Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Basketbols Žurnāls: Nr. 310 Runā prezidents

Astotā vieta nav Eiropas augstākā virsotne

28. janvārī Latvijas Basketbola savienības biedru pārstāvji pulcēsies uz konferenci, rezumējot četru gadu ciklā paveikto, iezīmējot darba virzienus nākamajam četru gadu posmam un ievēlot jaunu organizācijas vadību. Statūtos paredzētajā termiņā LBS prezidenta amatam pieteikts viens kandidāts — Valdis Voins, kurš basketbola dzīvi vada kopš 2011. gada.

Kas paveikts, kas izdevies, kur saskatāmas iespējas progresam — Valdis Voins runā par Latvijas basketbola aktualitātēm. Ne tikai svētku mirkļiem, kad līdzjutēju piepildītās zālēs bumba krīt grozā, bet arī garajām stundām, kad līst sviedri treniņzālēs un tiek lauzti šķēpi kabinetos, kaldinot nākamās uzvaras vai drupinot pamatus un radot priekšnoteikumus sāpīgām neveiksmēm.

EUROBASKET 2015: SVĒTKI AR PALIEKOŠU VĒRTĪBU

2015. gada nogalē basketbolisti piedzīvoja patīkamus mirkļus, sarīkojumā Latvijas Gada balva sportā 2015 triumfējot trijās nominācijās un vēl divās esot starp galvenajiem pretendentiem uz balvu. Katram no šiem panākumiem bija savi konkrētie autori, bet kopumā tas ir augsts novērtējums visas basketbola sabiedrības kopīgajam veikumam. Esam pratuši nenolaist rokas, kad klājies grūti un pieļautas kļūdas. Esam pratuši savstarpējo konkurenci ievirzīt konstruktīvā gultnē, cits citam palīdzot augt un kopā kļūstot stiprākiem. Esam pratuši apvienot valsts, pašvaldību un privātā sektora iespējas, pierādot, ka liels sporta sarīkojums spēj ne tikai kļūt par valsts un starptautiskas nozīmes svētkiem, bet arī dod nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai.

2014. gada pavasarī, kad traģisko Ukrainas notikumu dēļ FIBA Europe sāka meklēt alternatīvas iespējas sarīkot Eiropas vīriešu čempionāta finālturnīru un Latvijas Basketbola savienība novērtēja šo situāciju kā unikālu iespēju, pirmajā brīdī saskārāmies ar skepsi un piesardzību. To kliedējot, likām lietā gan loģiskos aprēķinus un argumentus, gan iepriekšējos astoņos gados uzkrāto pieredzi, regulāri rīkojot Eiropas un pasaules čempionātus jauniešiem, junioriem, sievietēm. Uzņemoties pienākumu rīkot EuroBasket 2015 turnīru, bijām pārliecināti, ka tas būs gan sportisks, gan organizatorisks veiksmes stāsts, un esmu gandarīts, ka tagad gan subjektīvās aptaujas, gan objektīvie pētījumi apstiprina mūsu aprēķinu pamatotību.

Lai objektīvi izvērtētu EuroBasket 2015 organizēšanas ietekmi uz valsts ekonomiku un budžeta ieņēmumiem, LBS pasūtīja pētījumu, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, izmantojot biedrības Ekonomistu apvienība 2010 izstrādāto metodiku. Pētījums apliecināja, ka EuroBasket 2015 Latvijas ekonomikā ir ienesis vairāk nekā 15,3 miljonus eiro, tiešā veidā papildinot valsts budžetu ar vairāk nekā 2,2 miljonu eiro lielu PVN ienākumu apjomu. Ņemot vērā, ka valsts EuroBasket 2015 rīkošanu dotēja ar 1,77 miljonu eiro, investētie līdzekļi ir atpelnīti ar uzviju.

