Baltijas futbola ceļš
Kristiāns Grivičs
Lai gan Latvijas futbola čempionāta pirmie mači notiks vien aprīļa sākumā, šogad sezona mums sākas agrāk nekā parasti – jau nākamajā nedēļā četri labākie Latvijas klubi startēs jaunizveidotajā Baltijas līgā.
Par kopīgu Baltijas Futbola līgas izveidošanu runāja jau sen, bet tagad process ir reāli sācies – šonedēļ notika Baltijas līgas pirmās spēles, kur savstarpējās attiecības kārtoja Lietuvas un Igaunijas komandas. Jaunizveidotā turnīra oficiālais nosaukums ir Baltijas futbola klubu turnīrs, jo Eiropas Futbola federāciju savienība (UEFA) ieteica neizmantot nosaukumā vārdu līga, jo tas mazinot Čempionu līgas ekskluzīvumu.
Jaunajā turnīrā piedalās pa četrām labākajām komandām no trim Baltijas valstīm. Sākumā komandas sadalītas četrās grupās, pa trim dažādu valstu vienībām katrā. A, B un C grupās iekļautas pa vienai valsts čempionei, otrās un ceturtās vietas ieguvējai, bet D grupā pulcēti visu triju valstu bronzas medaļu īpašnieki. Grupā komandas aizvadīs pa diviem savstarpējiem mačiem – savā un pretinieku laukumā. Pa divām labākajām grupu komandām tiks ceturtdaļfinālā. Arī izslēgšanas mačos vienības aizvadīs pa spēlei abu pušu laukumos. Turnīrs sākās 6. martā, bet izšķirošā finālspēle notiks 3. novembrī.
Bez miljoniem
Principiāla vienošanās par Baltijas līgas veidošanu tika panākta jau pirms gada, taču jaunā projekta dzīvība tika apdraudēta vēl pirms tā nākšanas pasaulē. Brīdī, kad pagājušajā rudenī pēkšņi pazuda plānotais sacensību ģenerālsponsors — Krievijas kompānija Fedcom, kas turnīrā solīja ieguldīt vairākus miljonus eiro. Pagājušajā augustā Liepājā pat tika sarīkots jaunās līgas ģenerālmēģinājums – Fedcom Baltijas valstu Čempionu kauss, kurā piedalījās visu trīs valstu čempionvienības. Tomēr drīz pēc tam pazīstamā Krievijas biznesmeņa Alekseja Fedoričeva uzņēmums bez jebkādiem paskaidrojumiem pārtrauca sakarus ar Baltijas valstu federācijām.
Neatkarīgi no šīs situācijas Baltijas futbola vadītāji nolēma neatteikties no perspektīvās idejas, paši sameklējot nepieciešamos līdzekļus. Par miljoniem gan vairs nav runa – Baltijas līgas pirmās sezonas budžets ir 710 tūkstoši eiro, bet balvu fonds – 300 tūkstoši eiro. Baltijas līgā būs līdzīga prēmiju sistēma kā Čempionu līgā – komandas saņems naudiņu par katru punktu, kvalificēšanos nākamajai kārtai. Katra komanda nopelnīs vismaz 13 tūkstošus eiro, bet turnīra uzvarētāji maksimāli var iegūt 33 tūkstošus. Par katru punktu vienību kasē tiks ieskaitīti 650 eiro, par iekļūšanu ceturtdaļfinālā un pusfinālā – 3600, par spēlēšanu finālā – 3000, bet par uzvaru galvenajā mačā – 5000 eiro. Jāpiebilst, ka pa 2875 eiro saņems arī tie triju valstu nacionālo čempionātu augstāko līgu klubi, kas nekvalificējās dalībai Baltijas līgā.
Turnīra finansiālo segumu pagaidām nodrošina Baltijas valstu futbola federācijas, taču jau notiek sarunas ar potenciālajiem sponsoriem, tā ka, iespējams, — federācijām nemaz nebūs jātukšo savi maciņi.
