveltu tik daudz laika, lai varētu godam startēt Eiropas čempionātā. Šoreiz šis nav finansējuma jautājums, bet gan tieši problēma ar laiku, kas būtu jāvelta sagatavošanās procesam izlases līmenī. Piemēram, treniņi trīs reizes nedēļā un regulāra dalība starptautiskajos turnīros ārpus Latvijas robežām. Diez vai ģimenes un darba faktori vairs varētu sadzīvot ar tik profesionālu darbību kērlingā. Lemšana vēl ir priekšā, bet varu piebilst, ka pēc pastāvošajiem noteikumiem no čempionu sastāva jābūt ierindā vismaz trijiem spēlētājiem, kuri tad var piesaistīt ceturto un piekto dalībnieku.

SENIORU IZLASES PULVERIS VĒL SAUSS

Pasaules kērlingā par senioriem kļūst, sasniedzot 50 gadu vecumu. SK OB/Regža kvartets (Ansis Regža, Jānis Rēdlihs, Aivars Purmalis, Aivars Gulbis) pašreiz ir neapšaubāmi labākais Latvijā šajā vecumā, regulāri pārstāv valsti pasaules čempionātos, sacenšoties ar labākajiem vienaudžiem. Treneres Daces Regžas vadītās komandas spēlētāju vidējais vecums ir 58,8 gadi, tādēļ šāds vecmeistaru panākums varētu šķist pārsteidzošs, taču ne aktuālajā Latvijas vīriešu kērlingā, jo vismaz šim kvartetam ir skaidra motivācija kērlinga nodarbībām — vieta ceturtdaļfinālā pasaules senioru čempionātā.

“Uzreiz var pamanīt, ka esam senioru vecuma komanda, kura šādā sastāvā spēlē divus gadus. Šobrīd izmantojam iespēju piedalīties visās dažādu disciplīnu sacensībās, ieskaitot valsts čempionātu, lai gatavotos pasaules čempionātam senioriem, kas notiks aprīlī Kanādā,” uzsver sudraba komandas kapteinis Ansis Regža. “Cik iespējams, katrs mūsu komandas spēlētājs trenējas individuāli, kā arī bieži piedalāmies dažādos turnīros.”

— Jau vairākas sezonas jūsu komandas galvenais starts ir pasaules čempionātā, bet pa ceļam tiek izcīnīts vēl viens Latvijas medaļu komplekts.

— Latvijas čempionātā vēlējāmies parādīt labu sniegumu, pārbaudīt sadarbības un komunikācijas spējas starp spēlētājiem. Protams, viens no senioru vecuma komandas mērķiem vienmēr ir pierādīt sev un pretiniekiem, ka mums pulveris vēl sauss un esam konkurētspējīgi.

— Kas tad bija izšķirošs galīgajā vietu sadalījumā Latvijas čempionātā?

— Esmu pārliecināts, ka Latvijā gandrīz jebkura komanda vienā konkrētā spēlē var uzveikt jebkurus pretiniekus. Tam par apliecinājumu ir kaut vai šāgada apļa turnīrs, kurā pārspējām nākamos čempionus, jo paši parādījām labu spēli. Bet divos citos mačos pret topošajiem pusfinālistiem piedzīvojām zaudējumus. Savukārt fināldienā labi aizvadījām pusfināla maču, bet finālā bijām tālu no iepriekš parādītā snieguma mačā pret Kārļa Smilgas komandu.

— Kāpēc esat konkurētspējīgi arī spēlēs pret jaunākiem un pat daudz jaunākiem sāncenšiem?

— Paši esam kļuvuši saspēlētāki, pieredzējušāki kopīgās cīņās, bet Latvijas vīriešu kērlinga kopīgais sportiskais līmenis nav pieaudzis, jo vairs neesmu redzējis tik lielu sagatavošanās darbu kā pirms gadiem trijiem, kad Ritvara Gulbja komanda regulāri trenējās, piedalījās turnīros. Tas bija metodisks process labāka rezultāta sasniegšanai. Protams, pietrūkst arī iespējas piesaistīt augstāka līmeņa speciālistu treniņu procesa uzlabošanai, jo pašreiz visi iztiek ar saviem spēkiem, nesaņemot nekādu padomu no malas.

— Ja rastos iespēja pārstāvēt Latviju arī Eiropas čempionātā, tad kāds būtu jūsu lēmums?

