Lūsēni aug par lūšiem
Līdz pagājušajam gadam par Jēkabpils volejbolu mēs zinājām un dzirdējām gaužām maz, kaut arī pilsēta atrodas teju pusceļā starp Latvijas vēsturiski galvenajiem volejbola centriem — Rīgu un Daugavpili. Tiesa, 2001. gada janvārī Jēkabpils uz brīdi parādījās pat Eiropas volejbola kartē. Te savu mājas spēli Eiropas kausā rīkoja PSCK/Rīga, ko tobrīd trenēja olimpiskais vicečempions Raimonds Vilde. Pretinieki bija Dienvidslāvijas čempioni Vojvodina Novolin, kuras sastāvā bija arī 2000. gada olimpiskais čempions Sinisa Mijičs. Abi pat paciemojās vietējās skolās, taču tagadējie lūsēni tad vēl skolā negāja.
VIETA TUKŠA NEBIJA
Tomēr volejbols pilsētā Daugavas abos krastos (izveidojusies saplūstot Sēlijas Jēkabpilij — Jakobstadt un Latgales Krustpilij — Kreizburg) allaž bijis viens no prioritārajiem sporta veidiem un reģionā izsenis arī spēlēts. Ilgu laiku par to gādāja jaunatnes treneri Modris Grunte un Guntis Grigalis. Jēkabpiliete Inese Tomiņa kādu laiku spēlēja Daugavpils Ķīmiķī. Līdz Latvijas junioru izlasei aizkļuva Māris Orups. Cits šejienietis Mārcis Obrumans bija Latvijas jauniešu izlasē kopā ar Jāni Šmēdiņu, Ingaru Ivanovu, Kārli Volodinu. Pēc karjeras beigām Mārcis jau vairākus gadus Jēkabpilī audzina jaunos volejbolistus. Ar labām sekmēm — 2015. gadā jēkabpilieši uzvarēja Latvijas jaunatnes kausa izcīņā. Var teikt, ka Latvijas junioru izlases kodolu veido Obrumana audzēkņi: Edvīns Skrūders, Artjoms Soboļevs, Pāvels Jemeļjanovs, Zigurds Adamovičs, Dāvis Melnis.
LŪŠUDZIMŠANA
Svarīgs pagrieziens Jēkabpils volejbolā sākās 2003. gadā, kad Māris Trušelis nolēma veidot klubu Lūši. Bet — visu pēc kārtas!
Ar viņu un Mārci Obrumanu tiekamies netālu no pilsētas laukuma Lūšu bārā, kas iecerēts kā volejbola komūnas tikšanās vieta Jēkabpilī. „Esmu īstens jēkabpilietis,” stāsta Jēkabpils Lūšu prezidents Māris Trušelis. „Mana sirds ilgu laiku svārstījās starp volejbolu un basketbolu. Amatieru līmenī volejbolu spēlējām Daugavpils čempionātā. Boriss Čolokjans, kas tobrīd trenēja pilsētas lielo komandu, bija izbrīnīts, ka nekur nopietni nespēlēju un netrenējos. Uzaicināja pie sevis, un tādu īsu brīdi dabūju uzspēlēt Latvijas čempionāta līmenī. Pēc tam iestājos Policijas akadēmijā un treniņus turpināju tur. Kādu laiku nemaz nebiju tāds pārliecināts volejbola fans, jo paralēli trenējos basketbolā un pat spēlēju LBL-2. Tā bija lielākā kļūda, ka rāvos uz pusēm un beigās sarāvu krusteniskās saites. Tomēr no sporta nekur neaizgāju, kādu laiku darbojos BKJēkabpils un guvu lielu pieredzi. Redzēju, kā organizē darbu basketbolā. Tagad droši varu teikt — volejbolam viņi ir tālu priekšā. Tieši organizatoriskajā ziņā. Bet maizes darbs man ir Sporta hallē.”
Tieši basketbolā iegūtā pieredze Mārim palīdzēja veidot volejbola klubu. Vieta galīgi tukša nebija, jo savus pirmos darba augļus sāka atrādīt jaunais treneris Mārcis Obrumans. „Arī es esmu vietējais, tiesa, ne no pašas pilsētas, bet no Salas, kas piecu kilometru attālumā,” skaidro Mārcis. „Pēc astotās klases aizgāju uz Murjāņiem, bet karjeru pabeidzu ELVI/Kuldīgā. Sāka par sevi atgādināt mugura. Bija jābeidz.”
