Vieglatlētu sešas frontes, nemaz nerunājot par Londonu
Apsteidzot ceriņus un spēkojoties ar ievu ziedēšanu, jauno sezonu atklājuši vieglatlēti. Rezultāti ik nedēļas nogali birst no visiem pasaules un pašmāju stadioniem. Ar Latvijas valsts izlases galvenā trenera Edvīna Krūma palīdzību sniedzam ieskatu sezonas galvenajos notikumos un mūsu iespējām tajos iesaistīties.
ASTOŅI JAU IR
Šo nekādi nevar saukt par kārtējo sezonu, jo kopš 1. maija rit cīņa par olimpiskajām kvalifikācijas normām (vairums disciplīnu, salīdzinot ar 2008. gadu, nedaudz paaugstinātas), kuru izpildes pēdējais datums noteikts nepilnu mēnesi pirms spēlēm — 2012. gada 12. jūlijs. Tiesa, soļotāji, maratonisti un 10 000 m skrējēji šos uzdevumus varēja sākt risināt, jau sākot ar šāgada janvāri. No mūsējiem pirmie — jau aprīlī — B normatīvu izpildīja soļotāji Agnese Pastare un Igors Kazakevičs.
Pagājušajā nedēļā olimpisko A normatīvu šķēpmešanā Dohā (Katara) IAAF Dimanta līgas sacensībās sasniedza Vadims Vasiļevskis — 82,65 m (7. vieta), bet Liepājas kausu izcīņā to pašu izdarīja pasaules junioru rekordists (84,47 m) Zigismunds Sirmais, brāzmainā vējā šķēpu aizmetot 82,50 metrus tālu.
Priecīga vēsts arī no Hannoveres (Vācija) maratona, kur 17. vietu savā debijas reizē izcīnīja gargabalnieks Valērijs Žolnerovičs, ar otru labāko laiku Latvijas vieglatlētikas vēsturē — 2.16:43. Tas atbilst olimpiskajam B normatīvam.
Jelgavā Latvijas Universiādes sacensībās B normatīvs (59,00 m) pirmajā startā pa spēkam bija Madarai Palameikai — 61,01 m. Nedaudz pietrūka Sintai Ozoliņai-Kovalai — 58,18 m, mazliet vairāk (1,06 m) — Ansim Brūnam — 78,44 m.
Vēl Dohā savu otro labāko rezultātu mūžā sasniedza lodes grūdējs Māris Urtāns — 20,82 m, tas deva ceturto vietu un ar uzviju izpildītu olimpisko A normu.
Arī Igors Sokolovs vesera metēju seriāla Kavasaki sacensībās ieguva ceturto vietu — 75,28 (B norma). Amerikas studentu sacensībās Latvijas rekorda karodziņu arvien tālāk bīda Laura Igaune — 64,44 m. Arī viņa tuvojas olimpiskajai mērauklai (B norma — 69,00 m).
Pirmajās sacensībās olimpiskās kvalifikācijas normas izpildījuši jau septiņi vieglatlēti, bet daudzi sportisti vēl nav startējuši.
Atšķirībā no vairākiem citiem sporta veidiem vieglatlētikā viss liekas it kā vienkāršāk — atzītu rezultātu var sasniegt visās IAAF (Starptautiskā Vieglatlētikas savienība) noteikumiem atbilstošās sacensībās. Tas nozīmē, ka arī Latvijā katrs nozīmīgs rezultāts tiek vērtēts ar olimpisko mērauklu, jo gandrīz visas mūsu sacensības atbilst IAAF kritērijiem.
Edvīns Krūms uzskata, ka olimpisko vieglatlētu skaits, salīdzinot ar iepriekšējām spēlēm, būtiski nemainīsies, ja veiksies, tad kļūs vien kuplāks.