Lepojoties ar EuroBasket 2015 ieguldījumu Latvijas un Rīgas ekonomikā, vēlamies arī izmantot šī pasākuma efektu mūsu basketbola saimniecības labā. 1937. gadā pēc Eiropas otrajām meistarsacīkstēm sāpi par Latvijas valstsvienības neveiksmīgo startu palīdzēja remdēt Rīgā iekārtotais savam laikam supermodernais Sporta nams, kurš līdz pat Otrajam pasaules karam kļuva par viesmīlīgām mājām dažādu paaudžu basketbolistiem, krasi uzlabojot treniņu un spēļu apstākļus. Tagad daļu ar EuroBasket 2015 rīkošanu nopelnīto līdzekļu izmantosim, lai uzstādītu vai atjaunotu grozus brīvdabas laukumos visā Latvijā, kā arī iegādātos sporta skolu spēļu rīkošanai nepieciešamos datorus. Bet lielāko daļu naudas esam rezervējuši, lai īstenotu projektu par Basketbola māju galvaspilsētā. Tajā zem viena jumta būtu vairākas zāles Latvijas lielākās sporta skolas — bērnu un jaunatnes basketbola skolas Rīga audzēkņiem, no kuriem daudzi joprojām spiesti nedēļas laikā nomainīt vairākas treniņzāles. Būtu moderns treniņcentrs mūsu sešām jaunatnes izlasēm. Būtu ērta zāle starptautiskajām spēlēm mūsu klubiem un valstsvienībām. Esam uzsākuši sarunas ar Rīgas domi un uzņēmējiem par šādas būves realizācijas iespējām, un tas būs viens no LBS lielākajiem izaicinājumiem tuvākajos gados.

Tostarp iegūtās un godam izmantotās tiesības rīkot Eiropas vīriešu čempionātu (FIBA Europe rīkotajā pētījumā tieši Rīgas turnīra organizācija izpelnījusies visaugstāko vērtējumu, apsteidzot Berlīni, Lilli, Monpeljē un Zadaru) nav laupījušas LBS apetīti arī turpmākajos gados iesaistīties lielo basketbola turnīru rīkošanā. 2016. gadā Rīgā redzēsim Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles 3:3 basketbolā, bet nākamajiem gadiem ir padomā vēl ambiciozāki projekti.

PA PORZIŅĢA CEĻU TEPAT LATVIJĀ. UTOPIJA?

Pēdējos mēnešos basketbola popularitātes un prestiža strauju pieaugumu Latvijas sabiedrībā nodrošinājis Kristaps Porziņģis. Unikālais basketbolista talants kopā ar dabas doto un mērķtiecīgos treniņos attīstīto komunikācijas prasmi ne tikai palīdzējis Porziņģim jau pirmajā piegājienā iekarot pasaulē pārliecinoši labāko basketbola līgu NBA, bet arī kļūt par starptautiska mēroga sporta un pat popkultūras zvaigzni. Ņemot vērā izraisīto rezonansi, nominācija Latvijas Gada uzlecošā zvaigzne šķiet pārāk šaura, lai pienācīgi novērtētu šo fenomenu.

Taču, priecājoties par Kristapa panākumiem un augsti novērtējot visas Porziņģu ģimenes, kā arī viņu profesionālo padomdevēju prasmi organizēt jaunā talanta karjeras attīstību, ir vērts pievērst uzmanību tam, ka izšķirošos soļus pretim NBA Kristaps spēris tālu no dzimtās Liepājas — Spānijā, kopš 15 gadu vecuma trenējoties Seviljas kluba sistēmā. Un viņš nebūt nav vienīgais agrā jaunībā svešumā aizceļojušais latviešu talants. Tendence doties labāku treniņapstākļu, bagātāka nodrošinājuma vai vienkārši laimes meklējumos uz tuvām vai tālām ārzemēm aizvien pieaug, kaut Kristapa izaugsmei līdzīgu veiksmes stāstu nav nemaz tik daudz.

Protams, atvērto robežu apstākļos nav iespēju ierobežot šādu jauno spēlētāju un/vai viņu vecāku izvēli un nav arī vēlēšanās to nosodīt. Drīzāk tas jāuztver kā trauksmes signāls Latvijas basketbola saimniecībai — kaut kas nav kārtībā. Un pamudinājums diagnosticēt problēmu un meklēt risināšanas ceļus.