— Kāpēc izvēlējies kļūt par treneri?
— Volejbols man patika, un trenera darbs arī ieinteresēja. Varbūt vainīgs Aigars Birzulis, pie kura trenējos Murjāņos. Man patika viņa darba maniere. Sporta akadēmijas budžetniekos nemaz netiku, jo nebiju pārāk čakls skolnieks. Toties akadēmijā mācījos ar aizrautību. Pēc beigšanas gadu pat biju bez darba. Taču tad atbrīvojās vieta Jēkabpils sporta skolā un ar pilnu sparu metos darbā. Izdevās savākt interesantus puišus. Ar viņiem sākām no pirmās līgas. Zēni tad mācījās tikai 9. klasē. Trūka meistarības, spēka, taču visi kopā trenējāmies, mācījāmies, augām. Un darām to joprojām.
— Vai kādreiz nākas ņemt palīgā arī kādu skarbu vārdu?
— Cenšos iztikt bez tiem, taču reizēm citādi nevar. Vienreiz tā iespēru pa bumbu grozu, ka tas aizgāja pa gaisu. Bet arī spēle aizgāja. Puiši saņēmās, jo redzēja, ka man nav vienalga, kā viņi spēlē. Konfekte ar pātagu jākombinē, taču, ja pātagu vicināsi katru dienu, tam drīz vairs nebūs rezultāta.
TAS NAV VIENAS DIENAS PROJEKTS
„Veidot klubu kā projektu, nebija mērķis,” skaidro Māris Trušelis. „Bet mani aizrāva Mārča aizrautība. Redzēju, ka ir vērts veidot klubu un attīstīt volejbolu, lai arī Jēkabpils būtu vismaz Latvijas volejbola kartē. Lūši ir nevis projekts, bet dzīvesveids. Skaisti piestāv vietai, kur nav lielu volejbola tradīciju. Taču mēs tās veidosim, jo domājam ar perspektīvu. Tagad esam teju vienīgā komanda, kas nenāk no Rīgas un visu laiku trenējas savās mājās. Diemžēl hallē tiekam reti, tāpēc allaž jāmeklē labākais treniņu risinājums. Taču par to daudz nesūkstāmies. Te viss ar roku aizsniedzams un var pat ar kājām daudz kur aiziet.”
Mājās bija atgriezies Rihards Puķītis, kam Daugavpilī sevi tā īsti atrast neizdevās. Par tādu kā balsta stabu jaunajiem Jēkabpils talantiem tika pieaicināts bijušais Latvijas izlases spēlētājs Armands Celitāns. Pērn Lūši triumfēja Nacionālajā līgā un pie tā nedomāja apstāties, tāpēc pieteicās Schenker līgai. Tiesa, tieši viņu ienākšanas reizē tā zaudēja Schenker kā sponsoru un tagad ir Baltijas līga ar visu triju valstu komandu līdzdalību. Šogad sastāvu papildināja arī rīdzinieks Jānis Liepiņš. Bija cerības, ka palīdzēs arī madonietis Edgars Točs, tomēr viņš palika pie pludmales volejbola. Komandas kodols tik un tā ir Jēkabpils volejbola audzēkņi.
Pirms sezonas netrūka arī skeptiķu. Sak’, ko tā province tur spurojas un mētājas ar ambīcijām. Spēlētāju četriem klubiem trūkst. Taču Lūši rāda, ka province ne tikai spurojas, bet prot parādīt zobus arī izseniem līgas līderiem — ir gūtas uzvaras pār RTU/Robežsardzi, Poliuru/Ozolniekiem (Latvijas kausā), Rakveri. „Varbūt pat par daudz labi sākām, un dažiem jau sāka likties, ka tālāk ies kā pa sviestu,” neveiksmju joslai iemeslus meklē Māris Trušelis. „Taču decembrī puišiem bija liela slodze, jo Latvija spēlēja EEVZA čempionātā, mēs ieguvām Latvijas jauniešu kausu. Gada beigās saslima cēlājs Skrūders, bet līdzvērtīga aizstājēja mums vēl nav, un sekoja neplānoti zaudējumi lietuviešiem, DU. Taču arī tā ir laba skola gan spēlētājiem, gan Mārcim. Tajā pašā laikā nešaubīgi varu teikt, ka mūsu lēmums sākt spēlēt Baltijas līgā ir pilnīgi pareizs. Te ir ne tikai cits sportiskais, bet arī organizatoriskais līmenis. Nevar salīdzināt ar Nacionālo līgu, kur pēkšņi var piezvanīt un mēģināt sarunāt pārcelt spēli. Pa šiem mēnešiem puiši un komanda kopā jau ir nobriedušāka. Jā, zaudējumu ir vairāk nekā uzvaru, taču uz katru spēli — arī Igaunijā — dodamies ar apņemšanos izcīnīt punktus. Pirmo spēļu bijība ir pazudusi.”