Olimpiskajām spēlēm Pekinā kvalificējās 26 mūsu vieglatlēti, bet tajās piedalījās 17 sportisti, jo vienā disciplīnā nedrīkst startēt vairāk par trim sportistiem no vienas valsts, turklāt tikai tad, ja viņi izpildījuši augstāko — A kvalifikācijas — normu. Ja kādā no disciplīnām ir sasniegta A norma, tad otrs ar B normu startēt nedrīkst. Tas atļauts tikai vienam sportistam disciplīnā, kur nevienam mūsējam A norma nav bijusi pa spēkam. No dalības Pekinā karstā laika dēļ atturējās maratoniste Jeļena Prokopčuka, par ģimenes pieaugumu domāja tāllēcēja Ineta Radēviča.
ŠĶĒPMETĒJU MATEMĀTIKA
Daudzām disciplīnām šie matemātiskie vingrinājumi nav sevišķi aktuāli, bet mūsu kroņa numurā — šķēpmešanā — kādam varbūt nāksies pārdzīvot, ka viņš nedzīvo citā valstī, kur par vīriem, kas spēj pārsniegt 80 m, tikai sapņo. Jau pērn tālāk par olimpisko A normu (82,00 m, palikusi nemainīga) meta olimpiskie vicečempioni Vadims Vasiļevskis — 84,08 m — un Ainars Kovals — 82,33 m —, kā arī Ēriks Rags — 82,05 — m un jaunais (dzimis 1992. gadā) Zigismunds Sirmais — 82,27 metrus.
B normai atbilstošu rezultātu sasniedza Ansis Brūns — 79,35 m, gadu iepriekš 81,64 m metis Kārlis Alainis, naglu kurpes un šķēpu gluži malā vēl nav nolicis Andis Anškins (2005. gadā — 81,80 m). Tiesa, par sporta gaitu beigšanu nopietni domā Kārlis Alainis, kurš, šķiet, zaudējis cerības iekļūt Latvijas labāko metēju trijniekā. Pērn sievietēm 62,00 m (Pekinas A norma — 61,50 m) robežu pārsniedza tikai Madara Palameika — 62,02 m (gadu iepriekš — 64,51 m). Olimpietei Sintai Ozoliņai-Kovalei — 60,08 m, jauniņai Līnai Mūzei — 56,64 metri. Zīmīgo atzīmi var sasniegt viņas visas. Edvīns Krūms lēš, ka to nevajadzētu uzskatīt par brīnumu, jo viņas visas ir pietiekami jaunas, talantīgas un mērķtiecīgas, un labvēlīgu apstākļu sakritības brīdī šķēpam jālido.
Par olimpiskajiem plāniem aiz laimes pagaidām klusē mūsu ātrākā maratoniste Jeļena Prokopčuka, jo Ļena un viņas vīrs treneris Aleksandrs nule kļuvuši par vecākiem ilgi gaidītajam dēliņam.
Pirmsolimpiskajai sezonai nopietni gatavojas Latvijas rekordiste un Eiropas čempione tāllēkšanā (6,92 m) Ineta Radēviča.
Kandidātu sarakstā startam Londonā ir arī citi pieredzējušie — barjerskrējējs Staņislavs Olijars un vidusdistančnieks Dmitrijs Miļkevičs. Vien divkārtējā olimpiete barjerskrējēja Ieva Zunda domā, ka sportošanai visaugstākajā līmeni laiks pielikt punktu.
Cikliskam sporta līdzjutējam (reizi četros gados pie TV ekrāniem) Edvīns Krūms vēlreiz atgādina, ka tūristi uz olimpiskajām spēlēm nebrauc, jo kvalifikācijas norma ir gana augsta un pati līdzdalība olimpiskajā forumā visā pasaulē populārajā vieglatlētikā ir vērtējama kā starts grandiozā finālā.
SACENSĪBU VIRTENE
Pirmsolimpiskās sezonas kulminācija būs augusta beigās un septembra sākumā Dienvidkorejas pilsētā Tegu, kur risināsies kārtējais pasaules čempionāts. Tam pašreiz kvalifikācijas normas izpildījuši astoņi mūsu atlēti — šķēpmetēji Zigismunds Sirmais, Vadims Vasiļevskis, Madara Palameika, soļotāji Igors Kazakevičs un Agnese Pastare, tāllēcēja Ineta Radēviča, vesera metējs Igors Sokolovs un lodes grūdējs Māris Urtāns. Nav šaubu, ka šis saraksts papildināsies jau tuvākajā laikā.
