Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

11 priekšteči

Kopš Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības atjaunošanas 1992. gadā komandu vadījuši 11 speciālisti. Divi — Maigonis Valdmanis un Ainars Zvirgzdiņš — faktiski bijuši epizodisko lomu aktieri. Valdmanis 1992. gada vasarā bija komandas priekšgalā vienā pārbaudes turnīrā, bet Zvirgzdiņam 1993. gada novembrī iekrita nepateicīgā misija uz Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēli Kauņā pret Lietuvas izlasi vest cīņā otro vai pat trešo sastāvu, jo labākie spēki, ieskaitot galveno treneri, klubu sastāvos bija devušies komercturnejās uz ASV. Pārējie deviņi galvenie, neatkarīgi no aizvadīto spēļu skaita, atstājuši pamanāmas pēdas.

1992.—1993. gads.Armanda Krauliņa vadībā valstsvienība itin cienījami atgriezās starptautiskajā arēnā un izcīnīja 11. vietu Eiropas čempionāta finālturnīrā. Taču nākamais atlases cikls tika sākts ar trim zaudējumiem, tai skaitā kaunpilno sagrāvi Kauņā (65:108), kas pamatīgi kaitēja valstsvienības un basketbola prestižam. Saruna par sirdsapziņu gan veikli tika novirzīta uz sarunu par krekliem, atsaucoties uz toreizējās Basketbola savienības vadības nespēju nodrošināt apstākļus normālam darbam, Krauliņš demisionēja.

 

1993.—1995. gads.  Pēteris Višņēvičs valstsvienību pārņēma līderu paaudžu maiņas procesa priekšvakarā, turklāt ar pagalam nesakārtotu saimniecību. Sastāvā tika iesaistīti jauni spēlētāji, taču īsā laikā brīnumus paveikt neizdevās un nepilnus divus gadus vēlāk, pēc Rīgā piedzīvotā pēriena mačā ar pasaules vicečempioni Krievijas izlasi (71:112), Višņēvičs atkāpās.

 

1995.—1997. gads.Nākamo lappusi valstsvienības vēsturē sāka rakstīt Latvijas labāko klubu treneru apvienība — uz svarīgu spēli Igaunijā komandu gatavoja pieci speciālisti. Darba gaitā par līderi izvirzījās Jānis Zeltiņš. Pēc dažām korekcijām sastāvā viņa vadībā komandas jaunajam modelim izdevās uzvarēt 8 no 10 spēlēm, tai skaitā ar 98:76 sakaujot Vāciju un iegūstot ceļazīmi uz Eiropas čempionātu. Tomēr LBS vadītājiem, ieskaitot Valdi Valteru, šķita, ka Zeltiņa kompetences nepietiks, lai kvalitatīvi sagatavotu komandu finālturnīram. Tas bija viens no diviem gadījumiem, kad galvenais treneris tika nomainīts pēc uzvaras.

 

1997. gads.Neviens nezina, kā valstsvienība EuroBasket1997 būtu startējusi Zeltiņa vadībā, taču viņa aizstājējam Igoram Migliniekam iznāca bilance 0-5 un pēdējā 16. vieta. Par iespēju turpināt darbu neviens pat neieminējās.

 

1997.—1998. gads.Pārmaiņu ideologs Valdis Valters pats uzņēmās atbildību par valstsvienību, taču lēmums nebija pieņemts zem veiksmes zvaigznes. Sadūries ar objektīvām (traumas) un arī paša nekonsekvento lēmumu radītām grūtībām, ģenerālis Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pusceļā pameta kaujas lauku. 

 

1998.—1999. gads.Glābēja misija atkal tika uzticēta Jānim Zeltiņam, kurš sāka ar sensacionālu uzvaru pār Eiropas vicečempioni (un nākamo čempioni!) Itāliju (64:62), taču veiksmes limits ar to pašu bija iztērēts. Punktu zelta karjerai valstsvienībā pielika zaudējums Zviedrijai (83:84), kas komandu nostūma uz priekškvalifikācijas turnīru.