TAS BŪTU LOĢISKS SOLIS
„Ņemot vērā, ka no mūsu puses uz Murjāņiem tagad raujas retais, cenšamies piesaistīt ne vien Jēkabpils, bet arī apkaimes puišus,” kontingenta problēmas un to risinājumus atklāj Māris. „Žēl, ka mums nav augstskolas, jo daudzi pēc skolas dodas prom. Labi, ka ir vismaz lauksaimniecības koledža, kur dažs labs mūsējais arī var mācīties. Komandā ir puisis no Kokneses. Esam uzlikuši aci uz dažiem jauniešiem no Madonas puses. Koknesē vēl ir daži labi jaunie. Taču apzināmies, ka ne vienmēr un ne visus spēsim noturēt. Mūsu Soboļevam ir tikai 185 cm, un viņš apzinās, ka lielajā volejbolā ar tādu augumu grūti izsisties. Domā kļūt par sporta ārstu un turpināt mācības RSU. Mēs tikai par, jo arī Lūšiem vajag labu ārstu! Ja kādam ir talants kādā novirzienā, mēs šķēršļus neliksim. Taču volejbols viņam noteikti noderēs arī augstskolā.”
Paskaitot, ka Latvijas junioru izlasē ir septiņi jaunie lūši, loģiski būtu, ja arī šīs izlases galvenā trenera pienākumi tiktu uzticēti Mārcim Obrumanam. Viņš šos puišus pazīst līdz pēdējam asinsvadam un īstajā brīdī katram spēj atrast īstos vārdus. EEVZA kausa izcīņā decembrī šī izlase parādīja, ka spēj cīnīties teju ar katru pretinieku Eiropā. Kā apliecinājums — tikai 2:3 pret Krieviju un 2:3 pret Ukrainu. Varbūt tieši kāda galvenā trenera īstā vārda īstajā brīdī pietrūka, jo Mārcis ir tikai asistents. Pirms tam tika gūta uzvara Baltijas kausā. Galvenā pārbaude junioriem sāksies 31. martā Turcijā. Mūsējo pretinieki būs Turcijas, Čehijas un Nīderlandes vienaudži. Komandas vadošie spēlētāji būs iekrājuši vērtīgu pieredzi Baltijas līgā, cerams, ka viņu spēki vēl nebūs izsīkuši un tieši Turcijā pēc ilgāka pārtraukuma tiks izcīnīta ceļazīme uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Bet, lai tas notiktu, jāņem vērā visi sīkumi.
IEKARO SIRDIS UN SOCIĀLOS TĪKLUS
„Galvenā problēma šobrīd ir nauda,” stāsta Māris Trušelis. „Jēkabpilī kopā ar futbolu esam tikai trešais ceturtais sporta veids aiz basketbola un autosporta. Lielu sponsoru te nav, mazie arī gandrīz visi aizņemti. Taču gan jau ar savu darbu un attieksmi pret publiku spēsim iekarot arī kādu naudas maku. Piemēram, līvānieši, kur ir daži ļoti sekmīgi uzņēmumi, priekšroku dod savai pilsētai.”
