Uz devītajām spēlēm?!
Gandrīz pusgadsimtu ilgajās sporta gaitās mūsu izcilākais snaiperis Afanasijs Kuzmins ne reizi mūžā nav bijis Londonā, jo visaugstākās raudzes šaušanas sacensības tur ļoti sen nav rīkotas. Šī milzu pilsēta Afanasijam nav gadījusies arī kā starpfiniša vieta ceļojumam uz daudz tālākiem galapunktiem citos kontinentos. Tagad, kad Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pēc 64 gadu pārtraukuma atkal gatava uzņemt vasaras olimpisko spēļu dalībniekus, viņu vidū, iespējams, redzēsim arī Seulas spēļu čempionu, Barselonas spēļu vicečempionu, vienpadsmitkārtējo pasaules čempionu un desmitkārtējo Eiropas čempionu Afanasiju Kuzminu, kurš patlaban gatavojas startam devītajās olimpiskajās spēlēs ātršaušanā ar pistoli 25 m distancē.
Tie laiki, kad pasaules rekordam bija diezgan daudz īpašnieku (arī Kuzmins), kuri sasniedza maksimālo rezultātu — 600 punktu no 600 iespējamiem —, sen pieder vēsturei. Šī šaušanas veida varasvīri arvien regulārāk ievieš grozījumus noteikumos un ieroču parametros, lai pasaules līderu rezultāti pazeminātos un rekordistu saraksts kļūtu skrajāks.
KUZMINA PISTOĻU MUZEJS
Īsta revolūcija ātršaušanā ar pistoli notika pirms Pekinas spēlēm. Ieročiem, ar kuriem sportisti šāva agrāk, palika vien muzeja vērtība. Kuzmina arsenālā blakus olimpiskajam sudraba un zelta ierocim iegūla kārtējais belžamais, kas pēc parametriem vēl bija derīgs Atēnu spēlēs, bet Pekinā vairs ne.
Kad sportists cieši izlēma nelaist secen arī Londonas spēles, atkal aktualizējās jautājums par jauna ieroča iegādi. Kopā ar savu treneri Aleksandru Leščinski Afanasijs devās uz slaveno ieroču ražošanas firmu Pardini Itālijā, lai nopirktu jaunākā modeļa pistoli. Ierocis vēl mazlietots, otro mēnesi Kuzmina īpašumā. „Ar pirkumu esmu apmierināts. Bija vērts maksāt pusotra tūkstoša eiro. Paldies labdariem. Treniņā sasniegtais rezultāts — 183 punkti no 200 — ir labs. Pirms tam šāvu ar MG pistoli, kuras mehānisms ne vienmēr nostrādāja bez aizķeršanās,” skaidro meistars. „Tagad ar Pardini pistoli šauj visi pasaules labākie ātršāvēji.”
IZŅĒMUMI SENIORU LOŽĀ
Vai biežās pārmaiņas ieroča parametros un sacensību noteikumos neliek šķēršļus šīs šaušanas disciplīnas popularitātei? Dalībnieku skaits olimpiskajās spēlēs arvien rūk. Londonā, šķiet, gaidāmi tikai 18 ātršāvēji. Uz šo jautājumu Afanasijam Kuzminam nav izsmeļošas atbildes, šī izsenis esot dalībnieku ziņā vismazāk pārstāvētā disciplīna.
Ne visai prāvajā ātršāvēju saimē paliek tikai vispieredzējušākie meistari ar lielāko stāžu. Jaunie talanti parādās arvien retāk. Vienīgais vērtīgais papildinājums pēdējos sešos gados ir vācietis Kristiāns Reics, kuram pieder divi pasaules rekordi. Vēl var minēt Reica vienaudzi amerikāni Keitu Sendersonu. Tas arī viss, jo olimpiskais čempions Oleksandrs Petrivs (Ukraina) un vicečempions Ralfs Šūmans (Vācija) jau ir veterānu kārtā. Mūsu supersnaiperis uzskata, ka šis šaušanas veids arī ir gana interesants. Ne tikai skatītājiem, kas sacensību gaitai var lieliski sekot lielajos ekrānos, bet arī pašiem sportistiem.
IESILDĪŠANĀS VISBĀDENĒ
Šīs nedēļas nogalē Vācijas pilsētā Visbādenē risinās tradicionālās šāvēju sacensības, kas ievada pirmsolimpisko sezonu. Tā vēl nav olimpiskā atlase, bet pirmā lielā kopā sanākšana, uz kuru aicināta pasaules šāvēju elite. Arī Afanasijs Kuzmins. Ātršāvējiem paredzēti divi starti.
Pirms izbraukšanas uz Vāciju astoņkārtējais olimpietis trenējās Iekšlietu ministrijas sporta centra šautuvē Klijānu ielā.
„Iepriekšējās sezonas sākumu pārforsēju un iedzīvojos muguras sāpēs. Tagad klausu dakterus un ar pieri šautuves sienā vairs neskrienu,” atzīstas sportists. „Slodzi kāpinu pamazām. Daudz uzmanības veltu tehnikas pilnveidošanai, šautuvē strādājot bez munīcijas. Tikai 20—30 procentus treniņa laika šauju ar patronām.”
Šajā olimpiskajā ciklā ātršaušanas pistolei nekādu jauninājumu. „Toties kvalifikācijas sacensībās iegūtie punkti vairs netiek pieskaitīti kopējam rezultātam, tikai noskaidroti seši sportisti, kas cīnīsies finālā. Piemēram, pērn Pasaules kausa priekšsacīkstēs ar 587 punktiem uzvarēja vācietis Kristiāns Reics, taču šiem punktiem finālā bija nulles vērtība. Vācietis finālā šāva sliktāk un palika bez medaļas,” situāciju raksturo Afanasijs. „Manuprāt, tas ir pārāk nežēlīgi. Bet viss jau tiek darīts, lai sportistus sanervozētu iespējami vairāk. Taču noteikumi visiem ir vienādi.”
Kas ir jāizdara, lai iegūtu olimpisko ceļazīmi? Tas konkrēti tiks zināms Visbādenē. Galvenās sacensības būs Pasaules kausa izcīņas posmi Sidnejā (Austrālija, 21.—30. martā), Seulā (Dienvidkoreja, 11.—19. aprīlī), Fortbeningā (ASV, 14.—22. maijā) un Minhenē (Vācija, 16.—23. jūnijā), kā arī Eiropas čempionāts, kas no 1. līdz 14. augustam risināsies Belgradā. Diemžēl uz Korejas un Austrālijas posmiem dārdzības dēļ Kuzmins nebrauks. Vēl jau paliek cerība arī uz wild card, taču Afanasijs cer nopelnīt biļeti saviem spēkiem.
Gatis ĶĪSIS
Afanasijs KUZMINS
Olimpiskais čempions, astoņu olimpisko
spēļu dalībnieks šaušanā
Dzimis: 1947. gada 22. martā Daugavpils rajonā
Augums: 178 cm
Svars: 89 kg
Treneri: Nikolajs Ļebedevs un Aleksandrs Leščinskis
Panākumi sportā: olimpiskajās spēlēs: 1976. g. — 4. vieta, 1980. g. — 6. vieta, 1988. g. — 1. vieta, 1992. g. — 2. vieta, 1996. g. — 10. vieta, 2000. g. — 8. vieta, 2004. g. — 14. vieta, 2008. g. — 13. vieta, vienpadsmitkārtējs pasaules čempions, desmitkārtējs Eiropas čempions, vairākkārtējs pasaules rekordists