Tikai daži no simta vai pat tūkstoša viena gadugājuma spēlētājiem var izveidot veiksmīgu karjeru basketbola laukumā, un, lai tas notiktu 15—18 gadu vecumā, jāiegulda ne tikai liels, bet arī kvalitatīvs darbs, gatavojoties ilgai un veiksmīgai karjerai. Tāds, kādu nav iespējams nodrošināt katrā sporta skolā un pat ne katrā Latvijas profesionālajā klubā.

Ar šo problēmu saskaras arī citas valstis, tai skaitā mūsu tuvākie kaimiņi, uz kuru centieniem basketbolā savulaik skatījāmies no augšas. Tagad Somijas vīriešu izlase ir piedalījusies Pasaules kausa izcīņā, bet Zviedrijas sieviešu komanda Eiropā apsteigusi Latviju. Viens no iemesliem — veiksmīgā basketbola internātu darbība, laikus pamanot talantus un nodrošinot profesionāli augstvērtīgus apstākļus viņu attīstībai.

Latvija ir palikusi vienīgā valsts reģionā, kurā sava basketbola internāta nav. Vīriešu basketbolā zināmā mērā šo problēmu risina klubi, veidojot savas piramīdas. Taču Latvijas ekonomikas ierobežotais potenciāls neļauj šo recepti izmantot arī sieviešu basketbolā, kur draud nopietns rezultātu kritums. Valsts atbalstīta basketbola internāta izveide ir viens no maniem mērķiem nākamajā LBS darbības četrgadē, un šo jautājumu uzturēšu arī Latvijas Olimpiskās komitejas darba kārtībā.

SPORTA SKOLAS: KVANTITĀTE UN KVALITĀTE

Kvalitatīvi izaugsmes apstākļi pašiem talantīgākajiem nav vienīgā steidzami risināmā problēma jaunatnes basketbolā.

VEFLatvijas Jaunatnes basketbola līga pēdējos piecus gadus lepojas ar nostabilizētu jauno spēlētāju un komandu skaitu. Ņemot vērā valstī valdošās negatīvās demogrāfiskās tendences, izmaiņas bērnu brīvā laika pavadīšanas paradumos un konkurenci ar citiem sporta/izklaides veidiem, kvantitatīvo pozīciju saglabāšana faktiski nozīmē uzvaru. Sporta skolu basketbola grupas tiek nokomplektētas, treneri strādā, spēles notiek.

Bet, jaunajam spēlētājam vai spēlētājai augot, pakāpeniski iezīmējas problēmas gan jauno spēlētāju sportiskajā sagatavotībā, gan personības attīstībā, ar kurām saskaramies jaunatnes izlasēs. No vienas puses — talants bieži vien nav pārāk spilgts un sporta skolās netiek pietiekami noslīpēts, lai pavērtu ceļu veiksmīgai profesionāļa karjerai. No otras puses — talantīgā basketbolista statuss reizēm mudina apkārtējos pievērt acis uz nesekmēm mācībās vai uzvedības normu pārkāpumiem (sak’, ko tad no viņa prasīsim. Galvenais, lai spēj trāpīt bumbu grozā), veicinot neadekvātas dzīves uztveres veidošanos. Galu galā nākas secināt, ka treneru darbs ritējis tukšgaitā, un pašam jaunajam censonim draud nepatīkama atmošanās pie sasistas cerību siles.

Vaina, manuprāt, meklējama Latvijā vēsturiski izveidojušās izglītības sistēmas īpatnībās. Sporta skolas, pirms daudziem gadiem pirmsākumos iecerētas kā augstas klases sportistu sagatavošanas konveijers, praksē lielā mērā nodarbojas ar svētīgu sociālo funkciju pildīšanu, nodrošinot bērniem un jauniešiem fiziskās aktivitātes papildus nieka divām sporta stundām vispārizglītojošajā skolā un ieliekot meistarības pamatus konkrētos sporta veidos. Absolūti lielākā daļa BJSS audzēkņu nekļūs par augsta līmeņa sportistiem, kaut arī labprāt bauda sacensību prieku un, spēlējot basketbolu, mācās darboties komandā. Tiktāl viss būtu kārtībā, ja vien īstajā vietā tiktu novilkta robežšķirtne, kas potenciālā basketbola talanta audzināšanu nošķirtu no spēlēšanas savam priekam un veselībai.