Pirms tam notiks Eiropas meistarsacīkstes komandām (18.—19. jūnijs) Serbijas pilsētā Novi Sadā (piedalās valsts izlases ar vienu dalībnieku katrā disciplīnā); pasaules čempionāts jauniešiem U-18 (6.—10. jūlijs, Lille, Francija), deviņi atlēti izpildījuši kvalifikācijas normas; Eiropas čempionāts U-23 (14.—17. jūlijs Ostrava, Čehija), pašreiz 14 kandidāti; Eiropas čempionāts U-20 (21.—24. jūlijs Tallina, Igaunija), vienpadsmit kandidāti; Eiropas Jaunatnes olimpiāde (25.—29. jūlijs, Trabzona, Turcija), drīkst piedalīties 10 puiši un 10 meitenes.
Šīs sacensības ir gana nozīmīgas, jo dažādās vecuma grupās startēs arī vairāki mūsu galvenās komandas kandidāti — šķēpa metēji Zigismunds Sirmais, Ansis Brūns un Līna Mūze, tāllēcējs, trīssoļlēcējs un sprinteris Elvijs Misāns, daudzcīņniece Laura Ikauniece, tāllēcēja un trīssoļlēcēja Māra Grīva, soļotāja Anita Kažemāka un vairāki citi.
Treneris Edvīns Krūms atgādina, ka vieglatlētikā ir daudzi sportisti, kuri, pateicoties savai trenētībai, var atvērties jebkurā brīdi. Atceramies, cik dažam labam negaidīti bija tāllēcēja Jāņa Leiša un šķēpmetējas Madaras Palameikas Eiropas U-20 čempionu tituli pirms diviem gadiem Kauņā, vispusīgā Elvija Misāna 8 metrus tālais lēciens šoziem, nemaz nerunājot par šķēpmetēja Zigismunda Sirmā izcilo metienu martā.
ĀRPUS RĪGAS
Daudzsērīgi apdziedāta mūsu vieglatlētu materiālā bāze (ziemā tikai Kuldīgas manēža atbilst starptautiskām sacensībām). Edvīns Krūms norāda, ka tas attiecas galvenokārt uz Rīgu, kur savus īstenos saimniekus joprojām gaida Daugavas stadions, par vieglatlētikas vēstures muzeja cienīgu celtni pamazām kļūst Rīgas Sporta manēža, taču ārpus Rīgas katru gadu nāk klāt pa modernam stadionam. Šobrīd jau grūti pateikt, kurš stadions un tā segums ir labāks — nopietni atjaunoti un no jauna uzcelti ir Liepājas, Jēkabpils, Bauskas, Jelgavas, Jūrmalas, Salaspils un citi stadioni. Teicamas ir Ventspils un Valmieras vieglatlētu arēnas, tāpēc daudzas lielākās pašmāju sacensības šogad notiks ārpus galvaspilsētas — Latvijas meistarsacīkstes risināsies Liepājā, Latvijas Jaunatnes olimpiādes cīņas notiks Slokā, populārā Prezidenta kausu izcīņa kā allaž risināsies Valmierā, arī vairāki LVS kausu izcīņas posmi notiks citās Latvijas pilsētās. Bet tradicionālā olimpisko čempionu Jāņa Lūša un Ineses Jaunzemes kausu izcīņa šogad risināsies Bauskas stadionā.
Kā allaž daudzi mūsu vieglatlēti piedalīsies igauņu Kuldlliga (Zelta līga) sacensībās, uz kurām mūsu kuplo atlētu saimi ved LVS sarūpēts autobuss. Igauņi joko, ka bez mūsu sportistiem viņiem šīs sacīkstes būtu grūti sarīkot tik vērienīgas. Mūsu vieglatlētiem, kuri netiek visaugstākajā apritē, tā ir lieliska iespēja piedalīties starptautiskās sacensībās, nopelnīt kādu naudas balvu. Kad tādi laiki pienāks Latvijā? Edvīns Krūms attrauc, ka tad, kad dzīvosim kā igauņi, kad būs eiro. Jautājums paliek atklāts — kurā paaudzē tā notiks?
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