Šobrīd Jēkabpilī ir divas komandas, kas spēlē labās līgās — Lūši un BK Jēkabpils, kam aiz muguras par dažiem gadiem garāka vēsture. Lūšu priekšrocība ir tā, ka komandā spēlē pārsvarā vietējie puiši un arī pārējie ir tepat no kaimiņu pagasta… Tāpēc arī tautas mīlestība ir iekarota jau ar pirmajām lielajām spēlēm. Tribīnes hallē allaž ir pilnas, un šobrīd tieši Lūši starp Latvijas klubiem var lepoties ar labākajiem faniem, kas jau sit pušu izslavētos ozīšus. Arī ar aktīvāko darbību kluba tēla veidošanā. Tam tiek izmantoti gan draugiem.lv, gan Facebook. Un nupat arī pirmais lielais un ari negaidītais panākums — video no Lūšu treniņa jau noskatījušies vairāk nekā miljons acu pāri. „Esmu jau dzirdējis, ka daži speci par šo video ironizē — kas tas par treniņu!” smaida Māris Trušelis. „Taču efekts ir labu labais, un daži jau teikušies pamēģināt, ko mēs darām.”
Pamēģināt var — ņemiet rokās lielo koriģējošās vingrošanas bumbu un ar to pamēģiniet dabūt pāri tīklam volejbola bumbu. Var ar vienu sitienu, var pēc saspēles. Aizaujoši! „Mēs to nupat darījām pirmo reizi un varam atļauties pa retam,” skaidro Mārcis. „Treniņa beigās, kad vēl vajag jaunas emocijas. Tas dod rezultātu. Ar rutīnu vien divu stundu treniņu katru dienu izvilkt grūti. Tāpēc allaž jāmeklē kādi knifi. Tāpēc jāseko, kas notiek Itālijā, ASV, Ķīnā, Japānā. Visur var atrast ko interesantu. Tā tas bija arī kursos, ko rīkoja Treneru tālākizglītības centrs. Tur bija dažādu sporta veidu pārstāvji, bija interesanti.”
„Man Mārcī patīk tas, ka viņš uz katru treniņu nāk nopietni sagatavojies, visu pārdomājis. Ļoti profesionāla attieksme. Tas varbūt bija galvenais iemesls, kāpēc veidoju klubu,” rezumē Māris Trušelis. „Baltijas līgā pacīnīsimies par vietu astoņniekā, taču mūsu galvenais turnīrs būs Latvijas čempionāts. Tur mērķi visaugstākie. Un tas nekas, ka, to dzirdot, dažs pretinieks par mums pavīpsnās. Neizdosies šogad, būs iespēja arī nākamgad. Uzskatu, ka šīs komandas īstais spēks sāks parādīties vēl pēc gadiem diviem trim. Bet šajā sezonā vēl ceram ir labu pastiprinājumu. Iestrādes ir.”
Jēkabpils Lūši
Klubs dibināts 2013. gadā
Kluba prezidents Māris Trušelis
1. vieta LČ 1. līgā (2014. g.)
1. vieta LČ Nacionālajā līgā (2015. g.)
Jauniešu komandai 1. vieta Latvijas kausā jauniešiem vecākajā grupā (2015. g.)
Sastāvs:Edvīns Skrūders (1997.; 190 cm), Artjoms Soboļevs (1997.; 185), Pāvels Jemeļjanovs (1997.; 195), Zigurds Adamovičs (1997.; 195), Dāvis Melnis (1997.; 175), Jānis Liepiņš (1992.; 200), Armands Celitāns (1984.; 200), Rihards Puķītis (1989.; 192), Arvīds Ribickis (1993.; 192), Edgars Glāznieks (1998.; 182), Dāvis Midzenis (1998.; 190). Galvenais treneris Mārcis Obrumans.
BALTIJAS LĪGA
Turnīra tabula (10.01.2016.)
1. VK Parnu 14 – 38 – 12 – 2
2. Server 14 – 30 – 11 – 3
3. RTU/R 13 – 27 – 9 – 4
4. BigBank 14 – 26 – 9 – 5
5. Tauras/F 14 – 24 – 8 – 8
6. Biolars/J 13 – 22 – 8 – 5
7. TTU 16 – 22 – 7 – 8
8. Poliurs 13 – 19 – 5 – 8
9. Rakvere 14 – 18 – 6 – 8
10. Lūši 14 – 17 – 5 – 9
11. DU 13 – 13 – 5 – 9
12. Kuldīga 13 – 9 – 3 – 10
13. Jarvamaa 15 – 6 – 2 – 13