Taču Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātā atalgojuma sistēma stimulē veidot loģiski neattaisnojamas meistarības grupas no jauniešiem, kuru lielākai daļai basketbols jau kļuvis par valsts apmaksātu vaļasprieku, nevis pievērsties kvalitatīvam darbam ar jaunākā vecuma skolēniem, ieinteresējot un iesaistot aktīvās nodarbībās pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu. Sistēma nemudina trenerus specializēties darbam ar konkrēta vecuma bērniem un jauniešiem, liedzot optimāli izmantot katra pedagoga labākās prasmes, toties mudinot imitēt darbu ar vecāko grupu komandām. Sporta skolu darbs tiek vērtēts pēc komandu izcīnamās vietas jaunatnes sacensībās, atstājot novārtā ilgtermiņa intereses — labāko jauno basketbolistu fizisko un psiholoģisko sagatavošanu ilgai un veiksmīgai sportista karjerai.

Piedevām vispārizglītojošo un sporta skolu nošķirtība un mijiedarbības trūkums starp tām sadrumstalo izglītības un audzināšanas procesu; daudziem treneriem trūkst laika, enerģijas un zināšanu, lai nodarbotos ar jauno basketbolistu personības veidošanu. Apzinoties problēmas nopietnību, LBS jau vairākus gadus konsekventi kontrolē izlašu un savu sacensību dalībnieku sekmes mācībās, kā arī cenšas iesaistīt basketbolistus sociālajās aktivitātēs. Atsaucība ir dažāda, apliecinot, ka šajā jomā vēl tāls ceļš ejams līdz kopīgai mērķu izpratnei un darbībai, tos īstenojot.

Viss tikko teiktais nav pārmetums sporta skolu treneriem, starp kuriem ir daudz sava darba entuziastu un basketbola patriotu. Runa ir pa defektiem sistēmā, uz kuriem Basketbola savienība vērš uzmanību jau teju 10 gadus un vairākkārt oficiāli piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrijai eksperimenta kārtā uzņemties atbildību par sporta skolu basketbola nodaļu pedagogiem paredzēto likmju administrēšanu. Tā būtu reāla svira, lai sistēmu padarītu loģiskāku un efektīvāku. Lai atalgotu aktīvākos un labākos trenerus, lai paskubināto kūtros. Neoficiālās sarunās mums piekrituši arī citu sporta veidu pārstāvji, diemžēl publiskajā telpā atbalsts trūcis un esam saskārušies ar ļoti asu pašreizējās sistēmas lobiju pretreakciju. Laiks iet, problēmas paliek un pat samilst, jo konkurence starptautiskajā basketbolā aug un prasības pēc kvalitātes kļūst aizvien augstākas.

Nepametot novārtā ideju pārliecināt ministriju un ar laiku globāli koriģēt sistēmu, esam paredzējuši jau tuvākajā laikā par LBS līdzekļiem aizsākt īpašu treneru izglītības programmu, regulāri dažādos Latvijas reģionos organizējot miniseminārus sporta skolu treneriem un sabraukuma nometnes talantīgākajiem basketbolistiem, pulcējot viņus kopā ne tikai jaunatnes izlašu darba periodā. Piedāvāsim papildu iespējas izglītoties un palīdzēsim tiem, kuri grib strādāt.

TURĒJĀMIES LILLĒ, TURAMIES RUGĀJOS

Pirmo reizi Gada balvu saņēma vīriešu basketbola valstsvienība, kas tika atzīta par labāko sporta spēļu komandu. Galvenā trenera Ainara Bagatska vadībā sešu gadu laikā ar nesavtīgu darbu izdevies tikt vaļā no pagātnes ēnām, uzlabojot reputāciju un sportiskos rezultātus — līdz 8. vietai Eiropas čempionāta finālturnīrā, atkārtojot labāko sasniegumu kopš neatkarības atgūšanas. Tiesa, pirms 14 gadiem komanda no Eiropas čempionāta Turcijā tika sagaidīta kā varone. Tagad tāda sajūsmas finišā nebija, jo palika sajūta, ka komanda var tikt vēl augstāk. Savā ziņā tas ir labi, jo viss potenciāls nebūt nav izmantots un ir pamats cerēt, ka nākamajā reizē rezultāts būs vēl labāks. Īpaši ņemot vērā to, ka lielākai daļai spēlētāju basketbolista pilnbrieda gadi vēl priekšā un labu papildinājumu komandai sola mūsu jaunatnes izlašu veiksmīgie starti.

