Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Vasiļevskis

Nulle,
nulle un plus

Ar otro
vietu Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Super Grand Prix izcīņas
pirmā posma sacensībās sezonu sācis mūsu olimpiskā cerība, šķēpa metējs Vadims
Vasiļevskis – 85,24 metri!

– Gada
pirmās vasaras sacensības sākās ar satraukumu?

– Ko tur
satraukties… Vairāk satraucos, kad divus pirmos metienus neieskaitīja. Nebūtu
iedvesmojoši sākt sezonu ar nullīti. Trešajā bija pāri 81 metriem un tad jau
aizgāja.

– Vai
varēji arī tālāk?

– Tas būtu
iemesls satraukumam, ja justu, ka tālāk vairs nevaru! Protams, ka varēju.


Salīdzinot ar pagājušo gadu jūties spēcīgāks
?

-To jau
rādīs rezultāti. Katrā ziņā vājāks nejūtos.

– Ko
izmainīji sagatavošanās periodā?

– Visai
būtiski mainīju ieskrējiena tehniku, ceru, ka esmu kļuvis arī ātrāks. Protams,
ka pirmajos mačos vēl nevarēju pilnībā atraisīties, bet domāju, ka šķēps lidos.

– Pāri
deviņdesmit?

– Jūs
domājat, ja vienreiz varēju, tad jāmet regulāri? Gribētos gan, bet tur vajag
arī daudz sakritību – fiziskās formas, psiholoģiskās, arī laika apstākļu. Bet
rekordi jau ir tāpēc, lai tos labotu.

– Pērn tev
pārmeta pārāk lielu aizraušanos ar dažādiem komercmačiem…

– No tiem
nevar izbēgt, ja tavs darbs ir sports. Vienīgi šogad mēģināšu visu to
sabalansēt, lai laiks atliek arī treniņiem.

– Kuras
šogad būs tavas galvenās sacensības?

– Protams,
ka pasaules meistarsacīkstes Japānā, kas notiks augustā. Visas sezonas garumā
startēšu Zelta līgas sacensībās, kas sāksies jūnija sākumā Oslo.

– Vai tevi
redzēs arī Latvijas vieglatlētikas draugi?

-Vēsi
spriežot, nekādu obligāto startu nav, bet jūtos atbildīgs savējo – arī vecāku,
draudzenes priekšā. Tāpēc piedalīšos Rīgas kausu izcīņā, kas notiks tikai divas
dienas pirms sacensībām Oslo. Gan jau sezonas laikā būs vēl kāds lodziņš.

– Ar
treneri Valentīnu Eiduku tu un Linda Brīvule esat kopā no savu sporta gaitu
sākuma. Kā komentēsi savas treniņbiedrenes personisko sniegumu – 59,69 metri,
kas tikai par nieka tiesu atpaliek no Latvijas rekorda?

– Jā, ar
Lindu esmu kopā gadus vienpadsmit. Zinot, ka 
pagājušo sezonu viņa praktiski izlaida elkoņa traumas dēļ, esmu, varētu
teikt, šokēts par tādu rezultātu jau pirmajos mačos. Tas rāda, ka Linda
nopietni trenējusies un spērusi soli pretī Pekinas olimpiskajām spēlēm.

– Bet
starptautiskā mērogā tas vēl nav nekas izcils…

-Jā, bet
Lindai ir visas dotības – augums, spēks, arī raksturs, lai mierīgi mestu pāri
sešdesmit un vēl tālāk. Ja nu tas elkonis tam piekristu…

– Kad būs
nākamais starts?

– Paldies!
Piektdien startēšu Kauņā, kur jāizstāv manas mūžīgās mācību iestādes – Latvijas
Sporta pedagoģiskās akadēmijas gods. Jākrāj plusiņi, jo reiz jau augstskola būs
jābeidz…

Juri
Bērziņš-Soms