 

1999.—2003.gads. Armanda Krauliņa atgriešanās vainagojās ar leģendām apvīto uzvaru pār Lietuvas izlasi (98:76) un 8. vietu EuroBasket2001. Jaunu talantu parādīšanās rosināja cerības nākamajā reizē pakāpties vēl augstāk, bet EuroBasket 2003 spēlēs Norčēpingā tika piedzīvoti trīs zaudējumi. Lietuvai (91:92) un Vācijai (86:94) ar cieņu, bet pēdējā mačā Izraēlai — ar nepadarīta darba pieskaņu (75:91). Krauliņa un vairāku ilggadējo līderu (Ainara Bagatska, Raimonda Miglinieka, Edgara Šnepa, Edmunda Valeiko) ēra bija beigusies.

 

2004.—2007. gads.Kārļa Muižnieka laiks palicis atmiņā ar jaunu līderu (Kristaps Janičenoks, Armands Šķēle, Kristaps Valters, Jānis Blūms) pieteikšanos, emocionālām uzvarām pārbaudes spēlēs ar basketbola pasaules varenajiem (Itāliju, Grieķiju, Krieviju, Lietuvu), drosmīgo lēmumu atteikties no Kaspara Kambalas pretrunīgajiem pakalpojumiem un Andra Biedriņa iesaistīšanos. Taču galvenajās sacensībās vajāja neveiksmes. Trīs zaudējumus EuroBasket 2005 varēja izskaidrot ar pieredzes trūkumu, taču lieliskajam EuroBasket 2007 sākumam — uzvarai spēlē ar Horvātiju (85:77) — sekoja pašu rokām sagrautās cerības un izredzes mačā ar Portugāli (67:77). Muižnieks demisionēja, atstājot sajūtu, ka šim komandas modelim labākais turnīrs būs nākamais.

 

2008. gads.Eksperiments ar serbu speciālista Nenada Trajkoviča pieaicināšanu beidzās ar kvalificēšanos kārtējam EČ finālturnīram un vispārēju neapmierinātību nepārliecinošā snieguma un primitīvā spēles stila dēļ. Zaudējums pēdējā mačā Portugālē (92:93) neatņēma ceļazīmi uz finālturnīru, toties palīdzēja Trajkoviču aizsūtīt mājās.

 

2009. gads.Lietuviešu speciālists Ķēstutis Kemzūra bija un ir labs profesionālis, taču tā laika labāko basketbolistu dzīvesstils neveicināja stabilu rezultātu sasniegšanu un basketbola dievu labvēlību. EuroBasket 2009 pēdējā spēlē tika uzvarēta Vācijas izlase (69:63), bet, lai iekļūtu nākamajā kārtā, vajadzēja trīs punktus vairāk… Novērtējot Kemzūras prasmes, LBS vadība viņam piedāvāja turpināt darbu un veidot jaunu komandas modeli. Taču lietuvietis izvēlējās citu darba piedāvājumu — vadīt savas valsts izlasi, ar kuru pēc gada izcīnīja bronzu pasaules čempionātā.

 

2010.—2017. gads.Ainars Bagatskis sāka darbu brīdī, kad valstsvienības un basketbola prestižs bija noslīdējis mīnusos, bet sastāva lielāko daļu veidoja debitanti un LBL klubu spēlētāji. Ar katru gadu uzlabojās gan komandas spēles, gan Eiropas čempionātos ieņemtās vietas: 22.-11.-8.-5. EuroBasket2017 Latviju pārstāvēja divi NBA, trīs Eirolīgas un vēl vairāki Eiropas elites klubu spēlētāji, un vairākās pozīcijās bija pat ļoti plaša labu spēlētāju izvēle.

 

VĪRIEŠU VALSTSVIENĪBAS GALVENIE TRENERI (1992.—2017.)

Spēļu skaits, uzvaras un zaudējumi kopā, spēles, uzvaras un zaudējumi FIBA turnīros

Ainars Bagatskis 112, 56-56, 54, 29-25

Armands Krauliņš 107, 62-45, 55, 27-28

Kārlis Muižnieks 61, 39-22, 18, 9-9

Nenads Trajkovičs 18, 9-9, 6, 4-2

Jānis Zeltiņš 17, 11-6, 11, 7-4

Ķēstutis Kemzūra 13, 5-8, 3, 1-2

Igors Miglinieks 13, 2-11, 5, 0-5

Pēteris Višņēvičs 12, 2-10, 7, 2-5

Valdis Valters 7, 2-5, 5, 1-4

Maigonis Valdmanis 3, 0-3

Ainars Zvirgzdiņš 1, 0-1, 1, 0-1