Pēdējos četros gados Eiropas čempionātos sudraba medaļas izcīnījušas vīriešu U-20 izlase (2013. gadā) un U-16 izlase (2014. gadā). Par piederību Eiropas elitei liecina arī ceturtās, piektās un sestās vietas, kuras izcīnījuši U-18 izlases puiši, kā arī U-20 un U-16 izlases meitenes. Pērn jauniešu medaļas Eiropas čempionātos gan netika izcīnītas, tomēr divos aspektos tika sasniegti jauni nacionālie rekordi. Pirmkārt, U-16 izlases meitenes pirmo reizi izcīnīja tiesības piedalīties pasaules čempionātā. Otrkārt, pēc U-18 izlases meiteņu otrās vietas B divīzijas turnīrā pirmo reizi vēsturē visās sešās vecuma grupās Latvija būs pārstāvēta Eiropas čempionāta augstākajā līgā. Tādas valstis Eiropā ir tikai sešas, un, ņemot vērā mūsu materiālos un cilvēku resursus, sasniegums uzskatāms par unikālu.

Starptautiskajos turnīros izcīnītās uzvaras, protams, priecē, bet ne mazāk priecē komandu skaita pieaugums LBS organizētajās Latvijas basketbola līgās un amatieru turnīros. Arī tajos spēlē savējie un pēdējos gados LBS aizvien vairāk amatieru sacensību rīkotājiem sniedz informatīvo un statistiskas sistēmas atbalstu, kā arī veic priekšdarbus, lai izveidotu prestižu turnīru reģionu labākajām komandām.

Esam atvērti sadarbībai ar visiem basketbola cilvēkiem, jo konstruktīvs dialogs ar visām ieinteresētajām pusēm ir pamats attīstībai. Par to pārliecinājāmies arī plašākā kontekstā, pirms četriem gadiem nodibinot Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju. Sākotnēji tā apvienoja piecas olimpisko sporta veidu federācijas, taču drīz mums pievienojās arī citas organizācijas. Tagad pie galda sēž jau 11 federāciju pārstāvji, kopīgi meklējot risinājumus problēmām un vienojoties par loģiskiem kritērijiem paveiktā darba novērtēšanai.

Eiropas basketbola čempionāta noskaņās šovasar palīdzēja iejusties īpašā valstsvienības 6. spēlētāja kampaņa, kuras moto bija Basketbols ir arī Tava spēle. Domāju, ka pēdējos gados tā sākuši teikt aizvien vairāk Latvijas cilvēku, un strādāsim, lai turpmākajos četros gados viņu skaits vēl palielinātos.

 

Valdis VOINS

Latvijas Basketbola savienības prezidents

Dzimis: 1959. gada 21. maijā

Izglītība: absolvējis Rīgas 66. vidusskolu, PSRS IeM Ļeņingradas ugunsdzēsības tehnisko skolu, PSRS IeM Minskas augstāko milicijas skolu, Latvijas Policijas akadēmiju, P. Stradiņa universitātes doktorantūru

Darba gaitas: vadījis vairākas Valsts policijas struktūrvienības, bijis Valsts policijas priekšnieks. Kopš 2011. gada janvāra Rīgas Ostas policijas priekšnieks

Sporta gaitas: sporta meistars ugunsdzēsības sportā, amatieru līmenī nodarbojies ar vairākiem sporta veidiem. Patlaban spēlē tenisu un basketbolu. Vadījis Policijas basketbola klubu, joprojām vada Latvijas Policijas sporta asociāciju. Latvijas Basketbola savienības prezidents kopš 2011. gada 2. februāra