— Tas noteikti nebūtu pirmais precedents pasaules kērlingā, kad seniori uzvar savā valsts čempionātā un kļūst par nacionālo izlasi. Pirms gadiem pieciem vai sešiem tas notika Dānijā, kad aktuālajam izlases sastāvam lokālajās pārspēlēs vajadzēja apliecināt tiesības pārstāvēt šo valsti pasaules čempionātā. Un ceļazīmi izcīnīja senioru izlase! Mēs šoreiz palikām vienas uzvaras attālumā no šādas situācijas atkārtojuma.

— Vai valsts vicečempionu tituls mudinās kalt vēl ambiciozākus plānus 2021. gada Latvijas čempionātam?

— Latvijas čempionāta sudraba medaļas noteikti ir labs stimuls mūsu komandas spēlētājiem, lai savu iespēju robežās maksimāli labi turpinātu gatavošanos pasaules čempionāta cīņām ar saviem vienaudžiem. Iespējams, ka mēs varētu izvirzīt mērķi 2021. gadā kļūt pat Latvijas čempioniem, taču vismaz man daudz svarīgāks uzdevums saistās ar pasaules čempionātu Kanādā. Vēlamies pirmo reizi iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu pulkā, jo senioru komandu sportiskais līmenis ir tik augsts, ka pusfinālisti, piemēram, Kanāda, ASV un Zviedrija, noteikti varētu atbraukt uz Rīgu un uzvarēt Latvijas čempionātā. Pirms gada Norvēģijā mums pietrūka 2,9 centimetru līdz ceturtdaļfinālam, jo komandām bija vienāds uzvaru skaits un tika ņemts vērā papildrādītājs LSD (Last Stone Draw no angļu valodas — pēdējā akmens metiens), kas mums izrādījās sliktāks par tik niecīgu attālumu.

PAŠU KĻŪDAS LIEDZ VIETU FINĀLĀ

Klubs A41/Gulbis otro gadu pēc kārtas izcīnīja bronzas medaļas. Trio — Ritvars Gulbis, Aivars Avotiņš, Rihards Jeske — vidējais vecums ir 41 gads, bet Anrijs Mikus Briežkalns valsts čempionātā piedalījās 22 gadu vecumā. Rīdzinieku trenera postenī pieredzējušais Roberts Krusts.

“Pagājušā gadā, kad notika atlases sacensības par tiesībām pārstāvēt Latvijas izlasi Eiropas čempionātā, bijām pieaicinājuši Robertu Krustu, kurš iepriekš jau mūsu komandā bija spēlējis, bet tad traumas dēļ ilgu laiku nebija kērlingā,” atceras Ritvars Gulbis. “Tomēr Robertam nebija iespējas trenēties tik regulāri, lai atgrieztos vēlamajā sportiskajā formā, tādējādi pirms šī Latvijas čempionāta palikām trijatā. Tad Rihardam Jeskem radās iespēja spēlēt pie mums, parādot arī atzīstamu sniegumu. Protams, būtu nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai saspēlētos, taču attiecīgajā situācijā viss izdevās pietiekami labi.”

— Kāds ir jūsu komandas treniņu darbs?

— Kā komanda mēs netrenējamies kopā, jo tam vienkārši nepietiek laika. Lai arī pietrūka ļoti nedaudz līdz finālam, lieliski apzinājāmies, ka neesam īpaši gatavojušies šim turnīram. Protams, neviena spēle netiek sākta ar domām par zaudējumu, taču nenotika arī komandas sapulce, kurā izvērtētu iespēju izcīnīt kādu konkrētu vietu. Ja būtu kļuvuši par čempioniem, tad jau gan vajadzētu sanākt kopā, lai saprastu, kādā režīmā turpmāk darboties. Eiropas līmeņa turnīros ir spēlēts daudz, tādēļ rīcības plānu varētu izstrādāt.

— Kas bija izšķirošs cīņā par vietu finālā?

— Atkārtojumā noskatījos pusfināla spēli. Man radās iespaids, ka spēles gaitā mēs tomēr vairāk dominējām. Arī ar pēdējo endu nevaram būt apmierināti, ne tikai tehniskā izpildījuma ziņā, bet arī par izvēlēto taktisko risinājumu. Arī iepriekš šajā spēlē ne vienmēr tika pieņemti pareizie lēmumi. Varētu teikt, ka Smilgas komandai pusfinālā bija nedaudz vairāk veiksmes nekā mums, taču drīzāk šo zaudējumu varu norakstīt uz savām kļūdām.