Baltijas līgas pirmais atbalstītājs jau ir atrasts – aviokompānija airBaltic, ar kuru parakstīts līgums 100 tūkstošu latu vērtībā. Līgumā ietverts, ka visas Baltijas līgas komandas lidos ar airBaltic regulārajiem reisiem (jau pirmajā kārtā četras komandas ceļoja pa maršrutu Tallina — Viļņa), turklāt šīs kompānijas pakalpojumus turpmāk izmantos arī Latvijas valstsvienība.
Ar optimismu
LFF komercdaļas vadītājs Vladimirs Žuks ir pārliecināts, ka līdz vasarai Baltijas līgai parādīsies jauni sponsori.
"Nākotnē raugos ar lielu optimismu. Kad sāksies ceturtdaļfināli, Baltijas līgai, manuprāt, parādīsies jauni atbalstītāji, jo tagad visi grib paskatīties, kas tas ir pa turnīru. Ceturtdaļfinālā visas komandas jau spēlēs savos galvenajos laukumos, mačus rādīs televīzija. Ja šāda līga var veiksmīgi darboties basketbolā, tas ir iespējams arī futbolā," stāstīja Vladimirs Žuks.
Taisnības labad gan jāsaka, ka Baltijas līga pirmo soļus nesper labākajos apstākļos – pirmās kārtas spēles notiks uz rezerves laukumiem ar mākslīgo segumu. Daļa sacīkšu notiks zem jumta – Lietuvas klubi pirmos mačus aizvadīja sporta hallē Viļņā, bet Rīgas Skonto spēlēs Ķeizarmeža manēžā ar piepūšamo kupolu. Ir risks, ka potenciālie sponsori martā ieraudzīs ne pašu pievilcīgāko bildi.
Skaidrs, ka, raugoties no komerciālā viedokļa, spēlēt martā nav labākais variants, taču no sportiskā viedokļa tas nav sliktākais risinājums, jo šajā laikā Baltijas līgas sacīkšu kalendārs nepārklājas ar nacionālajiem čempionātiem. Baltijas līgas dalībniekiem nebūs pārāk liela slodze, jo, piemēram, Latvijas klubiem martā un aprīlī Baltijas līgā jāaizvada pa divām spēlēm, bet vēlāk būs tikai viena sacīkste mēnesī.
Prioritātes
Nav arī iemesla bažām, ka Baltijas līga varētu aizēnot valsts meistarsacīkstes, jo tikai nacionālajos čempionātos var iegūt ceļazīmes uz Eirokausiem. Līgas veidotāji cer, ka nākotnē arī šī turnīra uzvarētāji saņems tiesības spēlēt Eirokausos. Tomēr tas izklausās ļoti neticami, jo līdz šim šāda precedenta nav bijis. Lai gan — reģionālie turnīri nav jaunums. Piemēram, pirms trim gadiem izveidota Skandināvijas Royal līga, kurā piedalās pa četriem labākajiem Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas klubiem.
Starp citu, Baltijas līgas nolikums paredz, ka katru gadu turnīra dalībnieces tiks noteiktas vienīgi pēc nacionālo čempionātu rezultātiem. Tā ka teorētiski ir iespējama situācija, ka Baltijas līgas uzvarētāji nedrīkstēs piedalīties nākamajā turnīrā, ja valsts meistarsacīkstēs netiks pirmajā četriniekā. Šāda sistēma palielinās nacionālo čempionātu nozīmi.
Latvijas klubu pārstāvji vienbalsīgi sola ļoti nopietni izturēties pret jauno turnīru, spēlējot labākajos sastāvos un izvirzot augstus mērķus. Latvijas čempionvienība FK Ventspils un Skonto gan vēl atrodas treniņnometnēs ārzemēs (attiecīgi Turcijā un Nīderlandē), atgriežoties dzimtenē tikai pāris dienu pirms debijas Baltijas līgā. Savukārt Liepājas metalurgs un Daugavpils Dinaburga atgriezušie mājās jau laicīgāk.
Ikdienā par Baltijas līgas jaunumiem var sekot visai kvalitatīvajā interneta lapā http://www.balticleague.com/. Baltijas līgai ir arī sava himna – slavenā Borisa Rezņika dziesma „Brīvību Baltijai!"
Kristiāns GIRVIČS