— Bronzas godalgas Latvijas čempionātā. Kas tālāk?

— Ņemot vērā Latvijas Kērlinga asociācijas iekšējos noteikumus par to, ka finansiālu atbalstu saņem valsts čempionāta pirmās trīs komandas, tas varētu būt labs pamudinājums aizbraukt uz kādu turnīru. Svarīgākais jau tomēr ir vispirms pašiem tikt skaidrībā par vēlmi spēlēt, jo arī iepriekš bija iespējams saņemt finansējumu, taču to pat neizmantojām. Par komandas kopīgo nākotni pašreiz vēl nevaru konkrēti spriest, taču man kā sieviešu čempionvienības Jelgavas KK/Staša-Šaršūne trenerim turpināsies nopietns treniņu darbs, gatavojoties pārstāvēt Latviju izlašu līmenī. Tā kā trenera pienākumi ir vaļasprieka līmenī, tad līdzās darbam un ģimenei visdrīzāk arī turpmāk nepietiks laika paša treniņiem un spēlēšanai vīriešu komandā.

2020. GADA LATVIJAS ČEMPIONĀTS VĪRIEŠIEM

Regulārais turnīrs. CC Rīga/Trukšāns 5—1, Klubs A41/Gulbis 5—1, Jelgavas KK/Smilga 4—2, SK OB/Regža 4—2, KK Rīga/Vonda 2—4, Jelgavas KK/Krimskis 1—5, Rudzīšu KK/Rudzītis 0—6.

Izslēgšanas turnīrs. Pusfināli. Jelgavas KK/Smilga — Klubs A41/Gulbis 10:8, SK OB/Regža — CC Rīga/Trukšāns 7:6. Par 3. vietu. CC Rīga/Trukšāns — Klubs A41/Gulbis 2:8. Par 1. vietu. SK OB/Regža — Jelgavas KK/Smilga 3:8.

Laureāti. 1. Jelgavas KK/Smilga (Kārlis Smilga, Artis Zentelis, Jānis Vonda, Didzis Pētersons, Roberts Buncis). 2. SK OB/Regža (Ansis Regža, Jānis Rēdlihs, Aivars Purmalis, Aivars Gulbis, Dace Regža). 3. Klubs A41/Gulbis (Ritvars Gulbis, Aivars Avotiņš, Anrijs Briežkalns, Rihards Jeske, Roberts Krusts).

VISU LATVIJAS ČEMPIONĀTU LAUREĀTI

Vīrieši

Gads, komanda, 1. vieta, 2. vieta, 3. vieta

2002. – Ledlauži – Sudrabakmens – Jelgavas maiznieks

2003. – Ondulat 2 – Jelgavas maiznieks – Bolder

2004. – Jelgavas maiznieks – Rīgas roņi – Pingvīni

2005. – Rīgas roņi – Jelgavas maiznieks – Ondulat

2006. – Jelgavas maiznieks – Ondulat/Ādažu apsardze – Rīgas roņi

2007. – Rīgas roņi – Junkers – Ādažu apsardze

2008. – Rīgas roņi – Ondulat B – Junkers

2009. – Rīgas roņi – Junkers – Ondulat B

2010. – Rīgas roņi – Ondulat B – Junkers

2011. – Rīgas roņi – Ondulat B – Junkers

2012. – Klubs A41/Gulbis – SK OB/Regža – Jelgavas KK/Bušmanis

2013. – Klubs A41/Gulbis – Junkers/Smilga – SK OB/Regža

2014. – Klubs A41/Gulbis – Jelgavas KK/Grejs – Jelgavas KK/Šveisbergs

2015. – Klubs A41/Gulbis – Talsu KK/Veidemanis – Hanzas NĪ/Trukšāns

2016. – Klubs A41/Gulbis – KK Rīga/Trukšāns – Talsu KK/Bremanis

2017. – Junkers Bosch/Smilga – KK Rīga/Trukšāns – Klubs A41/Gulbis

2018. – Klubs A41/Gulbis – Junkers Bosch/Smilga – Jelgavas KK/Rēdlihs

2019. – Junkers Bosch/Smilga – SK OB/Regža – Klubs A41/Gulbis

2020. – Jelgavas KK/Smilga – SK OB/Regža – Klubs A41/Gulbis